Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentam, kas saistīts ar Eiropas Komisijas lēmumu Serbijā esošu derīgo izrakteņu ieguves projektu atzīt par stratēģisku projektu saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu (CRMA). Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi attiecīgajam šā lēmuma apstiprinājumam attiecīgajā trešā valstī. Sūdzības iesniedzējs savu pieprasījumu Eiropas Komisijai iesniedza 2025. gada jūlijā.

Komisija pirmo reizi atbildēja 2025. gada augustā. Tā identificēja vienu dokumentu, uz kuru attiecas piekļuves pieprasījums un kuram tā atteicās piešķirt publisku piekļuvi kopumā. To darot, Komisija apgalvoja, ka informācijas izpaušana varētu kaitēt ES starptautiskajām attiecībām ar valsti, kurā atrodas projekts.

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas lēmumu, 2025. gada septembrī iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”. Kad Komisija nesniedza skaidru atbildi, sūdzības iesniedzējs 2025. gada oktobrī vērsās pie ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas netiešo atteikumu piešķirt publisku piekļuvi un vispirms lūdza Komisiju pēc iespējas ātrāk pieņemt skaidru atbildi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Ja noteiktajā termiņā atbilde netika saņemta, ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgo dokumentu, kā arī dokumentus par apspriešanos ar attiecīgo trešo valsti.

Komisija atbildēja sūdzības iesniedzējam 2026. gada maijā, piešķirot plašu daļēju piekļuvi attiecīgajam dokumentam, aizklājot tikai ierobežotus persondatus, kurus sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka sūdzība par Komisijas netiešo piekļuves atteikumu ir atrisināta ar tagad piešķirto piekļuvi. Tomēr ombude pauda nožēlu par kavēšanos, kas Komisijai radās, izskatot sūdzības iesniedzējas piekļuves pieprasījumu, un kas turpinājās pat pēc tam, kad viņa bija sākusi izmeklēšanu. Ombude turpina cieši uzraudzīt jautājumu par kavēšanos, pamatojoties uz viņai iesniegtajām sūdzībām.

 

Lieta bija par to, kā Eiropas Komisija informēja sabiedrību par tās likumdošanas iniciatīvas statusu attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu satvaru (FSFS), kas bija daļa no stratēģijas “No lauka līdz galdam”. Pēc šīs iniciatīvas uzsākšanas un sabiedriskās apspriešanas Komisija to neiekļāva savā 2024. gada darba programmā. Sūdzības iesniedzējs, organizācija, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, pauda bažas par to, ka Komisija nav informējusi sabiedrību par iniciatīvas statusu un iemesliem, kāpēc kavējās ar to saistīta tiesību akta priekšlikuma pieņemšana.

Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā Komisija paskaidroja, ka 2023. gadā tā ir pārskatījusi savas politiskās prioritātes, ņemot vērā ekonomikas traucējumus, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, lauksaimnieku protestus visā ES un plašākas ieinteresēto personu bažas par ES lauksaimniecību. 2025. gadā Komisija pieņēma jaunu “Lauksaimniecības un pārtikas redzējumu”. Tā kā šajā dokumentā FSFS nebija minēta, Komisija uzskatīja, ka ieinteresētajām personām ir skaidrs, ka šī iniciatīva ir pārtraukta. Turklāt Komisija norādīja, ka tā pašlaik atjaunina informāciju par visām politikas iniciatīvām, kas pieejamas tās tīmekļa vietnē.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz tās politikas iniciatīvu statusu un uzskatīja, ka turpmāka izmeklēšana šajā jautājumā nav pamatota.

Trīs lietas attiecās uz to, kā Eiropas Komisija piemēroja labāka regulējuma noteikumus un citas procesuālās prasības, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (983/2025/MIK), migrantu kontrabandas apkarošanu (2031/2024/VB) un kopējo lauksaimniecības politiku (1379/2024/MIK). Komisija uzskatīja šos priekšlikumus par steidzamiem un tāpēc neiekļāva savos noteikumos paredzētos pasākumus, piemēram, ietekmes novērtējumus un sabiedriskās apspriešanas. Sūdzības iesniedzēji, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzskatīja, ka šie trūkumi ir Komisijas labāka regulējuma noteikumu pārkāpums. Divos gadījumos sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi tiesību aktu priekšlikumu atbilstību ES klimata mērķiem, kā prasīts Eiropas Klimata aktā. Vienā gadījumā sūdzības iesniedzējs bija nobažījies arī par to, ka Komisija ir pārkāpusi savu reglamentu par dienestu savstarpējām apspriedēm.

Pamatojoties uz savām izmeklēšanām, ombude konstatēja procesuālas nepilnības tajā, kā Komisija sagatavoja attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus, kas kopā bija administratīva kļūme. Lai novērstu šos trūkumus, ombude ieteica Komisijai nodrošināt savu labāka regulējuma noteikumu paredzamu, konsekventu un nepatvaļīgu piemērošanu, definējot “steidzamas” situācijas, kas pamato atkāpi no to prasībām, kā arī reģistrējot un izskaidrojot jebkādu piešķirto atkāpju iemeslus. Turklāt, ja tiek piešķirtas atkāpes, Komisijai būtu jāizveido procedūra, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana joprojām atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem. Lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, ombuds arī izteica četrus ierosinājumus uzlabojumiem, tostarp: precizēt noteikumus par apspriešanos ar ieinteresētajām personām attiecībā uz steidzamiem priekšlikumiem; nodrošināt, ka analītiskie dokumenti, ar kuriem aizstāj ietekmes novērtējumus un kuros izklāstīti pierādījumi, kas pamato tās priekšlikumus, tiek publicēti savlaicīgi, lai būtu iespējamas publiskas debates pirms tiesību akta pieņemšanas; izdot norādījumus par klimata konsekvences novērtējumu īstenošanu; sniedzot un reģistrējot pamatojumus, saīsinot starpdienestu konsultāciju periodus zem noteiktajām robežvērtībām.

Atbildē Ombudam Komisija piekrita apsvērt “steidzamu” situāciju definēšanu gaidāmajā labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanā, kā arī reģistrēt un publicēt iemeslus, kāpēc tiek piemērotas jebkādas atkāpes no to prasībām. Komisija arī apņēmās nodrošināt mērķorientētas apspriešanās par saviem “steidzamajiem” priekšlikumiem, trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas publicēt analītiskos dokumentus ar pierādījumiem, kas pamato tās priekšlikumus, iekļaut klimata konsekvences novērtējumus gan analītiskajos dokumentos, gan paskaidrojuma rakstos turpmākiem priekšlikumiem un sniegt pamatojumu saīsinātām starpdienestu apspriedēm.

Sūdzības iesniedzēji savās piezīmēs par Komisijas atbildi uzskatīja, ka Komisijas saistības nav ne skaidras, ne pietiekami konkrētas, lai garantētu pārredzamu, iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu likumdošanas procesu.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas kopumā konstruktīvo atbildi uz viņas ieteikumiem un ierosinājumiem uzlabojumiem. Tomēr Komisijas atbilde vēl nesniedz pietiekamu skaidrību par konkrētiem pasākumiem, ko tā plāno veikt, lai īstenotu Ombuda ieteikumus un ierosinājumus uzlabojumiem.

Tāpēc ombuds uzraudzīs šo jautājumu, pamatojoties uz turpmākām sūdzībām un pēc tam, kad Komisija būs pabeigusi labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanu. Šajā posmā turpmākas izmeklēšanas nav pamatotas, un ombuds šīs trīs lietas slēdza.