Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar universitātes izdevumiem saistībā ar ES finansētu projektu. Sūdzības iesniedzējs savu pieprasījumu Eiropas Komisijai iesniedza 2025. gada jūlijā.

Komisija pirmo reizi atbildēja 2025. gada septembrī. Tā identificēja desmit dokumentus, uz kuriem attiecas piekļuves pieprasījums un kuriem tā atteicās piešķirt publisku piekļuvi kopumā. Šādi rīkojoties, Komisija apgalvoja, ka izpaušana varētu kaitēt attiecīgās universitātes komerciālajām interesēm.

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas lēmumu, 2025. gada septembrī iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”. Kad Komisija nesniedza skaidru atbildi, sūdzības iesniedzējs 2025. gada oktobrī vērsās pie ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas netiešo atteikumu piešķirt publisku piekļuvi un vispirms lūdza Komisiju pēc iespējas drīzāk pieņemt skaidru atbildi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Tā kā noteiktajā termiņā atbilde netika saņemta, ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgos dokumentus, kā arī dokumentus par apspriešanos ar attiecīgo universitāti.

Komisija atbildēja sūdzības iesniedzējam 2026. gada maijā, piešķirot plašu daļēju piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs par Komisijas apstiprinošo lēmumu neapstrīdēja atlikušos aizklājumus. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka sūdzība par Komisijas netiešo piekļuves atteikumu ir atrisināta ar tagad piešķirto piekļuvi. Tomēr ombude pauda nožēlu par kavēšanos, kas Komisijai radās, izskatot sūdzības iesniedzējas piekļuves pieprasījumu, un kas turpinājās pat pēc tam, kad viņa bija sākusi izmeklēšanu. Ombude turpina cieši uzraudzīt jautājumu par kavēšanos, pamatojoties uz viņai iesniegtajām sūdzībām.

Lieta attiecās uz Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) lēmumu nepiešķirt “izcilības zīmogu” priekšlikumam par ES finansējumu saskaņā ar 2023. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajai pēcdoktorantūras stipendijai (MSCA-PF), kas ir daļa no ES programmas “Apvārsnis Eiropa”. REA atteicās piešķirt priekšlikumam izcilības zīmi, jo prasītāja atradās Apvienotajā Karalistē.

Ombuds konstatēja, ka REA ir sniegusi pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu un rīkojusies saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Tādējādi viņa slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tomēr viņa ierosināja uzlabot REA, ko tā sniedz sūdzības iesniedzējam un citiem Apvienotajā Karalistē reģistrētiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri atrodas tādā pašā situācijā, paskaidrojošu piezīmi un/vai izdod publisku paziņojumu, kurā precizēta Apvienotajā Karalistē reģistrēto pieteikumu iesniedzēju īpašā situācija 2023. gada MSCA-PF uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz izcilības zīmogu.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra (HaDEA) veica turpmākus pasākumus saistībā ar konstatējumiem Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajā izmeklēšanā par struktūru, kas piedalījās divos ES finansētos projektos programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros.

Pamatojoties uz OLAF konstatētajiem pārkāpumiem, HaDEA informēja sūdzības iesniedzēju par savu nodomu izbeigt dalību projektos, atgūt izmaksas, kas atzītas par neattiecināmām, un reģistrēt to Eiropas Komisijas agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā (EDES), kas ir “neuzticamu” personu un vienību datubāze, kuras ir pieteikušās uz ES līdzekļiem vai noslēgušas juridiskas saistības ar ES struktūrām. Cita starpā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka HaDEA nedeva tam iespēju paust savu viedokli pirms reģistrācijas EDES.

Ombuds konstatēja, ka lēmums reģistrēt sūdzības iesniedzēju EDES ne vienmēr ietekmēja tā tiesisko stāvokli un ka praksē sūdzības iesniedzējam tika dota iespēja paust savu viedokli. Ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Tomēr ombude ierosināja uzlabojumus, ka HaDEA, kad tā informē vienību par konstatējumiem, kas vērsti pret to, informē arī attiecīgo vienību, ja šādu konstatējumu rezultātā tā var tikt reģistrēta EDES.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pieprasījumu pārskatīt lēmumu, ar ko noraida priekšlikumu par pētniecības finansējumu saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši pauda bažas par to, ka Komisija pārskatīšanas pieprasījumu aprakstam ir noteikusi rakstzīmju ierobežojumu un nav pieņēmusi dokumentus, kas iesniegti ārpus šim nolūkam paredzētās tiešsaistes veidlapas.

Ombuds uzskatīja, ka Komisijai bija pamats noteikt rakstzīmju ierobežojumus. Izmeklēšanas kontekstā Komisija arī piekrita palielināt rakstzīmju ierobežojumu un saskaņot to ar citām līdzīgām procedūrām.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes.  

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi trim dokumentiem, proti, periodiskajam ziņojumam un diviem nodevumiem, kas saistīti ar ES finansētu projektu attiecībā uz pētījumu par smadzeņu vēža risku, ko rada saskare ar radiofrekvenču laukiem bērnībā un pusaudža gados. Komisija sniedza plašu daļēju piekļuvi periodiskajam ziņojumam, bet ne piekļuvi abiem nodevumiem, atsaucoties uz personas datu un komerciālo interešu aizsardzību. Nebūdams apmierināts ar piešķirto piekļuvi un ievērojamo kavēšanos galīgās atbildes saņemšanā, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja trīs attiecīgos dokumentus. Attiecībā uz periodisko ziņojumu ombude uzskatīja, ka Komisija būtu varējusi nodrošināt plašāku piekļuvi, jo daļa informācijas jau bija publiski pieejama. Attiecībā uz abiem nodevumiem ombuds konstatēja, ka Komisija nav pienācīgi paskaidrojusi, kā dokumentu publiskošana kaitētu projektā iesaistīto pušu komerciālajām interesēm.

Ombude savus sākotnējos konstatējumus darīja zināmus Komisijai.

Atbildot ombudam, Komisija piešķīra plašu piekļuvi dokumentiem. Tā saglabāja tikai dažu personas datu, kā arī pētījumā izmantoto mobilo tālruņu zīmolvārdu un modeļu rediģēšanu, apgalvojot, ka to izpaušana kaitētu ražotāju komerciālajām interesēm.

Ombuds atzinīgi novērtēja Komisijas pozitīvo atbildi un piešķirto plašo piekļuvi. Viņa uzskatīja, ka personas datu rediģēšana ir pamatota, bet norādīja, ka Komisija būtu varējusi labāk izskaidrot ierobežoto rediģēšanu, lai aizsargātu komerciālās intereses. Attiecībā uz ievērojamo kavēšanos, kas Komisijai radās, izskatot pieprasījumu par publisku piekļuvi, tā bija nožēlojama un uzskatāma par administratīvu kļūmi.