Sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem par informācijas apmaiņu ar Ungārijas valdību par tiesu iestāžu neatkarību saistībā ar Komisijas novērtējumu par Ungārijas tiesībām saņemt kohēzijas fondu līdzekļus. Pēc apspriešanās ar Ungārijas iestādēm Komisija atteica piekļuvi dažiem dokumentiem, atsaucoties uz diviem izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem. Konkrētāk, Komisija apgalvoja, ka izpaušana apdraudētu tās izmeklēšanas mērķi attiecībā uz Ungārijas tiesībām saņemt kohēzijas fondu līdzekļus un tās lēmumu pieņemšanas procesu. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”). Ja Komisija nesniedza atbildi noteiktajos termiņos, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas netiešo atteikumu piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā Komisija pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tā saglabāja savu lēmumu liegt piekļuvi, bet atsaucās uz papildu izņēmumu, apgalvojot, ka Eiropas Parlaments pa šo laiku ir sācis tiesvedību par šo jautājumu un ka informācijas izpaušana varētu kaitēt šai notiekošajai tiesvedībai.

Ombuda veiktā pārbaude parādīja, ka pieprasītie dokumenti ietver Ungārijas pašnovērtējumu, oficiālas anketas, ko Komisija nosūtīja Ungārijas iestādēm, un attiecīgo Ungārijas iestāžu oficiālās atbildes uz šiem jautājumiem. Tādējādi pieprasītie dokumenti ir pamatā Komisijas lēmumam, par kuru Parlaments ir uzsācis tiesvedību. Tie netika sagatavoti konkrētajai tiesvedībai, un tajos visā tekstā nav ietvertas iekšējas juridiskas nostājas par strīdīgiem jautājumiem.

Ombuds uzskatīja, ka Komisija nav pietiekami pierādījusi, kā dokumentu izpaušana varētu kaitēt attiecīgajai tiesvedībai. Ombudu nepārliecināja arī Komisijas arguments, ka izpaušana varētu kaitēt tās izmeklēšanai. Turklāt ombude uzsvēra, ka ir svarīgi informēt sabiedrību par Komisijas un Ungārijas iestāžu darbībām, lai aizsargātu ES finanšu intereses un nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka Komisijas atteikums piešķirt plašu publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem ir administratīva kļūme, un ieteica Komisijai pārskatīt savu nostāju par piekļuves pieprasījumu.

Atbildē Komisija apstiprināja savu nostāju, ka pieprasīto dokumentu publiskošana apdraudētu Parlamenta uzsākto tiesvedību mierīgumu un tā veikto izmeklēšanu attiecībā uz Ungārijas tiesībām saņemt kohēzijas fondu līdzekļus. Tomēr ombuds konstatēja, ka Komisija nesniedza pārliecinošus paskaidrojumus par to, kāpēc šiem dokumentiem nevarēja piešķirt plašāku piekļuvi. Tāpēc ombude apstiprināja savu konstatējumu par administratīvu kļūmi un slēdza lietu.

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta finanšu ziņojumam par pašlaik likvidēto politisko grupu “Identitāte un demokrātija” (ID). Parlaments atteica piekļuvi ziņojumam kopumā. To darot, tā atsaucās uz diviem izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem, apgalvojot, ka ziņojuma izpaušana apdraudētu izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzību un tās notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu.

Sūdzības iesniedzējs lūdza Parlamentu pārskatīt savu lēmumu, iesniedzot atkārtotu pieteikumu, apgalvojot, ka publisko līdzekļu izmantošanas dēļ pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā. Parlaments saglabāja savu atteikumu publiskot dokumentu, piebilstot, ka šis dokuments ir daļa no notiekošās izmeklēšanas Eiropas Prokuratūrā (EPPO) par to, ka ID grupa, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojusi līdzekļus. Nebūdams apmierināts ar šo atbildi, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgo dokumentu. Pārbaude apstiprināja, ka pieprasītajā dokumentā ir iekļauts politiskās grupas finanšu novērtējums. Parlaments apstiprināja Ombudam, ka EPPO izmeklēšana joprojām turpinās. Ombuds konstatēja, ka Parlaments pamatoti atteica piekļuvi dokumentam. Tādējādi viņa slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs 2024. gada martā lūdza Eiropas Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar 2023. gada atkārtoto novērtējumu par tiesiskuma procedūras piemērošanu Ungārijā (pamatojoties uz Nosacītības regulu). Komisija konstatēja, ka četri ceturkšņa ziņojumi un vairākas informācijas apmaiņas starp Ungāriju un Komisiju ietilpst pieprasījuma darbības jomā, bet atteica piekļuvi visiem dokumentiem. Atturot piekļuvi, tā atsaucās uz izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem, apgalvojot, ka izpaušana varētu kaitēt izmeklēšanas mērķim un tās notiekošajam lēmumu pieņemšanas procesam saskaņā ar Nosacītības regulu.

Sūdzības iesniedzējs 2024. gada aprīlī lūdza Komisiju pārskatīt savu nostāju (iesniedzot atkārtotu pieteikumu). Tā kā Komisija noteiktajā termiņā neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu, sūdzības iesniedzējs 2024. gada jūnijā vērsās pie Ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par to, ka Komisija nav atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu, un lūdza Komisiju atbildēt pēc iespējas ātrāk. Komisija atbildēja sūdzības iesniedzējam 2025. gada decembrī, t. i., vairāk nekā 19 mēnešus pēc atkārtotā pieteikuma iesniegšanas.

Tā kā Komisija atbildēja uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu, ombuds slēdza šo lietu. Tomēr viņa nepārprotami kritizēja ievērojamo kavēšanos, kas Komisijai radās, atbildot uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, un atgādināja Komisijai, ka tai būtu steidzami jārisina jautājums par kavēšanos, izskatot pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija (ES delegācija Āfrikas Savienībā) izskatīja dotācijas pieteikumu, un uz bažām par iespējamu interešu konfliktu.

Sūdzības iesniedzējs piedalījās uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus par projektu Āfrikas vēlēšanu spēju atbalstam. Delegācija noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu, jo pieprasīja ES finansējumu, kas pārsniedza uzaicinājumā atļauto maksimālo procentuālo daļu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tā ir tipogrāfiska kļūda un ka delegācijai būtu vajadzējis pieprasīt paskaidrojumus, nevis noraidīt tā pieteikumu. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka eksperts, kurš bija iesaistīts saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētā projekta izstrādē, strādāja struktūrā, kas iesniedza pieteikumu saskaņā ar uzaicinājumu.

Ombuds konstatēja, ka Komisijai, pamatojoties uz savām iekšējām pamatnostādnēm, sūdzības iesniedzēja kļūda bija jāuzskata par “acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu”, un lūdza sūdzības iesniedzēju paskaidrot un/vai izlabot sūdzības iesniedzēja kļūdu. Viņa arī konstatēja, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par iespējamu interešu konfliktu. Šie divi trūkumi bija administratīva kļūme. Attiecībā uz abiem konstatējumiem ombuds uzskatīja, ka nebūtu lietderīgi sniegt attiecīgus ieteikumus, jo starplaikā dotācija jau ir piešķirta. Tomēr viņa izteica trīs ierosinājumus, kuru mērķis ir novērst šādu problēmu rašanos līdzīgos gadījumos nākotnē.

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Eiropas Komisijas priekšlikumu par tiesiskuma procedūras piemērošanu Ungārijā (priekšlikums Padomes lēmumam, kura pamatā ir Nosacītības regula). Komisija konstatēja, ka četrpadsmit dokumenti ietilpst pieprasījuma darbības jomā, un publiskoja visus trīs dokumentus, izņemot to daļas. Atturot piekļuvi šīm daļām, tā atsaucās uz diviem izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem, apgalvojot, ka publiskošana varētu kaitēt notiekošajai tiesvedībai un tās lēmumu pieņemšanas procesam.

Ombuds uzsāka izmeklēšanu un centās pārbaudīt attiecīgos dokumentus. Viņas izmeklēšanas grupa divreiz tikās ar Komisijas pārstāvjiem, lai apspriestu šo lietu. Pamatojoties uz savu izmeklēšanu, ombudi nepārliecināja divu Komisijas minēto izņēmumu piemērošana publiskai piekļuvei. Tādēļ ombuds iesniedza risinājuma priekšlikumu, lūdzot Komisiju pārskatīt savu nostāju attiecībā uz pieprasījumu, lai nodrošinātu plašāku publisku piekļuvi.

Komisija pieņēma ombuda priekšlikumu par risinājumu un piešķīra pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Ombuds slēdza izmeklēšanu, atzinīgi vērtējot Komisijas pozitīvo atbildi.

Lieta attiecās uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) atteikumu nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto izmeklēšanu par darbinieku pārkāpumiem. Atsakot piekļuvi, EĀDD atsaucās uz izņēmumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem, apgalvojot, ka izpaušana apdraudētu nepieciešamību aizsargāt dokumentos minēto personu, tostarp personu, uz kurām attiecas OLAF izmeklēšana, privātumu un integritāti. Turklāt EĀDD rediģēja dokumentos minēto uzņēmumu nosaukumus, lai aizsargātu to reputāciju, ņemot vērā, ka uz tiem neattiecās OLAF izmeklēšana.

Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis nepieciešamību izpaust personas datus sabiedrības interesēs, kā to prasa ES tiesību akti par datu aizsardzību. Ombuds arī uzskatīja, ka komercinformācijas ierobežotā rediģēšana ir pamatota, un šajā sakarā nevarēja identificēt nekādas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses. Līdz ar to ombuds secināja, ka EĀDD ir pamatoti atteicies izpaust strīdīgos dokumentus pilnībā.

Tādējādi ombuds slēdza izmeklēšanu par piekļuves atteikumu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Lai gan sūdzības iesniedzējs bija neapmierināts arī ar taisnīgo risinājumu, par ko bija panākta vienošanās ar EĀDD un kas nozīmēja, ka viņa piekļuves pieprasījuma apjoms bija ierobežots līdz 50 lappusēm, ombuds uzskatīja, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota, ņemot vērā to, ka pa šo laiku EĀDD ir sācis izskatīt jaunu, plašāku sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem.

Pēc tam, kad tika atklāts, ka (bijušais) Eiropas Komisijas ģenerāldirektors devās uz Kataru un saņēma ar to saistītu viesmīlību uz trešo personu rēķina, radot bažas par interešu konfliktu, ombude pirmo reizi rakstīja Komisijai 2023. gada martā. Viņa lūdza informāciju par šīs prakses apmēru un to, kā Komisija pārbauda, vai nepastāv interešu konflikti, kad trešās personas sedz Komisijas darbinieku izdevumus.

Drīz pēc tam Komisija atjaunināja savus noteikumus par trešo personu iemaksām darba braucienos. Ombuds tajā laikā secināja, ka, ja šie noteikumi tiktu piemēroti rūpīgi, tie novērstu to, ka trešo personu iemaksas par darba braucieniem rada interešu konfliktus.

Tomēr Komisijas atbilde liecināja, ka, lai gan bija tikai daži piemēri par Komisijas darbinieku darba braucieniem, par kuriem maksāja trešās personas, daži no tiem notika Komisijas vadības augstākajā līmenī.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ombuds sāka šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai pārskatītu šādu lietu izlasi pirms atjaunināto noteikumu stāšanās spēkā. Šīs izmeklēšanas mērķis bija noteikt, kā Komisija novērtēja iespējamos interešu konfliktus, kas saistīti ar trešo personu apmaksātiem darba braucieniem, un kādus pasākumus tā veica, lai mazinātu jebkādu konstatēto interešu konfliktu riskus.

Izmeklēšanā netika konstatēts neviens gadījums, kas radītu bažas par interešu konfliktu, izņemot (bijušo) Komisijas ģenerāldirektoru, uz kuru attiecas iepriekš minētie atklājumi. Tomēr izmeklēšana liecināja, ka šo jautājumu tvērums ir plašāks. Ņemot vērā to, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir izmeklējis šo jautājumu un Eiropas Prokuratūra ir sākusi izmeklēšanu, ombuds uzskatīja, ka turpmāka izmeklēšana šajā jautājumā nav pamatota.  

Tomēr izmeklēšanā atklājās trūkumi attiecībā uz to, kā Komisija īstenoja savus iepriekšējos noteikumus par darba braucieniem. Konkrētāk, ombude konstatēja, ka Komisija nav reģistrējusi, kā tā ir pēc būtības novērtējusi interešu konflikta riskus saistībā ar trešo personu veiktajām iemaksām. Komisija arī neesot reģistrējusi trešo personu ieguldījuma vērtību. Tā kā šie trūkumi joprojām ir būtiski attiecībā uz to, kā Komisija piemēro atjauninātos noteikumus, ombude šajā nolūkā ierosināja divus uzlabojumus.