Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas ´s rīcību saistībā ar pārkāpuma sūdzību par Czechia´s lēmumu apvienot tās Dzelzceļa iestādi ar Konkurences iestādi. Galvenās bažas bija par to, ka apvienošanās, iespējams, ir pārkāpusi ES tiesību aktus un ka Čehija, iespējams, nav nodrošinājusi neatkarīgu un efektīvu dzelzceļa nozares uzraudzību.

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav sniegusi sūdzības iesniedzējam pienācīgu pamatojumu savam konstatējumam, ka Čehija nav pārkāpusi ES tiesību aktus. Izskatījis Komisijas paskaidrojumus, kas sniegti izmeklēšanas laikā, ombuds secināja, ka Komisija ir rūpīgi izmeklējusi šo jautājumu un ka tās lēmums slēgt lietu ir pamatots.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka nav pieļauta administratīva kļūme attiecībā uz Komisijas veikto pārkāpuma sūdzības novērtējumu. Ņemot vērā, ka izmeklēšanas gaitā Komisija sniedza detalizētu pamatojumu, šis lietas aspekts tika atrisināts. Ombuds ierosināja Komisijai vienmēr sniegt sūdzības iesniedzējiem pienācīgu pamatojumu, kad tie plāno slēgt pārkāpuma lietu.

Lieta attiecās uz laiku, kas Eiropas Komisijai bija vajadzīgs, lai pabeigtu novērtējumu par 2018. gadā iesniegto pārkāpuma sūdzību pret Spāniju. Sūdzība par pārkāpumu attiecās uz tiesību aktu izmaiņām, kas 2014. gadā tika ieviestas Spānijas Ostu likumā, un to, ka Baleāru salu ostas pārvalde pēc tam pagarināja koncesiju termiņu atpūtas ūdens sporta pasākumu veikšanai ostas publiskajā īpašumā. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā par pārkāpumu būtībā apgalvoja, ka minētās izmaiņas tiesību aktos un tas, ka Baleāru salu ostas pārvalde pagarināja koncesiju termiņu, ir pretrunā LESD 49., 56. un 106. pantam.

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav pierādījusi, ka tā ir bijusi rūpīga un aktīva šajā lietā, un nav sniegusi pārliecinošus iemeslus, lai paskaidrotu, kāpēc tā nav varējusi pabeigt savu novērtējumu pēc vairāk nekā septiņiem gadiem. Ombuds uzskatīja, ka tā ir administratīva kļūme, un ieteica Komisijai bez turpmākas kavēšanās pabeigt savu novērtējumu. Ombude arī konstatēja problēmas, kas saistītas ar sūdzības iesniedzējam sniegto informāciju un uzskaiti saistībā ar EU Pilot dialogu, ko Komisija risināja ar Spāniju, un viņa nāca klajā ar diviem atbilstošiem ierosinājumiem uzlabojumiem šajā sakarā.

Lai gan Komisija pēc ombuda izmeklēšanas sākšanas sāka jaunu pirmspārkāpuma dialogu (agrāk pazīstams kā EU Pilot dialogs) ar Spāniju, Komisija nebija pabeigusi pārkāpuma sūdzības novērtējumu, kad ombuds slēdza šo lietu. Tā arī neesot sniegusi saprātīgu pamatojumu attiecībā uz patērēto laiku. Tādējādi ombude apstiprināja savu konstatējumu par administratīvu kļūmi. Ombuds turpinās uzraudzīt Komisijas uzskaiti saistībā ar pirmspārkāpuma dialogiem, kā arī veidu, kādā tā sazinās ar sūdzību iesniedzējiem, slēdzot šos dialogus.

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentam, kas saistīts ar Eiropas Komisijas lēmumu Serbijā esošu derīgo izrakteņu ieguves projektu atzīt par stratēģisku projektu saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu (CRMA). Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi attiecīgajam šā lēmuma apstiprinājumam attiecīgajā trešā valstī. Sūdzības iesniedzējs savu pieprasījumu Eiropas Komisijai iesniedza 2025. gada jūlijā.

Komisija pirmo reizi atbildēja 2025. gada augustā. Tā identificēja vienu dokumentu, uz kuru attiecas piekļuves pieprasījums un kuram tā atteicās piešķirt publisku piekļuvi kopumā. To darot, Komisija apgalvoja, ka informācijas izpaušana varētu kaitēt ES starptautiskajām attiecībām ar valsti, kurā atrodas projekts.

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas lēmumu, 2025. gada septembrī iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”. Kad Komisija nesniedza skaidru atbildi, sūdzības iesniedzējs 2025. gada oktobrī vērsās pie ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas netiešo atteikumu piešķirt publisku piekļuvi un vispirms lūdza Komisiju pēc iespējas ātrāk pieņemt skaidru atbildi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Ja noteiktajā termiņā atbilde netika saņemta, ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgo dokumentu, kā arī dokumentus par apspriešanos ar attiecīgo trešo valsti.

Komisija atbildēja sūdzības iesniedzējam 2026. gada maijā, piešķirot plašu daļēju piekļuvi attiecīgajam dokumentam, aizklājot tikai ierobežotus persondatus, kurus sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka sūdzība par Komisijas netiešo piekļuves atteikumu ir atrisināta ar tagad piešķirto piekļuvi. Tomēr ombude pauda nožēlu par kavēšanos, kas Komisijai radās, izskatot sūdzības iesniedzējas piekļuves pieprasījumu, un kas turpinājās pat pēc tam, kad viņa bija sākusi izmeklēšanu. Ombude turpina cieši uzraudzīt jautājumu par kavēšanos, pamatojoties uz viņai iesniegtajām sūdzībām.

 

Lieta bija par to, kā Eiropas Komisija informēja sabiedrību par tās likumdošanas iniciatīvas statusu attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu satvaru (FSFS), kas bija daļa no stratēģijas “No lauka līdz galdam”. Pēc šīs iniciatīvas uzsākšanas un sabiedriskās apspriešanas Komisija to neiekļāva savā 2024. gada darba programmā. Sūdzības iesniedzējs, organizācija, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, pauda bažas par to, ka Komisija nav informējusi sabiedrību par iniciatīvas statusu un iemesliem, kāpēc kavējās ar to saistīta tiesību akta priekšlikuma pieņemšana.

Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā Komisija paskaidroja, ka 2023. gadā tā ir pārskatījusi savas politiskās prioritātes, ņemot vērā ekonomikas traucējumus, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, lauksaimnieku protestus visā ES un plašākas ieinteresēto personu bažas par ES lauksaimniecību. 2025. gadā Komisija pieņēma jaunu “Lauksaimniecības un pārtikas redzējumu”. Tā kā šajā dokumentā FSFS nebija minēta, Komisija uzskatīja, ka ieinteresētajām personām ir skaidrs, ka šī iniciatīva ir pārtraukta. Turklāt Komisija norādīja, ka tā pašlaik atjaunina informāciju par visām politikas iniciatīvām, kas pieejamas tās tīmekļa vietnē.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz tās politikas iniciatīvu statusu un uzskatīja, ka turpmāka izmeklēšana šajā jautājumā nav pamatota.