The case concerned a request for public access to documents related to the expenses of a university in the context of an EU-funded project. The complainant had submitted his request to the European Commission in July 2025.

The Commission first replied in September 2025. It identified ten documents as falling within the scope of the access request, to which it refused to give public access in their entirety. In doing so, the Commission argued that disclosure could undermine the commercial interests of the university concerned.

The complainant contested the Commission's decision by making a 'confirmatory application' in September 2025. When the Commission failed to provide an explicit reply, the complainant turned to the Ombudsman in October 2025.

The Ombudsman opened an inquiry into the Commission’s implicit refusal to grant public access and, as a first step, asked the Commission to adopt an explicit reply to the complainant’s confirmatory application as soon as possible. In the absence of a reply within the time limit set, the Ombudsman inquiry team inspected the documents in question, along with documentation on the consultation of the university concerned.

The Commission replied to the complainant in May 2026, granting wide partial access to the documents at issue. The complainant, in his comments on the Commission’s confirmatory decision, did not challenge the remaining redactions. The Ombudsman therefore considered that the complaint into the Commission’s implicit refusal of access had been settled by the access now granted. That said, the Ombudsman regretted the delay incurred by the Commission in handling the complainant’s access request, which persisted even after she had opened her inquiry. The Ombudsman continues to closely monitor the matter of delays based on complaints submitted to her.

Lieta attiecās uz Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) lēmumu nepiešķirt “izcilības zīmogu” priekšlikumam par ES finansējumu saskaņā ar 2023. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajai pēcdoktorantūras stipendijai (MSCA-PF), kas ir daļa no ES programmas “Apvārsnis Eiropa”. REA atteicās piešķirt priekšlikumam izcilības zīmi, jo prasītāja atradās Apvienotajā Karalistē.

Ombuds konstatēja, ka REA ir sniegusi pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu un rīkojusies saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Tādējādi viņa slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tomēr viņa ierosināja uzlabot REA, ko tā sniedz sūdzības iesniedzējam un citiem Apvienotajā Karalistē reģistrētiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri atrodas tādā pašā situācijā, paskaidrojošu piezīmi un/vai izdod publisku paziņojumu, kurā precizēta Apvienotajā Karalistē reģistrēto pieteikumu iesniedzēju īpašā situācija 2023. gada MSCA-PF uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz izcilības zīmogu.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra (HaDEA) veica turpmākus pasākumus saistībā ar konstatējumiem Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajā izmeklēšanā par struktūru, kas piedalījās divos ES finansētos projektos programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros.

Pamatojoties uz OLAF konstatētajiem pārkāpumiem, HaDEA informēja sūdzības iesniedzēju par savu nodomu izbeigt dalību projektos, atgūt izmaksas, kas atzītas par neattiecināmām, un reģistrēt to Eiropas Komisijas agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā (EDES), kas ir “neuzticamu” personu un vienību datubāze, kuras ir pieteikušās uz ES līdzekļiem vai noslēgušas juridiskas saistības ar ES struktūrām. Cita starpā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka HaDEA nedeva tam iespēju paust savu viedokli pirms reģistrācijas EDES.

Ombuds konstatēja, ka lēmums reģistrēt sūdzības iesniedzēju EDES ne vienmēr ietekmēja tā tiesisko stāvokli un ka praksē sūdzības iesniedzējam tika dota iespēja paust savu viedokli. Ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Tomēr ombude ierosināja uzlabojumus, ka HaDEA, kad tā informē vienību par konstatējumiem, kas vērsti pret to, informē arī attiecīgo vienību, ja šādu konstatējumu rezultātā tā var tikt reģistrēta EDES.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pieprasījumu pārskatīt lēmumu, ar ko noraida priekšlikumu par pētniecības finansējumu saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši pauda bažas par to, ka Komisija pārskatīšanas pieprasījumu aprakstam ir noteikusi rakstzīmju ierobežojumu un nav pieņēmusi dokumentus, kas iesniegti ārpus šim nolūkam paredzētās tiešsaistes veidlapas.

Ombuds uzskatīja, ka Komisijai bija pamats noteikt rakstzīmju ierobežojumus. Izmeklēšanas kontekstā Komisija arī piekrita palielināt rakstzīmju ierobežojumu un saskaņot to ar citām līdzīgām procedūrām.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes.  

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi trim dokumentiem, proti, periodiskajam ziņojumam un diviem nodevumiem, kas saistīti ar ES finansētu projektu attiecībā uz pētījumu par smadzeņu vēža risku, ko rada saskare ar radiofrekvenču laukiem bērnībā un pusaudža gados. Komisija sniedza plašu daļēju piekļuvi periodiskajam ziņojumam, bet ne piekļuvi abiem nodevumiem, atsaucoties uz personas datu un komerciālo interešu aizsardzību. Nebūdams apmierināts ar piešķirto piekļuvi un ievērojamo kavēšanos galīgās atbildes saņemšanā, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja trīs attiecīgos dokumentus. Attiecībā uz periodisko ziņojumu ombude uzskatīja, ka Komisija būtu varējusi nodrošināt plašāku piekļuvi, jo daļa informācijas jau bija publiski pieejama. Attiecībā uz abiem nodevumiem ombuds konstatēja, ka Komisija nav pienācīgi paskaidrojusi, kā dokumentu publiskošana kaitētu projektā iesaistīto pušu komerciālajām interesēm.

Ombude savus sākotnējos konstatējumus darīja zināmus Komisijai.

Atbildot ombudam, Komisija piešķīra plašu piekļuvi dokumentiem. Tā saglabāja tikai dažu personas datu, kā arī pētījumā izmantoto mobilo tālruņu zīmolvārdu un modeļu rediģēšanu, apgalvojot, ka to izpaušana kaitētu ražotāju komerciālajām interesēm.

Ombuds atzinīgi novērtēja Komisijas pozitīvo atbildi un piešķirto plašo piekļuvi. Viņa uzskatīja, ka personas datu rediģēšana ir pamatota, bet norādīja, ka Komisija būtu varējusi labāk izskaidrot ierobežoto rediģēšanu, lai aizsargātu komerciālās intereses. Attiecībā uz ievērojamo kavēšanos, kas Komisijai radās, izskatot pieprasījumu par publisku piekļuvi, tā bija nožēlojama un uzskatāma par administratīvu kļūmi.