Lieta attiecās uz Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) lēmumu izbeigt dotācijas nolīgumu atjaunojamo energoresursu transporta jomā un atgūt visu projekta finansiālā ieguldījuma summu.

Ombuds konstatēja, ka CINEA nav ievērojusi dotāciju nolīgumā noteikto procedūru un ka ir norādes, ka CINEA lēmums, iespējams, nav bijis pilnīgi taisnīgs un samērīgs. Tomēr, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja ´s maksātnespēju un to, ka Eiropas Prokuratūra ir izmeklējusi iespējamos pārkāpumus saistībā ar projektu, nevar gaidīt, ka CINEA šajā posmā jēgpilni pārskatīs savu lēmumu. Tāpēc ombuds secināja, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota, un slēdza lietu.

Ombuds ierosināja CINEA veikt uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka turpmākās lietās nerodas līdzīgas problēmas.

Lieta attiecās uz darbā pieņemšanas procedūru, ko organizēja Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) tās pastāvīgā korpusa pagaidu darbiniekiem. Sūdzības iesniedzējs, kandidāts šajā procedūrā, bija ieguvis minimālo kopējo punktu skaitu, kas nepieciešams izslēdzošam daudzizvēļu testam (“MCQ tests”). Tomēr Frontex viņu izslēdza no turpmākas dalības darbā pieņemšanas procedūrā, jo viņš nebija ieguvis minimālo punktu skaitu katrā no daudzizvēļu testa atsevišķajām sadaļām. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa izslēgšana no darbā pieņemšanas procedūras bija netaisnīga, jo šī prasība, ko viņš uzskatīja par patvaļīgu, netika paziņota kandidātiem pirms daudzizvēļu testa.

Ombuds uzskatīja, ka Frontex bija rīcības brīvība noteikt robežlielumus daudzizvēļu testam vēlākā darbā pieņemšanas procedūras posmā, ar nosacījumu, ka tā to darīja, pirms bija zināms kandidātu individuālais sniegums. Tā kā Frontex bija noteikusi robežvērtības pirms testa veikšanas, ombuds konstatēja, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Tomēr ombude ierosināja Frontex, ja iespējams, apsvērt iespēju savās darbā pieņemšanas procedūrās informēt kandidātus par sliekšņiem attiecībā uz jebkādu izslēdzošu testu pirms testēšanas, lai uzlabotu pārredzamību un ļautu kandidātiem labāk sagatavoties testam.

Ombude arī konstatēja trūkumus Frontex veiktajā atlases komitejas iekšējā darba uzskaitē. Tādējādi ombude ierosināja, lai pārredzamības un pārskatatbildības apsvērumu dēļ Frontex uzlabotu šādu ierakstu skaidrības un pieejamības standartus.

 

Lietas attiecās uz Frontex lēmumu neatlīdzināt sūdzības iesniedzējiem, kuri bija kandidāti Frontex darbā pieņemšanas procedūrā tās pastāvīgā korpusa locekļiem, ceļa un uzturēšanās izdevumus pēc tam, kad viņi bija devušies uz Varšavu Polijā, lai veiktu peldēšanas testus un medicīniskās pārbaudes. Frontex noteikumi par pieņemšanu darbā paredz, ka izmaksas, kas saistītas ar galīgo medicīnisko pārbaudi, tiks atlīdzinātas tikai tad, ja kandidāts vēlāk stāsies amatā Frontex, savukārt sūdzības iesniedzēji to nedarīja.

Ombuds konstatēja, ka saskaņā ar Frontex spēkā esošajiem noteikumiem, lai gan Frontex apvienoja peldēšanas testus ar medicīnisko pārbaudi, ņemot vērā spiedienu uz tās darbā pieņemšanas procedūrām, tai bija jāveic atsevišķs novērtējums par izmaksām, kas saistītas ar peldēšanas testiem.

Ombuds nāca klajā ar risinājuma priekšlikumu, ka Frontex būtu jāpārskata lēmums neatlīdzināt sūdzības iesniedzējiem visus ceļa un uzturēšanās izdevumus un jāapsver iespēja atlīdzināt viņiem nenovēršamās izmaksas, kas saistītas ar viņiem veiktajiem peldēšanas testiem. Frontex piekrita veikt iemaksu dienas naudas veidā par to papildu dienu skaitu, ko sūdzības iesniedzēji uzturējās Varšavā, lai kārtotu peldēšanas testus.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka Frontex ir pieņēmusi risinājuma priekšlikumu.

 

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (turpmāk tekstā – “Tulkošanas centrs”) novērtēja piedāvājumu tulkošanas un rediģēšanas pakalpojumu jomā. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši pauda bažas par to, kā Tulkošanas centrs interpretē atlases un piešķiršanas kritērijus un kā tas novērtē piešķiršanas kritērijus, kā arī par Tulkošanas centra lēmumu atteikties no konkursa specifikāciju procedūras posma (iepirkuma procedūrai piemērojamie noteikumi).

Ombuds konstatēja, ka Tulkošanas centrs konkursa specifikācijās nav skaidri definējis un nošķīris atlases un piešķiršanas kritērijus. Tā bija administratīva kļūme. Tomēr, tā kā Tulkošanas centrs galu galā nepiešķīra līgumslēgšanas tiesības par sūdzībā minētajiem tulkošanas pakalpojumiem, ombuds uzskatīja, ka ieteikuma izteikšanai nebūtu lietderīga mērķa.

Tomēr ombuds ierosināja uzlabojumus, ka turpmākajos uzaicinājumos Tulkošanas centram konkursa specifikācijās būtu skaidri jānošķir atlases un piešķiršanas kritēriji, lai nodrošinātu atbilstību ES Finanšu regulai. Šajā sakarā Tulkošanas centram būtu arī jāsniedz skaidri norādījumi par to, kāda veida pierādījumi jāiesniedz gan attiecībā uz atlases, gan piešķiršanas kritērijiem. Ombude arī paziņoja, ka viņa uzraudzīs turpmākos uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un vajadzības gadījumā apsvērs iespēju vēlreiz izpētīt šo jautājumu.

Ombuds arī norādīja, ka laba administratīvā prakse ir pārliecināties, ka pretendenti ir informēti par jebkuru lēmumu atteikties no procedūras posmiem, kas noteikti konkursa specifikācijās, un ka ir žēl, ka Tulkošanas centrs to nedarīja. Tas, ka pretendenti netika informēti par atteikšanos no procedūras, arī ir uzskatāms par administratīvu kļūmi. Turklāt ombuds uzskatīja, ka atteikšanās no procesuālās darbības ir pretrunā piemērojamiem noteikumiem. Viņa nāca klajā ar attiecīgu ierosinājumu par uzlabojumiem šajā jomā.