Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt daļēju vai plašāku piekļuvi diviem dokumentiem, kas saistīti ar projektu, kurš finansēts partnerībā ar UNICEF. Atsakot piekļuvi, Komisija atsaucās uz pieciem izņēmumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par piekļuvi dokumentiem, proti, nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses saistībā ar starptautiskajām attiecībām un Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, kā arī aizsargāt tās lēmumu pieņemšanas procesu, trešās personas komerciālās intereses un fizisko personu, tostarp viņu personas datu, privātumu un integritāti.

Pamatojoties uz strīdīgo dokumentu pārbaudi, ombudu nepārliecināja Komisijas argumenti, ka daļēja vai plašāka publiskošana (nopietni) kaitētu norādīto interešu aizsardzībai. Ombuds iesniedza risinājuma priekšlikumu, lūdzot Komisiju pārskatīt savu nostāju par pieprasījumu, lai piešķirtu pēc iespējas plašāku piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Viņa arī atgādināja Komisijai par tās pienākumu pieņemt lēmumus saprātīgā termiņā un pamatot savus lēmumus.

Komisija pieņēma Ombuda priekšlikumu par risinājumu un nodrošināja sūdzības iesniedzējam daļēju un plašāku piekļuvi dokumentiem. Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas pozitīvo atbildi uz viņas priekšlikumu par risinājumu, kas atrisināja sūdzību.  

Lieta attiecās uz pieteikumu par publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar disciplinārlietām pēc izmeklēšanas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ieteikuma Komisijai. Komisija konstatēja, ka 23 dokumenti ietilpst pieprasījuma darbības jomā, un atteica piekļuvi visiem dokumentiem kopumā. To darot, Komisija pamatojās uz nepieciešamību aizsargāt personas datus.

Kad sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu, Komisija apstiprināja atteikto piekļuvi, atsaucoties uz vispārēju konfidencialitātes prezumpciju, kas izriet no izmeklēšanas mērķu aizsardzības. Komisija arī apgalvoja, ka publisku piekļuvi nevar piešķirt, lai aizsargātu dokumentos ietvertos personas datus.

Ombuds uzskatīja, ka tas, ka Komisija pēc attiecīgās disciplinārlietas pabeigšanas piemēroja vispārējo konfidencialitātes prezumpciju, nebija saprātīgi. Pamatojoties uz attiecīgo dokumentu pārbaudi, ombuds uzskatīja, ka, lai gan dažas dokumentu daļas varētu būt jārediģē, lai novērstu personu identificēšanu vai aizsargātu turpmāko izmeklēšanu mērķi, dokumenti visā tekstā nesatur sensitīvu informāciju. Tādējādi ombude kā risinājumu ierosināja Komisijai pārskatīt savu nostāju par piekļuves pieprasījumu, lai nodrošinātu jēgpilnu daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

Atbildot Komisija apstiprināja savu atsaukšanos uz vispārējo konfidencialitātes prezumpciju un uzskatīja, ka jebkurā gadījumā jēgpilna daļēja piekļuve nav iespējama, neizpaužot personas datus un neapdraudot Komisijas disciplinārlietu izmeklēšanas mērķu aizsardzību.

Ombude pauda nožēlu, ka Komisija pēc viņas iesniegtā risinājuma priekšlikuma nav piešķīrusi daļēju piekļuvi. Ombuds konstatēja, ka Komisija, izskatot šo piekļuves pieprasījumu, ir pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Tā kā Komisija pēc ombuda risinājuma priekšlikuma atkārtoti novērtēja savu nostāju par sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu un nonāca pie tāda paša secinājuma kā savā apstiprinošajā lēmumā, ombuds neuzskatīja par lietderīgu turpināt šo izmeklēšanu ar oficiālu ieteikumu šajā jautājumā. Tāpēc viņa slēdza lietu.

Lieta attiecās uz laiku, kas Eiropas Komisijai bija vajadzīgs, lai pabeigtu novērtējumu par 2018. gadā iesniegto pārkāpuma sūdzību pret Spāniju. Sūdzība par pārkāpumu attiecās uz tiesību aktu izmaiņām, kas 2014. gadā tika ieviestas Spānijas Ostu likumā, un to, ka Baleāru salu ostas pārvalde pēc tam pagarināja koncesiju termiņu atpūtas ūdens sporta pasākumu veikšanai ostas publiskajā īpašumā. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā par pārkāpumu būtībā apgalvoja, ka minētās izmaiņas tiesību aktos un tas, ka Baleāru salu ostas pārvalde pagarināja koncesiju termiņu, ir pretrunā LESD 49., 56. un 106. pantam.

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav pierādījusi, ka tā ir bijusi rūpīga un aktīva šajā lietā, un nav sniegusi pārliecinošus iemeslus, lai paskaidrotu, kāpēc tā nav varējusi pabeigt savu novērtējumu pēc vairāk nekā septiņiem gadiem. Ombuds uzskatīja, ka tā ir administratīva kļūme, un ieteica Komisijai bez turpmākas kavēšanās pabeigt savu novērtējumu. Ombude arī konstatēja problēmas, kas saistītas ar sūdzības iesniedzējam sniegto informāciju un uzskaiti saistībā ar EU Pilot dialogu, ko Komisija risināja ar Spāniju, un viņa nāca klajā ar diviem atbilstošiem ierosinājumiem uzlabojumiem šajā sakarā.

Lai gan Komisija pēc ombuda izmeklēšanas sākšanas sāka jaunu pirmspārkāpuma dialogu (agrāk pazīstams kā EU Pilot dialogs) ar Spāniju, Komisija nebija pabeigusi pārkāpuma sūdzības novērtējumu, kad ombuds slēdza šo lietu. Tā arī neesot sniegusi saprātīgu pamatojumu attiecībā uz patērēto laiku. Tādējādi ombude apstiprināja savu konstatējumu par administratīvu kļūmi. Ombuds turpinās uzraudzīt Komisijas uzskaiti saistībā ar pirmspārkāpuma dialogiem, kā arī veidu, kādā tā sazinās ar sūdzību iesniedzējiem, slēdzot šos dialogus.