Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzēja šajā lietā ir Eiropas Parlamenta deputāte no Nīderlandes Sophie in ‘t Veld. Būtībā viņa sūdzas par laiku, kas Eiropas Komisijai vajadzīgs, lai pabeigtu divas kopš 2011. un 2012. gada notiekošās pārkāpuma procedūras par to, kā Apvienotā Karaliste piemēro Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (“Brīvas pārvietošanās direktīva”)[1].

2. Komisija 2011. un 2012. gadā uzsāka pārkāpuma procedūras NIF/2011/2054 un NIF/2012/41 06 pret Apvienoto Karalisti par to, ka tā, iespējams, nav pareizi īstenojusi Brīvas pārvietošanās direktīvu. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka ES pilsoņi var pilnībā izmantot savas tiesības brīvi ceļot, dzīvot un strādāt jebkurā vietā Eiropas Savienībā, kā paredzēts ES līgumos.

3. Komisija 2012. gada aprīlī paziņojumā presei paziņoja, ka tā dod Apvienotajai Karalistei “divus mēnešus, lai izpildītu Eiropas Savienības noteikumus par ES pilsoņu un viņu ģimeņu brīvu pārvietošanos visā ES vai saskartos ar ES tiesas lietu”. Komisijas pieprasījums tika izteikts argumentēta atzinuma veidā (otrais posms trīs posmu ES pienākumu neizpildes procesā [2]). Piecus gadus vēlāk, 2017. gada martā, atbildot uz Eiropas Parlamenta jautājumiem, Komisija norādīja, ka “[..] šī pārkāpuma procedūra vēl nav pabeigta. Komisija joprojām izvērtē šo lietu, jo īpaši ņemot vērā neseno Tiesas judikatūru attiecībā uz nosacījumiem, ko dalībvalstis var saistīt ar ekonomiski neaktīvu ES pilsoņu piekļuvi sociālajiem pabalstiem, lai aizsargātu publiskās finanses. Komisija pildīs savu uzdevumu, nodrošinot, ka šajā gadījumā tiek pilnībā ievēroti EK tiesību akti.”

4. 2017. gada 9. martā sūdzības iesniedzējs kopā ar sešiem citiem Eiropas Parlamenta deputātiem nosūtīja vēstuli Komisijai, lūdzot sniegt „pilnīgu pārskatu par pārkāpuma procedūru NIF/2011/2054 un NIF/2012/41 06 stāvokli, kā arī par norisēm kopš to uzsākšanas”.

5. Komisija 2017. gada 2. maijā atbildēja, atkārtojot savas iepriekšējās atbildes uz Parlamenta jautājumiem, bet piebilstot, ka progress, visticamāk, tiks panākts 2017. gada pavasarī.

6. Nebūdams apmierināts ar šo atbildi, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

7. Ombuds sāka izmeklēšanu saistībā ar sūdzībā paustajām bažām par to, ka Eiropas Komisija nav pildījusi savu Līgumu sargātājas lomu [3], neņemot vērā savas darbības pārkāpuma procedūrās pret Apvienoto Karalisti par to, kā tā īstenoja Brīvas pārvietošanās direktīvu (NIF/2011/2054 un NIF/2012/4106).

8. Ombude norāda, ka sūdzības iesniedzēja ir atkārtoti vērsusies pie Komisijas ar šo jautājumu saistībā ar viņas darbu Eiropas Parlamenta deputātes amatā.

9. Tomēr viņas 2017. gada 9. marta vēstule netika sagatavota, izmantojot parastos starpiestāžu kanālus. Tādējādi ombuds ir nolēmis to uzskatīt par “pilsoņa pieprasījumu”, nevis par daļu no Eiropas Parlamenta politiskā darba. Sūdzībā minēto jautājumu var pamatoti izvirzīt jebkurš pilsonis.

10. Izmeklēšanas gaitā ombuds tikās ar Komisiju un pārbaudīja tās lietas saistībā ar abām pārkāpuma procedūrām. Ombuda risinājuma priekšlikumā ir ņemta vērā šajā sanāksmē apkopotā informācija, kā arī sūdzības iesniedzēja viedoklis.

Par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā savas darbības pārkāpuma procedūrās pret Apvienoto Karalisti par to, kā tā īstenoja “Brīvas pārvietošanās direktīvu”

Ombudam iesniegtie argumenti

11. Tikšanās laikā ar Ombuda izmeklēšanas grupu Komisija iesniedza visaptverošu un detalizētu tabulu, kurā hronoloģiski apkopotas visas darbības, kas veiktas un reģistrētas saistībā ar abu pārkāpuma procedūru izskatīšanu. Komisija arī norādīja, ka nesenie ES tiesu nolēmumi ir būtiski ietekmējuši abas attiecīgās pārkāpuma procedūras. Turklāt kopš pārkāpuma procedūru sākšanas attiecīgie Apvienotās Karalistes imigrācijas un uzturēšanās tiesību akti ir vairākkārt grozīti, liekot Komisijai katru reizi, kad tiesību akti tika pārskatīti, veikt jaunu juridisko analīzi par Apvienotās Karalistes atbilstību ES tiesību aktiem.

Ombuda novērtējums, kura rezultātā tika izstrādāts risinājuma priekšlikums

12. Lai gan ombude uzskata, ka Komisijas paskaidrojums par kavēšanos ir pamatots, viņa uzskata, ka Komisijas atbildes sūdzības iesniedzējam bija ļoti kodolīgas un nesaturēja nekādu jēgpilnu informāciju, lai izskaidrotu šo kavēšanos. Tādējādi Komisijas atbildes nepierādīja ievērojamo darba apjomu, ko Komisija ir paveikusi, izskatot šīs divas pārkāpuma procedūras, kā tas tika atklāts ombudes sanāksmē ar Komisiju un attiecīgo lietu pārbaudē.

13. Komisija būtu varējusi, piemēram, atsaukties uz nesenajiem ES tiesu spriedumiem par personu brīvu pārvietošanos, kas nepārprotami ir ietekmējuši abas notiekošās pārkāpuma procedūras. Tā būtu varējusi arī sniegt informāciju par to, kā attiecīgie Apvienotās Karalistes tiesību akti kopš 2012. gada ir vairākkārt grozīti.

14. Lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos ES, ir ļoti svarīgi, lai Komisija pēc iespējas skaidrāk izskaidrotu savu darbu. Šādi rīkojoties, tā var palīdzēt kliedēt jebkādas šaubas par to, ka tā varētu nepildīt savu Līgumu sargātājas lomu. Tas ir īpaši svarīgi jomās, kas saistītas ar ES pamattiesībām, piemēram, personu brīvu pārvietošanos. Šā iemesla dēļ ombuds ierosina, ka Komisijai būtu jāsniedz sūdzības iesniedzējam detalizētāks pārskats par pasākumiem, ko tā ir veikusi šajās pārkāpuma procedūrās, un par iemesliem, kuru dēļ tās ir aizkavējušās.

Risinājuma priekšlikums

Ombuds ierosina Eiropas Komisijai sniegt sūdzības iesniedzējam detalizētāku pārskatu par pasākumiem, ko tā veikusi kopš pārkāpuma procedūras sākšanas, un par to, kā tā līdz šim ir rīkojusies ar šīm procedūrām.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2017. gada 21. novembrī

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, OV L 158, 30.4.2004., 77.-123. lpp.

[2] Plašāka informācija par pārkāpuma procedūrām ir pieejama tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/overview-law-making-process/applying-eu-law/monitoring-implementation-eu-directives/infringement-procedure_en.

[3] Saskaņā ar ES Līgumiem Komisijai ir jānodrošina, ka tiek pienācīgi īstenoti paši Līgumi un visi lēmumi, kas pieņemti to īstenošanai (sekundārie tiesību akti). Šo uzdevumu sauc par “Līgumu sargu”. Pārkāpuma procedūras pret ES dalībvalstīm ir viens no galvenajiem mehānismiem, ar kuru palīdzību Komisija to īsteno.