Meklēt izmeklēšanas

The Ombudsman conducted an inquiry on her own initiative into the decision of the European Defence Authority (EDA) to allow its former Chief Executive to take up two senior positions with Airbus, an aerospace company.

The Ombudsman’s inquiry also looked into how the EDA dealt with the fact that the former Chief Executive took up his new positions before the EDA had authorised him to do so, which is a breach of the EDA’s Staff Regulations.

The Ombudsman found that the conditions imposed on the former Chief Executive by the EDA in its authorising decision were insufficient when measured against the risks, and could not be monitored and enforced. There were also shortcomings in how the EDA assessed the risk of conflicts of interest.

The EDA should have instead applied stronger conditions and forbidden the former Chief Executive from taking up the position which gave rise to the greatest risk of conflict with the EDA’s legitimate interest. Not doing so amounted to maladministration by the EDA.

Based on these findings, the Ombudsman issued two recommendations:

(i) In future, the EDA should forbid its senior staff from taking up positions after their term of office where a clear conflict of interest arises with the legitimate interests of the EDA;

(ii) The EDA should set out the criteria for forbidding such moves, in order to give clarity to senior staff. Applicants for senior EDA posts should be informed of the criteria when they apply.

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja publisku piekļuvi gada ziņojumam par ES pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) īstenošanu 2020. gadā.

Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) izpauda ziņojuma ievada un vispārējās piezīmes un rediģēja pārējās daļas. Tas norādīja, ka rediģēto daļu izpaušana varētu kaitēt sabiedrības interešu aizsardzībai attiecībā uz starptautiskajām attiecībām un aizsardzības un militāriem jautājumiem.

Izskatot dokumentu, apstiprinājās, ka ziņojums satur īpaši sensitīvu informāciju, kuras izpaušana var apdraudēt aizsardzības un militārus jautājumus. Ombude konstatēja, ka dokumentā ietvertās informācijas pilnīga izpaušana ļautu naidīgām trešām personām un struktūrām cerēt uz resursiem, ko ES būs spējīga izmantot, un uzlabot to spēju vērsties pret ES ārējo politisko un stratēģisko pieeju. Ombude arī konstatēja, ka EĀDD paļaušanās uz ārējo attiecību izņēmumu ir pārliecinoša. Tāpēc ombude secināja, ka EĀDD ir pamatoti atteicis piekļuvi, un slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

The case concerned the failure by the European External Action Service (EEAS) to reply to a letter concerning a disciplinary investigation that had taken place in 2017 in an EU civilian mission.

The Ombudsman found that the EEAS had repeatedly failed to reply to the complainant’s letters. Even if the EEAS considered that it could not reply on the substance, due to ongoing legal proceedings, it should have replied and explained this to the complainant. The failure to do so was maladministration.

Since, in the context of the inquiry, the EEAS explained why it believes it cannot give a substantive reply to the complainant, the Ombudsman did not make a recommendation to this end. She trusts, however, that the EEAS will take this finding on board going forward.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem attiecībā uz projektu piedāvājumu novērtēšanu Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas ietvaros. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja publisku piekļuvi novērtējumiem par piedāvāto projektu atbilstību starptautiskiem tiesību aktiem, jo īpaši ņemot vērā aizsardzības tehnoloģiju ietekmi uz cilvēktiesībām. Komisija identificēja dažādas dokumentu kategorijas, kas daļēji atbilda pieprasījumam. Tā atteica piekļuvi, uzskatot, ka atklāšana varētu apdraudēt sabiedrības intereses attiecībā uz aizsardzību, militārajiem jautājumiem un komerciālo interešu aizsardzību.

Ombude izskatīja dokumentu paraugu un konstatēja, ka Komisijas lēmums atteikt piekļuvi ir bijis pamatots, ņemot vērā dokumentu īpašo raksturu. Tādēļ ombude slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tomēr ombude atzīmēja, ka ir svarīgi radīt sabiedrībai pārliecību, ka Komisija rūpīgi izvērtē ES finansēto aizsardzības projektu atbilstību starptautiskiem tiesību aktiem. Tā kā projekti aptver tādas jomas kā dronu tehnoloģijas, jūras uzraudzība un aizsardzības spējas militāriem galalietotājiem, sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka tiek veikta rūpīga izvērtēšana. Tādēļ ombude atzinīgi vērtē paredzēto ētisko novērtējumu nākamajā Eiropas Aizsardzības fondā 2021.–2027. gadam. Viņa mudina Komisiju veikt šo novērtējumu pēc iespējas pārredzamāk.