Lieta attiecās uz Eiropas Savienības Padomes atteikumu piešķirt pilnīgu piekļuvi juridiskiem atzinumiem par tiesību aktu priekšlikumiem regulām par Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi un par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (EUROJUST).

Ombuda izmeklēšanas gaitā Padome piekrita publiskot divus no četriem dokumentiem, bet saglabāja atteikumu pilnībā izpaust abus atlikušos dokumentus, lai gan tika piešķirta daļēja piekļuve.

Ombuds atzīst, ka atteikums izpaust juridiskos atzinumus bija pilnībā pamatots ar to, ka tas apdraudētu juridisko konsultāciju un tiesvedības aizsardzību. Tādēļ viņa slēdz lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi, bet aicina Padomi pārskatīt tās atteikumu, ņemot vērā turpmāko laika ritējumu.

Lieta attiecās uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu piekļūt divām e-pasta vēstulēm, kas no Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras valdes priekšsēdētāja privātā e-pasta konta nosūtītas aģentūras Zinātniskās padomes locekļiem. Kad Aģentūra atteica piekļuvi, pamatojoties uz to, ka abas e-pasta vēstules nebija tās rīcībā, jo tās tika nosūtītas no privāta konta, sūdzības iesniedzējs vērsās pie Eiropas Ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par šo jautājumu, un pēc tam valdes priekšsēdētājs iesniedza Aģentūrai abu e-pasta vēstuļu kopijas. Tādējādi Aģentūra varētu izvērtēt sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi e-pasta vēstulēm saskaņā ar Regulu 1049/2001 ^[1]. Pēc tam Aģentūra piešķīra sūdzības iesniedzējam daļēju piekļuvi dokumentiem. Ombuds ieguva abu e-pasta vēstuļu pilnas kopijas un varēja pārbaudīt, vai sūdzības iesniedzējam izpaustajās kopijās izdarītie aizklājumi ir pamatoti.

Tāpēc ombude slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi ietekmes novērtējuma ziņojuma (INZ) par netiešām zemes izmantojuma izmaiņām saistībā ar biodegvielām (ILUC) projekta versijām. Dokumentu publiskošana tika atteikta, pamatojoties uz to, ka tā kaitētu Komisijas lēmumu pieņemšanas procesam. Sūdzības iesniedzējs, organizāciju grupa, uzskatīja, ka tam būtu jāpiešķir piekļuve pieprasītajiem dokumentiem.

Ombude jautāja par šo jautājumu. Viņa norādīja, ka 2015. gada septembrī Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu 2015/1513. Minētā direktīva bija balstīta uz Komisijas tiesību akta priekšlikumu, kuram bija pievienots ietekmes novērtējuma ziņojums, kura projektu versijas tika aplūkotas šajā lietā. Tādēļ ombuds ierosināja Komisijai, ņemot vērā šos jaunos apstākļus, piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Komisija tam nepiekrita, apgalvojot, ka tā nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tomēr tā aicināja sūdzības iesniedzēju iesniegt jaunu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem, ņemot vērā jaunos apstākļus. Sūdzības iesniedzējs vēlāk informēja ombudu, ka pēc jauna pieprasījuma par piekļuvi dokumentiem Komisija piešķīra piekļuvi tās pieprasītajiem dokumentiem. Tādējādi ombuds slēdza lietu, konstatējot, ka turpmāka sūdzības izmeklēšana nav pamatota. Viņa arī norādīja, ka ombudam ir tiesības lūgt iestādei, atbildot uz ombuda risinājuma priekšlikumu lietā par piekļuvi dokumentiem, ņemt vērā jaunus argumentus par to, kāpēc dokuments būtu jāpublisko.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi novērtēšanas veidlapām, kas sagatavotas, lai novērtētu dalībvalstu pieteikumus Komisijas līdzfinansējuma saņemšanai no valstu pasažieru datu reģistra datu (PDR [1]) apstrādes sistēmām. Sūdzību iesniedza Eiropas Parlamenta deputāts.

Atsakot piekļuvi pieprasītajām novērtēšanas veidlapām, Komisija balstījās uz Vispārējās tiesas spriedumu, kurā atzīta nepieciešamība saglabāt vērtēšanas komiteju procedūru konfidencialitāti saistībā ar konkursa procedūrām. Minētajā lietā Tiesa nosprieda, ka novērtēšanas komitejas locekļu atzinumu publiskošana apdraudētu viņu neatkarību un tādējādi nopietni kaitētu attiecīgās iestādes lēmumu pieņemšanas procesam. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šis spriedums nav piemērojams dalībvalstu iesniegto finansējuma pieteikumu novērtēšanas procedūrai.

Ombude izmeklēja šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas atteikums izpaust pieprasītos dokumentus nav pamatots. Turklāt viņa piekrita, ka pieprasīto dokumentu publiskošana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Tādēļ ombude ieteica Komisijai publiskot pieprasītos dokumentus (tomēr viņa piekrita, ka vērtētāju vārdus var rediģēt).

Komisija atteicās pieņemt ombuda ieteikumu, nesniedzot pārliecinošu pamatojumu savai nostājai. Tāpēc ombuds slēdza lietu, konstatējot administratīvu kļūmi.

[1] Pasažieru datu reģistra (PDR) dati ir informācija, ko pasažieri sniedz biļešu rezervēšanas un rezervēšanas laikā un reģistrējoties lidojumos, kā arī ko gaisa pārvadātāji vāc savām komerciālajām vajadzībām. Tajā ir iekļauti vairāki dažādi informācijas veidi, piemēram, ceļojuma datumi, ceļojuma maršruts, informācija par biļeti, kontaktinformācija, ceļojumu aģents, caur kuru lidojums tika rezervēts, izmantotie maksāšanas līdzekļi, sēdvietas numurs un informācija par bagāžu. Dati tiek glabāti aviokompāniju rezervēšanas un izlidošanas kontroles datubāzēs.

Lieta attiecās uz Komisijas nespēju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja saraksti saistībā ar finanšu revīziju dalībvalsts līmenī. Pēc ombuda iejaukšanās Komisija atbildēja. Tā atklāja sūdzības iesniedzēja pieprasīto dokumentu, bet aizklāja dažus personas datus (fizisku personu vārdus un uzvārdus). Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pareizi pamatojusi rediģēšanu saskaņā ar Regulu 45/2001.

Lieta attiecās uz informācijas pieprasījuma izskatīšanu par to, kā iegūt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) rīcībā esošās judikatūras datubāzes lejupielādējamu versiju. Ombude izmeklēja šo jautājumu un lūdza EUIPO labāk paskaidrot iemeslus, kāpēc tas nevarēja izpildīt pieprasījumu. EUIPO paskaidrojums bija precīzs un saprātīgs. Tādējādi lieta tika slēgta, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzība, ko iesniedza NVO Access Info Europe, attiecas uz Eiropas Komisijas iespējami nelikumīgo atteikumu piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi novērtējuma dokumentiem par publiskā iepirkuma procesu attiecībā uz Subotica (Serbija) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atjaunošanu un paplašināšanu. Dokumentu izpaušana tika atteikta, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu (personas datu aizsardzība), 4. panta 2. punktu (komerciālo interešu aizsardzība) un 4. panta 3. punktu (lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība). Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tam būtu jāpiešķir pilnīga piekļuve novērtējuma dokumentiem.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas rīcībā nav administratīvas kļūmes.  Tomēr viņa ierosina, ka Komisijai pirms iecelšanas amatā būtu sistemātiski jāsaņem vērtēšanas komitejas locekļu piekrišana iepirkuma procesos viņu vārdu izpaušanai. Viņu vārdu atklāšana novērtēšanas procesa beigās būtu jāuzskata par nosacījumu iecelšanai šādā komitejā.

Lieta attiecās uz Komisijas atteikumu izpaust to darbinieku vārdus, kuri bija strādājuši pie Komisijas valsts atbalsta izmeklēšanas. Izmeklēšanas gaitā ombuds ieguva Komisijas, sūdzības iesniedzēja un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja viedokli.

Jautājums par to, vai atteikums izpaust vārdus bija pareizs, bija atkarīgs no Regulas 45/2001 par datu aizsardzību 8. panta. Saskaņā ar šo tiesību normu personai, kas lūdz atklāt informāciju, vispirms ir jāpierāda, ka tai ir jādara zināmi vārdi. Ja šis kritērijs ir izpildīts, valsts iestādei vēl ir jāpārbauda, vai darbinieku uzvārdu publiskošana ietekmētu viņu likumīgās intereses un, ja tas tā ir, vai šīs likumīgās intereses bija svarīgākas par personas, kura lūdz publiskot uzvārdus, norādīto nepieciešamību.  

Uzskatot, ka Komisijai nav ierobežojoši jāpiemēro 8. pants attiecībā uz darbinieku vārdiem, ombuds konstatēja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, atsakoties izpaust attiecīgo darbinieku vārdus.

Lieta attiecās uz to, ka Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja vēstuli par iespējamām nelikumībām, ko Igaunijas valsts tiesas izdarījušas. Minētajā vēstulē sūdzības iesniedzējs arī kritizēja Komisiju par to, ka tā nav veikusi nekādas darbības. Komisija paskaidroja, ka tā nav kompetenta iejaukties šajā jautājumā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas paskaidrojumi ir pareizi, noderīgi un atbilst tās tiesību aktos noteiktajām pilnvarām. Tādējādi lieta tika slēgta kā atrisināta.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) izskatīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par publisku piekļuvi “Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumam” starp ES un Kubu. Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā EĀDD šo dokumentu publiskoja. Tā rezultātā ombude slēdza lietu pēc tam, kad tā bija atrisināta.