Lieta attiecās uz Komisijas lēmumu slēgt lietu par pārkāpuma sūdzību pret Somiju, kurā tika apgalvots, ka Somija ir diskriminējusi vīriešus brīvprātīgās papildu pensiju shēmās. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijas nostāja nebija konsekventa, jo tā bija iesniegusi Tiesā divas līdzīgas pārkāpuma lietas pret Itāliju un Grieķiju, savukārt Somijas gadījumā tā to nedarīja. Tās uzskata, ka Komisija nav arī pietiekami pamatojusi savu nostāju, ka nav skaidrs, vai Tiesa būtu secinājusi, ka attiecīgie Somijas tiesību akti pārkāpj ES tiesību aktus.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un konstatēja, ka izmeklēšanas gaitā Komisija ir pienācīgi pamatojusi savu nostāju, tādējādi īstenojot rīcības brīvību, kas tai ir, izskatot sūdzības par pārkāpumiem. Tāpēc viņa secināja, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu šajā lietā, un slēdza lietu.

Sūdzības iesniedzējs ir Itālijas pilsonis, kas dzīvo Vācijā. Viņš apgalvoja, ka viņa sieva Vācijā ir cietusi no diskriminācijas nodarbinātības jomā vecuma un valstspiederības dēļ, jo uzņēmums, kurā viņa bija pieteikusies uz darbu, viņu nepieņēma darbā. Pēc neveiksmīgā tiesvedības iznākuma sūdzības iesniedzējs iesniedza Eiropas Komisijai sūdzību par pārkāpumu, apgalvojot, ka Vācijas iestādes nav pienācīgi transponējušas valsts tiesību sistēmā ES direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju.

Pēc tam sūdzības iesniedzējs vērsās pie Eiropas ombuda un apgalvoja, ka Komisija i) nav reģistrējusi viņa sūdzību par pārkāpumu, ii) nav to attiecīgi izskatījusi un iii) nav sniegusi pārliecinošus iemeslus, kāpēc tā neiejaucās viņa lietā.

Savā atzinumā Komisija paskaidroja, ka tā ir reģistrējusi sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu dažas dienas pēc tās saņemšanas. Tā pauda nožēlu, ka nav iepriekš paziņojusi sūdzības iesniedzējam par savu nodomu slēgt sūdzību par pārkāpumu un nav viņu informējusi par lietas slēgšanu. Turklāt Komisija paskaidroja, ka Vācija ir pienācīgi un savlaicīgi transponējusi iepriekš minēto direktīvu, un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc nebija nepieciešams sākt pārkāpuma procedūru, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja iesniegumiem.

Ņemot vērā to, ka Komisija faktiski bija reģistrējusi sūdzību par pārkāpumu, ombuds šajā sakarā nekonstatēja administratīvu kļūmi. Attiecībā uz lietas būtību turpmāka izmeklēšana nebija pamatota, jo Komisija norādīja konkrētus un pārliecinošus iemeslus, lai pamatotu savu nostāju izmeklēšanas gaitā. Ombuds norādīja, ka Komisija ir atzinusi, ka tā nav nedz iepriekš paziņojusi sūdzības iesniedzējam par savu nodomu slēgt viņa sūdzību par pārkāpumu, nedz viņu informējusi par lietas slēgšanu. Turklāt tā neatvainojās par šo izlaidumu. Tādēļ viņš izteica kritisku piezīmi.