Abas lietas attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pārkāpuma sūdzību pret Somiju par Somijas iestāžu atteikumu atzīt psihoterapeitu profesionālo kvalifikāciju, ko izsniegusi Apvienotajā Karalistē reģistrēta universitāte. Sūdzības iesniedzēji — studenti, kurus skāra neatzīšana, — apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi izskatījusi sūdzību par pārkāpumu un nav pieņēmusi par to lēmumu saprātīgā termiņā.

Ombuds konstatēja, ka Komisija novēloti sāka izvērtēt sūdzību par pārkāpumu, un tās izvērtēšanai bija vajadzīgi aptuveni septiņi gadi, kas ir ilgs laiks. Tomēr novērtējuma ilgums galvenokārt bija saistīts ar faktoriem, kas bija vai nu pamatoti, vai vismaz tos nevarēja attiecināt uz Komisiju. Konkrētāk, Komisija gaidīja, līdz Eiropas Savienības Tiesa sniegs prejudiciālu nolēmumu par šo jautājumu, un pēc tam tika pabeigtas arī turpmākās saistītās valsts procedūras un turpmākie pasākumi Somijā.

Tā kā Komisija slēdza lietu 2025. gada martā, sniedzot pamatotus paskaidrojumus savam novērtējumam, ombude slēdza izmeklēšanu ar secinājumu, ka turpmāka izmeklēšana par šo jautājumu nav pamatota.

Lieta attiecās uz laiku, kas Eiropas Komisijai bija vajadzīgs, lai pabeigtu novērtējumu par 2018. gadā iesniegto pārkāpuma sūdzību pret Spāniju. Sūdzība par pārkāpumu attiecās uz tiesību aktu izmaiņām, kas 2014. gadā tika ieviestas Spānijas Ostu likumā, un to, ka Baleāru salu ostas pārvalde pēc tam pagarināja koncesiju termiņu atpūtas ūdens sporta pasākumu veikšanai ostas publiskajā īpašumā. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā par pārkāpumu būtībā apgalvoja, ka minētie tiesību aktu grozījumi un tas, ka Baleāru salu ostas pārvalde pagarināja koncesiju termiņu, ir pretrunā LESD 49., 56. un 106. pantam.

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav pierādījusi, ka tā ir bijusi rūpīga un aktīva šajā lietā, un nav sniegusi pārliecinošus iemeslus, lai paskaidrotu, kāpēc tā nav varējusi pabeigt savu novērtējumu pēc vairāk nekā septiņiem gadiem. Ombuds uzskatīja, ka tā ir administratīva kļūme, un ieteica Komisijai bez turpmākas kavēšanās pabeigt savu novērtējumu. Ombude arī konstatēja problēmas, kas saistītas ar sūdzības iesniedzējam sniegto informāciju un uzskaiti saistībā ar EU Pilot dialogu, ko Komisija risināja ar Spāniju, un viņa nāca klajā ar diviem atbilstošiem ierosinājumiem uzlabojumiem šajā sakarā.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar tāda sprieduma īstenošanu, kurš attiecas uz Eiropas saskaņotajiem standartiem. Tiesa savā spriedumā uzskatīja, ka šie standarti, ko pēc Komisijas pieprasījuma izstrādājušas Eiropas standartizācijas organizācijas, ir daļa no ES tiesību aktiem, ņemot vērā to būtiskās juridiskās sekas. Līdz ar to Tiesa nosprieda, ka Komisijai ir jāveic praktiski pasākumi, lai šos standartus darītu zināmus sabiedrībai. Sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi Komisijas iekšējam novērtējumam par Tiesas spriedumu.

Komisija atteica piekļuvi dokumentiem, kurus tā identificēja kā tādus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā, atsaucoties uz nepieciešamību aizsargāt juridiskās konsultācijas un notiekošo tiesvedību, kā arī tās lēmumu pieņemšanas procesu. Komisija jo īpaši apgalvoja, ka tās iekšējais novērtējums ir cieši saistīts ar vairākām lietām, kas joprojām tiek izskatītas ES tiesās.

Pamatojoties uz dokumentu pārbaudi, ombuds konstatēja, ka tajos lielā mērā ir ietverta vispārīga informācija, kas jau var būt pieejama sabiedrībai un notiekošās tiesvedības pusēm, uz kurām atsaucas Komisija. Lai gan ombudi nepārliecināja Komisijas nostāja, ka daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem nevarēja piešķirt, viņa konstatēja, ka šajā gadījumā turpmāka izmeklēšana nav pamatota, ņemot vērā to, ka informācija par to, kā Komisija ir īstenojusi spriedumu, jau ir publiski pieejama. Tomēr ombude ierosināja Komisijai pārskatīt savu nostāju par piekļuves pieprasījumu, ņemot vērā viņas apsvērumus, lai piešķirtu daļēju piekļuvi.