Pamatinformācija

1. Jauns Austrijas pilsonis strādāja par neapmaksātu praktikantu ES delegācijā Āzijā. Pēc stažēšanās viņa sazinājās ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), kas vada ES delegācijas, lai sūdzētos par to, ka stažieri delegācijās nesaņem atalgojumu. Viņa norādīja, ka parastā prakse ir tāda, ka stažieri ES iestādēs saņem atalgojumu. Viņasprāt, neapmaksāt praktikantus ir nepamatota diskriminācija pret gados jauniem profesionāļiem no mazāk labvēlīgas vides.

2. EĀDD atbildēja, ka sūdzības iesniedzējai pēc viņas pieprasījuma ir bijusi neapmaksāta stažēšanās. Viņa bija arī parakstījusi prakses līgumu, kurā viņa apstiprināja, ka “esmu brīvprātīgais delegācijā un nesaņemšu algu, atalgojumu vai pabalstu […]”. Sūdzības iesniedzēja vērsās pie ombuda ar bažām par to, ka EĀDD nevajadzētu piedāvāt neapmaksātu stažēšanos. Viņai bija bažas par EĀDD praksi kopumā, un viņai nebija nekāda sakara ar viņas konkrēto gadījumu.

3. Ombuds 2014. gada oktobrī lūdza EĀDD atbildēt uz sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka tas piedāvā neapmaksātu stažēšanos ES delegācijās. Sūdzības iesniedzējs vēlējās, lai EĀDD piedāvātu tikai apmaksātu stažēšanos un lai tas pārtrauktu piedāvāt neapmaksātu stažēšanos. Ombuds 2014. gada decembrī saņēma EĀDD atbildi uz sūdzību. Pēc tam ombuds saņēma sūdzības iesniedzēja komentārus par EĀDD atbildi. Ombuda izmeklēšanas grupa arī trīs reizes tikās ar EĀDD, lai apspriestu lietu: 2016. gada maijā, septembrī un decembrī. EĀDD 2017. gada janvārī ombudam rakstiski iesniedza papildu informāciju.

4. Pēc visu izvirzīto argumentu rūpīgas izvērtēšanas Ombuds 2017. gada 15. februārī ieteica EĀDD izmaksāt pienācīgu pabalstu visiem saviem stažieriem ES delegācijās [1].

EĀDD nespēja maksāt praktikantiem ES delegācijās

Ombuda ieteikums 

5. Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniedzēja argumentam, ka neapmaksāta stažēšanās ir diskriminējoša attiecībā pret stažēšanos, kas nāk no mazāk priviliģētas sociālās vides, ir daži nopelni. Nenoliedzami, jaunais absolvents, kas vēlas veikt neapmaksātu praksi, var saskarties ar praktiskām grūtībām bez finansiāla atbalsta, piemēram, no savas ģimenes. Prakse ES delegācijā ietver ne tikai ceļa izdevumus, bet arī uzturēšanās, dzīvošanas un apdrošināšanas izmaksas. Tāpēc pastāv risks, ka neapmaksāta stažēšanās ES delegācijās tiks rezervēta dažiem privileģētiem cilvēkiem, proti, tiem, kuriem ir savi finanšu līdzekļi.

6. Dažādās sanāksmēs ar Ombuda izmeklēšanas grupu 2016. gadā EĀDD apgalvoja, ka neapmaksātas stažēšanās piedāvāšana nav diskriminācija sociālās izcelsmes dēļ. EĀDD atsaucās uz to, ka visi neapmaksātie stažieri ES delegācijās uzskata, ka stažēšanās ir noderīga viņu nākotnei. Ar šādu stažēšanos viņi iegūst vērtīgu pieredzi, kas palīdz veidot viņu profesionālo profilu, padarot viņus pievilcīgākus darba tirgū.

7. Ombuds neapšaubīja, ka stažieri delegācijā augstu vērtē stažēšanos. Patiešām, šādas iespējas var būt nozīmīgs atspēriena punkts viņu karjerā.  Tieši šī iemesla dēļ stažēšanās iespējas būtu jādara pieejamas pēc iespējas plašākam personu lokam, nevis tikai tiem, kas tās var atļauties. Ombuds uzskata, ka neapmaksāta stažēšanās var turpināt sociālo atstumtību, jo personām no mazāk priviliģētas vides, visticamāk, trūks finanšu līdzekļu, lai stažētos. Tādējādi viņi neizmantos šo vērtīgo iespēju uzlabot savu kvalifikāciju un prasmes. Tas galu galā var samazināt turpmākās darba iespējas mazāk privileģētajiem, radot apburto loku, kurā “privileģēšana seko privilēģijai”.

8. Ombuds pauda viedokli, ka ES delegācijas gūst labumu no stažieru ieguldījuma un var pat būt atkarīgas no viņu ieguldījuma. Paturot to prātā, ombuds norādīja, ka neapmaksātas stažēšanās sistēma, iespējams, var radīt nevēlamas sekas, ka ES delegācijas nepiesaista visus labākos stažēšanās kandidātus; tā piesaistīs tikai tos, kuriem ir pietiekami finanšu resursi, lai paši maksātu. Tas acīmredzami nav ES delegāciju interesēs.

9. Ombuds atsaucās uz Eiropas Parlamenta piemēru, kas bija pievērsies neapmaksātas stažēšanās jautājumam. Parlaments 2010. gada rezolūcijā aicināja ES iestādes rādīt labu piemēru, visiem stažieriem izmaksājot minimālo pabalstu, kura pamatā ir dzīves līmeņa izmaksas prakses vietā [2]. Ombuds norādīja, ka Parlaments vairs nepiedāvā neapmaksātu stažēšanos, pat studentu prakses gadījumā. Tagad tā maksā pabalstu visiem saviem praktikantiem, neraugoties uz ES iestāžu budžeta ierobežojumiem.

10. Ombude uzskatīja, ka ir svarīgi arī norādīt, cik lielā mērā EĀDD izmanto stažēšanos ES delegācijās. EĀDD ir 139 ES delegāciju tīkls, kurā starp EĀDD un Komisijas darbiniekiem strādā 5800 cilvēku (2015. gada beigu dati).[3] 2016. gadā EĀDD piedāvāja aptuveni 800 neapmaksātas stažēšanās vietas. Šķiet, ka EĀDD zināmā mērā ir atkarīgs no stažieru pieejamības, lai papildinātu pilnas slodzes darbinieku darbu tā delegācijās. Ombuds saprata, ka šāda skaita praktikantu apmaksa radīs EĀDD budžeta problēmas. Tomēr viņa norādīja, ka šo jautājumu EĀDD varētu nolemt apspriest ar budžeta lēmējinstitūcijām, proti, Eiropas Parlamentu un Padomi.

11. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ombuds konstatēja, ka EĀDD prakse savās delegācijās nodrošināt neapmaksātu stažēšanos ir administratīva kļūme. Tāpēc ombude ieteica EĀDD visiem saviem praktikantiem, tostarp tiem, kas strādā ES delegācijās, izmaksāt pienācīgu pabalstu. Lai gan šī pabalsta būtība būs EĀDD kompetencē, ombuds uzskatīja, ka pabalstam vajadzētu būt tādam, lai tiktu ievērots nediskriminācijas princips, un tam būtu jānodrošina, ka jaunieši tiek mudināti pieteikties uz stažēšanos neatkarīgi no viņu (vai viņu ģimenes) finansiālā stāvokļa.

12. Ombude lūdza EĀDD sniegt atzinumu trīs mēnešu laikā no viņas ieteikuma dienas. Pēc tam viņa aicināja sūdzības iesniedzēju sniegt piezīmes, ko sūdzības iesniedzējs arī izdarīja.

EĀDD atzinums un sūdzības iesniedzēja piezīmes

13. Atzinumā par Ombuda ieteikumu EĀDD norādīja, ka stažēšanās piedāvāšana jauniem absolventiem un studentiem ir izrādījusies ļoti vērtīga gan stažieriem, gan ES delegācijām. Ņemot vērā Ombuda ieteikumu, tas nolēma pārstrukturēt savu stažēšanās programmu un uz laiku apturēt jaunu praktikantu pieņemšanu darbā. EĀDD norādīja, ka ir arī pieprasījis budžeta lēmējinstitūcijām nodrošināt līdzekļus nākamajiem praktikantiem.

14. EĀDD arī nolēma palielināt partnerību skaitu starp delegācijām un universitātēm. Saskaņā ar jauno shēmas projektu stažēšanās tiktu piedāvāta trīs atsevišķās programmās: i) stažieriem, kuriem EĀDD maksās pabalstu (ar nosacījumu, ka EĀDD saņem pieprasītos līdzekļus no budžeta lēmējinstitūcijām), un šim nolūkam tiks izveidota īpaša atlases procedūra; ii) studentiem, kuri saskaņā ar līgumu ar vietējo universitāti piedalās obligātā vai ieteicamā apmācības periodā kā daļu no sava kursa un jau dzīvo apmācības vietā, un iii) stažieriem, kuri saņem finansiālu atbalstu no universitātes vai citas iestādes, bet atrodas citur pasaulē. EĀDD neierosina izmaksāt piemaksas abos pēdējos gadījumos.

15. Sūdzības iesniedzēja savos komentāros norādīja, ka ombudam bija taisnība, savā ieteikumā koncentrējoties uz “diskriminācijas novēršanas” aspektu. Tomēr, viņasprāt, EĀDD tagad cenšas izslēgt finansiāli un sociāli vājās personas, kad tiek atlasīti praktikanti, lai atrisinātu šo problēmu.

16. Sūdzības iesniedzējs pauda viedokli, ka gadījumā, ja EĀDD nevar izveidot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu stažieru apmaksai, vislabāk ir pilnībā atcelt stažēšanos ES delegācijās.

17. Sūdzības iesniedzējs pauž bažas, ka EĀDD ierosinātajā jauktajā modelī stažieriem, kuri nesaņem atalgojumu vai kuri saņem finansiālu atbalstu no ārēja avota, vienkārši ekonomiska pamatojuma dēļ vienmēr tiks dota priekšroka salīdzinājumā ar stažieriem, kurus tieši apmaksā EĀDD.

18. Attiecībā uz priekšlikumu paplašināt partnerības ar universitātēm sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tā nav ne jauna ideja, ne arī palīdz atrisināt šo problēmu. Tas galvenokārt noved pie darbaspēka izmantošanas pārvirzes uz vietējiem iedzīvotājiem, kuri bieži vien ir mazāk organizēti un kuriem nav izredžu izmantot savas tiesības.

19. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka stipendijas bieži neietver sociālo nodrošinājumu vai veselības apdrošināšanu un ka studenta uzturēšanās izdevumus nevar salīdzināt ar tās personas uzturēšanās izdevumiem, kura stažējas ES delegācijā.

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma

20. Ombuds ieteica EĀDD izmaksāt visiem saviem praktikantiem pienācīgu pabalstu. EĀDD ir informējis ombudu, ka tas ir pieprasījis līdzekļus, lai samaksātu saviem stažieriem ES delegācijās, un ka pa šo laiku tas ir apturējis neapmaksātu stažēšanos. Ombuds atzinīgi vērtē EĀDD veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tas varēs piedāvāt apmaksātu stažēšanos ES delegācijās.

21. Ombude norāda uz sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka EĀDD varētu nesamērīgi koncentrēties uz stažieru pieņemšanu darbā ar finansiālu atbalstu no citiem avotiem (kas nav viņu ģimene), nevis uz stažieriem, kuriem EĀDD pats maksā pabalstu.

22. Ombuds uzskata, ka ir pamatoti, ka EĀDD nemaksā papildu pabalstu praktikantiem, kuriem ir stipendija vai cits ar ģimeni nesaistīts finansiāls atbalsts, vai studentiem, kuri jau atrodas tajā pašā valstī, kurā atrodas delegācija, un kuriem studiju ietvaros ir jāiziet prakse. Jo īpaši obligāta stažēšanās universitātes studiju ietvaros nav salīdzināma ar standarta stažēšanos, jo parasti tā kalpo atšķirīgiem mērķiem. Ir svarīgi panākt pienācīgu līdzsvaru starp dažādām programmām.  Ombudam ir svarīgi, lai EĀDD turpinātu piedāvāt ievērojamu skaitu “tradicionālu”, bet apmaksātu stažēšanos delegācijās, kas jauniešiem būs pieejama ar vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no viņu pašu vai viņu ģimenes finanšu resursiem. Ombuds saprot, ka, lai sasniegtu šo vēlamo rezultātu, EĀDD būs vajadzīgs atbilstošs budžeta piešķīrums.

23. Ombude uzskata, ka EĀDD atbilde uz viņas ieteikumu ir nopietna apņemšanās maksāt praktikantiem ES delegācijās, ja budžeta lēmējiestādes, proti, Eiropas Parlaments un Padome, piešķir pienācīgus budžeta resursus. Līdz ar to ombude ar prieku uzskata, ka EĀDD atbilde faktiski ir viņas ieteikuma pieņemšana. Ombude ar lielu interesi sekos līdzi turpmākajām norisēm šajā jomā un ir gatava atsākt izmeklēšanu nākotnē, ja tas šķiet pamatoti un lietderīgi.

24. Ir ļoti svarīgi, lai ES iestādes rādītu piemēru un apliecinātu apņemšanos piedāvāt jauniešiem stažēšanās iespējas, pamatojoties uz vienlīdzīgām iespējām visiem neatkarīgi no izcelsmes un ģimenes resursiem. Pretējā gadījumā pastāv uzticēšanās zaudēšanas risks, kas ir jāuztver kā nepietiekama visu to jauniešu aprūpe, kuriem ir grūtības veidot savu profesionālo profilu, lai konkurētu darba tirgū. Izmaksas, kas saistītas ar to, lai veicinātu jaunākās paaudzes uzticēšanos Eiropas projektam šajā jomā, ir salīdzinoši mazas.

25. Ombuds mudina budžeta lēmējinstitūcijas rūpīgi izskatīt šo jautājumu un cer, ka tās piešķirs atbilstošus resursus. Paturot to prātā, ombude informēs Eiropas Parlamentu un Ministru padomi par šo izmeklēšanu un ieteikumu, ko viņa sniegusi EĀDD. Viņa informēs arī Eiropas Komisiju.

Secinājums

Pamatojoties uz savu izmeklēšanu par šo sūdzību, ombude to slēdz ar šādu secinājumu:

Apturot neapmaksātu stažēšanos ES delegācijās un vienlaikus pieprasot līdzekļus stažieru apmaksai ES delegācijās, EĀDD ir pieņēmis Ombuda ieteikumu.

Sūdzības iesniedzējs un EĀDD tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2017. gada 21. septembrī

[1] Sīkāku informāciju par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un ombuda veikto izmeklēšanu skatīt ombuda ieteikumā, kas pieejams tiešsaistē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/recommendation.faces/en/76079/html.bookmark

[2] Eiropas Parlamenta 2010. gada 6. jūlija rezolūcija (2009/2221(INI)), 72. punkts, pieejama tiešsaistē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52010IP0262&from=EN.

[3] https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/annual_activity_report_2015_en.pdf.