- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums lietā 1688/2015/JAP par Eiropas Komisijas lēmumu atgūt līdzekļus no dalībnieka ES projektā par vecāka gadagājuma cilvēkiem un IKT (SENIOR)
Lēmums
Lieta 1688/2015/JAP - Uzsākta {0} Trešdiena | 13 janvāris 2016 - Atzinuma projekts par {0} Piektdiena | 02 jūnijs 2017 - Lēmums par {0} Piektdiena | 06 oktobris 2017 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Iestādes atbalstīts ieteikums ) - Valsts Beļģija
Sūdzības iesniedzējs, Beļģijā bāzēta bezpeļņas organizācija, piedalījās ES finansētā projektā, kura mērķis bija risināt problēmas, ar kurām vecāka gadagājuma cilvēki saskaras IKT risinājumu izmantošanā. Finanšu revīzijā tika konstatēts, ka sistēma, ko sūdzības iesniedzējs izmantoja darba laika reģistrēšanai, nebija uzticama. Rezultātā Komisija centās no sūdzības iesniedzēja atgūt vairāk nekā 85 000 EUR.
Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka revidenti ir atzinuši, ka sūdzības iesniedzēja veiktais darbs pie diviem konkrētiem “nodevumiem” ir likumīgs, tāpat kā attiecīgais darba laiks. Tādējādi viņa uzskatīja, ka Komisijai nebija pamata noraidīt ar šo darbu saistītās personāla izmaksas. Lai risinātu šo problēmu, viņa ieteica Komisijai attiecīgi samazināt summu, ko tā centās atgūt.
Komisija pilnībā pieņēma Ombuda ieteikumu un piekrita samazināt atgūstamo summu par gandrīz 37 000 EUR. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds lietu slēdza. Tomēr ombuds turpina atsevišķu izmeklēšanu attiecībā uz līdzekļu atgūšanu saistībā ar citiem “nodevumiem”.
Pamatinformācija
1. Sūdzības iesniedzējs, Beļģijā bāzēta bezpeļņas organizācija, piedalījās ES finansētā projektā SENIOR [1], kura mērķis bija risināt problēmas, ar kurām vecāka gadagājuma cilvēki saskaras, izmantojot IKT risinājumus. Projektu finansēja no Septītās pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai. Sūdzības iesniedzēja uzdevums projektā bija sniegt ekspertu ziņojumus par ētikas jautājumiem.
2. Nākamajā finanšu revīzijā revidenti konstatēja, ka sūdzības iesniedzēja izmantotā darba laika uzskaites sistēma bija “pilnībā neuzticama” kā pamats, lai pieprasītu personāla izmaksas par tā darbu. Tomēr revidenti atzina par likumīgu daļu no darba (“nodevumiem”), ko sūdzības iesniedzējs bija veicis projekta pirmajā gadā, un tam pieprasīto darba laiku. Tas attiecās uz 76 lappušu garu dokumentu “A nodevums” un atsevišķu darbu pie “izplatīšanas darbībām” “B nodevums”.
3. Tomēr Komisija noraidīja visas sūdzības iesniedzēja personāla izmaksas, tostarp nodevumu A un B izmaksas. Pēc tam tā centās no sūdzības iesniedzēja atgūt vairāk nekā 85 000 EUR.
4. Nebūdams apmierināts ar to, kā Komisija risināja šo situāciju, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda [2].
5. Izmeklēšanas gaitā ombude nolēma sadalīt šo lietu divās daļās. Pirmā (pašreizējā) lieta attiecas uz sūdzības iesniedzēja darbu un izmaksām saistībā ar nodevumiem A un B. Otrā lieta [3] attiecas uz atlikušajiem nodevumiem. Attiecībā uz sūdzības pirmo daļu ombuds konstatēja, ka Komisija ir kļūdaini noraidījusi visas sūdzības iesniedzēja personāla izmaksas un pasludinājusi tās par neattiecināmām, jo revidenti uzskatīja, ka A un B nodevumiem veltītais laiks ir likumīgs. Viņa ieteica Komisijai risināt šo jautājumu.
Sūdzības iesniedzēja personāla izmaksu, kas saistītas ar “nodevumiem” A un B, noraidīšana
Ombuda ieteikums
6. Vēršoties pie Komisijas ar ieteikumu, ombuds ņēma vērā pušu iesniegtos argumentus un viedokļus.
7. Ombuds norādīja, ka, neraugoties uz revidentu secinājumu, ka sūdzības iesniedzēja laika uzskaites sistēma kopumā ir kļūdaina, revidenti atzina un pieņēma darbu, kas saistīts ar nodevumiem A un B. Komisija apstiprināja revidentu secinājumu, ka darba laika uzskaites lapās ierakstītās stundas attiecībā uz nodevumiem A un B bija pamatotas.
8. Šajos apstākļos ombuds uzskatīja par netaisnīgu un nesamērīgu to, ka Komisija centīsies atgūt līdzekļus, kas saistīti ar personāla izmaksām attiecībā uz nodevumiem A un B. Tādējādi ombuds uzskatīja, ka Komisijas priekšlikums atgūt visus līdzekļus, kas saistīti ar personāla izmaksām, būtu pretrunā “proporcionalitātes principam”[4].
9. Tāpēc ombude ieteica, ka “Komisijai būtu jāpārskata savs lēmums, nevis jācenšas atgūt līdzekļus tām darba izmaksām, kas saistītas ar nodevumiem A un B”.
10. Komisija ir pilnībā pieņēmusi Ombuda ieteikumu, norādot, ka tā “daļēji anulēs izdoto debetnotu un nokavējuma procentu daļu, kas saistīta ar šo summu, izdodot kredītnotu par šādu summu”.
11. Sūdzības iesniedzējs nesniedza piezīmes par Komisijas atbildi uz Ombuda ieteikumu.
Ombuda novērtējums pēc ieteikuma
12. Ombude atzinīgi vērtē Komisijas gatavību pieņemt viņas ieteikumu.
Secinājums
Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:
Komisija ir pieņēmusi ombuda ieteikumu.
Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.
Emīlija O'Reilija
Eiropas ombuds
Strasbūrā, 2017. gada 6. oktobrī
[1] Sociālās ētikas un privātuma vajadzības vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētās IKT jomā: dialoga ceļvedis — SENIOR, ar kuru tika uzsāktas ētiskas debates par vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētām IKT, pieejams vietnē http://cordis.europa.eu/news/rcn/29203_en.html.
[2] Sīkāku informāciju par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un ombuda veikto izmeklēšanu skatīt ombuda ieteikuma pilnajā tekstā, kas pieejams tīmekļa vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/cases/recommendation.faces/en/84352/html.bookmark.
[3] Sūdzība 646/2017/JAP — izmeklēšana šajā jautājumā joprojām turpinās.
[4] Proporcionalitātes principa mērķis ir noteikt ES iestāžu veiktos pasākumus noteiktās robežās. Saskaņā ar šo noteikumu ES rīcībai ir jāaprobežojas ar to, kas ir nepieciešams Līgumu mērķu sasniegšanai. Citiem vārdiem sakot, prasības saturam un formai ir jāatbilst izvirzītajam mērķim.