Lieta attiecās uz darbā pieņemšanas procedūru, ko organizēja Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) tās pastāvīgā korpusa pagaidu darbiniekiem. Sūdzības iesniedzējs, kandidāts šajā procedūrā, bija ieguvis minimālo kopējo punktu skaitu, kas nepieciešams izslēdzošam daudzizvēļu testam (“MCQ tests”). Tomēr Frontex viņu izslēdza no turpmākas dalības darbā pieņemšanas procedūrā, jo viņš nebija ieguvis minimālo punktu skaitu katrā no daudzizvēļu testa atsevišķajām sadaļām. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa izslēgšana no darbā pieņemšanas procedūras bija netaisnīga, jo šī prasība, ko viņš uzskatīja par patvaļīgu, netika paziņota kandidātiem pirms daudzizvēļu testa.

Ombuds uzskatīja, ka Frontex bija rīcības brīvība noteikt robežlielumus daudzizvēļu testam vēlākā darbā pieņemšanas procedūras posmā, ar nosacījumu, ka tā to darīja, pirms bija zināms kandidātu individuālais sniegums. Tā kā Frontex bija noteikusi robežvērtības pirms testa veikšanas, ombuds konstatēja, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Tomēr ombude ierosināja Frontex, ja iespējams, apsvērt iespēju savās darbā pieņemšanas procedūrās informēt kandidātus par sliekšņiem attiecībā uz jebkādu izslēdzošu testu pirms testēšanas, lai uzlabotu pārredzamību un ļautu kandidātiem labāk sagatavoties testam.

Ombude arī konstatēja trūkumus Frontex veiktajā atlases komitejas iekšējā darba uzskaitē. Tādējādi ombude ierosināja, lai pārredzamības un pārskatatbildības apsvērumu dēļ Frontex uzlabotu šādu ierakstu skaidrības un pieejamības standartus.

 

Lietas attiecās uz Frontex lēmumu neatlīdzināt sūdzības iesniedzējiem, kuri bija kandidāti Frontex darbā pieņemšanas procedūrā tās pastāvīgā korpusa locekļiem, ceļa un uzturēšanās izdevumus pēc tam, kad viņi bija devušies uz Varšavu Polijā, lai veiktu peldēšanas testus un medicīniskās pārbaudes. Frontex noteikumi par pieņemšanu darbā paredz, ka izmaksas, kas saistītas ar galīgo medicīnisko pārbaudi, tiks atlīdzinātas tikai tad, ja kandidāts vēlāk stāsies amatā Frontex, savukārt sūdzības iesniedzēji to nedarīja.

Ombuds konstatēja, ka saskaņā ar Frontex spēkā esošajiem noteikumiem, lai gan Frontex apvienoja peldēšanas testus ar medicīnisko pārbaudi, ņemot vērā spiedienu uz tās darbā pieņemšanas procedūrām, tai bija jāveic atsevišķs novērtējums par izmaksām, kas saistītas ar peldēšanas testiem.

Ombuds nāca klajā ar risinājuma priekšlikumu, ka Frontex būtu jāpārskata lēmums neatlīdzināt sūdzības iesniedzējiem visus ceļa un uzturēšanās izdevumus un jāapsver iespēja atlīdzināt viņiem nenovēršamās izmaksas, kas saistītas ar viņiem veiktajiem peldēšanas testiem. Frontex piekrita veikt iemaksu dienas naudas veidā par to papildu dienu skaitu, ko sūdzības iesniedzēji uzturējās Varšavā, lai kārtotu peldēšanas testus.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka Frontex ir pieņēmusi risinājuma priekšlikumu.

 

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (turpmāk tekstā – “Tulkošanas centrs”) novērtēja piedāvājumu tulkošanas un rediģēšanas pakalpojumu jomā. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši pauda bažas par to, kā Tulkošanas centrs interpretē atlases un piešķiršanas kritērijus un kā tas novērtē piešķiršanas kritērijus, kā arī par Tulkošanas centra lēmumu atteikties no konkursa specifikāciju procedūras posma (iepirkuma procedūrai piemērojamie noteikumi).

Ombuds konstatēja, ka Tulkošanas centrs konkursa specifikācijās nav skaidri definējis un nošķīris atlases un piešķiršanas kritērijus. Tā bija administratīva kļūme. Tomēr, tā kā Tulkošanas centrs galu galā nepiešķīra līgumslēgšanas tiesības par sūdzībā minētajiem tulkošanas pakalpojumiem, ombuds uzskatīja, ka ieteikuma izteikšanai nebūtu lietderīga mērķa.

Tomēr ombuds ierosināja uzlabojumus, ka turpmākajos uzaicinājumos Tulkošanas centram konkursa specifikācijās būtu skaidri jānošķir atlases un piešķiršanas kritēriji, lai nodrošinātu atbilstību ES Finanšu regulai. Šajā sakarā Tulkošanas centram būtu arī jāsniedz skaidri norādījumi par to, kāda veida pierādījumi jāiesniedz gan attiecībā uz atlases, gan piešķiršanas kritērijiem. Ombude arī paziņoja, ka viņa uzraudzīs turpmākos uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un vajadzības gadījumā apsvērs iespēju vēlreiz izpētīt šo jautājumu.

Ombuds arī norādīja, ka laba administratīvā prakse ir pārliecināties, ka pretendenti ir informēti par jebkuru lēmumu atteikties no procedūras posmiem, kas noteikti konkursa specifikācijās, un ka ir žēl, ka Tulkošanas centrs to nedarīja. Tas, ka pretendenti netika informēti par atteikšanos no procedūras, arī ir uzskatāms par administratīvu kļūmi. Turklāt ombuds uzskatīja, ka atteikšanās no procesuālās darbības ir pretrunā piemērojamiem noteikumiem. Viņa nāca klajā ar attiecīgu ierosinājumu par uzlabojumiem šajā jomā.

Lieta attiecās uz pētījumu, ko pētniecības organizācija veica saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar ES delegāciju Gvinejā-Bisavā. Organizācija pauda bažas par nosacījumiem, kas saistīti ar pētījuma publicēšanu, jo īpaši par to, ka tas būtu jāizplata bez maksas. Organizācija uzskatīja, ka šis nosacījums faktiski liegtu publicēt pētījumu kā akadēmisku grāmatu, jo akadēmiskie izdevēji ir komercstruktūras, kas gūst peļņu no grāmatām, kuras tie publicē.

Izmeklēšana parādīja, ka pētījums tika pasūtīts saskaņā ar “pakalpojumu līgumu”, kura ietvaros Eiropas Komisija, kas ir atbildīga par attiecīgo kopējo budžetu, ieguva īpašumtiesības uz pētījumu. Tādējādi pētījums tika uzskatīts par “sabiedrisko labumu”, un Komisija pamatoti uzstāja, ka tas jādara pieejams sabiedrībai bez maksas.

Ombuds uzskatīja, ka Komisijai bija pamats uzstāt, lai pētījums tiktu izplatīts bez maksas, ņemot vērā to, ka tas tika sagatavots, izmantojot ES līdzekļus, un tāpēc to nevajadzētu komercializēt. Tomēr ombude pauda nožēlu par to, ka Komisija ir skaidri precizējusi nosacījumus attiecībā uz publicēšanu tikai pēc pētījuma pabeigšanas. Ombuds slēdza lietu, konstatējot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota, bet izteica ierosinājumu izvairīties no līdzīgām problēmām nākotnē.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja nesen dzemdējuša kandidāta lūgumu pārplānot mutisko pārbaudījumu (interviju) tehniskā atbalsta ekspertu atlases procedūrā. EPSO piekrita pārcelt vienu interviju, bet pārplānoja to, lai tā notiktu tajā pašā dienā, kad notiks cita ar atlases procedūru saistīta intervija. Sūdzības iesniedzēja nebija apmierināta ar to, kā EPSO izskatīja viņas administratīvo sūdzību šajā jautājumā.

Ombuds uzskatīja, ka EPSO nav saprātīgi plānot divus testus vienā dienā, jo visi pārējie kandidāti varēja kārtot testus atsevišķās dienās. Sūdzības iesniedzējai tas bija īpaši grūti, jo viņa bija nesen dzemdējusi. Tādējādi tas, kā EPSO izskatīja pieprasījumu, bija administratīva kļūme. Lai risinātu šo jautājumu, ombuds ierosināja EPSO sākt dialogu ar sūdzības iesniedzēju, lai rastu piemērotu un taisnīgu risinājumu.