Sūdzības iesniedzējs ir Polijas uzņēmums, uz kuru attiecas Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšana par iespējamu krāpšanu saistībā ar ES budžetu. Sūdzības iesniedzējs pauda bažas par to, kā OLAF veica pārbaudi uz vietas sūdzības iesniedzēja telpās. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka: tās valde nebija informēta par pārbaudi; viens no OLAF “izmeklētājiem”, kas veica pārbaudi, nebija sniedzis pietiekamus pierādījumus par savu identitāti Polijas tiesību aktu kontekstā; nebija iespējams pārbaudīt OLAF atļaujas veikt pārbaudi autentiskumu; un izmeklētāji bija izrādījuši neobjektivitāti pret sūdzības iesniedzēju.

Ombuds nekonstatēja administratīvas kļūmes tajā, kā OLAF veica pārbaudi uz vietas.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pārkāpuma sūdzību par to, kā Francija atskaita sociālā nodrošinājuma iemaksas no Šveices pensijām pensionāriem, kas dzīvo Francijā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi sūdzību un nav risinājusi izvirzītos jautājumus.

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi sūdzību par pārkāpumu. Iekļaujot sūdzības iesniedzēja sūdzību notiekošā pārkāpuma procedūrā saistībā ar EU Pilot procedūru, Komisija nebija risinājusi sūdzības iesniedzēja izvirzītos konkrētos jautājumus. Tomēr, tā kā Komisija bija risinājusi sūdzības iesniedzēja izvirzītos jautājumus saistībā ar citu sūdzību, ombuds konstatēja, ka šajā gadījumā turpmākas izmeklēšanas nav pamatotas.

Lai novērstu šādu problēmu rašanos nākotnē, ombuds ierosināja, ka gadījumā, ja Komisija nolemj pievienot sūdzību notiekošai pārkāpuma procedūrai, jo īpaši saistībā ar EU Pilot procedūru, tai būtu jānodrošina, ka tā pienācīgi risina konkrētos jautājumus, kas izvirzīti minētajā sūdzībā.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas sniegto informāciju par divu pārkāpumu sūdzību statusu.

Ombuds konstatēja, ka Komisija būtu varējusi sniegt visaptverošāku informāciju par vienas sūdzības statusu, jo īpaši saistībā ar notiekošo “vairāku sūdzību procedūru”, kas aptver dažus no minētajā sūdzībā izvirzītajiem jautājumiem. Tomēr tā sūdzības izskatīja saprātīgā veidā.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumu neatļaut kandidātei, kurai tika piemērota Covid-19 karantīna, pārcelt savu testu līgumdarbinieku atlases procedūrā (CAST pastāvīgā atlases procedūra).

Ombuds konstatēja, ka EPSO sniedza pamatotus paskaidrojumus par to, kāpēc tas nevarēja sūdzības iesniedzējam norādīt alternatīvu testēšanas datumu. Pamatojoties uz to, ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka EPSO nav pieļāvis administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzēji, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa, bija nobažījušies par to, ka Eiropas Komisija nav novērtējusi cilvēktiesību riskus pirms atbalsta sniegšanas Āfrikas valstīm, lai attīstītu uzraudzības spējas, jo īpaši saistībā ar ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai (EUTFA). Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, pirms piekrist atbalstīt projektus ar iespējamām uzraudzības sekām, piemēram, biometriskās datubāzes vai mobilo tālruņu uzraudzības tehnoloģijas, Komisijai būtu bijis jāveic iepriekšējs riska un ietekmes novērtējums, lai nodrošinātu, ka projektu rezultātā netiek pārkāptas cilvēktiesības (piemēram, tiesības uz privātumu).

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombude secināja, ka ieviestie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu, ka EUFTA projektu ietekme uz cilvēktiesībām tiek pienācīgi novērtēta. Lai novērstu konstatētos trūkumus, ombude ierosināja veikt uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz turpmākajiem ES trasta fonda projektiem tiek veikts iepriekšējs ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējums.