Šī izmeklēšana pēc savas iniciatīvas ir balstīta uz sūdzību, ko iesniegusi Armēnijas NVO apvienība, kuras nosaukums ir Pilsoņu aizsardzības līga (CPL). Tas attiecas uz Eiropas Savienības delegācijas Armēnijā lēmumu neslēgt dotācijas līgumu ar CPL pēc tam, kad delegācija atklāja kļūdu sākotnējā CPL pieteikuma novērtējumā. CPL apgalvoja, ka delegācijas lēmums nebija pamatots.

Ombuda izmeklēšanas gaitā Eiropas Komisija atzina, ka delegācijas sākotnēji veiktie pasākumi, tiklīdz tā konstatēja, ka novērtēšanas procesā ir pieļauta kļūda, nebija piemēroti. Tomēr Komisija arī parādīja, ka konstatētās kļūdas dēļ bija nepieciešams atkārtoti izvērtēt CPL pieteikumu un tādējādi delegācija nevarēja noslēgt dotācijas līgumu ar CPL.

Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) apgalvojumu, ka kandidāti nav pietiekami savlaicīgi informēti par konkursa datorizēto pārbaudījumu pārbaudījumu pārbaudījumu ilgumu. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EPSO nav pieļāvis administratīvu kļūmi. Konkrētajā gadījumā kandidāts tika informēts par eksaminācijas periodu trīs nedēļas pirms tā sākuma. EPSO — saskaņā ar iepriekšēju ombuda lēmumu — vienmēr sazinās ar kandidātiem vismaz divas nedēļas pirms eksaminācijas perioda sākuma.

Šīs izmeklēšanas gaitā EPSO informēja ombudu, ka tam ir jauna prakse, saskaņā ar kuru tas publicē iepriekšēju indikatīvu grafiku tā rīkotajiem konkursiem. Tas ir pavērsiens, ko ombuds vērtē atzinīgi.

Sūdzības iesniedzējs, pētniecības institūts, kas atrodas valstī Z, piedalījās ES finansētā projektā saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai.

Revīzijā tika atklāti pārkāpumi saistībā ar projektu, kā rezultātā Komisija pieprasīja no sūdzības iesniedzēja atgūt vairāk nekā 300 000 EUR, neraugoties uz paskaidrojumiem par pārkāpumiem, ko tā bija sniegusi. Sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar iznākumu un iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka daži revidentu konstatējumi ir kļūdaini. Tā kā vissvarīgākais jautājums bija noteikt faktisko projekta sākuma datumu, ombuds kā risinājumu ierosināja Komisijai apspriesties ar ekspertu, lai pārbaudītu revidentu konstatējumu šajā sakarā vai uzdotu veikt “tehnisko revīziju”, kā paredzēts “dotācijas nolīgumā”. Komisija piekrita risinājumam ar nosacījumu, ka eksperta līgumslēgšanas izmaksas kopīgi sedz abas puses. Ombuds lūdza Komisiju un sūdzības iesniedzēju savstarpēji vienoties par ieceļamā eksperta atlasi un slēgt lietu.

Lietu ierosināja juridisko ekspertu asociācija no visas Eiropas Savienības, kas īstenoja Eiropas Komisijas līdzfinansētu projektu. Tas attiecās uz iespējami netaisnīgu to summu atgūšanu pēc revīzijas, kuras kļūdaini tika uzskatītas par neattiecināmām saskaņā ar dotācijas nolīgumu.

Ombude jautāja par šo jautājumu un secināja, ka pēc viņas iejaukšanās ir rasts risinājums. Tāpēc viņa slēdza lietu.

Lieta attiecās uz Eurojust politiku par ceļa izdevumu atlīdzināšanu kandidātiem, kuri bija uzaicināti uz interviju.

Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka Eurojust atlīdzināšanas politika ir netaisnīga un diskriminējoša pret kandidātiem, kuri dzīvo ārpus ES. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka kandidātiem, kuri dzīvo ārpus ES, ir noteikta maksimālā robeža EUR 500 apmērā, savukārt dažos gadījumos attiecībā uz ceļošanu no ES teritorijas tiek piemērota augstāka maksimālā robeža.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka, palielinot kompensāciju kandidātiem, kuri dzīvo ārpus ES, līdz augstākajam maksimālajam apjomam, kas piemērojams kandidātiem, kuri ceļo ES teritorijā, Eurojust ir attiecīgi rīkojies, lai atrisinātu šo lietu.

Lieta attiecās uz veidu, kādā Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) veica darbā pieņemšanas procedūru.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un nekonstatēja administratīvas kļūmes saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka viņa pieteikums ir izskatīts netaisnīgi.

Tomēr ombuds ir konstatējis dažus trūkumus ENISA veiktajā lietas procesuālajā izskatīšanā un ir ierosinājis ENISA veikt uzlabojumus nākotnē.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja birojs (ESĪP birojs) Kosovā, iespējams, nav informējis stažēšanās kandidātus par darbā pieņemšanas procedūras posmiem. Ombuds jautāja par šo jautājumu, izklāstot savu viedokli, ka "gan pieklājīgi, gan dienesta domās ir apstiprināt pieteikumu saņemšanu un informēt kandidātus par būtiskiem posmiem (piemēram, viņu izslēgšanu no darbā pieņemšanas procedūras), kas ietekmē viņu progresu darbā pieņemšanas procedūrā." ESĪP birojs paskaidroja, ka tam ir ļoti ierobežoti resursi un tāpēc tas par procedūras iznākumu varēja informēt tikai atlasītās personas. Tomēr tā norādīja, ka tā pārbauda, kā uzlabot saziņu ar personām, kuras vēlas kļūt par praktikantiem, piemēram, informējot visas šīs personas par attiecīgajiem procedūras posmiem, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē. Ombuds aicināja ESĪP biroju ziņot par šā risinājuma īstenošanu.

Komisija 2014. gada jūlijā noraidīja sūdzības iesniedzējas pieteikumu strādāt par ekspertu projektā Indonēzijā, jo viņa jau bija apņēmusies strādāt pie ES finansēta projekta Libērijā, kas notiek vienlaikus. Sūdzības iesniedzēja atkārtoti iesniedza pieteikumu, kad projekts Libērijā aizkavējās Ebolas vīrusa izraisītās krīzes dēļ, norādot, ka viņa faktiski bija gatava strādāt pie projekta Indonēzijā.

Ombuds konstatēja, ka Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai eksperti būtu pieejami darbam tikai pie projektiem noteiktos periodos. Viņa norādīja, ka sūdzības iesniedzēja ir paziņojusi, ka viņa būs ekskluzīvi pieejama darbam divos projektos, kas pārklājas. Sūdzības iesniedzēja, iesniedzot sākotnējo pieteikumu, nepaskaidroja šo pretrunu. Pamatojoties uz sniegto informāciju, ombuds uzskata, ka Komisija ir pareizi noraidījusi sūdzības iesniedzēja pirmo pieteikumu. Attiecībā uz otro pieteikumu sūdzības iesniedzēja faktiski norādīja, ka pašreizējā Ebolas vīrusslimības krīze Libērijā nozīmēja, ka viņa faktiski varēja brīvi strādāt pie projekta Indonēzijā. Pēc tam Komisija pārskatīja viņas situāciju. Ombuds uzskata, ka tas ir izdarījis taisnīgu un pamatotu spriedumu, secinot, ka sūdzības iesniedzēja nav spējusi garantēt viņas pieejamību. Tādējādi ombude secina, ka Komisija arī nav pieļāvusi kļūdu, noraidot viņas otro pieteikumu darbam pie Indonēzijas projekta. Tomēr tas rada jautājumus par to, kā Komisija risina jautājumu par to ekspertu tiesībām, kuri ir nonākuši tādās krīzēs kā Ebolas vīrusslimības uzliesmojums.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Viņa ierosināja Komisijai, ka gadījumā, ja projekts ir jāaptur, tai vajadzētu būt gatavai atbrīvot jebkuru skarto ekspertu no ekskluzivitātes saistībām.

Lieta attiecās uz Komisijas lēmumu nepieņemt konkrētas izmaksas, ko deklarējis ES finansēta projekta partneris. Komisijas lēmums nozīmēja, ka tās galīgais maksājums konsorcijam tika samazināts par summu, ko šis partneris bija saņēmis kā priekšfinansējumu. Koordinators apgalvoja, ka Komisijas pienākums ir atgūt attiecīgajam partnerim nepareizi izmaksātos līdzekļus.

Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pareizi risinājusi šo jautājumu, jo tā būtu varējusi sākt atgūšanu tikai tad, ja būtu bijis parāds pret Savienību. Finansējuma sadale starp projekta partneriem ir atšķirīgs jautājums, kurā Komisijai nav pienākuma iejaukties. Tāpēc ombuds nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Komisijas lēmumu atgūt no bezpeļņas organizācijas ES līdzekļus, ko tā bija ieguldījusi savā sociālajā rezervē laikposmā no 2005. līdz 2009. gadam, uzskatot tos par neattiecināmām izmaksām. Tā kā rezerve sākotnēji tika izveidota ar Komisijas atbalstu un sadarbību, organizācija iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam. Pēc sūdzības izskatīšanas ombuds iesniedza Komisijai risinājuma priekšlikumu, aicinot to pārskatīt savu atgūšanas lēmumu. Atbildot uz to, Komisija izvirzīja vairākus pasākumus, ko tā bija veikusi, lai nodrošinātu organizācijas nākotni. Ombuds uzskatīja šos pasākumus par apmierinošiem un tāpēc nolēma lietu slēgt.