Sūdzības priekšvēsture

1. Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām.[1] Eiropas Komisijas rīcībā ir vairāki mehānismi, lai nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu ES dalībvalstīs. 2021. gadā starp šiem mehānismiem tika iekļauta Nosacītības regula [2] jeb “nosacītības režīms”.[3] Nosacītības režīms ļauj Komisijai ierosināt ES Padomei pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt ES finanšu intereses pret tiesiskuma principu pārkāpumiem.

2. Padome 2022. gada decembrī pēc Komisijas priekšlikuma [4] pirmo reizi pieņēma īstenošanas lēmumu [5] saskaņā ar Nosacītības regulu. Konkrēti, Padome nolēma apturēt aptuveni 6,3 miljardus EUR ES līdzekļu, kas Ungārijai piešķirti ES budžeta aizsardzībai, ņemot vērā tiesiskuma principu pārkāpumus attiecībā uz publisko iepirkumu un korupcijas apkarošanas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu [6]. Komisija 2023. un 2024. gada decembrī nolēma saglabāt šos pasākumus [7].

3. Viens no pasākumiem [8], kas veikti, lai aizsargātu ES finanšu intereses, ir ES finansējuma apturēšana Ungārijas sabiedriskas nozīmes trastiem vai jebkurai struktūrai, ko uztur šāds sabiedriskas nozīmes trasts. Komisija un Padome ir nobažījušās par pārredzamības trūkumu ES līdzekļu pārvaldībā, ko veic šie trasti, un par to, ka uz tiem neattiecas noteikumi par publisko iepirkumu un interešu konfliktu [9].

4. 2023. gada martā sešas universitātes/augstākās izglītības iestādes, ko uztur Ungārijas sabiedrības interešu trasti, cēla prasību [10] ES Tiesā par attiecīgā Padomes īstenošanas lēmuma noteikuma atcelšanu. Dažas no šīm iestādēm arī apstrīdēja [11] attiecīgo komisāru kopīgo paziņojumu un Komisijas paziņojumus par šo pašu tematu. Nesen, 2025. gada februārī, Ungārija vērsās EST, lai apstrīdētu Komisijas 2024. gada decembra lēmumu saglabāt ES finansējuma apturēšanu sabiedriskas nozīmes trastiem [12].

5. Ņemot vērā iepriekš minēto, 2023. gada decembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem [13], kas minēti paskaidrojuma rakstā vai Komisijas priekšlikuma galvenajā tekstā saskaņā ar Nosacītības regulu. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi Komisijas “informācijas pieprasījumam”, “rakstiskam paziņojumam” un “nodomu vēstulei”, kas nosūtīta Ungārijai. Turklāt sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījums attiecās uz pētījumu par Ungārijas publiskā iepirkuma datiem, “visiem dokumentiem, kas satur informāciju par “konkrētu konkursa datu pārbaudi” un “plašsaziņas līdzekļu un ieinteresēto personu ziņojumiem”, kā minēts priekšlikumā, un dokumentiem, kas saistīti ar attiecīgajām revīzijām un Komisijas finanšu ieteikumiem.

6. Tā kā 2024. gada februārī no Komisijas netika saņemta atbilde, sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt šo netiešo atteikumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”).

7. Komisija 2024. gada martā nosūtīja sūdzības iesniedzējam sākotnējo atbildi uz tā piekļuves pieprasījumu. Komisija piešķīra daļēju piekļuvi “informācijas pieprasījumam”, “rakstiskam paziņojumam” un “nodomu vēstulei”. To darot, tā atsaucās uz izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001), apgalvojot, ka pilnīga publiskošana kaitētu tiesvedības [14] un tās lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzībai [15].

8. Turklāt Komisija sniedza pilnīgu piekļuvi pētījumam un sešiem dokumentiem, kas satur informāciju par konkrētu iepirkuma datu pārbaudi. Komisija arī sniedza sūdzības iesniedzējam vairākas hipersaites uz publiski pieejamiem plašsaziņas līdzekļu un ieinteresēto personu ziņojumiem. Attiecībā uz dokumentiem, kas saistīti ar revīzijām un finanšu ieteikumiem, Komisija norādīja, ka tiks sniegta atsevišķa atbilde.

9. Komisija 2024. gada aprīlī slēdza sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu un informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas var iesniegt jaunu pieteikumu, ja vēlas apstrīdēt Komisijas 2024. gada marta atbildes būtību.

10. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi uz piekļuves pieprasījumu un lēmumu slēgt atkārtoto pieteikumu, sūdzības iesniedzējs 2024. gada aprīlī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

11. Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas atteikumu piešķirt pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem saskaņā ar Regulu 1049/2001.

12. Izmeklēšanas laikā Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja pieprasītos dokumentus un pārskatīja Komisijas sniegtos papildu viedokļus [16]. Ombuda izmeklēšanas grupa arī divas reizes tikās ar Komisijas pārstāvjiem, lai iegūtu papildu skaidrojumus par Komisijas atteikumu piešķirt pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem un tās lēmumu slēgt sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu.

13. Pēc tam ombuds informēja sūdzības iesniedzēju par Komisijas papildu viedokļiem un ziņojumu par sanāksmēm [17]. Sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par abiem dokumentiem.

Ombuda priekšlikums risinājumam un Komisijas atbilde

14. Pamatojoties uz savu izmeklēšanu, ombudi nepārliecināja izņēmumu piemērošana publiskai piekļuvei, uz ko Komisija atsaucās, lai pamatotu savus labojumus pieprasītajos dokumentos.

15. Pirmkārt, ombuds norādīja, ka nav viegli saprotams, kā visas informācijas izpaušana, kas aizklāta, pamatojoties uz izņēmumu tiesvedības aizsardzībai, būtu apdraudējusi pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu un Ungārijas sabiedrības interešu trastu uzturēto universitāšu/augstākās izglītības iestāžu uzsākto tiesvedību integritāti. Viņa uzskatīja, ka starp pieprasītajiem dokumentiem un šo tiesvedību pastāv atbilstoša saikne. Tomēr Komisija nepierādīja, kā pieprasīto dokumentu pilnīga izpaušana sniegtu prasītājiem šajā tiesvedībā privileģētu piekļuvi iekšējai informācijai, kas ir cieši saistīta ar tiesvedības juridiskajiem aspektiem [18].

16. Konkrētāk, Ombuda izmeklēšanas grupas veiktā dokumentu pārbaude atklāja, ka daļa no aizklātās informācijas ir vispārīga un/vai faktiska un ka aizklātajās rindkopās nav atšķirīgu viedokļu saistībā ar Tiesā apstrīdētu juridisku jautājumu. Turklāt tas, ka ar pieprasītajiem dokumentiem notika apmaiņa ar Ungārijas iestādēm, izmantojot oficiālus kanālus un saskaņā ar Nosacītības regulu, nozīmēja, ka tie nav “tikai iekšējs(-i) dokuments(-i)”. [19] Visbeidzot, ombuds norādīja, ka neilgi pēc tam, kad Komisija atbildēja uz sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu, tā vairs nebija atbildētāja šajā tiesvedībā. 

17. Otrkārt, Komisijas argumenti nepārliecināja ombudu, lai pamatotu savu atsaukšanos uz izņēmumu attiecībā uz notiekoša lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību. Ombuds uzskatīja, ka attiecīgais lēmumu pieņemšanas process būtu jāuzskata par pabeigtu, jo pieprasītie dokumenti attiecas uz Komisijas priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam saskaņā ar Nosacītības regulu, kas tika pieņemts vienu gadu pirms sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījuma. Tas, ka Komisijai jāturpina uzraudzīt spēkā esošos pasākumus un ka tā, iespējams, varētu atsākt procedūru attiecībā uz vēl neaptvertiem jautājumiem, nenozīmē, ka lēmumu pieņemšanas process saistībā ar tās priekšlikumu turpinās ^[20].

18. Turklāt ombude konstatēja, ka Komisijas konkrētie argumenti, lai pamatotu iespējamo risku tās lēmumu pieņemšanas procesam, nebija pietiekami pārliecinoši, lai secinātu, ka turpmāka informācijas izpaušana radītu tādu ārēju spiedienu, ka tā apdraudētu Komisijas spēju piemērot nosacītības režīmu vai ka tā traucētu Komisijas iespējām pamatot, kā tā izmanto savus instrumentus, lai aizsargātu ES finanšu intereses un tiesiskumu. Viņa secināja, ka izņēmumu nevar interpretēt tik plaši, lai aptvertu visus elementus, kas liecinātu par Komisijas “stratēģiju” Nosacītības regulas piemērošanā.

19. Attiecībā uz to, ka, iespējams, pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ombuds norādīja, ka, ņemot vērā kavēšanos Komisijas atbildes pieņemšanā, sūdzības iesniedzējs nezināja, ka Komisija izmantos izņēmumus, kas saistīti ar tiesvedības un lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību, lai pamatotu savu atteikumu izpaust informāciju, ko var piemērot tikai apstākļos, kad nepastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā. Tādējādi sūdzības iesniedzējam atkārtotajā pieteikumā nebija iespējas izvirzīt argumentus par sevišķu sabiedrības interešu esamību informācijas izpaušanā.

20. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds kā risinājumu ^[21] ierosināja Komisijai pārskatīt izņēmumu piemērošanu, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, un sniegt sīku pamatojumu visām atlikušajām aizklāšanām. Turklāt viņa ierosināja Komisijai izskatīt sūdzības iesniedzēja argumentus par to, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ko sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā iesniedza ombudam.

21. Atbildē uz Ombuda risinājuma priekšlikumu [22] Komisija paskaidroja, ka pretēji tam, kas minēts Ombuda risinājuma priekšlikumā, tai nav pienākuma katru gadu atkārtoti izvērtēt pasākumus, kas noteikti saskaņā ar Nosacītības regulu. Turklāt tā informēja ombudu, ka Komisija ir iesniegusi pieteikumu, lai pievienotos attiecīgajai tiesvedībai kā persona, kas iestājusies lietā, un ka tādējādi tā turpina atbalstīt Padomi notiekošajā tiesvedībā. Turklāt Komisija norādīja, ka situācija ir mainījusies un ka 2024. gada decembrī Komisija pieņēma jaunu lēmumu [23] saskaņā ar Nosacītības regulu.

22. Tomēr Komisija ņēma vērā ombuda risinājuma priekšlikumā ietvertos apsvērumus, kā arī pagājušo laiku un viedokļu apmaiņu ar ombuda izmeklēšanas grupu. Lai gan Komisija iesniedza pieteikumu par iestāšanos attiecīgajā tiesvedībā, tā atzina, ka “2024. gada 16. decembra lēmuma publicēšanas dēļ daļējā rediģēšana, kas veikta, atbildot uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, vairs nav būtiska”. Tāpēc Komisija veica jaunu novērtējumu par savu nostāju attiecībā uz publiskās piekļuves pieprasījumu un nolēma piešķirt pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

23. Sūdzības iesniedzējs bija apmierināts ar šo iznākumu un nesniedza papildu piezīmes.

Ombuda novērtējums pēc risinājuma priekšlikuma

24. Ombude atzinīgi vērtē Komisijas pozitīvo atbildi uz viņas priekšlikumu par risinājumu un piešķirto pilno piekļuvi, kas, viņasprāt, ir atrisinājusi sūdzību. Viņa arī atzinīgi vērtē Komisijas konstruktīvo iesaistīšanos visā šīs izmeklēšanas laikā.

25. Papildus piekļuvei pieprasītajiem dokumentiem sūdzības iesniedzējs apstrīdēja to, ka Komisija tā 2024. gada marta atbildi uzskatīja par “sākotnējo atbildi”, lai gan tas bija iesniedzis derīgu atkārtotu pieteikumu.[24] Sūdzības iesniedzējs arī kritizēja to, ka Komisijas atbildē nav minēta iespēja vērsties EST vai pie Ombuda, lai apstrīdētu tās lēmumu.

26. Tikšanās laikā ar Ombuda izmeklēšanas grupu Komisijas pārstāvji norādīja, ka Komisija sūdzības iesniedzējam sniedza sākotnējo atbildi pēc atkārtotā pieteikuma un ka tāpēc tā nolēma slēgt atkārtoto pieteikumu. Komisijas pārstāvji arī norādīja, ka Komisija ir aicinājusi sūdzības iesniedzēju iesniegt jaunu atkārtotu pieteikumu, ja viņi to vēlas, tādējādi saglabājot Regulā 1049/2001 paredzēto divu posmu procesu un dodot sūdzības iesniedzējam iespēju iesniegt savus apsvērumus par minēto atbildi.

27. Regulā 1049/2001 ir noteikts, ka gadījumā, ja iestāde nepieņem sākotnējo lēmumu noteiktajā termiņā, pieprasījuma iesniedzējs var iesniegt atkārtotu pieteikumu. Pēc tam, kad ir beigušies termiņi apstiprinoša lēmuma pieņemšanai, pieprasījuma iesniedzējs var vērsties EST vai pie ombuda. Pašlaik Komisija neinformē pieprasījuma iesniedzējus par iespēju šādos gadījumos vērsties EST vai pie ombuda. Tā tikai informē pieprasītājus, ka viņi var iesniegt jaunu atkārtotu pieteikumu. Ombuds atgādina Komisijai par savu iepriekšējo konstatējumu [25], ka šāda prakse ir pretrunā Regulai 1049/2001.

28. Sūdzības iesniedzējs arī apšaubīja, vai Komisija ir identificējusi visus dokumentus, kas satur informāciju par “konkrētu konkursa datu pārbaudi”. Tās norādīja, ka attiecīgo piedāvājumu saraksts tām tika iesniegts tikai tad, kad no Komisijas priekšlikuma izrietēja, ka tā ir veikusi arī šo piedāvājumu pārbaudi. Turklāt tās norādīja, ka vienā no “Nodomu vēstules” zemsvītras piezīmēm ir minēts šīs vēstules pielikums.

29. Savā papildu viedoklī Komisija apstiprināja, ka nav tādu papildu dokumentu, uz kuriem attiektos sūdzības iesniedzēja pieprasījums, izņemot tos, kurus Komisija jau bija norādījusi savā atbildē.

30. Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs ombudam vairs neapstrīdēja šo nostāju. Tāpēc ombuds uzskata, ka šis jautājums ir atrisināts.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Komisija ir pieņēmusi Ombuda priekšlikumu par risinājumu, piešķirot sūdzības iesniedzējam pilnīgu publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 29. oktobrī

[1] Līguma par Eiropas Savienību 2. pants.

[2] Regula 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-

content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.LI.2020.433.01.0001.01.ENG&toc=OJ:L:2020:433I:TOC.

[3] Plašāku informāciju sk.: https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/eu-budget/protection-eu-budget/rule-law- conditionality-regulation_en.

[4] 2022. gada 18. septembra priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52022PC0485.

[5] Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2506 (2022. gada 15. decembris) par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/dec_impl/2022/2506/oj/eng.

[6] Plašāku informāciju sk.: https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2022/12/12/rule-of-law-conditionality-mechanism/.

[7] Komisijas 2023. gada 13. decembra lēmums par Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 4. panta nosacījumu izpildes atkārtotu novērtēšanu pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Padomes 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/2506 attiecībā uz Ungāriju, pieejams vietnē https://commission.europa.eu/system/files/2023-12/C_2023_8999_1_EN_ACT.pdf; Komisijas 2024. gada 16. decembra lēmums saskaņā ar 7. panta 2. punktu Regulā (ES) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai attiecībā uz Ungārijas rakstisku paziņojumu par Padomes 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2506 2. panta 2. punktu, pieejams vietnē https://commission.europa.eu/document/8003e1ad-8e79-4238-bf76-af1fcd2b5efe_en. Kamēr Ungārija nav novērsusi visas tiesiskuma problēmas saskaņā ar nosacītības režīmu, tā nevar pieprasīt arī izmaksas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.

[8] Padomes Īstenošanas lēmuma 2022/2506 2. panta 2. punkts.

[9] Padomes Īstenošanas lēmuma 2022/2506 11. apsvērums.

[10] Lieta T-115/23, pieteikums pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?docid=273772&mode=lst&pageIndex=1&dir=&occ=first&part=1&tex t=&doclang=EN&cid=13176582; Lieta T-132/23, pieteikums pieejams vietnē

https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?docid=275186&mode=req&pageIndex=1&dir=&occ=first&part=1&te

xt=&doclang=EN&cid=13176615; Lieta T-133/23, pieteikums pieejams vietnē

https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=2A7D5D1EB8 D80B6CC4A89430F3E259FA?text=&doci d=275159&pageIndex=0&doclang=EN&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=268780; Lieta T‑138/23, pieteikums pieejams vietnē

https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?docid=274830&mode=req&pageIndex=1&dir=&occ=first&part=1&te xt=&doclang=EN&cid=13176662; Lieta T‑139/23, pieteikums pieejams vietnē

https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=275197&pageIndex=0&doclang=en&mode=req&d ir=& occ=first&part=1&cid=13461926; Lieta T‑140/23, pieteikums pieejams vietnē

https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?docid=275179&mode=req&pageIndex=1&dir=&occ=first&part=1&te xt=&doclang=EN&cid=13176698.

[11] Prasītāji lietās T-132/23, T-133/23, T‑139/23 un T‑140/23.

[12] Lieta T-138/25, pieteikums pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2025/2101/oj/eng.

[13] Regula 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32001R1049.

[14] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums.

[15] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmā daļa.

[16] Pieejams vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/doc/correspondence/199247.

[17] Pieejams vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/doc/inspection-report/199246.

[18] 2024. gada 24. janvāra spriedums lietā Veneziana Energia Risorse Idriche Territorio Ambiente Servizi SpA (Veritas) / Komisija, T-602/22, 58. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=T-602/22&language=EN; 2020. gada 6. februāra spriedums Compañía de Tranvías de la Coruña, SA / Komisija, T‑485/18, 42. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A62018TJ0485_RES.

[19] 2023. gada 26. jūlija spriedums lietā Troy Chemical Company / Komisija, T‑662/21, 65. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=275848&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1269378.

[20] 2022. gada 14. septembra spriedums apvienotajās lietās T-371/20 un T-554/20 Pollinis France / Komisija, 55.–60. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?mode=DOC&pageIndex=0&docid=265442&part=1&doclang=EN&text=&dir=&occ=first&cid=22239, kā apstiprināts 2025. gada 16. janvāra spriedumā Komisija/Pollinis France, C-726/22 P: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&td=ALL&num=C-726/22%20P.

[21] Pieejams vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/solution/212351.

[22] Pieejams vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/doc/correspondence/212352.

[23] Komisijas Lēmums (2024. gada 16. decembris) saskaņā ar 7. panta 2. punktu Regulā (ES) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai attiecībā uz Ungārijas rakstisku paziņojumu par Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2506 (2022. gada 15. decembris) 2. panta 2. punktu, pieejams vietnē https://commission.europa.eu/document/8003e1ad-8e79-4238-bf76-af1fcd2b5efe_en.

[24] Lai pamatotu šo argumentu, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2022/OAM par laiku, kas Eiropas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, sk.: https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/60766.

[25] Ombuda ieteikums stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2022/OAM, 51.–53. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/167661.