Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu [1]

Jauns Austrijas pilsonis strādāja par neapmaksātu praktikantu ES delegācijā Āzijā. Pēc tam viņa sazinājās ar EĀDD, lai sūdzētos par tā praksi neizmaksāt praktikantiem pabalstu un par attiecīgas informācijas trūkumu šajā sakarā.

Ombude jautāja par šo jautājumu. Viņa piekrita EĀDD apgalvojumam, ka praktikanti delegācijā augstu vērtē stažēšanos, jo šādas iespējas, kas ilgst trīs līdz sešus mēnešus, patiešām var būt nozīmīgs atspēriena punkts viņu karjerā. Šā iemesla dēļ viņa uzskata, ka stažēšanās iespējas būtu jādara pieejamas pēc iespējas plašākam personu lokam, nevis tikai tiem, kas tās var atļauties. Ombuds uzskata, ka neapmaksāta stažēšanās var radīt diskriminējošu situāciju, jo personām no mazāk priviliģētas vides, visticamāk, trūks finanšu līdzekļu stažēšanās veikšanai. Tādējādi viņi neizmantos šo vērtīgo iespēju uzlabot savu kvalifikāciju un prasmes. Turklāt prakse, ka stažieri nesaņem atalgojumu, var būt neproduktīva, nosakot vispiemērotākos kandidātus.

Ombude uzskata, ka EĀDD pašreizējā prakse neapmaksāt praktikantus savās delegācijās ir administratīva kļūme, un viņa iesaka EĀDD visiem saviem praktikantiem, tostarp ES delegācijās, maksāt pienācīgu pabalstu. Šajā saistībā viņa atsaucas uz Eiropas Parlamenta pozitīvo piemēru, kas ir atcēlis neapmaksātu stažēšanos tā Ģenerālsekretariātā.

Attiecībā uz informācijas sniegšanu par īstermiņa darba pieredzes iespējām ES delegācijās ombude norāda, ka EĀDD izmeklēšanas gaitā apmierinoši atrisināja šo sūdzības daļu.

Sūdzības priekšvēsture

1. Jauns Austrijas pilsonis strādāja par neapmaksātu praktikantu ES delegācijā Āzijā. Kad viņa pieņēma stažēšanos, viņa nezināja, ka Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), kas vada ES delegācijas, maksā dažiem saviem stažieriem. Pēc tam viņa sazinājās ar EĀDD, lai sūdzētos par to, ka praktikanti delegācijās nesaņem atalgojumu. Viņa norādīja, ka parastā prakse ir tāda, ka stažieri ES iestādēs saņem atalgojumu. Viņa norādīja, ka EĀDD tīmekļa vietnē nav minēts, ka stažieri ES delegācijās nesaņem atalgojumu. Viņasprāt, neapmaksāt praktikantus ir nepamatota diskriminācija pret gados jauniem profesionāļiem no mazāk labvēlīgas vides.

2. Tā kā EĀDD nesniedza atbildi, sūdzības iesniedzējs 2014. gada martā vērsās pie ombuda. Pēc tam, kad no ombuda tika saņemts atgādinājums, ka tam būtu jāatbild sūdzības iesniedzējai, EĀDD atbildēja, ka sūdzības iesniedzējai pēc viņas pieprasījuma ir bijusi neapmaksāta stažēšanās. Viņa bija arī parakstījusi prakses līgumu, kurā viņa apstiprināja, ka “esmu brīvprātīgais delegācijā un nesaņemšu algu, atalgojumu vai pabalstu […]”.

3. Sūdzības iesniedzēja informēja ombudi, ka viņa joprojām uzskata, ka EĀDD nevajadzētu piedāvāt neapmaksātu stažēšanos.

Izmeklēšana

4. Ombuds 2014. gada oktobrī lūdza EĀDD sniegt atbildi par sūdzības iesniedzēja bažām, ka tas nenodrošina pietiekamu pārredzamības līmeni attiecībā uz stažēšanos un ka tas nepiedāvā apmaksātu stažēšanos ES delegācijās.[2] Sūdzības iesniedzējs vēlējās, lai EĀDD piedāvātu tikai apmaksātu stažēšanos un pārtrauktu piedāvāt neapmaksātu stažēšanos. 

5. Ombuds 2014. gada decembrī saņēma EĀDD atbildi uz sūdzību. Ombuds 2015. gada novembrī saņēma sūdzības iesniedzēja komentārus par EĀDD atbildi. Ombuda izmeklēšanas grupa 2016. gada maijā, septembrī un decembrī arī trīs reizes tikās ar EĀDD, lai apspriestu šo lietu. EĀDD 2017. gada janvārī rakstiski iesniedza papildu informāciju. Ombuda ieteikumā ir ņemti vērā pušu argumenti un viedokļi.

Par EĀDD iespējamo nespēju nodrošināt pietiekamu pārredzamības līmeni attiecībā uz stažēšanos un maksāt stažieriem ES delegācijās

Ombudam iesniegtie argumenti

6. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EĀDD tīmekļa vietnē nav sniegta nekāda informācija par neapmaksātu stažēšanos. Tāpēc jaunieši par šo stažēšanos uzzinās tikai neformālos kontaktos vai nu ar EĀDD darbiniekiem, vai esošajiem stažieriem.

7. Savā atbildē EĀDD norādīja, ka tas pašlaik atjaunina savu tīmekļa vietni un ka līdz 2014. gada beigām tas publicēs vispārīgu informāciju par divām atsevišķām stažēšanās iespējām delegācijās, proti, par “jaunākajiem speciālistiem” delegācijās (kas tiek apmaksāti) un par neapmaksātu stažēšanos.

8. EĀDD arī norādīja, ka 2014. gada jūlijā tas jau bija sniedzis delegācijām jaunas pamatnostādnes par neapmaksātu stažēšanos. Šo pamatnostādņu mērķis bija padarīt pārredzamāku neapmaksātas stažēšanās iespēju publicēšanu un nodrošināt delegāciju piedāvātās stažēšanās kvalitāti. Delegācijām, kas vēlas publicēt stažēšanās vakances savās tīmekļa vietnēs, tagad ir jālūdz iepriekšējs apstiprinājums no EĀDD galvenās mītnes, kas pārbaudīs, vai ir skaidri norādīts, ka stažēšanās nav apmaksāta. Visos šādos publicētajos paziņojumos par stažēšanās vakancēm ir arī skaidri jāapraksta atlases procedūra, kas jāievēro.

9. Pēc tam, kad 2014. gada martā tika pieņemts Padomes Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu [3], EĀDD izstrādāja jaunu paraugu stažēšanās līgumiem ES delegācijās. EĀDD norādīja, ka šis ieteikums neizslēdz neapmaksātu stažēšanos. Lai palielinātu pārredzamību, veidnē ir skaidri izklāstīti izglītības mērķi, kas jāsasniedz ES delegācijām, un uzdevumi, kas jāveic neapmaksātajam praktikantam. EĀDD praktikantus raksturoja kā jaunus augstskolu absolventus, kas pāriet no izglītības uz darba tirgu. Prakses mērķis ir iegūt viņu prasmēm atbilstošu praktisko pieredzi.

10. EĀDD norādīja, ka ES delegācijām ir jāievēro piemērojamie vietējie tiesību akti. Ja vietējie tiesību akti nepieļauj neapmaksātu stažēšanos, delegācijā nevar būt neapmaksāti stažieri [4].

11. EĀDD norādīja, ka “daudzas privātas un publiskas organizācijas likumīgi un publiski piedāvā neapmaksātu stažēšanos (piemēram, Eiropas Komisija, Apvienoto Nāciju Organizācija ...)”. EĀDD arī apgalvoja, ka pastāv objektīva atšķirība starp tā apmaksāto (Brisele) un neapmaksāto (delegācijas) stažēšanos. Šīs atšķirības ir saistītas ar stažēšanās ilgumu un vietu, kā arī ar stažieru vecumu, kvalifikācijas līmeni un pieredzi. Tā norādīja, ka jebkurā gadījumā daudziem neapmaksātiem praktikantiem ES delegācijās ir tiesības uz sava veida finansiālu atbalstu, piemēram, stipendijām. EĀDD ierosināja, ka nākotnē delegācijām būtu jānodrošina, lai kandidātiem uz neapmaksātu stažēšanos “pirms stažēšanās sākšanas būtu tiesības uz kāda veida [ārēju] finansiālu kompensāciju”. Tā arī minēja iespēju ierobežot stažēšanos delegācijās, atļaujot to tikai studentiem, kuri stažēšanos veic studiju ietvaros.

12. Sūdzības iesniedzēja savos komentāros apgalvoja, ka apmaksātas stažēšanās Briselē un neapmaksātas stažēšanās delegācijās mērķi būtībā ir identiski.

Ombuda novērtējums, kura rezultātā tika sniegts ieteikums

13. Sūdzības iesniedzējs pauž bažas par to, ka EĀDD nesniedz pietiekamu informāciju par stažēšanās iespējām. Viņa pauž bažas arī par to, ka EĀDD piedāvā neapmaksātu stažēšanos, kas, viņasprāt, ir diskriminējoša.

Informācija par stažēšanās iespējām

14. EĀDD ir veicis pasākumus, lai risinātu šo jautājumu. EĀDD ir atjauninājis savu tīmekļa vietni, kurā tagad sniegta informācija par īstermiņa darba pieredzes iespējām ES delegācijās [5] Tagad ir skaidrs, ka ir divi veidi, kā gūt īstermiņa darba pieredzi ES delegācijās.

15. Viens no veidiem ir piedalīties programmā “Jaunākie speciālisti delegācijās”, kas tiek apmaksāta un ilgst deviņus mēnešus (ar iespējamu pagarinājumu).[6] Saskaņā ar EĀDD sniegto informāciju šī programma “ļauj veiksmīgiem kandidātiem tikt nodarbinātiem kā pilntiesīgiem delegācijas “administratīvā un tehniskā personāla” locekļiem”.[7] Jaunākie speciālisti delegācijās katru mēnesi saņem dotāciju EUR 1300 apmērā, izmitināšanas pabalstu EUR 1000 apmērā, kā arī pabalstu grūtību gadījumā. Stažēšanās sākumā viņi saņem arī vienreizēju uzstādīšanas iemaksu 2000 EUR apmērā, ceļa izdevumu segšanu “par katru stažēšanās laikposmu” un 500 EUR apmērā, lai segtu apdrošināšanas izmaksas par katru deviņu mēnešu stažēšanās laikposmu.[8] Piemērotus kandidātus izvirza dalībvalstis, un veiksmīgos kandidātus pēc tam atlasa EĀDD un Komisija. Saskaņā ar EĀDD tīmekļa vietni pašlaik ES delegācijās ir norīkoti 75 jaunākie speciālisti [9].

16. Otra iespēja ir neapmaksāta stažēšanās programma jaunajiem augstskolu absolventiem, kuri vēlas iegūt profesionālo pieredzi. Šāda neapmaksāta stažēšanās ilgst no trim līdz sešiem mēnešiem. [10] ES delegācijas atlasa kandidātus tieši pēc tam, kad shēma ir vispārēji apstiprināta EĀDD galvenajā mītnē Briselē [11].

17. EĀDD ir arī sniedzis ES delegācijām pamatnostādnes par neapmaksātu stažēšanos. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm delegācijām ir jāpublicē paziņojumi par stažēšanās vakancēm un jānosaka atlases procedūra, kas jāievēro. Turklāt tīmekļa vietnē ir skaidri norādīts, ka šāda prakse ES delegācijās netiek apmaksāta.

18. Pilnības labad ir svarīgi norādīt, ka EĀDD piedāvā arī citu stažēšanās programmu, t. i., tā dēvēto "zilās grāmatas" stažēšanās programmu.[12] Šāda veida stažēšanās tiek apmaksāta [13] un (galvenokārt) tiek piedāvāta Briselē [14].

19. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds secina, ka EĀDD ir apmierinoši atrisinājis šo sūdzības daļu.

Par neapmaksātas stažēšanās praksi ES delegācijās

20. Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vienlīdzības vērtību [15]. Jebkāda diskriminācija, piemēram, diskriminācija sociālās izcelsmes dēļ, ir stingri aizliegta saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu [16]. Turklāt Savienībai ir jāaizsargā jaunieši pret ekonomisko ekspluatāciju [17].  ES administrācijai savā darbībā ir saistoši šie pamatnoteikumi un principi. Ombuds, kā vienmēr, aicina ES administrāciju rādīt piemēru.

21. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) sniegto informāciju “diskriminācija nodarbinātības un profesijas jomā” ir prakse, kuras rezultātā konkrētas personas nonāk pakļautības vai nelabvēlīgākā situācijā darba tirgū vai darba vietā savas rases, ādas krāsas, reliģijas, dzimuma, politisko uzskatu, nacionālās ekstrahēšanas, sociālās izcelsmes vai jebkuras citas īpašības dēļ, kam nav nekādas saistības ar veicamo darbu. ... Netieša diskriminācija attiecas uz situācijām, pasākumiem vai praksi, kas ir acīmredzami neitrāla, bet faktiski negatīvi ietekmē noteiktas grupas personas. ... Vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīga attieksme ļauj visiem cilvēkiem pilnībā attīstīt savus talantus un prasmes atbilstoši viņu vēlmēm un vēlmēm un baudīt vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, kā arī vienlīdzīgus darba apstākļus.”[18]

22. Lai gan stažēšanās nav darba attiecības tiešā nozīmē starp darba devēju un praktikantu, ombuds uzskata, ka SDO noteiktie principi sniedz noderīgus norādījumus.

23. Sūdzības iesniedzēja argumentam, ka neapmaksāta stažēšanās ir diskriminējoša attiecībā pret praksi, kas nāk no mazāk priviliģētas sociālās vides, ir zināma būtība. Nenoliedzami, jaunais absolvents, kurš vēlas veikt neapmaksātu praksi, var saskarties ar praktiskām grūtībām, nesaņemot finansiālu atbalstu, piemēram, no savas ģimenes. Stažēšanās ES delegācijā ietver ne tikai ceļa izdevumus, bet arī uzturēšanās, dzīvošanas un apdrošināšanas izmaksas. Tāpēc pastāv risks, ka neapmaksāta stažēšanās ES delegācijās kļūs par privilēģiju dažiem, proti, tiem, kuriem ir finanšu līdzekļi.

24. Dažādās sanāksmēs ar Ombuda izmeklēšanas grupu 2016. gadā EĀDD apgalvoja, ka neapmaksātas stažēšanās piedāvāšana nav diskriminācija sociālās izcelsmes dēļ. EĀDD apgalvoja, ka visi neapmaksātie stažieri ES delegācijās uzskata, ka stažēšanās ir noderīga viņu nākotnei. Ar šādu stažēšanos viņi iegūst vērtīgu pieredzi, kas palīdz veidot viņu profesionālo profilu, padarot viņus pievilcīgākus darba tirgū.

25. Ombuds neapšauba, ka stažieri delegācijā augstu vērtē stažēšanos. Patiešām, šādas iespējas var būt nozīmīgs atspēriena punkts viņu karjerā.  Tāpēc stažēšanās iespējas būtu jādara pieejamas pēc iespējas plašākam personu lokam, nevis tikai tiem, kas to var atļauties. Neapmaksāta stažēšanās var turpināt sociālo atstumtību, jo personām no mazāk priviliģētas vides, visticamāk, trūks finanšu līdzekļu, lai stažētos. Tādējādi viņi neizmantos šo vērtīgo iespēju uzlabot savu kvalifikāciju un prasmes. Tas galu galā var samazināt turpmākās darba iespējas mazāk privileģētajiem, radot apburto loku, kurā “privileģēšana seko privilēģijai”. Nemaksāt stažieriem var būt prakse, kas šķiet neitrāla, bet kas, pēc SDO vārdiem, faktiski negatīvi ietekmē mazāk priviliģētas personas. EĀDD ierosinājums nodrošināt, ka neapmaksātas stažēšanās kandidāti, absolventi vai studenti saņem finansiālu atbalstu no citiem avotiem, kas nav EĀDD, neatrisina šo problēmu. Patiesībā, tas iemūžina problēmu.

26. Eiropas Savienības Padome ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu (uz ko atsaucas pats EĀDD), neizslēdzot neapmaksātu stažēšanos, tomēr atzīst sociālās izmaksas, kas var rasties saistībā ar šādu stažēšanos. Šīs sociālās izmaksas ietver karjeras iespēju ierobežošanu personām no nelabvēlīgas vides [19] Padomes ieteikumā ir atzītas arī problēmas, kas rodas, ja stažieriem tiek piedāvāts neliels finansējums vai tas netiek piedāvāts vispār. Faktiski tā pauž bažas par to, ka stažieri tiek izmantoti kā lēts vai pat nealgots darbaspēks.[20] EĀDD nav pievērsies šiem Padomes ieteikuma aspektiem.

27. Tomēr šajā izmeklēšanā galvenā uzmanība netiek pievērsta jautājumam par to, vai stažieri tiek ekspluatēti un izmantoti kā lēts vai nealgots darbaspēks. Tas, ka viņi veic “reālu” darbu kā neatņemamu apmācības daļu, nāk par labu stažieriem un mazina jebkādu ekspluatācijas risku. Tas, ka praktikanti sniedz delegācijām pievienoto vērtību, ir atspoguļots EĀDD ES delegācijām nosūtītajā paziņojumā par neapmaksātu stažēšanos, kurā teikts, ka "neapmaksāta stažēšanās tiek iedibināta gan praktikantu, gan delegācijas interesēs" (izcēlums pievienots). ES delegācijas gūst labumu no stažieru ieguldījuma un var pat būt atkarīgas no viņu ieguldījuma. Paturot to prātā, ombuds norāda, ka neapmaksātas stažēšanās sistēma, iespējams, var radīt nevēlamas sekas, ka ES delegācijas nepiesaista visus labākos stažēšanās kandidātus; tā piesaistīs tikai tos, kuriem ir pietiekami finanšu resursi, lai samaksātu par sevi. Tas acīmredzami nav ES delegāciju interesēs.

28. Jāatzīmē, ka EĀDD maksā pabalstu saviem stažieriem Briselē.[21] EĀDD uzskata, ka pastāv zināmas atšķirības starp stažēšanos delegācijās un stažēšanos Briselē, proti, attiecībā uz atrašanās vietu, ilgumu un piemēroto atlases procedūru. Lai gan var pastāvēt zināmas objektīvas atšķirības starp apmaksātu un neapmaksātu stažēšanos, tas nemaina faktu, ka stažēšanās galvenais mērķis būtībā ir viens un tas pats. No vienas puses, stažēšanās sniedz (galvenokārt) jaunajiem absolventiem tiešu profesionālo pieredzi, kas faktiski ir ES ārvalstu dienests, un, no otras puses, stažieri sniedz ieguldījumu delegāciju darbā, kas, kā minēts iepriekš, var pat būt atkarīgs no stažieriem.

29. EĀDD nav sniedzis nekādu objektīvu pamatojumu, lai nošķirtu stažierus, kuri atrodas Briselē un kuri saņem atalgojumu, un stažierus delegācijās, kuri nesaņem atalgojumu [22].

30. Eiropas Parlaments ir risinājis jautājumu par neapmaksātu stažēšanos. Parlaments 2010. gada rezolūcijā aicināja ES iestādes rādīt labu piemēru, visiem stažieriem izmaksājot minimālo pabalstu, kura pamatā ir dzīves līmeņa izmaksas prakses vietā.[23] Ombuds norāda, ka Parlaments vairs nepiedāvā neapmaksātu stažēšanos, pat studentu prakses gadījumā. Tagad tā maksā pabalstu visiem saviem praktikantiem, neraugoties uz ES iestāžu budžeta ierobežojumiem.

31. Ombude uzskata, ka ir svarīgi arī norādīt, cik lielā mērā EĀDD izmanto stažēšanos ES delegācijās. EĀDD ir 139 ES delegāciju tīkls, kurā starp EĀDD un Komisijas darbiniekiem strādā 5800 cilvēku (2015. gada beigu dati).[24] 2016. gadā EĀDD piedāvāja aptuveni 800 neapmaksātas stažēšanās vietas. Šķiet, ka EĀDD zināmā mērā ir atkarīgs no stažieru pieejamības, lai papildinātu pilnas slodzes darbinieku darbu tā delegācijās. Ombuds saprot, ka šāda skaita praktikantu apmaksa radīs EĀDD budžeta problēmas. Tomēr šo jautājumu EĀDD varētu nolemt apspriest ar budžeta lēmējinstitūciju.

32. Pilnīguma labad ombuds saprot, ka norma visās ES iestādēs, izņemot EĀDD, ir piedāvāt apmaksātu stažēšanos. Lai gan dažas iestādes var piedāvāt arī īstermiņa neapmaksātu stažēšanos, tā nebūt nav norma. Ombuds izskatīs, cik lielā mērā šādu praksi var īstenot citas ES iestādes.

33.  Ņemot vērā iepriekš minēto, Ombuds uzskata, ka EĀDD prakse savās delegācijās nodrošināt neapmaksātu stažēšanos ir administratīva kļūme. Ņemot vērā šo administratīvo kļūmi, ombude iesaka EĀDD izmaksāt pienācīgu pabalstu visiem saviem praktikantiem, tostarp ES delegācijās esošajiem praktikantiem. Izmaksājamā pabalsta summu varētu noteikt, pamatojoties uz dzīves dārdzību valstī, uz kuru praktikanti ir norīkoti.

Ieteikums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds sniedz EĀDD šādu ieteikumu:

EĀDD būtu jāizmaksā pienācīgs pabalsts visiem saviem praktikantiem, tostarp ES delegācijās esošajiem praktikantiem. Lai gan šī pabalsta būtība būs EĀDD kompetencē, ombuds uzskata, ka pabalstam vajadzētu būt tādam, lai tiktu ievērots nediskriminācijas princips, un tam būtu jānodrošina, ka jaunieši tiek mudināti pieteikties uz stažēšanos neatkarīgi no viņu (vai viņu ģimenes) finansiālā stāvokļa.

EĀDD un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikumu.  Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu EĀDD līdz 2017. gada 15. maijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

Strasbūrā, 2017. gada 15. februārī

Emily O’Reilly

Eiropas ombuds

 

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] Sūdzības iesniedzējs arī sūdzējās, ka atbildes sniegšanai EĀDD bija vajadzīgs nesaprātīgs laiks. Tomēr, tā kā EĀDD ir atvainojies par kavēšanos sniegt atbildi sūdzības iesniedzējam, ombuds uzskata, ka šis jautājums nav turpmāk jārisina. Tāpat nav pamata turpināt izmeklēšanu par apgalvojumu, ka EĀDD sākotnēji nav atbildējis vācu valodā, jo galu galā tas ir sniedzis atbildi šajā valodā. Līdz ar to šie jautājumi neietilpst šīs izmeklēšanas darbības jomā.

[3] https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/141424.pdf.

[4] Ombuds saprot, ka praksē EĀDD nepiedāvā stažēšanos savām delegācijām valstīs, kurās nav atļauta neapmaksāta stažēšanās.

[5] http://eeas.europa.eu/jobs/delegations/index_en.htm.

[6] http://eeas.europa.eu/jobs/delegations/junior-professional-delegations/index_en.htm.

[7] http://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/2466/working-in-an-eu-delegation_en.

[8] http://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/2463/junior-professional-in-delegation-jpd_en.

[9] Turpat.

[10] http://eeas.europa.eu/jobs/delegations/index_en.htm#traineeships.

[11] Saskaņā ar datiem, ko EĀDD sniedza Ombudam, tas 2014. gadā piedāvāja 603 stažēšanās vietas, 2015. gadā – 726 stažēšanās vietas un 2016. gada pirmajā pusē – 477 stažēšanās vietas. Sagaidāms, ka 2016. gadā ES delegācijās kopumā tiks piedāvāta aptuveni 800 neapmaksāta stažēšanās.

[12] "Zilās grāmatas" prakses programmu pārvalda Eiropas Komisija. Plašāka informācija ir pieejama tiešsaistē: http://ec.europa.eu/stages/home_en.

[13] Apmaksāti praktikanti EĀDD saņem pabalstu aptuveni EUR 1150 mēnesī.

[14] Saskaņā ar informāciju, ko EĀDD pārstāvji sniedza, tiekoties ar Ombuda izmeklēšanas grupu, “zilās grāmatas” praktikanti kādreiz ir nosūtīti uz ES delegācijām.

[15] Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants.

[16] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants.

[17] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 32. pants.

[18] http://www.ilo.org/empent/areas/business-helpdesk/faqs/WCMS_DOC_ENT_HLP_BDE_FAQ_EN/lang-en/index.htm#Q1.

[19] Šajā sakarā sk. 4. apsvērumu Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu.

[20] Minētā Padomes ieteikuma 9. un 10. apsvērums.

[21] Turklāt, ja stažieris nav apdrošināts nevienā citā veselības apdrošināšanas shēmā, viņš/viņa būs apdrošināts pret slimību saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti veselības apdrošināšanas polisē, kura iestādēm ir apdrošināšanas sabiedrībā. EĀDD sedz arī daļu no praktikanta nelaimes gadījumu apdrošināšanas. Darbā pieņemtie praktikanti var saņemt arī ceļa dienas naudu atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības.

[22] Skaidrības labad nav iespējams salīdzināt apmaksāto programmu "Jaunākie speciālisti delegācijās" (JPD) un neapmaksāto stažēšanos ES delegācijās. Pirmkārt, JPD programma ir paredzēta jaunākajiem speciālistiem, nevis jaunajiem absolventiem (piemēram, neapmaksātas stažēšanās shēmai). Otrkārt, EĀDD nav konsekventi definējis JPD programmu. Lai gan tajā šī pieredze dažkārt ir minēta kā “stažēšanās”, tajā jaunākie speciālisti ir minēti arī kā “pilntiesīgi ES delegāciju darbinieki” un tādējādi kā delegāciju darbinieki. Treškārt, JPD programma nav programma, ko organizē tikai EĀDD (tiek iesaistītas dalībvalstis un arī Komisija).

[23] Eiropas Parlamenta 2010. gada 6. jūlija rezolūcija (2009/2221(INI)), 72. punkts, pieejama tiešsaistē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52010IP0262&from=EN.

[24] https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/annual_activity_report_2015_en.pdf.