Izgatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu [1]

Jauns Austrijas pilsonis strādāja par neapmaksātu praktikantu ES delegācijā Āzijā. Pēc tam viņa sazinājās ar EĀDD, lai sūdzētos par tā praksi neizmaksāt pabalstu praktikantiem un par attiecīgas informācijas trūkumu šajā sakarā.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu. Viņa piekrita EĀDD viedoklim, ka stažieri delegācijā novērtē stažēšanās iespējas kā tādas, kas ilgst trīs līdz sešus mēnešus, patiešām var būt nozīmīgs atspēriena punkts viņu karjerā. Šā iemesla dēļ viņa uzskata, ka stažēšanās iespējām jābūt pieejamām pēc iespējas plašākam personu lokam, nevis tikai tiem, kas to var atļauties. Ombuds uzskata, ka neapmaksāta stažēšanās var radīt diskriminējošu situāciju, jo personām no mazāk priviliģētas vides, visticamāk, trūkst finanšu līdzekļu stažēšanās sākšanai. Tādējādi viņi neizmantos šo vērtīgo iespēju uzlabot savu kvalifikāciju un prasmes. Turklāt prakse pieņemt neapmaksātus stažierus var būt neproduktīva, nosakot vispiemērotākos kandidātus.

Ombude uzskata, ka EĀDD pašreizējā prakse neapmaksāt praktikantus tā delegācijās ir administratīva kļūme, un viņa iesaka EĀDD visiem saviem praktikantiem, tostarp praktikantiem ES delegācijās, izmaksāt pienācīgu pabalstu. Šajā sakarā viņa atsaucas uz Eiropas Parlamenta pozitīvo piemēru, kas savā Ģenerālsekretariātā ir atcēlis neapmaksātu stažēšanos.

Attiecībā uz informācijas sniegšanu par īstermiņa darba pieredzes iespējām ES delegācijās ombude norāda, ka EĀDD izmeklēšanas gaitā apmierinoši atrisināja šo sūdzības daļu.

Sūdzības priekšvēsture

1. Jauns Austrijas pilsonis strādāja par neapmaksātu praktikantu ES delegācijā Āzijā. Kad viņa pieņēma praksi, viņa nezināja, ka Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), kas vada ES delegācijas, maksā daļu no saviem praktikantiem. Pēc tam viņa sazinājās ar EĀDD, lai sūdzētos par to, ka stažieri delegācijās nesaņem atalgojumu. Viņa norādīja, ka ierastā prakse ir tāda, ka praktikanti ES iestādēs saņem atalgojumu. Viņa norādīja, ka EĀDD tīmekļa vietnē nav minēts, ka stažieri ES delegācijās nesaņem atalgojumu. Viņa uzskata, ka nemaksāšana stažieriem ir nepamatota diskriminācija pret jaunajiem profesionāļiem, kas nāk no mazāk labvēlīgas vides.

2. Tā kā EĀDD neatbildēja, sūdzības iesniedzējs 2014. gada martā vērsās pie ombuda. Saņēmis Ombuda atgādinājumu, ka tam būtu jāatbild sūdzības iesniedzējai, EĀDD atbildēja, ka sūdzības iesniedzējai ir nodrošināta neapmaksāta stažēšanās "pēc viņas pieprasījuma" . Viņa bija arī parakstījusi prakses līgumu, kurā viņa apstiprināja, ka “es esmu brīvprātīgais delegācijā un nesaņemšu algu, algu vai pabalstu (..)”.

3. Sūdzības iesniedzēja informēja ombudi, ka viņa joprojām uzskata, ka EĀDD nevajadzētu piedāvāt neapmaksātu stažēšanos.

Izmeklēšana

4. Ombuds 2014. gada oktobrī lūdza EĀDD atbildēt uz sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka tas nenodrošina pietiekamu pārredzamības līmeni attiecībā uz savu stažēšanos un nepiedāvā apmaksātu stažēšanos ES delegācijās.[2] Sūdzības iesniedzējs vēlējās, lai EĀDD piedāvātu tikai apmaksātu stažēšanos un pārtrauktu piedāvāt neapmaksātu stažēšanos. 

5. Ombuds 2014. gada decembrī saņēma EĀDD atbildi uz sūdzību. Ombuds 2015. gada novembrī saņēma sūdzības iesniedzēja komentārus par EĀDD atbildi. Ombuda izmeklēšanas grupa 2016. gada maijā, septembrī un decembrī arī trīs reizes tikās ar EĀDD, lai apspriestu šo lietu. EĀDD 2017. gada janvārī rakstiski iesniedza papildu informāciju. Ombuda ieteikumā ir ņemti vērā pušu izvirzītie argumenti un viedokļi.

Par to, ka EĀDD, iespējams, nav nodrošinājis pietiekamu pārredzamības līmeni attiecībā uz stažēšanos un nav maksājis praktikantiem ES delegācijās

Ombudam iesniegtie argumenti

6. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EĀDD tīmekļa vietnē nav sniegta nekāda informācija par neapmaksātu stažēšanos. Tāpēc jaunieši uzzinās par šo stažēšanos tikai neformālā saziņā vai nu ar EĀDD darbiniekiem, vai ar esošajiem stažieriem.

7. Savā atbildē EĀDD norādīja, ka tas pašlaik atjaunina savu tīmekļa vietni un ka līdz 2014. gada beigām tas publicēs vispārīgu informāciju par divām atsevišķām stažēšanās iespējām delegācijās, proti, par “jaunākajiem speciālistiem” delegācijās (kuriem tiek maksāts) un par neapmaksātu stažēšanos.

8. EĀDD arī norādīja, ka 2014. gada jūlijā tas jau bija sniedzis delegācijām jaunas pamatnostādnes par neapmaksātu stažēšanos. Šo pamatnostādņu mērķis bija padarīt pārredzamāku neapmaksātas stažēšanās iespēju publicēšanu un nodrošināt delegāciju piedāvātās stažēšanās kvalitāti. Delegācijām, kas vēlas publicēt stažēšanās vakances savās tīmekļa vietnēs, tagad ir jāpieprasa iepriekšējs apstiprinājums no EĀDD galvenās mītnes, kas pārbaudīs, vai ir skaidri norādīts, ka stažēšanās nav apmaksāta. Visos šādos publicētajos paziņojumos par stažēšanās vakancēm ir arī skaidri jāapraksta atlases procedūra, kas jāievēro.

9. Pēc tam, kad 2014. gada martā tika pieņemts Padomes Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu [3], EĀDD izstrādāja jaunu veidni stažēšanās nolīgumiem ES delegācijās. EĀDD norādīja, ka šis ieteikums neizslēdz neapmaksātu stažēšanos. Lai palielinātu pārredzamību, veidnē ir skaidri izklāstīti izglītības mērķi, kas jāsasniedz ES delegācijām, un uzdevumi, kas jāveic neapmaksātam stažierim. EĀDD aprakstīja praktikantus kā jaunus augstskolu absolventus, kas veic pāreju no izglītības uz darba tirgu. Stažēšanās mērķis ir iegūt praktisku pieredzi, kas atbilst viņu prasmēm.

10. EĀDD norādīja, ka ES delegācijām ir jāievēro piemērojamie vietējie tiesību akti. Ja vietējie tiesību akti neatļauj neapmaksātu stažēšanos, delegācijā nevar būt neapmaksāti stažieri [4].

11. EĀDD norādīja, ka “liels skaits privātu un publisku organizāciju juridiski un publiski piedāvā neapmaksātu stažēšanos (piemēram, Eiropas Komisija, Apvienoto Nāciju Organizācija...)”. EĀDD arī apgalvoja, ka pastāv objektīva atšķirība starp savu apmaksāto stažēšanos (Briselē) un neapmaksāto stažēšanos (delegācijās). Šīs atšķirības ir saistītas ar stažēšanās ilgumu un vietu, kā arī ar stažieru vecumu, kvalifikācijas līmeni un pieredzi. Tā norādīja, ka jebkurā gadījumā daudziem neapmaksātiem stažieriem ES delegācijās ir tiesības uz sava veida finansiālu atbalstu, piemēram, stipendijām. EĀDD ierosināja, ka turpmāk delegācijām būtu jānodrošina, ka kandidātiem uz neapmaksātu stažēšanos “pirms stažēšanās sākšanas ir tiesības uz kāda veida [ārēju] finansiālu kompensāciju”. Tā arī minēja iespēju ierobežot stažēšanos delegācijās, attiecinot to tikai uz studentiem, kuri stažējas studiju ietvaros.

12. Sūdzības iesniedzēja savās piezīmēs apgalvoja, ka apmaksātas stažēšanās Briselē un neapmaksātas stažēšanās delegācijās mērķi būtībā ir identiski.

Ombuda novērtējums, kura rezultātā tika sagatavots ieteikums

13. Sūdzības iesniedzējs pauž bažas par to, ka EĀDD nesniedz pietiekamu informāciju par stažēšanās iespējām. Viņa pauž bažas arī par to, ka EĀDD piedāvā neapmaksātu stažēšanos, kas, viņasprāt, ir diskriminējoša.

Informācija par stažēšanās iespējām

14. EĀDD ir veicis pasākumus, lai risinātu šo jautājumu. EĀDD ir atjauninājis savu tīmekļa vietni, kurā tagad ir sniegta informācija par īstermiņa darba pieredzes iespējām ES delegācijās.[5] Tagad ir skaidrs, ka ir divi veidi, kā iegūt īstermiņa darba pieredzi ES delegācijās.

15. Viens no veidiem ir piedalīties programmā “Jaunākie speciālisti delegācijās”, kas tiek apmaksāta un ilgst deviņus mēnešus (ar iespējamu pagarinājumu).[6] EĀDD uzskata, ka šī programma “ļauj veiksmīgajiem kandidātiem tikt nodarbinātiem kā pilntiesīgiem delegācijas “administratīvā un tehniskā personāla” locekļiem”.[7] Jaunākie speciālisti delegācijās katru mēnesi saņem dotāciju EUR 1300 apmērā, izmitināšanas ieguldījumu EUR 1000 apmērā, kā arī ieguldījumu grūtībās. Viņi arī saņem vienreizēju dalības maksu EUR 2000 apmērā “prakses sākumā”, iemaksu ceļa izdevumu segšanai “par katru stažēšanās periodu” un EUR 500 apmērā, lai segtu apdrošināšanas izmaksas par katru deviņu mēnešu stažēšanās periodu.[8] Piemērotus kandidātus izvirza dalībvalstis, un veiksmīgos kandidātus pēc tam atlasa EĀDD un Komisija. Saskaņā ar EĀDD tīmekļa vietni pašlaik ES delegācijās ir norīkoti 75 jaunākie speciālisti [9].

16. Otra iespēja ir neapmaksāta stažēšanās programma jaunajiem augstskolu absolventiem, kuri vēlas iegūt profesionālo pieredzi. Šāda neapmaksāta stažēšanās ilgst no trim līdz sešiem mēnešiem [10]. ES delegācijas tieši atlasa kandidātus pēc tam, kad no EĀDD galvenās mītnes Briselē ir saņemts vispārējs shēmas apstiprinājums [11].

17. EĀDD ir arī sniedzis ES delegācijām pamatnostādnes par neapmaksātu stažēšanos. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm delegācijām ir jāpublicē paziņojumi par stažēšanās vakancēm un jāizklāsta atlases procedūra, kas jāievēro. Turklāt tīmekļa vietnē ir skaidri norādīts, ka šāda stažēšanās ES delegācijās netiek apmaksāta.

18. Pilnīguma labad ir svarīgi atzīmēt, ka EĀDD piedāvā arī citu stažēšanās programmu, t. i., tā saukto "zilās grāmatas" stažēšanās programmu.[12] Šāda veida stažēšanās tiek apmaksāta [13] un tiek piedāvāta (galvenokārt) Briselē [14].

19. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds secina, ka EĀDD ir apmierinoši atrisinājis šo sūdzības daļu.

Par neapmaksātas stažēšanās praksi ES delegācijās

20. Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vienlīdzības vērtību [15]. Jebkāda diskriminācija, piemēram, diskriminācija sociālās izcelsmes dēļ, ir stingri aizliegta saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu [16]. Turklāt Savienībai ir jāaizsargā jaunieši pret ekonomisko ekspluatāciju [17].  ES administrācijai savā darbībā ir saistoši šie pamatnoteikumi un principi. Ombuds, kā vienmēr, aicina ES administrāciju rādīt piemēru.

21. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) sniegto informāciju “diskriminācija nodarbinātības un profesijas jomā” attiecas uz praksi, kuras rezultātā konkrētas personas atrodas pakļautības vai nelabvēlīgākā situācijā darba tirgū vai darbavietā viņu rases, ādas krāsas, reliģijas, dzimuma, politisko uzskatu, nacionālās izcelsmes, sociālās izcelsmes vai jebkādu citu īpašību dēļ, kam nav nekādas saistības ar veicamo darbu. ... Netieša diskriminācija attiecas uz situācijām, pasākumiem vai praksi, kas ir acīmredzami neitrāla, bet kas faktiski negatīvi ietekmē personas no noteiktas grupas. ... Iespēju un attieksmes vienlīdzība ļauj visiem cilvēkiem pilnībā attīstīt savus talantus un prasmes atbilstoši savām vēlmēm un vēlmēm un baudīt vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, kā arī vienlīdzīgus darba apstākļus. ”[18]

22. Lai gan stažēšanās nav darba attiecības šaurā nozīmē starp darba devēju un praktikantu, ombuds uzskata, ka SDO noteiktie principi sniedz noderīgas norādes.

23. Sūdzības iesniedzēja argumentam, ka neapmaksāta stažēšanās ir diskriminējoša attiecībā pret stažēšanos, kas nāk no mazāk priviliģētas sociālās vides, ir zināma būtība. Nenoliedzami, jaunais absolvents, kurš vēlas veikt neapmaksātu stažēšanos, var saskarties ar praktiskām grūtībām bez finansiāla atbalsta, piemēram, no savas ģimenes. Prakse ES delegācijā ietver ne tikai ceļa izdevumus, bet arī izmitināšanas, dzīvošanas un apdrošināšanas izmaksas. Tāpēc neapmaksāta stažēšanās ES delegācijās var kļūt par privilēģiju dažiem, proti, tiem, kuriem ir finanšu līdzekļi.

24. Dažādās sanāksmēs ar Ombuda izmeklēšanas grupu 2016. gadā EĀDD apgalvoja, ka neapmaksātas stažēšanās piedāvāšana nav diskriminācija sociālās izcelsmes dēļ. EĀDD apgalvoja, ka visi neapmaksātie praktikanti ES delegācijās uzskata, ka stažēšanās ir noderīga viņu nākotnei. Ar šādu stažēšanos viņi gūst vērtīgu pieredzi, kas palīdz veidot savu profesionālo profilu, padarot viņus pievilcīgākus darba tirgū.

25. Ombuds neapšauba, ka stažieri delegācijā novērtē stažēšanos. Patiešām, šādas iespējas var būt nozīmīgs atspēriena punkts viņu karjerā.  Tāpēc stažēšanās iespējas būtu jādara pieejamas pēc iespējas plašākam personu lokam, nevis tikai tiem, kas to var atļauties. Neapmaksāta stažēšanās var turpināt sociālo atstumtību, jo personām no mazāk priviliģētas vides, visticamāk, trūkst finanšu līdzekļu stažēšanās sākšanai. Tādējādi viņi neizmantos šo vērtīgo iespēju uzlabot savu kvalifikāciju un prasmes. Tas galu galā var samazināt turpmākās darba iespējas mazāk priviliģētajiem, radot apburto loku, kurā "privilēģija seko privilēģijām". Stažieru nemaksāšana ļoti labi var būt prakse, kas šķiet neitrāla, bet kas, pēc SDO vārdiem, faktiski negatīvi ietekmē mazāk priviliģētas personas. EĀDD ierosinājums nodrošināt, ka neapmaksātas stažēšanās kandidāti, absolventi vai studenti saņem finansiālu atbalstu no citiem avotiem, nevis EĀDD, šo problēmu neatrisina. Patiesībā tas iemūžina problēmu.

26. Eiropas Savienības Padome savā ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu (uz ko atsaucas pats EĀDD), neizslēdzot neapmaksātu stažēšanos, tomēr atzīst sociālās izmaksas, ko var radīt šāda stažēšanās. Šīs sociālās izmaksas ietver karjeras iespēju ierobežošanu tiem, kas nāk no nelabvēlīgas vides.[19] Padomes ieteikumā ir atzītas arī problēmas, kas rodas, ja stažieriem tiek piedāvāts mazs finansējums vai tas netiek piedāvāts vispār. Faktiski tā pauž bažas par to, ka stažieri tiek izmantoti kā lēts vai pat neapmaksāts darbaspēks.[20] EĀDD nav pievērsies šiem Padomes ieteikuma aspektiem.

27. Tomēr šajā izmeklēšanā galvenā uzmanība netiek pievērsta jautājumam par to, vai stažieri tiek ekspluatēti un izmantoti kā lēts vai neapmaksāts darbaspēks. Tas, ka viņi veic “reālu” darbu kā apmācības neatņemamu daļu, ir praktikantu labā un mazina jebkādu ekspluatācijas risku. Tas, ka stažieri delegācijām sniedz pievienoto vērtību, ir atspoguļots EĀDD paziņojumā par neapmaksātu stažēšanos, kas nosūtīts ES delegācijām un kurā norādīts, ka “neapmaksāta stažēšanās tiek izveidota stažieru labā, kā arī delegācijas interesēs”(izcēlums pievienots). ES delegācijas gūst labumu no stažieru ieguldījuma un var pat būt atkarīgas no viņu ieguldījuma. Paturot to prātā, Ombuds norāda, ka neapmaksātas stažēšanās sistēma, iespējams, var radīt nevēlamas sekas, ka ES delegācijas nepiesaista visus labākos stažēšanās kandidātus; tas piesaistīs tikai tos, kuriem ir pietiekami finanšu resursi, lai samaksātu par sevi. Tas acīmredzami nav ES delegāciju interesēs.

28. Jāatzīmē, ka EĀDD maksā pabalstu saviem praktikantiem Briselē.[21] EĀDD uzskata, ka pastāv zināmas atšķirības starp stažēšanos delegācijās un Briselē, proti, attiecībā uz atrašanās vietu, ilgumu un piemēroto atlases procedūru. Lai gan starp apmaksātu un neapmaksātu stažēšanos var pastāvēt zināmas objektīvas atšķirības, tas nemaina faktu, ka stažēšanās galvenais mērķis būtībā ir viens un tas pats. No vienas puses, stažēšanās (galvenokārt) jaunajiem absolventiem nodrošina tiešu profesionālo pieredzi, kas faktiski ir ES ārvalstu dienests; un, no otras puses, stažieri piedalās delegāciju darbā, kas, kā minēts iepriekš, var būt pat atkarīgs no stažieriem.

29. EĀDD nav sniedzis nekādu objektīvu pamatojumu, lai nošķirtu savus Briselē dzīvojošos praktikantus, kuri saņem atalgojumu, un savus praktikantus delegācijās, kuri nesaņem atalgojumu [22].

30. Eiropas Parlaments ir pievērsies neapmaksātas stažēšanās jautājumam. Parlaments 2010. gada rezolūcijā aicināja ES iestādes rādīt labu piemēru, visiem stažieriem maksājot minimālo pabalstu, kura pamatā ir prakses vietas dzīves dārdzība.[23] Ombuds norāda, ka Parlaments vairs nepiedāvā neapmaksātu stažēšanos, pat studentu prakses gadījumā. Tagad tā maksā pabalstu visiem saviem praktikantiem, neraugoties uz budžeta ierobežojumiem ES iestādēs.

31. Ombude uzskata, ka ir svarīgi ņemt vērā arī to, cik lielā mērā EĀDD izmanto stažēšanos ES delegācijās. EĀDD ir 139 ES delegāciju tīkls, kurā EĀDD un Komisijas darbinieki nodarbina 5800 cilvēku (2015. gada beigu dati).[24] 2016. gadā EĀDD piedāvāja aptuveni 800 neapmaksātu stažēšanos. Šķiet, ka EĀDD zināmā mērā ir atkarīgs no praktikantu pieejamības, lai papildinātu pilnas slodzes darbinieku darbu tā delegācijās. Ombude saprot, ka šāda praktikantu skaita apmaksa EĀDD radīs budžeta problēmas. Tomēr šo jautājumu EĀDD varētu nolemt izskatīt kopā ar budžeta lēmējinstitūciju.

32. Pilnīguma labad ombude saprot, ka visās ES iestādēs, izņemot EĀDD, parasti tiek piedāvāta apmaksāta stažēšanās. Lai gan dažas iestādes var piedāvāt arī īstermiņa neapmaksātu stažēšanos, tā nebūt nav norma. Ombuds izskatīs, cik lielā mērā jebkura cita ES iestāde var īstenot šādu praksi.

33. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude uzskata, ka EĀDD prakse nodrošināt neapmaksātu stažēšanos tā delegācijās ir administratīva kļūme. Pamatojoties uz šo administratīvo kļūmi, Ombuds iesaka EĀDD piešķirt atbilstīgu pabalstu visiem stažieriem, tostarp tiem, kas strādā ES delegācijās. Maksājamā pabalsta summa varētu būt balstīta uz dzīves dārdzību valstī, uz kuru stažieri ir norīkoti.

Ieteikums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, Ombuds sniedz EĀDD šādu ieteikumu:

EĀDD visiem saviem stažieriem, tostarp tiem, kas strādā ES delegācijās, būtu jāizmaksā pienācīgs pabalsts. Lai gan šīs piemaksas būtība būs EĀDD kompetencē, ombude uzskata, ka piemaksai vajadzētu būt tādai, lai tiktu ievērots nediskriminācijas princips, un tai būtu jānodrošina, ka jaunieši tiek mudināti pieteikties praksei neatkarīgi no viņu (vai viņu ģimenes) finansiālā stāvokļa.

EĀDD un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikumu.  Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu EĀDD līdz 2017. gada 15. maijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

Strasbūrā, 2017. gada 15. februārī

Emīlija O’Reilija

Eiropas Ombuds

 

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 15. lpp.).

[2] Sūdzības iesniedzējs arī sūdzējās, ka atbildes sniegšanai EĀDD bija vajadzīgs nesaprātīgs laiks. Tomēr, tā kā EĀDD ir atvainojies par kavēšanos sniegt atbildi sūdzības iesniedzējam, Ombuds uzskata, ka šis jautājums nav jārisina sīkāk. Tāpat nav pamata turpināt izmeklēšanu par apgalvojumu, ka EĀDD sākotnēji nav atbildējis vācu valodā, jo galu galā tas ir sniedzis atbildi šajā valodā. Līdz ar to šie jautājumi neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā.

[3] https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/141424.pdf.

[4] Ombude saprot, ka praksē EĀDD nepiedāvā stažēšanos savām delegācijām tajās valstīs, kurās nav atļauta neapmaksāta stažēšanās.

[5] http://eeas.europa.eu/jobs/delegations/index_en.htm.

[6] http://eeas.europa.eu/jobs/delegations/junior-professional-delegations/index_en.htm.

[7] http://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/2466/working-in-an-eu-delegation_en.

[8] http://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/2463/junior-professional-in-delegation-jpd_en.

[9] Tāds pats.

[10] http://eeas.europa.eu/jobs/delegations/index_en.htm#traineeships.

[11] Saskaņā ar datiem, ko EĀDD sniedza Ombudam, tas 2014. gadā piedāvāja 603 prakses vietas, 2015. gadā – 726 prakses vietas un 2016. gada pirmajā pusē – 477 prakses vietas. Paredzams, ka 2016. gadā ES delegācijās kopumā tiks piedāvātas aptuveni 800 neapmaksātas stažēšanās vietas.

[12] "Zilās grāmatas" prakses programmu pārvalda Eiropas Komisija. Plašāka informācija ir pieejama tiešsaistē: http://ec.europa.eu/stages/home_en.

[13] Apmaksāti praktikanti EĀDD saņem pabalstu aptuveni EUR 1150 mēnesī.

[14] Saskaņā ar informāciju, ko EĀDD pārstāvji sniedza sanāksmē ar Ombuda izmeklēšanas grupu, “zilās grāmatas” stažieri iepriekš dažkārt tika nosūtīti uz ES delegācijām.

[15] Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants.

[16] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants.

[17] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 32. pants.

[18] http://www.ilo.org/empent/areas/business-helpdesk/faqs/WCMS_DOC_ENT_HLP_BDE_FAQ_EN/lang-en/index.htm#Q1.

[19] Šajā sakarā sk. 4. apsvērumu Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu.

[20] Minētā Padomes ieteikuma 9. un 10. apsvērums.

[21] Turklāt, ja uz praktikantu neattiecas neviena cita veselības apdrošināšanas shēma, viņš tiks apdrošināts pret slimību saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti veselības apdrošināšanas polisē, kura iestādēm ir apdrošināšanas sabiedrībā. EĀDD sedz arī daļu no praktikanta nelaimes gadījumu apdrošināšanas. Darbā pieņemtie praktikanti var saņemt arī ceļa dienas naudu atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības.

[22] Skaidrības labad nevar salīdzināt apmaksāto jauno speciālistu delegācijās (JPD) programmu un neapmaksāto stažēšanos ES delegācijās. Pirmkārt, JPD programma ir paredzēta jaunākiem profesionāļiem, nevis jauniem absolventiem (piemēram, neapmaksātas stažēšanās shēmai). Otrkārt, EĀDD nav konsekventi definējis JPD programmu. Lai gan tā dažkārt atsaucas uz šo pieredzi kā uz “stažēšanos”, tā attiecas arī uz jaunākajiem profesionāļiem kā uz “ES delegāciju pilntiesīgiem darbiniekiem” un tādējādi kā delegāciju darbiniekiem. Treškārt, JPD programma nav programma, ko organizē tikai EĀDD (ir iesaistītas dalībvalstis un arī Komisija).

[23] Eiropas Parlamenta 2010. gada 6. jūlija rezolūcijas (2009/2221(INI)) 72. punkts, pieejams tiešsaistē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52010IP0262&from=EN.

[24] https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/annual_activity_report_2015_en.pdf.