Lieta attiecās uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) nespēju sniegt atbildi pēc būtības uz administratīvu sūdzību saistībā ar 2. kategorijas pastāvīgā korpusa darbinieka apgalvojumiem par aizskarošu izturēšanos un pārkāpumiem.

Sūdzības iesniedzējs administratīvo sūdzību Frontex iesniedza 2023. gada martā. Frontex atbildēja, ka pretēji iepriekšējai informācijai, ko tā bija sniegusi sūdzības iesniedzējam, tam nebija tiesību iesniegt šādu sūdzību. Līdz ar to viņš nesaņemtu atbildi pēc būtības. Tomēr Ombuda izmeklēšanas gaitā Frontex norādīja, ka tā sniegs sūdzības iesniedzējam vispārēju atbildi pēc būtības līdz 2024. gada novembrim. Frontex šo atbildi sūdzības iesniedzējam sniedza tikai 2025. gada decembrī. Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniedzējam sniegtā nekonsekventā informācija un kliedzošā kavēšanās atbildēt uz sūdzību ir administratīva kļūme. Tomēr ombuds neuzskatīja par nepieciešamu sniegt ieteikumu, ņemot vērā to, ka Frontex tagad ir sniegusi sūdzības iesniedzējam būtisku atbildi.

Turklāt Ombuda izmeklēšanā atklājās, ka 2. kategorijas amatpersonām nav efektīva sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānisma, piemēram, aizskarošas izturēšanās situācijās Frontex. Ombuds secināja, ka tas ir sistēmisks jautājums, kas arī ir administratīva kļūme.

Ombuds ieteica Frontex valdei gaidāmajā 2. kategorijas amatpersonu tiesiskā regulējuma pārskatīšanā ieviest efektīvu sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismu.

Lieta attiecās uz faktu, ka Eiropas Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) darbinieks nejauši nosūtīja sūdzības iesniedzējam e-pasta vēstuli, kuru viņš atzina par aizvainojošu.

Ombuds konstatēja, ka attiecīgās e-pasta vēstules saturs patiešām ir nepiemērots, bet uzskatīja, ka Komisija ir veikusi atbilstīgus pasākumus, lai risinātu šo jautājumu, jo īpaši atvainojoties sūdzības iesniedzējam un veicot pasākumus, lai novērstu šādus incidentus nākotnē, jo īpaši atgādinot darbiniekiem par viņu pienākumu pieklājīgi sazināties.

Ombuds slēdza lietu, konstatējot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.  

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja nesen dzemdējuša kandidāta lūgumu pārplānot mutisko pārbaudījumu (interviju) tehniskā atbalsta ekspertu atlases procedūrā. EPSO piekrita pārcelt vienu interviju, bet pārplānoja to, lai tā notiktu tajā pašā dienā, kad notiks cita ar atlases procedūru saistīta intervija. Sūdzības iesniedzēja nebija apmierināta ar to, kā EPSO izskatīja viņas administratīvo sūdzību šajā jautājumā.

Ombuds uzskatīja, ka EPSO nav saprātīgi plānot divus testus vienā dienā, jo visi pārējie kandidāti varēja kārtot testus atsevišķās dienās. Sūdzības iesniedzējai tas bija īpaši grūti, jo viņa bija nesen dzemdējusi. Tādējādi tas, kā EPSO izskatīja pieprasījumu, bija administratīva kļūme. Lai risinātu šo jautājumu, ombuds ierosināja EPSO sākt dialogu ar sūdzības iesniedzēju, lai rastu piemērotu un taisnīgu risinājumu.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja ziņu aģentūrā strādājoša žurnālista lūgumu pievienot to adresātu sarakstam, uz kuriem attiecas embargo paziņojumi presei, jo īpaši attiecībā uz Eurostat “Euro rādītājiem”, kas regulāri sniedz ekonomikas statistikas informāciju. Eurostat, kas ir daļa no Komisijas, atteicās iekļaut žurnālistu sarakstā, jo tajā bija norādīts, ka šādos izplatīšanas sarakstos var iekļaut tikai tos žurnālistus vai aģentūras, kuriem Komisija ir piešķīrusi plašsaziņas līdzekļu “akreditāciju”. Žurnālistam vai viņa ziņu aģentūrai nebija iespējams saņemt akreditāciju, jo viņi neatbilda vienam no priekšnosacījumiem, proti, ka aģentūras vai žurnālista domicils ir Beļģijā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šāda prakse ir diskriminējoša un nozīmē, ka tikai lielākas plašsaziņas līdzekļu organizācijas ar pietiekamiem finanšu resursiem, kas varētu atļauties žurnālistu klātbūtni Beļģijā, varētu saņemt informāciju, kurai noteikts embargo.

Ombuds uzskatīja, ka ir pamatoti, ka Komisija kā akreditācijas priekšnoteikumu attiecībā uz piekļuvi ES iestāžu fiziskajām ēkām Briselē iekļauj domicilu Beļģijā. Tomēr viņa uzskatīja, ka prasība par domicilu Beļģijā kā priekšnoteikums iekļaušanai plašsaziņas līdzekļu pārstāvju izplatīšanas sarakstos ir nesamērīga.

Ombude slēdza izmeklēšanu, konstatējot administratīvu kļūmi, un lūdza Komisiju sešu mēnešu laikā ziņot viņai par pasākumiem, ko tā veikusi, lai risinātu šo situāciju.