Meklēt izmeklēšanas

The case concerned a request for public access to documents related to the European Commission’s negotiations with pharmaceutical companies on the procurement of COVID-19 vaccines. Following a previous Ombudsman inquiry, the Commission began reviewing more of the documents covered by the request and granted the complainant access to parts of those documents it had reviewed. It promised that it would continue dealing with the request in due time.

The complainant considered that the Commission had failed to comply with its promise. The Ombudsman opened an inquiry and asked the Commission to explain how it was dealing with the complainant’s request, taking into account her previous inquiry. In the course of the inquiry, the Commission issued a decision on the remaining documents to which the complainant was seeking access. It also re-assessed documents (advance purchase agreements) it had previously disclosed in part and granted wider access to them, including on its website.

Against this background, the Ombudsman found that no further inquiries were justified at this stage and closed the case, calling on the Commission to continue its efforts towards greater transparency of the vaccine negotiations.

The case concerned a request for public access to text messages between the Commission President and the CEO of a pharmaceutical company on the purchase of COVID‑19 vaccines. The complainant referred to an article in the New York Times which referred to such text messages. The Commission said it did not hold the text messages.

The Ombudsman’s inquiry showed that the Commission had asked its President’s private office (cabinet) to search only for documents that fulfil the Commission’s recording criteria. As the Commission does not to register text messages, the search did not yield any results. Thus, the Commission had not attempted to identify any text messages beyond what had been registered in its record management system, and it had therefore not even assessed whether any such text messages should be disclosed.

The Ombudsman considered that this constituted maladministration. She recommended that the Commission ask its President’s private office to search again for the text messages, making it clear that the search should not be limited to documents that fulfil its recording criteria. If any text messages were identified, the Commission should then assess whether the complainant can be granted public access to them in line with EU law.

In reply, the Commission did not inform the Ombudsman whether it had carried out that search for unregistered text messages. The Commission did not give any reasons for not conducting such a search.

Against that background, the Ombudsman confirmed her finding of maladministration.

Lieta attiecās uz Eiropas Zāļu aģentūras atteikumu piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi klīniskā pētījuma ziņojumam par zāļu drošumu un iedarbīgumu. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar to, ka tika rediģēta informācija par attiecīgo pacientu dzimumu un pseidonīmiem, kurus pacientiem izmantoja klīniskā izmēģinājuma laikā.

Tā kā klīniskā pētījuma ziņojums bija vairāk nekā 25 gadus vecs, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka pagājušā laika dēļ pseidonīmus vairs nevar uzskatīt par “persondatiem”. Viņš arī apgalvoja, ka šīs informācijas izpaušana ir nepieciešama, lai sabiedrība varētu pilnībā saprast pētījuma ziņojuma saturu un pārbaudīt, vai attiecīgās zāles ir drošas un efektīvas.

Ombude konstatēja, ka ir pamatoti, ka Eiropas Zāļu aģentūra pacientu pseidonīmus uzskata par persondatiem un tiem piemēro ES datu aizsardzības noteikumus. Viņa arī uzskatīja, ka attiecīgie persondati ir īpaši sensitīvi, ņemot vērā, ka tie ir saistīti ar indivīdu veselību. Viņa uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja argumenti neliecina, ka informācijas izpaušana būtu sabiedrības interesēs. Tāpēc viņa izbeidza izmeklēšanu, nekonstatējot nepareizu pārvaldību.

 

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem par 1,5 miljoniem medicīnisko masku, kuras Komisija bija iegādājusies Covid-19 pandēmijas sākumposmā un kuras neatbilda prasītajam kvalitātes standartam. Komisija atteica piekļuvi dažiem pieprasītajiem dokumentiem (to daļām), pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt attiecīgā ražotāja komerciālās intereses.

Ombude konstatēja, ka attiecīgo informāciju nevar pamatoti uzskatīt par komerciāli sensitīvu un ka, pat pieņemot, ka Komisija varētu pamatoti atsaukties uz attiecīgo atbrīvojumu, informācijas izpaušana ir sabiedrības interesēs.

Tādēļ ombude uzskatīja, ka Komisijas atteikums nodrošināt publisku piekļuvi šajā gadījumā bija nepareiza pārvaldība. Viņa ieteica Komisijai pārskatīt savu nostāju un būtiski palielināt piekļuves līmeni attiecīgajiem dokumentiem vai pat padarīt tos pilnībā pieejamus.

Komisija uz ombudes ieteikumu atbildēja pozitīvi. Tā atkārtoti izvērtēja savu lēmumu un piešķīra plašāku piekļuvi attiecīgo dokumentu lielākajai daļai. Tomēr ombude pauž nožēlu, ka Komisija joprojām nav piešķīrusi piekļuvi kopumā trim atlikušajiem dokumentiem. Viņa arī norādīja, ka, lai gan sūdzības iesniedzējs tagad ir saņēmis plašāku piekļuvi, jo kopš viņa pieprasījuma pagājuši gandrīz divi gadi, dokumenti, kas viņam tika izpausti paredzētajam mērķim, vairs nav izmantojami.

Tāpēc viņa apstiprināja savu konstatējumu par nepareizu pārvaldību un izmeklēšanu izbeidza.

Lieta attiecas uz pieprasījumu publiskai piekļuvei Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) rīcībā esošajiem dokumentiem par svinu munīcijā. EFSA vairāk nekā septiņus mēnešus izskatīja pieprasījumu, vairākkārt pagarinot termiņu. Sūdzības iesniedzējs bija neapmierināts ar laiku, kādā EFSA izskatīja pieprasījumu, iebilstot, ka EFSA nav sniegusi attiecīgus paskaidrojumus par kavēšanos un ka kavēšanās dēļ viņš nav varējis pēc būtības piedalīties attiecīgā sabiedriskā apspriešanā.

Ombude konstatēja administratīvu kļūmi attiecībā uz to, kā EFSA ir izskatījusi sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu, un jo īpaši par to, ka EFSA nav ievērojusi termiņus, kādi noteikti ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem. Ombude sniedz divus ieteikumus ar mērķi uzlabot kārtību, kādā EFSA izskata pieprasījumus publiskai piekļuvei dokumentiem.