Sūdzības iesniedzējs, Beļģijā bāzēta bezpeļņas organizācija, piedalījās ES finansētā projektā, kura mērķis bija risināt problēmas, ar kurām vecāka gadagājuma cilvēki saskaras IKT risinājumu izmantošanā. Finanšu revīzijā tika konstatēts, ka sistēma, ko sūdzības iesniedzējs izmantoja darba laika reģistrēšanai, nebija uzticama. Rezultātā Komisija centās no sūdzības iesniedzēja atgūt vairāk nekā 85 000 EUR.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka revidenti ir atzinuši, ka sūdzības iesniedzēja veiktais darbs pie diviem konkrētiem “nodevumiem” ir likumīgs, tāpat kā attiecīgais darba laiks. Tādējādi viņa uzskatīja, ka Komisijai nebija pamata noraidīt ar šo darbu saistītās personāla izmaksas. Lai risinātu šo problēmu, viņa ieteica Komisijai attiecīgi samazināt summu, ko tā centās atgūt.

Komisija pilnībā pieņēma Ombuda ieteikumu un piekrita samazināt atgūstamo summu par gandrīz 37 000 EUR. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds lietu slēdza. Tomēr ombuds turpina atsevišķu izmeklēšanu attiecībā uz līdzekļu atgūšanu saistībā ar citiem “nodevumiem”.

Lieta attiecās uz Eiropas Savienības Tiesas novērtējumu par diviem juridiskās tulkošanas pakalpojumu konkursiem. Sūdzības iesniedzējs, kas bija noraidīts pretendents, apgalvoja, ka konkursa procedūra neatbilda labas pārvaldības standartiem, jo i) piedāvājumu novērtējums nebija pienācīgi dokumentēts, ii) nebija iespējas pieprasīt iekšēju administratīvu pārskatīšanu un iii) tā negarantēja anonimitāti.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un nekonstatēja Palātas pieļautu administratīvu kļūmi. Tomēr Ombuds Revīzijas palātai sniedza trīs ieteikumus uzlabojumiem, proti, i) pieprasīt iekšējiem vērtētājiem parakstīt un datēt testu novērtējuma lapas, ii) izveidot iekšējās pārskatīšanas mehānismu noraidīto pretendentu sūdzību izskatīšanai un iii) anonimizēt pretendentu testus, lai iekšējie vērtētāji varētu veikt novērtējumu novērtēšanas procesā.

Sūdzības iesniedzējs, godīgas tirdzniecības sertifikācijas apvienība, lūdza Komisiju izdot lēmumu vai neoficiālu norādījumu vēstuli par savas komercprakses saderību ar ES konkurences noteikumiem. Pēc tam, kad Komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, tas iesniedza pieteikumu par publisku piekļuvi Komisijas lietas materiāliem. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas lēmumu nepiešķirt pilnīgu piekļuvi savai iekšējai sarakstei un iekšējai piezīmei.

Izmeklēšanas gaitā ombude pauda savu sākotnējo viedokli, ka Komisija ir aizklājusi vairāk informācijas, nekā bija absolūti nepieciešams. Ombuds ir gandarīts, ka Komisija ir atkārtoti izskatījusi attiecīgos dokumentus un nolēmusi piešķirt plašāku piekļuvi. Tādējādi viņa uzskata, ka lieta ir atrisināta.

Sūdzības iesniedzējs, kurš piedalījās EPSO darbā pieņemšanas procedūrā, noteiktajā termiņā nebija rezervējis datumu savam datorizētajam pārbaudījumam, un tādējādi viņš tika izslēgts no procedūras. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO viņam nav nosūtījis uzaicinājumu rezervēt testu. EPSO uzstāja, ka ir nosūtīts uzaicinājums. Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja EPSO lietu un neatrada nekādas norādes par tehniskām problēmām, kuru dēļ sūdzības iesniedzējam nebūtu laikus nosūtīts automātiskais uzaicinājums kārtot datorizēto testu. Tāpēc ombuds nekonstatēja EPSO pieļautu administratīvu kļūmi.

Šī lieta attiecās uz ES delegācijas Armēnijā iespējami nelikumīgo un/vai netaisnīgo lēmumu izbeigt dotāciju līgumu saistībā ar Armēnijā un Jordānijā īstenotu projektu, kaitējot sūdzības iesniedzējam, Itālijas NVO, kas darbojas attīstības sadarbības jomā. Rūpīgi izvērtējot visus faktus un argumentus, ombuds secināja, ka delegācijas skaidrojums par izbeigšanas lēmumu ir nepilnīgs. Tādēļ ombude ierosināja Komisijai, veicot ES delegāciju uzraudzību, sniegt sūdzības iesniedzējam vispusīgāku paskaidrojumu par projekta izbeigšanas iemesliem.

Atbildot uz ombuda priekšlikumu, Komisija paziņoja, ka delegācija, pieņemot lēmumu izbeigt līgumu, ir ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus. Tomēr tā atzina, ka skaidrojums par dotācijas izbeigšanu, iespējams, nav bijis pietiekami izsmeļošs. Tāpēc tā nosūtīja ombudam vēstuli, kuru delegācija bija nosūtījusi sūdzības iesniedzējam, izskaidrojot visus faktorus, ko tā ņēma vērā savā novērtējumā.

Ombuds uzskatīja, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tāpēc nolēma lietu slēgt.

Šī lieta attiecās uz ES delegācijas Armēnijā iespējami nelikumīgo un/vai netaisnīgo lēmumu izbeigt dotāciju līgumu saistībā ar Armēnijā un Jordānijā īstenotu projektu, kaitējot sūdzības iesniedzējam, Itālijas NVO, kas darbojas attīstības sadarbības jomā. Rūpīgi izvērtējot visus faktus un argumentus, ombuds secināja, ka delegācijas skaidrojums par izbeigšanas lēmumu ir nepilnīgs. Tādēļ ombude ierosināja Komisijai, veicot ES delegāciju uzraudzību, sniegt sūdzības iesniedzējam vispusīgāku paskaidrojumu par projekta izbeigšanas iemesliem.

Atbildot uz ombuda priekšlikumu, Komisija paziņoja, ka delegācija, pieņemot lēmumu izbeigt līgumu, ir ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus. Tomēr tā atzina, ka skaidrojums par dotācijas izbeigšanu, iespējams, nav bijis pietiekami izsmeļošs. Tāpēc tā nosūtīja ombudam vēstuli, kuru delegācija bija nosūtījusi sūdzības iesniedzējam, izskaidrojot visus faktorus, ko tā ņēma vērā savā novērtējumā.

Neraugoties uz to, ka sūdzības iesniedzēja pauda neapmierinātību ar Komisijas atbildi uz viņas priekšlikumu par mierizlīgumu, ombude uzskatīja, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu. Tāpēc viņa nolēma lietu slēgt.

Sūdzību pret Komisiju iesniedza pilsoņu grupas pārstāvis, kurš bija ierosinājis Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI). Tas attiecās uz sistēmu parakstu vākšanai tiešsaistē un šādu sistēmu mitināšanu Komisijas serveros, kā arī uz iespējām grozīt EPI pēc tam, kad tā ir iesniegta reģistrācijai. Pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, ombuds uzskatīja, ka Komisijas nostāja ir pamatota. Tāpēc viņa secināja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Ombude norādīja, ka viņa paļaujas uz to, ka Komisija ņems vērā viņas viedokli, 2015. gadā pārskatot EPI regulu.

Ombude ierosināja, ka, tiklīdz ierosinātās iniciatīvas sākotnējais novērtējums liecina, ka iniciatīva neatbilst reģistrācijas kritērijiem, Komisija, ja organizators to ir informējis, ka vēlas izmantot savu vākšanas tiešsaistes sistēmu, varētu pēc iespējas ātrāk attiecīgi informēt organizatoru, lai izvairītos no tā, ka organizatoram tiek pieliktas nevajadzīgas finansiālas un organizatoriskas pūles.

Lieta attiecās uz to, cik taisnīgi Eiropas Komisija atguva daļu no sava finansiālā ieguldījuma sūdzības iesniedzējam — uzņēmumam — saistībā ar ES finansētu projektu. Komisija atzina, ka ir pieļāvusi dažas kļūdas atgūstamās summas aprēķinā, un atvainojās. Tā arī atteicās no daļas no savas prasības par “likvidēto zaudējumu atlīdzību”, uzskatot, ka tā būtu nesamērīga. Šajos apstākļos ombuds uzskatīja, ka administratīvas kļūmes nav turpinājušās, un neveica turpmākas darbības.

Sūdzības iesniedzējs, pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs, vēlējās, lai tā produkts tiktu marķēts ar veselīguma norādi par apetītes mērenību un svara zudumu. Tāpēc tā savu veselīguma norādi iesniedza attiecīgajām valsts iestādēm, kuras pēc tam to iesniedza Komisijai novērtēšanai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA) saskaņā ar Regulā 1924/2006 paredzēto atļaujas piešķiršanas procedūru. Tomēr valsts iestāžu kļūdas dēļ veselīguma norāde tika svītrota no Komisijai nosūtītā saraksta. Pēc tam valsts iestāžu lūgumu Komisijai no jauna iekļaut veselīguma norādi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) iesniegtajā sarakstā Komisija noraidīja. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka Komisija ir kļūdījusies, noraidot šo pieprasījumu. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas atteikuma iemesli ir pareizi. Viņa secināja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, un slēdza lietu.

Sūdzība šajā lietā bija par to, ka Eiropas Komisija ir rīkojusies netaisnīgi, cenšoties atgūt daļu no finansiālā atbalsta ES finansētam projektam. Sūdzības iesniedzējs bija bezpeļņas organizācija, un tas norādīja, ka tam nav iespējams izpildīt Komisijas noteiktos atgūšanas nosacījumus. Pēc 2012. gada oktobrī iesniegtās sūdzības izskatīšanas ombuds iesniedza Komisijai priekšlikumu par šā jautājuma draudzīgu atrisināšanu. Ombuds ierosināja Komisijai pagarināt laikposmu, kurā sūdzības iesniedzējam bija jāatmaksā nauda, kā arī ierosināja Komisijai apsvērt iespēju atteikties no prasības, ka sūdzības iesniedzējam ir jāievieš garantija, lai segtu atmaksājamo summu. Komisija pieņēma šo priekšlikumu. Slēdzot lietu, ombuds ierosināja pusēm tieši sazināties, lai izstrādātu šo izlīguma kārtību.