Šī izmeklēšana pēc savas iniciatīvas ir balstīta uz sūdzību, ko iesniegusi Armēnijas NVO apvienība, kuras nosaukums ir Pilsoņu aizsardzības līga (CPL). Tas attiecas uz Eiropas Savienības delegācijas Armēnijā lēmumu neslēgt dotācijas līgumu ar CPL pēc tam, kad delegācija atklāja kļūdu sākotnējā CPL pieteikuma novērtējumā. CPL apgalvoja, ka delegācijas lēmums nebija pamatots.

Ombuda izmeklēšanas gaitā Eiropas Komisija atzina, ka delegācijas sākotnēji veiktie pasākumi, tiklīdz tā konstatēja, ka novērtēšanas procesā ir pieļauta kļūda, nebija piemēroti. Tomēr Komisija arī parādīja, ka konstatētās kļūdas dēļ bija nepieciešams atkārtoti izvērtēt CPL pieteikumu un tādējādi delegācija nevarēja noslēgt dotācijas līgumu ar CPL.

Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas nespēju sniegt pienācīgas atbildes sūdzības iesniedzējam, kurš bija sūdzējies par valsts atbalsta problēmu Vācijā. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Vācija pārkāpj ES valsts atbalsta noteikumus savas jaunās sabiedriskās apraides finansēšanas shēmas dēļ. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka, tā kā Komisija galu galā sniedza pienācīgu atbildi, administratīvas kļūmes nebija.  

Lieta attiecās uz Komisijas noraidījumu un ierosinājumu atgūt dažas izmaksas, kas saistītas ar darbībām, par kurām noslēgti apakšuzņēmuma līgumi Sestās pamatprogrammas dotāciju nolīguma ietvaros. Pamatojoties uz ombuda veikto izmeklēšanu, Komisija nolēma neturpināt izmaksu atgūšanu par kopējo summu gandrīz 87 000 EUR. Komisija paskaidroja, ka tā ir nolēmusi mainīt savu sākotnējo lēmumu, pamatojoties uz to, ka sūdzības iesniedzējs ir rīkojies labticīgi un saskaņā ar pašas Komisijas sniegtajiem ieteikumiem.

Ombuds atzinīgi novērtēja šo jauno lēmumu; tomēr viņa pauda nožēlu par to, ka jau vairākus gadus sūdzības iesniedzējam ir izredzes uz ievērojamu līdzekļu atgūšanu.

Lieta attiecās uz iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar Komisijas darba grupas locekļiem, kuru uzdevums ir pārskatīt zinātni par elektromagnētisko lauku iespējamo ietekmi uz veselību. Sūdzībā ombudam tika apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi pārbaudījusi, vai darba grupas zinātniekiem ir interešu konflikts.

Ombude jautāja par šo jautājumu. Viņa bija gandarīta, ka Komisija ir pienācīgi izskatījusi šo jautājumu un ka zinātniekiem nav konfliktējošu interešu. Tādējādi Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tomēr ombude konstatēja, ka Komisijas procedūras varētu uzlabot, un izteica dažus ierosinājumus uzlabojumiem.

Lieta attiecās uz atlases procedūru IKT departamenta vadītāja amatam Eiropas Globālās navigācijas sistēmu aģentūrā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Aģentūra nav taisnīgi novērtējusi viņa pieteikumu, un pieprasīja, lai Aģentūra pārskata savu lēmumu noraidīt viņa pieteikumu.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza Aģentūru precizēt vairākus procedūras jautājumus. Pamatojoties uz Aģentūras atbildi un pašas veikto analīzi, ombude atlases procedūrā nekonstatēja acīmredzamu kļūdu. Tāpēc lietu slēdza, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzība, ko iesniedza NVO Access Info Europe, attiecas uz Eiropas Komisijas iespējami nelikumīgo atteikumu piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi novērtējuma dokumentiem par publiskā iepirkuma procesu attiecībā uz Subotica (Serbija) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atjaunošanu un paplašināšanu. Dokumentu izpaušana tika atteikta, pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu (personas datu aizsardzība), 4. panta 2. punktu (komerciālo interešu aizsardzība) un 4. panta 3. punktu (lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība). Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tam būtu jāpiešķir pilnīga piekļuve novērtējuma dokumentiem.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas rīcībā nav administratīvas kļūmes.  Tomēr viņa ierosina, ka Komisijai pirms iecelšanas amatā būtu sistemātiski jāsaņem vērtēšanas komitejas locekļu piekrišana iepirkuma procesos viņu vārdu izpaušanai. Viņu vārdu atklāšana novērtēšanas procesa beigās būtu jāuzskata par nosacījumu iecelšanai šādā komitejā.

Lieta attiecās uz Komisijas atteikumu izpaust to darbinieku vārdus, kuri bija strādājuši pie Komisijas valsts atbalsta izmeklēšanas. Izmeklēšanas gaitā ombuds ieguva Komisijas, sūdzības iesniedzēja un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja viedokli.

Jautājums par to, vai atteikums izpaust vārdus bija pareizs, bija atkarīgs no Regulas 45/2001 par datu aizsardzību 8. panta. Saskaņā ar šo tiesību normu personai, kas lūdz atklāt informāciju, vispirms ir jāpierāda, ka tai ir jādara zināmi vārdi. Ja šis kritērijs ir izpildīts, valsts iestādei vēl ir jāpārbauda, vai darbinieku uzvārdu publiskošana ietekmētu viņu likumīgās intereses un, ja tas tā ir, vai šīs likumīgās intereses bija svarīgākas par personas, kura lūdz publiskot uzvārdus, norādīto nepieciešamību.  

Uzskatot, ka Komisijai nav ierobežojoši jāpiemēro 8. pants attiecībā uz darbinieku vārdiem, ombuds konstatēja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, atsakoties izpaust attiecīgo darbinieku vārdus.

Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumu neļaut sūdzības iesniedzējam iesniegt otru pieteikumu saistībā ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, kurā nebija noteikts konkrēts pieteikumu iesniegšanas termiņš. Sūdzības iesniedzējs centās iesniegt otru pieteikumu pēc tam, kad nebija nokārtojis pārbaudījumu, kas saistīts ar viņa sākotnējo pieteikumu tajā pašā atlases procedūrā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nav sniedzis pienācīgas atbildes uz viņa vēstulēm par i) juridisko pamatu, kas neļauj kandidātiem atkārtoti pieteikties atlases procedūrās bez konkrētiem beigu datumiem, un ii) nosacījumiem, tostarp darbinieku uzvedību, testēšanas centrā Spānijā.

Savā atbildē EPSO atsaucās uz uzaicinājumā izteikt ieinteresētību izklāstītajiem nosacījumiem kā savu darbību juridisko pamatu. Tā arī paskaidroja, ka ir izmeklējusi jautājumu par testēšanas centra darbinieku uzvedību.

Ombuds uzskatīja, ka EPSO paskaidrojums ir saprātīgs un atbilstošs, tāpēc lieta tika slēgta.

Lieta attiecās uz to, ka Padome, iespējams, nav pienācīgi paskaidrojusi sūdzības iesniedzējam, kāpēc var paiet līdz vienam gadam, lai labotu direktīvas tekstu, ja tiek uzskatīts, ka ir vajadzīgas izmaiņas. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Padome ir sniegusi plašu un pienācīgu atbildi. Sūdzības iesniedzējs arī, šķiet, ir apmierināts ar sniegtajiem paskaidrojumiem. Tādējādi lieta tika slēgta kā atrisināta.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO), iespējams, nav ievērojis atlases procedūras noteikumus.

Ombude lūdza EPSO savas izmeklēšanas pirmajā posmā kliedēt sūdzības iesniedzējas bažas. Šīs bažas bija saistītas ar iespējamu kļūdainas informācijas sniegšanu par atlases procedūras pārbaudījumiem un būtisku kļūdu vēstulēs, kurās sūdzības iesniedzēja tika informēta par viņas pārbaudījumu rezultātiem. Ombuds konstatēja, ka EPSO turpmākajā atbildē ir sniegti visaptveroši un pamatoti paskaidrojumi par sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem un ka nekas neliecina par to, ka tas neievēro noteikumus, kas reglamentē attiecīgo atlases procedūru. Tāpēc viņa slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz līgumdarbinieku atlases procedūru, ko 2013. gadā organizēja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO). Kandidātiem šādās atlases procedūrās vispirms ir jāatbilst noteiktiem atbilstības kritērijiem. Kandidātus, kas atbilst šiem atbilstības kritērijiem, pēc tam novērtē, pamatojoties uz atlases kritērijiem. Pēc tam labākos kandidātus iekļauj rezerves sarakstā.

Sūdzības iesniedzējs atbilda atbilstības kritērijiem, kas ietvēra nepieciešamību pēc doktora grāda vai vismaz piecu gadu darba pieredzes pētnieka amatā. Tomēr viņš tika izslēgts no konkursa pēc tam, kad viņa kandidatūra tika salīdzināta ar citiem kandidātiem, pamatojoties uz atlases kritērijiem. Pēc tam viņš sūdzējās, ka atlases kritērijos priekšroka ir dota kandidātiem ar doktora grādu, savukārt uzaicinājumā izteikt ieinteresētību bija norādīts, ka doktora grāds tiks uzskatīts par līdzvērtīgu piecu gadu profesionālajai pieredzei.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un secināja, ka nav pieļauta administratīva kļūme. Atbilstības kritēriji nosaka minimālo slieksni, kas jāievēro visiem kandidātiem. Atlases kritēriji ļauj atlases komisijai noteikt labākos kandidātus no piemērotajiem kandidātiem. Ir skaidrs, ka iestādei ir rīcības brīvība izlemt, kurus atlases kritērijus izmantot, ja vien tie nav acīmredzami nepiemēroti. Ombuds secināja, ka atlases kritēriju izvēle šajā lietā bija pilnīgi pamatota. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka atlase nebija pārredzama, ombuds norādīja, ka atlases kritēriji bija skaidri izklāstīti uzaicinājumā.