- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums lietā 1234/2018/TM par to, kā ES delegācija trešā valstī rīkojās ar personu, kura pauda bažas par ES finansētu projektu
Lēmums
Lieta 1234/2018/TM - Uzsākta {0} Trešdiena | 22 augusts 2018 - Lēmums par {0} Ceturtdiena | 27 jūnijs 2019 - Iesaistītā iestāde Eiropas Ārējās darbības dienests ( Iestāžu atrisinātas lietas ) - Valsts Apvienotā Karaliste
Lieta attiecās uz to, kā ES delegācija valstī, kas nav ES dalībvalsts, reaģēja uz personu, kura apgalvoja, ka delegācijas darbinieks ir izdarījis pārkāpumu. Sūdzības iesniedzējs vēlējās zināt, kā oficiāli ziņot par šiem jautājumiem un saņemt trauksmes cēlēju aizsardzību.
Izmeklēšanas gaitā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), kas ir atbildīgs par ES delegācijām, sniedza labāku atbildi par sūdzības iesniedzējam pieejamajām iespējām. Tādējādi EĀDD atrisināja šo jautājumu. Lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē, EĀDD savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē noteikumi, ko tas piemēro šajā jomā, un iespējas, kas pieejamas personām, kuras varētu vēlēties ziņot par pārkāpumiem. EĀDD varētu arī apsvērt iespēju pieņemt līdzīgu pieeju tai, ko tas piemēro ES misijām un ko tas ieviesa pēc Ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanas.
Vispārīga informācija
1. Sūdzības iesniedzējs ir ārējs konsultants [1], kurš strādāja pie projekta ES delegācijai uz valsti, kas nav ES dalībvalsts (delegācija)[2]. Sūdzības iesniedzējs 2018. gada 1. jūnijā nosūtīja vēstuli delegācijas vadītājam, norādot, ka viņš vēlas iesniegt “trauksmes cēlēja sūdzību”. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka delegācijas darbinieks vairākkārt ir ļaunprātīgi izmantojis pilnvaras, pārkāpjot ES Civildienesta noteikumus [3] un Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksu [4] (ECGAB). Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka vēlas izmantot savas tiesības uz trauksmes cēlēja aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem ES un valsts noteikumiem.
2. Delegācija 2018. gada 13. jūnijā atbildēja sūdzības iesniedzējam, ka viņa vēstulē nav informācijas, kas ļautu “novērtēt piemērotu turpmāko rīcību”. Delegācija arī norādīja, ka nepamatota apsūdzība pret personu varētu dot šai personai tiesības iesūdzēt tiesā par neslavas celšanu. Delegācija piebilda, ka attiecīgie noteikumi par trauksmes celšanu attiecas tikai uz ES darbiniekiem [5], nevis uz sūdzības iesniedzēju. Tā piebilda, ka, ja sūdzības iesniedzējs varētu sniegt būtiskākus pierādījumus par iespējamo pārkāpumu, viņam tas būtu jānosūta Eiropas Komisijai [6] un/vai delegācijai. Pēdējā gadījumā delegācijas vadītājs izvērtētu jautājumu, noteiktu atbilstošu rīcību un atbildētu sūdzības iesniedzējam.
3. Nebūdams apmierināts ar atbildi, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.
Izmeklēšana
4. Ombuds lūdza Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) sīkāk izklāstīt delegācijas atbildi sūdzības iesniedzējam un sniegt skaidrāku informāciju par to, kā ziņot par darbinieku pārkāpumiem un nelikumībām. Konkrētāk, ombuds lūdza EĀDD paskaidrot procesuālās darbības, ko tas parasti veic, izskatot sūdzības, kas iesniegtas par tā darbiniekiem. Tajā būtu jāiekļauj apraksts par pasākumiem, ko tā ir ieviesusi, lai aizsargātu to personu tiesības, kuras nav darbinieki un kuras vēlas izpaust informāciju sabiedrības interesēs.
Ombudam iesniegtie argumenti
5. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka delegācija viņam nav sniegusi pienācīgus norādījumus par to, kā iesniegt “trauksmes cēlēja sūdzību”, un tādējādi nostādījusi viņu sarežģītā situācijā. Viņš apgalvoja, ka EĀDD nav publicējis nekādu informāciju par to, kā ziņot par pārkāpumiem un kāda aizsardzība tiek piedāvāta tiem, kas publisko informāciju sabiedrības interesēs. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Ombuds ir mudinājis ES iestādes, struktūras un aģentūras pieņemt iekšējos noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību [7] un publiskot pasākumus, kas tām jāveic, lai aizsargātu personas, kuras nav darbinieki, bet kuras publisko informāciju sabiedrības interesēs. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka EĀDD nav pildījis savu apņemšanos saistībā ar Ombuda izmeklēšanu pieņemt noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību.
6. EĀDD atbildēja, ka tas visus ziņojumus par pārkāpumiem uztver ļoti nopietni. Tā norādīja, ka delegācija uzskata, ka nav bijis iespējams sniegt precīzus norādījumus vai padomus par piemērotu rīcību, jo sūdzības iesniedzējs nav sniedzis nekādu informāciju, lai pamatotu savus apgalvojumus.
7. EĀDD arī paskaidroja, ka tas piemēro Eiropas Komisijas Pamatnostādnes par trauksmes celšanu [8], kurās izklāstīti iekšējie noteikumi par trauksmes cēlēju aizsardzību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Noteikumi neattiecas uz sūdzības iesniedzēju, jo viņš nav darbinieks. Tomēr delegācija “atbildēja [sūdzības iesniedzējam] un ad hoc kārtībā izskatīja [viņa] prasību tādā pašā veidā, kā tā būtu atbildējusi darbiniekam, kas iesniedzis līdzīga rakstura prasību”. Tā piebilda, ka jebkura persona, kas izvirza jautājumu par ES darbinieku pārkāpumiem vai nelikumībām, var iesniegt anonīmu sūdzību Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF).
8. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EĀDD joprojām nav sniedzis viņam skaidru informāciju par to, kā ziņot par viņa izvirzītajiem jautājumiem, un ka tas nav ieviesis skaidrus noteikumus to personu aizsardzībai ārpus organizācijas, kuras ziņo par pārkāpumiem.
Ombuda novērtējums
9. Izmeklēšanas gaitā EĀDD sniedza informāciju par noteikumiem, ko tas ir ieviesis, lai aizsargātu trauksmes cēlējus. EĀDD arī informēja sūdzības iesniedzēju par iespēju iesniegt OLAF anonīmu sūdzību par ES darbinieku pārkāpumiem. Ombuds arī norāda, ka pa to laiku sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību EĀDD Cilvēkresursu direktoram. EĀDD apstiprināja šīs sūdzības saņemšanu un sniedza tās personas kontaktinformāciju, kura izskatīja sūdzības iesniedzēja sūdzību.
10. Tādējādi ombuds uzskata, ka EĀDD ir sniedzis sūdzības iesniedzējam pamatotu atbildi par to, kā ziņot par iespējamiem ES darbinieka pārkāpumiem, un ir veicis pasākumus, lai atrisinātu šajā lietā izvirzīto jautājumu.
11. Lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē, EĀDD varētu būt lietderīgi savā tīmekļa vietnē publicēt pamatnostādnes par trauksmes celšanu, ko tas piemēro [9]. Turklāt, ņemot vērā to, cik lielā mērā EĀDD un ES delegācijas sadarbojas ar līgumslēdzējiem un projektu atbalsta saņēmējiem, kuri varētu uzzināt par problemātiskiem jautājumiem, EĀDD būtu jāmin iespējas ziņot par pārkāpumiem tiem, kas nav darbinieki, piemēram, iesniedzot sūdzību OLAF.
12. Visbeidzot, pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā par trauksmes celšanu [10] ombude lūdza ES iestādes apsvērt, kā personas, kas nav darbinieki, varētu tikt mudinātas ziņot par nopietniem pārkāpumiem. Ombuds atzinīgi novērtēja trauksmes celšanas noteikumus [11] attiecībā uz ES misijām [12], kurus EĀDD pēc tam ieviesa. Lai gan Ombuds atzinīgi vērtē ES misiju un delegāciju īpašo lomu un mērķi, EĀDD varētu apsvērt līdzīgas pieejas pieņemšanu attiecībā uz savām delegācijām.
Secinājums
Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:
Eiropas Ārējās darbības dienests ir atrisinājis šajā sūdzībā minētos jautājumus.
Sūdzības iesniedzējs un EĀDD tiks informēti par šo lēmumu.
Emīlija O'Reilija
Eiropas ombuds
Strasbūrā, 2019. gada 27. jūnijā
[1] Sūdzības iesniedzējam nebija darba attiecību ar EĀDD, kas ir atbildīgs par ES delegācijām. Viņš ir nodarbināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmā.
[2] Ārpussavienības valstīs visā pasaulē ES ir pārstāvēta ar “delegācijām”. Šīs delegācijas pārvalda attiecības starp ES un uzņēmējvalsti, tostarp pārvalda ES finansētus projektus.
[3] Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01962R0031-20140501.
[4] https://www.ombudsman.europa.eu/en/publication/en/3510
[5] pastāvīgie ierēdņi un pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, ko nodarbina kāda ES iestāde, aģentūra vai struktūra; it īpaši Civildienesta noteikumu 22.a un 22.b pantu.
[6] Jo īpaši Komisijas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoram.
[7] Pašiniciatīvas izmeklēšana OI/1/2014/PMC attiecībā uz trauksmes celšanu https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/59114.
[8] EĀDD piemēro Komisijas iekšējās kontroles standartus (IKS), tostarp Komisijas pamatnostādnes par trauksmes celšanu (SEC(2012) 679 final).
[9] Pašlaik tie ir pieejami tās iekštīklā.
[10] Sk. OI/1/2014/PMC, pieejams šeit:
https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/59114
[11] EĀDD 2015. gadā pieņēma standarta darbības procedūru (SOP) attiecībā uz trauksmes celšanu.
[12] ES misijas ir izveidotas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku ar ES Padomes lēmumu, kam ir īpašas pilnvaras un termiņš. ES misiju saraksts ir pieejams: