Lieta attiecās uz Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) lēmumu izbeigt dotācijas nolīgumu atjaunojamo energoresursu transporta jomā un atgūt visu projekta finansiālā ieguldījuma summu.

Ombuds konstatēja, ka CINEA nav ievērojusi dotāciju nolīgumā noteikto procedūru un ka ir norādes, ka CINEA lēmums, iespējams, nav bijis pilnīgi taisnīgs un samērīgs. Tomēr, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja ´s maksātnespēju un to, ka Eiropas Prokuratūra ir izmeklējusi iespējamos pārkāpumus saistībā ar projektu, nevar gaidīt, ka CINEA šajā posmā jēgpilni pārskatīs savu lēmumu. Tāpēc ombuds secināja, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota, un slēdza lietu.

Ombuds ierosināja CINEA veikt uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka turpmākās lietās nerodas līdzīgas problēmas.

Sūdzība attiecās uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) atteikumu piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu darbiniekam, kas nodarbināts saskaņā ar pagaidu norīkojuma līgumu (ECBS/IO), kuru izmanto apmaiņai ar valstu centrālajām bankām un kura maksimālais ilgums ir trīs gadi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, izslēdzot darbiniekus ar šādiem līgumiem no bērna kopšanas atvaļinājuma, ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 33. panta 2. punktu.

ECB apgalvoja, ka tās noteikumi bija pamatoti ar ECBS/IO līgumu īpašo un pagaidu raksturu, nepieciešamību nodrošināt darbības nepārtrauktību un to, ka darbinieki saglabāja piekļuvi bērna kopšanas atvaļinājumam savas valsts nodarbinātības sistēmās. Tā apgalvoja, ka Hartas 33. panta 2. punktā nav piešķirtas beznosacījuma tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu un ka tā saglabā rīcības brīvību noteikt piemērojamos nosacījumus.

Ombuds konstatēja, ka ECB nav pierādījusi, ka ECBS/IO darbinieku pamattiesību uz bērna kopšanas atvaļinājumu atteikums bija pamatots un samērīgs vai ka nebija iespējams pieņemt mazāk ierobežojošus pasākumus. Ombuds arī uzskatīja, ka iespēja izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu vēlāk saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav piemērots aizstājējs šo tiesību izmantošanai, ja tas visvairāk attiecas uz maza bērna aprūpi.

Ombuds secināja, ka tā ir administratīva kļūme, un ieteica ECB pārskatīt savus noteikumus par īstermiņa nodarbinātību, lai nodrošinātu samērīgu piekļuvi bērna kopšanas atvaļinājumam, jo īpaši attiecībā uz ECBS/IO līgumiem, kas atjaunoti pēc sākotnējā perioda.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija organizēja pārbaudījumus atlases procedūrā, lai pieņemtu darbā tulkošanas/amatpersonu, kas atrodas Nikosijā, Kiprā. Testi notika tikai četrās ES pilsētās, un Komisija neatlīdzināja kandidātu ceļa un uzturēšanās izdevumus. Komisija savu pieeju pamatoja ar to, ka bija nepieciešamas nevainojamas grieķu valodas zināšanas un ka lielākā daļa kandidātu bija no Kipras un Grieķijas. Sūdzības iesniedzējs, Zviedrijā dzīvojošs Grieķijas pilsonis, kurš tika iekļauts atlasīto kandidātu sarakstā, uzskatīja par netaisnīgu to, ka Komisija sagaida, ka viņš maksās ievērojamu summu par ceļošanu, lai kārtotu testu.   

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav ņēmusi vērā realitāti, ka daudzi ES pilsoņi izmanto savu pārvietošanās brīvību un dzīvo un strādā dalībvalstīs, kas nav viņu izcelsmes valsts. Atgādinot Civildienesta noteikumos nostiprināto principu, proti, ka, pieņemot darbā ES darbiniekus, ir jānodrošina visaugstākie spēju, efektivitātes un integritātes standarti, ombude uzskatīja, ka ir problemātiski, ka Komisija nav darījusi neko, lai atvieglotu tās atlasītā kandidāta dalību testā.

Tā kā attiecīgā atlases procedūra bija pabeigta, ombuds slēdza lietu, konstatējot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Ombude ierosināja Komisijai veikt uzlabojumus nākotnē. Viņa lūdza Komisiju pienācīgi ņemt vērā atlasīto kandidātu situāciju, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piedalīties klātienes pārbaudījumos un intervijās, vai nu piedāvājot šiem kandidātiem izmaksu atlīdzināšanu, vai piedāvājot iespēju kārtot pārbaudījumus vai intervijas izraudzītās Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs.

 

Lietas attiecās uz Frontex lēmumu neatlīdzināt sūdzības iesniedzējiem, kuri bija kandidāti Frontex darbā pieņemšanas procedūrā tās pastāvīgā korpusa locekļiem, ceļa un uzturēšanās izdevumus pēc tam, kad viņi bija devušies uz Varšavu Polijā, lai veiktu peldēšanas testus un medicīniskās pārbaudes. Frontex noteikumi par pieņemšanu darbā paredz, ka izmaksas, kas saistītas ar galīgo medicīnisko pārbaudi, tiks atlīdzinātas tikai tad, ja kandidāts vēlāk stāsies amatā Frontex, savukārt sūdzības iesniedzēji to nedarīja.

Ombuds konstatēja, ka saskaņā ar Frontex spēkā esošajiem noteikumiem, lai gan Frontex apvienoja peldēšanas testus ar medicīnisko pārbaudi, ņemot vērā spiedienu uz tās darbā pieņemšanas procedūrām, tai bija jāveic atsevišķs novērtējums par izmaksām, kas saistītas ar peldēšanas testiem.

Ombuds nāca klajā ar risinājuma priekšlikumu, ka Frontex būtu jāpārskata lēmums neatlīdzināt sūdzības iesniedzējiem visus ceļa un uzturēšanās izdevumus un jāapsver iespēja atlīdzināt viņiem nenovēršamās izmaksas, kas saistītas ar viņiem veiktajiem peldēšanas testiem. Frontex piekrita veikt iemaksu dienas naudas veidā par to papildu dienu skaitu, ko sūdzības iesniedzēji uzturējās Varšavā, lai kārtotu peldēšanas testus.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka Frontex ir pieņēmusi risinājuma priekšlikumu.

 

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Darba iestāde (EDI) novērtēja sūdzības iesniedzēja profesionālo pieredzi atlases procedūrā cilvēkresursu asistenta pieņemšanai darbā.

Ombuds konstatēja, ka atlases komiteja ir izskatījusi sūdzības iesniedzēja pieteikumā sniegto informāciju un novērtējusi to saskaņā ar atbilstības kritērijiem. Ombuds neatrada nekādas norādes par acīmredzamu kļūdu tajā, kā atlases komiteja novērtēja sūdzības iesniedzēja profesionālo pieredzi. Tādējādi šajā ziņā EDI nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tomēr nebija skaidrs, kā EDI izskatīja sūdzības iesniedzēja administratīvo sūdzību. EDI paskaidroja, ka sākotnēji tā ir nepareizi interpretējusi sūdzību, bet pa šo laiku ir nosūtījusi atbildi sūdzības iesniedzējam. Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka turpmāka izmeklēšana par šo aspektu nav pamatota.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas lēmumu pārtraukt sadarbību ar pagaidu darbinieku tās bērnu aprūpes pakalpojumos. Sūdzības iesniedzējs tika nolīgts ar ārēja darbuzņēmēja starpniecību, noslēdzot iknedēļas līgumus. Izpildot Komisijas norādījumus, darbuzņēmējs informēja sūdzības iesniedzēju, ka Komisija vairs nepieprasīs viņas pakalpojumus. Sūdzības iesniedzēja vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka Komisija nav sniegusi pamatotus sava lēmuma iemeslus.

Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka tad, ja ES iestādes pieprasa izbeigt personas līgumu ar ārēju darbuzņēmēju, tām būtu jāsniedz taisnīgi un objektīvi iemesli, lai pamatotu izbeigšanu, jāinformē attiecīgā persona un jānodrošina, ka tām tiek dota iespēja iesniegt komentārus pirms izbeigšanas. Pagaidu darba ņēmēja situācijas nestabilais raksturs nozīmē, ka Komisijai ir pienākums būt taisnīgai un pārredzamai pat tad, ja nepastāv līgumattiecības. Šajā gadījumā Komisija nenodrošināja sūdzības iesniedzēja uzklausīšanu un iespēju sniegt piezīmes par Komisijas norādītajiem iemesliem, pirms tā nolēma vairs nepieprasīt sūdzības iesniedzēja pakalpojumus. Lai gan tas ir nožēlojami, ombuds norāda, ka nedēļā pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas sūdzības iesniedzējs noteikti tika informēts par dažiem jautājumiem. Uzskaites trūkuma dēļ ombuds tomēr nevar pārbaudīt, vai Komisijas darbinieki ir apsprieduši šos jautājumus ar sūdzības iesniedzēju. Tomēr ombuds atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzina, ka tā būtu varējusi sīkāk paskaidrot savu argumentāciju sūdzības iesniedzējam šajā lietā.

Pamatojoties uz to, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota, un slēdz lietu.