Sūdzības priekšvēsture

1. Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām.[1] Eiropas Komisijas rīcībā ir vairāki mehānismi, lai nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu ES dalībvalstīs. 2021. gadā starp šiem mehānismiem tika iekļauta Nosacītības regula [2] jeb “nosacītības režīms”.[3] Nosacītības režīms ļauj Komisijai ierosināt ES Padomei pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt ES finanšu intereses pret tiesiskuma principu pārkāpumiem.

2. Padome 2022. gada decembrī pēc Komisijas priekšlikuma [4] pirmo reizi pieņēma īstenošanas lēmumu [5] saskaņā ar Nosacītības regulu. Konkrēti, Padome nolēma apturēt aptuveni 6,3 miljardus EUR ES līdzekļu, kas Ungārijai piešķirti ES budžeta aizsardzībai, ņemot vērā tiesiskuma principu pārkāpumus attiecībā uz publisko iepirkumu un korupcijas apkarošanas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu [6]. Padomes Īstenošanas lēmumā [7] ir noteikts, ka Ungārijai reizi trijos mēnešos ir jāsniedz Komisijai jaunākā informācija par korektīvajiem pasākumiem, ko tā veic (“ceturkšņa ziņojumos”). Turklāt Komisija un Ungārijas iestādes apmainās ar informāciju, lai izpētītu jaunus korektīvos pasākumus [8].

3. Komisija 2023. gada decembrī nolēma saglabāt pasākumus un tādējādi apturēt ES līdzekļu piešķiršanu [9] Konkrētāk, Komisija konstatēja, ka situācija, kuras rezultātā 2022. gada decembrī tika pieņemti pasākumi, nav novērsta un ka ES budžets joprojām ir apdraudēts [10].

4. Ņemot vērā iepriekš minēto, 2024. gada martā sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem. Konkrētāk, tie pieprasīja piekļuvi četriem ceturkšņa ziņojumiem, ko Ungārija iesniedza Komisijai 2023. gadā, un informācijas apmaiņai starp Komisiju un Ungārijas iestādēm, kā minēts Komisijas 2023. gada decembra lēmumā.

5. Komisija 2024. gada aprīlī nosūtīja sūdzības iesniedzējam sākotnējo atbildi uz tā piekļuves pieprasījumu. Pēc apspriešanās ar Ungārijas iestādēm par šīs dalībvalsts izcelsmes dokumentu iespējamo publiskošanu Komisija liedza piekļuvi visiem pieprasītajiem dokumentiem kopumā. To darot, tā atsaucās uz izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem [11] (Regula 1049/2001), apgalvojot, ka to izpaušana kaitētu izmeklēšanas mērķa aizsardzībai [12] un tās notiekošajam lēmumu pieņemšanas procesam [13] par to pasākumu atcelšanu, kas noteikti saskaņā ar Nosacītības regulu.

6. Sūdzības iesniedzējs 2024. gada 26. aprīlī lūdza Komisiju pārskatīt savu nostāju (iesniedzot atkārtotu pieteikumu). Tās apgalvoja, ka noteiktie pasākumi būtiski ietekmē Ungārijas iedzīvotājus un organizācijas. Tāpēc tās uzskatīja, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato pieprasīto dokumentu publiskošanu.

7. Tajā pašā dienā Komisija apstiprināja sūdzības iesniedzēja atkārtotā pieteikuma saņemšanu un kā atbildes sniegšanas termiņu norādīja 2024. gada 22. maiju.

8. Tā kā Komisija nesniedza atbildi uz atkārtoto pieteikumu, sūdzības iesniedzējs 2024. gada jūnijā vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

9. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, ka Komisija noteiktajā termiņā nav atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu.

10. Izmeklēšanas laikā Ombuds lūdza Komisiju atbildēt uz atkārtoto pieteikumu bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā 2024. gada 10. jūlijā.

11. Ņemot vērā pastāvīgo kavēšanos, Ombuds 2024. gada oktobrī pieprasīja attiecīgo dokumentu pārbaudi.

12. Komisija ombuda izmeklēšanas grupai regulāri nosūtīja jaunāko informāciju par to, kā tā vērtē sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu.

13. Komisija 2025. gada aprīlī informēja Ombuda izmeklēšanas grupu, ka sūdzības iesniedzējs ir pieprasījis iesniegt attiecīgos dokumentus notiekošā tiesas lietā kā izmeklēšanas pasākumu [14]. Komisija norādīja, ka tā apsver ES Vispārējās tiesas vēl nepieņemtā lēmuma par šo pasākumu ietekmi uz tās galīgo nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu.

14. Ombuds 2025. gada augustā pieprasīja papildu skaidrojumus par to, kā izskatāmās tiesas lietas attiecīgo dokumentu iespējamā iesniegšana ir saistīta ar Ombuda izmeklēšanu šajā lietā.

15. Atbildot Komisija norādīja, ka, “ja par pieprasītajiem dokumentiem Vispārējā tiesa pieņem pozitīvu lēmumu (..), pieprasītie dokumenti kļūst par daļu no lietas materiāliem”. Tāpēc Komisijas “novērtējumā par pieteikumu par piekļuvi dokumentiem tiktu ņemts vērā fakts, ka pieprasītie dokumenti ir daļa no lietas materiāliem (..)”. Komisija arī norādīja, ka šā dokumenta sagatavošanas laikā (2025. gada 22. septembrī) Vispārējā tiesa vēl nebija pieņēmusi lēmumu par sūdzības iesniedzēja pieprasījumu.

16. Ombuds 2025. gada 12. novembrī nosūtīja galīgo atgādinājumu.

17. Komisija 2025. gada 5. decembrī pieņēma apstiprinošu lēmumu par sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu.

Ombuda novērtējums

18. Šī izmeklēšana attiecās uz to, ka Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Tā kā Komisija tagad ir pieņēmusi apstiprinošu lēmumu, ombude slēdz lietu.

19. Tomēr ombude norāda uz milzīgo kavēšanos, kas Komisijai radās, atbildot uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu.

20. Saskaņā ar Regulu 1049/2001 ES iestādei 15 darba dienu laikā pēc atkārtotā pieteikuma reģistrācijas būtu vai nu jāpiešķir piekļuve pieprasītajam(-iem) dokumentam(-iem), vai rakstiskā atbildē jānorāda pilnīga vai daļēja atteikuma iemesli. Ārkārtas apstākļos 15 darbdienu termiņu var pagarināt vēl par 15 darbdienām ^[15].

21. Šajā gadījumā Komisijai bija vajadzīgi vairāk nekā 19 mēneši no atkārtotā pieteikuma saņemšanas (2024. gada 26. aprīlis), lai sniegtu galīgo atbildi uz sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu (2025. gada 5. decembris).

22. Turklāt no Komisijas papildu paskaidrojumiem ombuds saprot, ka Komisija faktiski ir apturējusi sūdzības iesniedzēja atkārtotā pieteikuma izskatīšanu, gaidot Vispārējās tiesas lēmumu par dokumentu iesniegšanu attiecīgajā tiesas lietā. Ombuds uzskata, ka šādu apturēšanu nevar saskaņot ar termiņiem, kas noteikti Regulā 1049/2001 un nesenajā Vispārējās tiesas judikatūrā [16], kurā Tiesa skaidri norādīja, ka pieteikuma iesniedzēja iespēja pieprasīt izmeklēšanas pasākumus nevar atbrīvot iestādi no tās pienākuma īstenot Regulu 1049/2001.

23. Tādējādi šī lieta ir vēl viens piemērs būtiskajai un sistēmiskajai kavēšanās, ar ko Komisija saskaras, izskatot atkārtotus pieteikumus, un ko ombuds atzina par administratīvu kļūmi ^[17]. Pēc ombuda īpašā ziņojuma Eiropas Parlamentam par šo jautājumu Eiropas Parlaments mudināja Komisiju novērst sistemātisko un būtisko kavēšanos, izskatot pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem [18].

24. Ombuds jau ir lūdzis Komisiju novērst sistēmiskos kavējumus šajā jomā un ievērot Regulā 1049/2001 noteiktos termiņus. Viņa vēlreiz mudina Komisiju prioritārā kārtā uzlabot piekļuves pieprasījumu izskatīšanu.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Tā kā Komisija tagad ir atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu, ombuds lietu slēdz.

Ombuds var tikai kritizēt ļoti ilgo kavēšanos, kas Komisijai radās, atbildot uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Regulā 1049/2001 noteikto termiņu neievērošana nav laba pārvaldība.

Ombude vēlreiz mudina Komisiju prioritārā kārtā būtiski uzlabot publiskās piekļuves pieprasījumu izskatīšanu un atsaucas uz ieteikumu, kas sniegts viņas stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2022/OAM.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 18. decembrī

[1] Līguma par Eiropas Savienību 2. pants.

[2] Regula 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.LI.2020.433.01.0001.01.ENG&toc=OV:L:2020:433I:TOC.

[3] Plašāku informāciju sk.: https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/eu-budget/protection-eu-budget/rule-law- conditionality-regulation_en.

[4] 2022. gada 18. septembra priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:52022PC0485.

[5] Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2506 (2022. gada 15. decembris) par pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/dec_impl/2022/2506/oj/eng.

[6] Plašāku informāciju sk.: https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2022/12/12/rule-of-law-conditionality-mechanism/.

[7] Padomes Īstenošanas lēmuma 2022/2506 3. pants.

[8] Komisijas 2023. gada 13. decembra lēmuma par Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 4. panta nosacījumu izpildes atkārtotu novērtēšanu pēc Komisijas iniciatīvas 21. apsvērums pēc Padomes 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/2506 attiecībā uz Ungāriju, pieejams vietnē https://commission.europa.eu/system/files/2023-12/C_2023_8999_1_EN_ACT.pdf.

[9] Komisijas 2023. gada 13. decembra lēmuma 1. pants.

[10] Komisijas 2023. gada 13. decembra lēmuma 38. apsvērums.

[11] Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32001R1049.

[12] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums.

[13] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmā daļa.

[14] Pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 91. pantu, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/proc_rules/2015/423/oj/eng.

[15] Regulas 1049/2001 8. pants.

[16] 2025. gada 9. jūlija spriedums lietā Kaili / Parlaments, T-1031/23, 54. un 65.–67. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=T-1031/23&language=en.

[17] Ieteikums par laiku, kas Eiropas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem (stratēģiskā izmeklēšana OI/2/2022/OAM), pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/167661.

[18] Skatīt: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2024-0172_EN.html.