Lieta attiecās uz personāla atlases procedūru Eiropas Savienības Aģentūrā tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols). Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ir noticis pārkāpums attiecībā uz to, kā Eiropols interpretē kandidāta izglītības diplomus un tādējādi aprēķina kandidāta iepriekšējo darba pieredzi.

Ombuds konstatēja, ka Eiropols ir ievērojis pareizo procedūru, lemjot par kandidāta atbilstību, un ka nav nekādu pārkāpumu attiecībā uz to, kā Eiropols ir interpretējis diplomos sniegto informāciju.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs bija ES civilās misijas darbinieks, kurš Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD) ziņoja par, viņaprāt, korumpētām darbībām. Viņš lūdza EĀDD viņu aizsargāt kā trauksmes cēlēju, bet EĀDD neatbildēja. Sūdzības iesniedzējs pauda bažas par to, ka EĀDD reklamēja viņa amatu un veica atlases procedūru kā pretpasākumu pret viņu. Viņš pārsūdzēja atlases procedūras iznākumu, bet EĀDD neatbildēja.

Ombuda izmeklēšanas gaitā EĀDD atbildēja uz sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzību un viņa pieprasījumu par trauksmes cēlēju aizsardzību.

Ombuds arī iztaujāja sūdzības iesniedzēja bažas par represijām un neatrada pierādījumus par represijām attiecībā uz veidu, kādā EĀDD veica atlases procedūru. Tādējādi viņa slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, jo bija nobažījies par to, ka Eiropols viņu ir iekļāvis melnajā sarakstā no darbinieku darbā pieņemšanas procedūrām pēc tam, kad viņš bija paudis bažas un sūdzējies OLAF par iepriekšējo darbinieku atlases procedūru.

Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir augsti kvalificēta persona, kuru Eiropols vienu reizi iekļāva kandidātu sarakstā. Tādējādi viņa bažas ir saprotamas. Tomēr šajā gadījumā ombuds neatrada pierādījumus, kas liecinātu, ka sūdzības iesniedzējs turpmākajās personāla atlases procedūrās būtu bijis neveiksmīgs citu, nevis objektīvu iemeslu dēļ. Tādējādi viņa slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz to, kā ES delegācija valstī, kas nav ES dalībvalsts, reaģēja uz personu, kura apgalvoja, ka delegācijas darbinieks ir izdarījis pārkāpumu. Sūdzības iesniedzējs vēlējās zināt, kā oficiāli ziņot par šiem jautājumiem un saņemt trauksmes cēlēju aizsardzību.

Izmeklēšanas gaitā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), kas ir atbildīgs par ES delegācijām, sniedza labāku atbildi par sūdzības iesniedzējam pieejamajām iespējām. Tādējādi EĀDD atrisināja šo jautājumu. Lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē, EĀDD savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē noteikumi, ko tas piemēro šajā jomā, un iespējas, kas pieejamas personām, kuras varētu vēlēties ziņot par pārkāpumiem. EĀDD varētu arī apsvērt iespēju pieņemt līdzīgu pieeju tai, ko tas piemēro ES misijām un ko tas ieviesa pēc Ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanas.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas nespēju skaidri atbildēt uz vairākiem jautājumiem par tāda projekta priekšlikuma izvērtēšanu, kas iesniegts, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saskaņā ar ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis 2020”. Komisija sniedza nepieciešamās atbildes ombuda izmeklēšanas laikā, un jautājums tika atrisināts.

Tomēr izmeklēšanas gaitā ombuds saskārās ar jautājumu, kas sūdzībā nebija izvirzīts, proti, kā Komisija risina to ekspertu interešu konfliktus, kuri novērtē projektu priekšlikumus. Ombuds uzskatīja, ka Komisijas veidu, kā risināt šādus konfliktus, varētu uzlabot. Tādēļ viņa ierosināja uzlabojumus.

Lieta attiecās uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbinieka ziņojumiem par iespējamu dzimumu diskrimināciju EIB, jo īpaši vadības līmenī.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EIB nav sniegusi visaptverošu atbildi uz ziņojumu, tostarp nesniedzot pārskatu par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu dzimumu līdzsvaru. Ombude ieteica EIB novērst šīs nepilnības un ierosināja EIB arī uzlabot savu trauksmes celšanas politiku, iekļaujot noteikumu, ar ko nosaka termiņu, līdz kuram EIB jāatbild uz darbinieku ziņojumiem.

EIB ir pieņēmusi Ombuda ´s ierosinājumu un ieteikumus. Tādējādi ombuds slēdz izmeklēšanu. Tajā pašā laikā ombude mudina EIB pastiprināt centienus, lai panāktu līdzsvarotu dzimumu pārstāvību visos vadības līmeņos, un censties līdz 2021. gadam panākt, ka sieviešu īpatsvars vadošos amatos pārsniedz tās pašreizējo mērķi, proti, 33 %. Kā citviet norādījusi Eiropas Komisija, organizācijas, kas nodarbina daudzveidīgu darbaspēku un ir iekļaujošas visiem, parasti sniedz labākus rezultātus, ievieš vairāk inovāciju un spēj pieņemt labākus lēmumus.

Sūdzību šajā lietā iesniedza Eiropas Parlamenta deputāte, un tā attiecas uz ES darbinieku, kurš apgalvoja, ka viņa ir aizskarta saistībā ar darbu Eiropas Komisijā. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka darbinieks ir trauksmes cēlējs un ka Komisija nav viņu aizsargājusi.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija pret darbinieku ir izturējusies taisnīgi un saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.