Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Prokuratūra (EPPO) izskatīja sūdzības no Eiropas deleģēto prokuroru valsts palīga Itālijā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPPO biroja Romā Eiropas deleģētie prokurori ir iejaukušies divās administratīvajās procedūrās, ko viņš bija uzsācis valsts līmenī. Sūdzība attiecās arī uz to, kā EPPO izskatīja sūdzības iesniedzēja iesniegto pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem.

Ombude konstatēja trūkumus EPPO veiktajā sūdzību izskatīšanā attiecībā uz to, kā EPPO paziņoja savu nostāju sūdzības iesniedzējam, un iemesliem, kāpēc tā secināja neveikt turpmākus pasākumus. EPPO šo jautājumu risināja izmeklēšanas gaitā, sniedzot skaidrus un pamatotus paskaidrojumus par savu nostāju. Ombude arī konstatēja, ka EPPO, izskatot sūdzības, nav pārkāpusi sūdzības iesniedzēja tiesības.

Attiecībā uz pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem ombude konstatēja, ka EPPO norādītie iemesli neizpaust pieprasītos dokumentus, šķiet, neatbilst ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem. Tomēr ombude konstatēja, ka lēmums neizpaust sūdzības iesniedzēja pieprasītos dokumentus bija pamatots, lai gan cita iemesla dēļ nekā EPPO norādītais.

Ombude slēdza izmeklēšanu, secinot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Lieta attiecās uz pieteikumu par publisku piekļuvi pieciem dokumentiem, kas bija Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) rīcībā. Dokumenti bija saistīti ar riska novērtējumiem attiecībā uz dažiem pilotiem, kuru ārpussavienības valstu licences kompetentā valsts iestāde bija konvertējusi par ES licencēm, un konvertēšanas procesā bija daži pārkāpumi. EASA atteicās piešķirt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, atsaucoties uz izņēmumu attiecībā uz publisku piekļuvi saistībā ar personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību.

Sūdzībā ombudam sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņu interesē tikai tās dokumentu daļas, kurās norādīta riska novērtēšanas metodika, nevis personas dati. Pārbaudījusi attiecīgo dokumentu nerediģētās versijas, Ombuds norādīja, ka EASA ir iespējams izpaust tikai tās daļas, kurās ir norādīta šī metodika.

Tā kā EASA piekrita Ombuda nostājai un publiskoja attiecīgās pieprasīto dokumentu daļas, Ombuds slēdza lietu, kā tā tika atrisināta.

Lieta attiecās uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) atteikumu nodrošināt publisku piekļuvi diviem galīgajiem ziņojumiem, kas saistīti ar divām izmeklēšanām attiecībā uz EIT ražošanas zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK). Atsakot piekļuvi ziņojumiem, OLAF balstījās uz vispārēju prezumpciju, saskaņā ar kuru izpaušana kaitētu tā izmeklēšanas mērķu aizsardzībai.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgos dokumentus. Pamatojoties uz pārbaudi un papildu konfidenciālo informāciju, kas saņemta no OLAF, ombude uzskatīja, ka šajā gadījumā OLAF ir pamatoti piemērot vispārējo prezumpciju par neizpaušanu, jo attiecīgās turpmākās darbības joprojām turpinās un vēl nav pagājis saprātīgs laiks šo turpmāko darbību pabeigšanai.

Tāpēc ombude slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz REA atteikumu piešķirt daļēju piekļuvi vēstulei, ko REA bija nosūtījusi saņēmējam par finansējuma atgūšanu. Atsakot piekļuvi, REA atsaucās uz trešās personas komerciālo interešu aizsardzību.

Pamatojoties uz strīdīgā dokumenta pārbaudi, Ombudu nepārliecināja REA arguments, ka daļēja piekļuve nopietni kaitētu komerciālo interešu aizsardzībai. Ombude iesniedza risinājuma priekšlikumu, lūdzot REA pārskatīt savu nostāju attiecībā uz pieprasījumu, lai piešķirtu plašu daļēju piekļuvi strīdīgajam dokumentam.

REA piekrita ombudes risinājuma priekšlikumam un nodrošināja sūdzības iesniedzējam plašu daļēju piekļuvi dokumentam. Ombude atzinīgi novērtēja REA pozitīvo atbildi uz viņas risinājuma priekšlikumu, kas atrisināja sūdzību.

Lieta attiecās uz pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) rīcībā saistībā ar Frontex koordinētajām kopīgajām atgriešanas operācijām (JRO) un valstu atgriešanas operācijām (NRO) laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Frontex identificēja 247 galīgos atgriešanas operāciju ziņojumus, 46 dokumentus, kas veido atgriešanas operatīvo plānu 2024. gadam, un vairākus saistītus dotāciju nolīgumus. Frontex no savas datubāzes izguva arī daļu no pieprasītās detalizētās informācijas par atgriešanas operācijām, bet atlikušo daļu izņēma. Frontex pilnībā atteica piekļuvi 46 dokumentiem, kas veido Atgriešanas operatīvo plānu 2024. gadam, vienlaikus piešķirot plašu daļēju piekļuvi dotāciju nolīgumiem. Frontex apgalvoja, ka turpmāka izpaušana apdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz sabiedrisko drošību un starptautiskajām attiecībām, kā arī komerciālām interesēm.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgo dokumentu paraugu un tikās ar Frontex pārstāvjiem. Pamatojoties uz pārbaudi un sanāksmē iegūtajiem skaidrojumiem, ombude konstatēja, ka Frontex nostāja kopumā ir pamatota.

Lai gan ombude tādējādi secināja, ka veids, kādā Frontex apstrādāja pieprasījumu, bija saprātīgs, un slēdza izmeklēšanu, secinot, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes, viņa norādīja, ka, tā kā nav visaptveroša to dokumentu saraksta, uz kuriem attiecas pieprasījums, ombudei bija grūti droši noteikt, cik daudz dokumentu Frontex identificēja kā tādus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā. Tāpēc ombude atkārtoja iepriekšējo ieteikumu, ka labas pārvaldības nolūkā Frontex būtu jāsniedz pieteikuma iesniedzējiem to dokumentu saraksts, kurus tā identificē kā tādus, uz kuriem attiecas viņu pieprasījumi par publisku piekļuvi dokumentiem.

Lieta attiecās uz Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) atteikumu piešķirt publisku piekļuvi septiņiem dokumentiem par informācijas iegūšanu no migrantu sakaru ierīcēm. Atsakot publisku piekļuvi dokumentu daļām, Eurojust pamatojās uz diviem izņēmumiem, kas noteikti ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem, proti, nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses attiecībā uz sabiedrisko drošību un nepieciešamību aizsargāt personas datus.

Pamatojoties uz attiecīgo dokumentu pārbaudi, Ombudu nepārliecināja Eurojust argumenti, ka plašāka dokumentu izpaušana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar sabiedrisko drošību. Ombude iesniedza risinājuma priekšlikumu, kurā viņa lūdza Eurojust pārskatīt savu nostāju attiecībā uz lūgumu, lai nodrošinātu plašāku sabiedrības piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem. To darot, viņa aicināja Eurojust koncentrēties uz trim attiecīgajiem dokumentiem, veicot turpmākus pielāgojumus diviem papildu dokumentiem.

Eurojust pieņēma ombuda priekšlikumu par risinājumu un piešķīra sūdzības iesniedzējam plašāku piekļuvi gandrīz visiem dokumentiem. Ombude atzinīgi novērtēja Eurojust pozitīvo atbildi uz viņas risinājuma priekšlikumu un slēdza izmeklēšanu.