Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA) izskatīja ar ārēja darbuzņēmēja starpniecību darbā pieņemta darbinieka sūdzību par psiholoģisku vardarbību, ko veicis viņa uzraudzītājs.

Ombuds konstatēja, ka EUSPA nopietni uztvēra apgalvojumus, sāka administratīvu izmeklēšanu, iztaujāja attiecīgās personas un lieciniekus un pēc šīs izmeklēšanas nonāca pie secinājuma. Tādējādi EUSPA ievēroja spēkā esošo procesuālo regulējumu. Ombuds nekonstatēja nekādas norādes par acīmredzamu kļūdu vērtējumā un līdz ar to nekādu administratīvu kļūmi EUSPA veiktajā sūdzības par aizskarošu izturēšanos izskatīšanā.

Tomēr ombude ierosināja EUSPA izstrādāt labākas saziņas metodes šāda veida sūdzībām par aizskarošu izturēšanos, lai nodrošinātu, ka personas, uz kurām neattiecas ES Civildienesta noteikumos paredzētās procesuālās garantijas, visā procedūras laikā saņem skaidru un konsekventu informāciju, tostarp pienācīgu pamatojumu, kad procedūra tiek slēgta.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) izskatīja sūdzības iesniedzēja atjaunošanu darbā pēc atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ. Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka EMSA nav atjaunojusi viņu pēc iespējas ātrāk pēc tam, kad viņa lūdza atgriezties darbā 2022. gadā, un apgalvoja, ka līdz ar to viņas darba stāžs un algas līmenis būtu jāpārrēķina tā, it kā viņa būtu atjaunota darbā no minētā datuma.

Ombude konstatēja, ka EMSA ir novērtējusi sūdzības iesniedzējas piemērotību visām attiecīgajām vakancēm, kas radušās attiecīgajā periodā, un piešķīrusi viņai prioritāti, kas nepieciešama saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Ombuds neatrada pierādījumus par acīmredzamu kļūdu EMSA vērtējumā, ka šīs vakances nebija piemērotas sūdzības iesniedzējai, un līdz ar to nebija pamata secināt, ka viņas atjaunošana darbā bija nepamatoti novēlota. Tomēr izmeklēšanā tika uzsvērts, cik svarīga ir skaidra informācija, regulāra pēckontrole un stingra dokumentācija gadījumos, kad tiek kavēta atjaunošana darbā pēc atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tajā pašā laikā ombude ierosināja uzlabojumus, ka EMSA būtu jānodrošina, ka darbinieki, kuri pieprasa atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ, kas pārsniedz sešus mēnešus, tiek skaidri informēti par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar novēlotu atjaunošanu darbā, un ka darbinieki, kuri gaida atjaunošanu darbā, regulāri saņem jaunāko informāciju par to, kā viņu profili tiek novērtēti, ņemot vērā pieejamās vakances.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA) izskatīja ar ārēja darbuzņēmēja starpniecību darbā pieņemta darbinieka sūdzību par psiholoģisku vardarbību, ko veicis viņa uzraudzītājs.

Ombuds konstatēja, ka EUSPA nopietni uztvēra apgalvojumus, sāka administratīvu izmeklēšanu, iztaujāja attiecīgās personas un lieciniekus un pēc šīs izmeklēšanas nonāca pie secinājuma. Tādējādi EUSPA ievēroja spēkā esošo procesuālo regulējumu. Ombuds nekonstatēja nekādas norādes par acīmredzamu kļūdu vērtējumā un līdz ar to nekādu administratīvu kļūmi EUSPA veiktajā sūdzības par aizskarošu izturēšanos izskatīšanā.

Tomēr ombude ierosināja EUSPA izstrādāt labākas saziņas metodes šāda veida sūdzībām par aizskarošu izturēšanos, lai nodrošinātu, ka personas, uz kurām neattiecas ES Civildienesta noteikumos paredzētās procesuālās garantijas, visā procedūras laikā saņem skaidru un konsekventu informāciju, tostarp pienācīgu pamatojumu, kad procedūra tiek slēgta.

Sūdzības iesniedzējs ir Polijas uzņēmums, uz kuru attiecas Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšana par iespējamu krāpšanu saistībā ar ES budžetu. Sūdzības iesniedzējs pauda bažas par to, kā OLAF veica pārbaudi uz vietas sūdzības iesniedzēja telpās. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka: tās valde nebija informēta par pārbaudi; viens no OLAF “izmeklētājiem”, kas veica pārbaudi, nebija sniedzis pietiekamus pierādījumus par savu identitāti Polijas tiesību aktu kontekstā; nebija iespējams pārbaudīt OLAF atļaujas veikt pārbaudi autentiskumu; un izmeklētāji bija izrādījuši neobjektivitāti pret sūdzības iesniedzēju.

Ombuds nekonstatēja administratīvas kļūmes tajā, kā OLAF veica pārbaudi uz vietas.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pārkāpuma sūdzību par to, kā Francija atskaita sociālā nodrošinājuma iemaksas no Šveices pensijām pensionāriem, kas dzīvo Francijā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi sūdzību un nav risinājusi izvirzītos jautājumus.

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi sūdzību par pārkāpumu. Iekļaujot sūdzības iesniedzēja sūdzību notiekošā pārkāpuma procedūrā saistībā ar EU Pilot procedūru, Komisija nebija risinājusi sūdzības iesniedzēja izvirzītos konkrētos jautājumus. Tomēr, tā kā Komisija bija risinājusi sūdzības iesniedzēja izvirzītos jautājumus saistībā ar citu sūdzību, ombuds konstatēja, ka šajā gadījumā turpmākas izmeklēšanas nav pamatotas.

Lai novērstu šādu problēmu rašanos nākotnē, ombuds ierosināja, ka gadījumā, ja Komisija nolemj pievienot sūdzību notiekošai pārkāpuma procedūrai, jo īpaši saistībā ar EU Pilot procedūru, tai būtu jānodrošina, ka tā pienācīgi risina konkrētos jautājumus, kas izvirzīti minētajā sūdzībā.

Sūdzības iesniedzēji, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa, bija nobažījušies par to, ka Eiropas Komisija nav novērtējusi cilvēktiesību riskus pirms atbalsta sniegšanas Āfrikas valstīm, lai attīstītu uzraudzības spējas, jo īpaši saistībā ar ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai (EUTFA). Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, pirms piekrist atbalstīt projektus ar iespējamām uzraudzības sekām, piemēram, biometriskās datubāzes vai mobilo tālruņu uzraudzības tehnoloģijas, Komisijai būtu bijis jāveic iepriekšējs riska un ietekmes novērtējums, lai nodrošinātu, ka projektu rezultātā netiek pārkāptas cilvēktiesības (piemēram, tiesības uz privātumu).

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombude secināja, ka ieviestie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu, ka EUFTA projektu ietekme uz cilvēktiesībām tiek pienācīgi novērtēta. Lai novērstu konstatētos trūkumus, ombude ierosināja veikt uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz turpmākajiem ES trasta fonda projektiem tiek veikts iepriekšējs ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējums.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas sniegto informāciju par divu pārkāpumu sūdzību statusu.

Ombuds konstatēja, ka Komisija būtu varējusi sniegt visaptverošāku informāciju par vienas sūdzības statusu, jo īpaši saistībā ar notiekošo “vairāku sūdzību procedūru”, kas aptver dažus no minētajā sūdzībā izvirzītajiem jautājumiem. Tomēr tā sūdzības izskatīja saprātīgā veidā.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.