Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzība attiecas uz Komisijas lēmumu nepieņemt konkrētas izmaksas, ko deklarējis partneris projektā, kuru ES finansē saskaņā ar Septīto pamatprogrammu [1]. Projektā bija iesaistīts vairāku starptautisko partneru konsorcijs. Sūdzības iesniedzējs ir A universitātes pārstāvis, kas darbojās kā projekta koordinators. Koordinators savlaicīgi iesniedza vajadzīgos nodevumus, starpposma novērtējumu un gada ziņojumus, kā arī galīgo ziņojumu. Ziņojumus apstiprināja Komisija. Tomēr Komisija nolēma samazināt galīgo maksājumu konsorcijam par 125 627,97 EUR, kas atbilst priekšfinansējumam, kurš piešķirts vienam no konsorcija partneriem (Z partnerim) un kura izmaksas Komisija nepieņēma. Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka koordinatoram ir jāatgūst partnerim Z nepareizi izmaksātie līdzekļi.

2. Sūdzības iesniedzējs 2013. gada maijā lūdza Komisiju sniegt juridisko pamatu secinājumam, ka koordinatora pienākums ir atgūt partneriem nepareizi izmaksātos līdzekļus. Sūdzības iesniedzējs īpaši atsaucās uz dotācijas nolīguma un Finanšu jautājumu rokasgrāmatas noteikumiem, uz kuru pamata viņš apgalvoja, ka atbildība par nepareizi izmaksāto summu atgūšanu gulstas uz Komisiju.

3. Komisija 2014. gada janvārī atbildēja, ka tās atteikums veikt jebkādus maksājumus partnerim Z ir pamatots ar attiecīgajiem dotācijas nolīguma noteikumiem.

4. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs 2014. gada aprīlī vērsās pie Eiropas Ombuda.

Izmeklēšana

5. Ombuds nolēma sākt izmeklēšanu par šādiem apgalvojumiem un prasībām:

Apgalvojumi:

1) Komisija neizskatīja sūdzības iesniedzēja 2013. gada maijā iesniegtos argumentus par konsorcijam izmaksātās galīgās summas netaisnīgu samazinājumu.

2) Komisija neuzsāka atbilstošas atgūšanas procedūras pret partneri Z saistībā ar nepareizi izmaksāto priekšfinansējumu.

3) Komisija šo jautājumu ir risinājusi ar lielu kavēšanos.

Prasības:

1) Komisijai jāatbild uz sūdzības iesniedzēja argumentiem par konsorcijam izmaksātās galīgās summas netaisnīgu samazinājumu.

2) Komisijai jāuzsāk atbilstošas atgūšanas procedūras pret partneri Z.

3) Komisijai šis jautājums būtu jārisina bez turpmākas kavēšanās.

6. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Komisijas atzinumu par sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja apsvērumus, atbildot uz Komisijas atzinumu. Veicot izmeklēšanu, ombuds ir ņēmis vērā pušu izvirzītos argumentus un viedokļus.

Apgalvojumi

Ombudam iesniegtie argumenti

7. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Finanšu jautājumu rokasgrāmatā [2] ir skaidri noteikts, ka Komisijai būtu jāveic atgūšanas procedūra un jāaktivizē garantiju fonds.[3] Komisija nav izskatījusi sūdzības iesniedzēja argumentu šajā sakarā.

8. Savā atzinumā Komisija paskaidroja, kāpēc partnera Z deklarētās izmaksas netika pieņemtas:

9. Partneris Z iesniedza finanšu pārskatu (C veidlapa) par 1. pārskata periodu (RP 1), ko parakstīja cita juridiska persona, nevis tā, kas parakstīja dotācijas nolīgumu. Lai izmaksas būtu attiecināmas, tām jārodas saņēmējam [4]. Tāpēc Komisija nevarēja ņemt vērā C veidlapu, negrozot dotācijas nolīgumu, lai atspoguļotu partnera Z nosaukuma maiņu. Tādējādi Komisija veica koordinatoram starpposma maksājumu par tām konsorcija izmaksām par RP 1, kas bija attiecināmas (t. i., izņemot partnera Z deklarētās izmaksas), gaidot dotācijas nolīguma grozījumus. Pēc dotācijas nolīguma grozīšanas, lai atspoguļotu partnera Z jauno nosaukumu, partneris Z iesniedza C veidlapu ar savu jauno nosaukumu par 2. pārskata periodu (RP 2) un grozītu C veidlapu par 1. pārskata periodu (RP 1), deklarējot augstākas izmaksas par RP 1 nekā iepriekšējā C veidlapas versijā par RP 1. Komisija lūdza partnerim Z sniegt paskaidrojumus par augstākām izmaksām, kas deklarētas par RP1. Tomēr Komisija uzskatīja partnera Z atbildi par nepietiekamu. Tāpēc Komisija koordinatoram veica starpposma maksājumu par RP 2, no kura atkal tika izslēgtas partnera Z deklarētās izmaksas.

10. Attiecībā uz 3. pārskata periodu (RP 3) Komisija lūdza partnerim Z un koordinatoram skaidrojumus par partnera Z iesniegto C veidlapu. Neviens no tiem nesniedza pieprasīto informāciju, un tāpēc Komisija nevarēja novērtēt un pārbaudīt deklarēto izmaksu attiecināmību minētajā pārskata periodā.

11. Tā kā nebija informācijas par partnera Z deklarētajām izmaksām, Komisija nevarēja pārbaudīt šo izmaksu attiecināmību un to, vai tās faktiski bija radušās šim saņēmējam. Tāpēc Komisija nolēma noraidīt kā neattiecināmas visas partnera Z deklarētās izmaksas un veikt atlikušā finansējuma galīgo maksājumu koordinatoram, pamatojoties uz attiecināmajām izmaksām, kas radušās konsorcijam kopumā.

12. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisijai būtu vajadzējis sākt atgūšanas procedūru pret partneri Z, Komisija paskaidroja, ka atgūšanas procedūra ir iespējama tikai tad, ja pastāv parāds pret Savienību. Lai gan partnera Z deklarētās izmaksas netika ņemtas vērā galīgās maksājamās summas aprēķinā, pārējo partneru deklarēto kopējo attiecināmo izmaksu rezultātā galīgā summa ir lielāka nekā tā, kas konsorcijam jau samaksāta ar starpposma maksājumiem. Tādējādi konsorcijam nebija parādu pret Savienību, un atgūšana nebija iespējama.

13. Attiecībā uz garantiju fonda izmantošanu Komisija norādīja, ka garantiju fondu nevar aktivizēt tikai tāpēc, ka konsorcija dalībnieks nepilda savas saistības saskaņā ar dotācijas nolīgumu. Garantiju fonda mērķis ir aizsargāt Savienības finanšu intereses, nevis segt izmaksas, ko saņēmēji nav pienācīgi pamatojuši, vai pievienot papildu līdzekļus ES ieguldījumam, kas noteikts dotācijas nolīgumā, ja saņēmējs nepilda savus pienākumus. Komisija aktivizē garantiju fonda procedūras tikai, lai atgūtu Savienībai pienākošos parādu.

14. Komisija norādīja, ka tā būtu gatava atkārtoti novērtēt partnera Z deklarēto izmaksu attiecināmību, ja tā saņemtu pieprasīto papildu informāciju.

15. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka pieprasīto informāciju nav iespējams sniegt, jo Partner Z vairs nepastāv. Komisija joprojām nav atbildējusi uz viņa argumentu, ka partnerim Z izmaksātā priekšfinansējuma summa atbilda darbam, ko tas faktiski bija veicis saistībā ar projektu, un šis darbs jau bija iekļauts tehniskajos ziņojumos un nodevumos, kurus Komisija jau bija pieņēmusi.

Ombuda novērtējums

16. Visus Savienības finansiālos ieguldījumus projektā, ko finansē saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, izmaksā koordinatoram, kurš ir atbildīgs par tā pārvaldību un sadali starp saņēmējiem [5].

17. Dotācijas nolīgumā ir noteikts, kuras projekta partneru deklarētās izmaksas ir attiecināmas uz finansējumu. Izmaksām jābūt faktiskām un tādām, kas saņēmējam radušās projekta darbības laikā, tās jāizmanto vienīgi projekta mērķu sasniegšanai un tās jānorāda kopējā budžeta tāmē.[6] Konsorcija pienākums ir ar koordinatora starpniecību iesniegt Komisijai ziņojumu par katru pārskata periodu, kurā iekļauj pārskatu par paveikto darbu un katra saņēmēja finanšu pārskatu. Konsorcijam jāiesniedz arī kopsavilkuma finanšu ziņojums, kurā apkopots visu saņēmēju pieprasītais Kopienas ieguldījums, pamatojoties uz informāciju, ko katrs saņēmējs sniedzis C veidlapā (dotācijas nolīguma VI pielikums)[7]. Turklāt C veidlapa jāparaksta saņēmēja organizācijas pilnvarotajām personām [8].

18. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem, Komisija nevarēja pieņemt partnera Z deklarētās izmaksas par RP 1, ņemot vērā, ka tā iesniegtā C veidlapa bija uz tāda subjekta vārda, kas nebija viens no sākotnējiem projekta partneriem. Tādējādi šāda veidlapa nevarēja kalpot par pierādījumu tam, ka partnerim Z ir radušās izmaksas. Turklāt saņēmējiem bija pienākums ar koordinatora starpniecību informēt Komisiju par jebkādām izmaiņām, kas saistītas ar to juridisko statusu.[9] Informācija par partnera Z nosaukuma maiņu netika paziņota Komisijai pirms C veidlapas iesniegšanas par RP 1.

19. Pēc tam, kad jautājums par nosaukumu tika noskaidrots, radās citi jautājumi. Jo īpaši šķiet, ka partneris Z koriģētajā C veidlapā nav paskaidrojis par RP 1 deklarēto izmaksu izmaiņas. Turklāt partneris Z, šķiet, nav paskaidrojis, kāpēc dažas deklarētās izmaksas bija augstākas nekā aplēstajā budžetā paredzētās izmaksas. Lai gan koordinators sniedza pārskatu par partnera Z veikto darbu, šīs informācijas raksturs bija ļoti vispārīgs un neattiecās uz partnera Z faktiskajām izmaksām. Tādējādi koordinatora sniegtā informācija nebija pietiekama, lai pierādītu partnera Z faktiskās izmaksas, pat ja, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs, varētu būt, ka deklarētās izmaksas atbilda partnera Z faktiski veiktajam darbam.

20. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nekas neliecina par to, ka Komisijas atteikums pieņemt partnera Z deklarētās izmaksas nebija pamatots.

21. Komisijas lēmums nepieņemt partnera Z deklarētās izmaksas nozīmēja, ka priekšfinansējums, ko šis partneris bija saņēmis, bija nepamatots. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijai bija jāatgūst priekšfinansējums no partnera Z un jāaktivizē garantiju fonds saskaņā ar dotācijas nolīguma vispārīgo nosacījumu II.21. punktu.

22. Šajā sakarā ombuds piekrīt Komisijas nostājai attiecībā uz tās atgūšanas pienākumiem: Galīgo maksājumu konsorcijam veic, pamatojoties uz visu saņēmēju attiecināmajām izmaksām visā projekta darbības laikā. Ja summa, ko Komisija jau samaksājusi kā priekšfinansējumu un starpposma maksājumus, ir lielāka nekā pieņemtā iemaksa, Komisija atgūst starpību. Ja, no otras puses, iepriekš samaksātās summas ir mazākas par attiecināmajām izmaksām, Komisija izmaksā starpību konsorcijam.[10] Jānorāda, ka dotācijas nolīgumā ir atsauce uz galīgo maksājumu kā tādu, kas sedz projekta finansiālo ieguldījumu kopumā.

23. Aprēķinot galīgo maksājumu, konsorcijam nebija parāda Savienībai. Gluži pretēji, neraugoties uz to, ka partnera Z izmaksas netika pieņemtas, konsorcijam joprojām bija jāmaksā summa .

24. Tomēr jautājums par līdzekļu sadali starp projekta partneriem ir nošķirts no jautājuma par iespējamu parādu Savienībai. Ombudam nav pamata dotācijas nolīgumā secināt, ka Komisijai ir pienākums iejaukties gadījumos, kad līdzekļi ir jāpārdala starp partneriem.

25. Garantiju fonds ir izveidots, lai pārvaldītu riskus, kas saistīti ar Savienībai piekritīgo summu neatgūšanu [11] Tā kā šajā gadījumā Savienībai nepienācās nekādas summas, Komisijai nebija pamata aktivizēt garantiju fondu.

26. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds nekonstatē Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi saistībā ar tās būtisko lēmumu samazināt galīgo maksājumu konsorcijam.

27. Attiecībā uz iespējamo Komisijas kavēšanos šā jautājuma risināšanā ombude norāda, ka starp koordinatoru un Komisiju ir notikusi regulāra sarakste. Vienīgā kavēšanās, kas, šķiet, notika, bija tā, ka Komisijas atbilde uz sūdzības iesniedzēja 2013. gada 29. maija vēstuli pēc diviem atgādinājumiem tika nosūtīta tikai 2014. gada janvārī. Lai gan šī kavēšanās bija nožēlojama, ombuds uzskata, ka nav pamata turpināt šā jautājuma izskatīšanu.

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Ombuds nekonstatē Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2016. gada 17. februārī

[1] Septītā pamatprogramma (FP7) bija programma, kas no 2007. līdz 2013. gadam finansēja Eiropas pētniecību un tehnoloģiju attīstību.

[2] Norādījumi par finanšu jautājumiem saistībā ar Septītās pamatprogrammas netiešajām darbībām

[3] Kad Komisija izmaksā koordinatoram priekšfinansējumu, tā pārskaita noteiktu šīs summas daļu garantiju fondā (dotācijas nolīguma 6. pants). Garantiju fonds ir izveidots, lai pārvaldītu risku, kas saistīts ar to summu neatgūšanu, kuras saņēmējiem pienākas Kopienai (dotācijas nolīguma vispārīgo noteikumu II.20.2. punkts).

Ja pēc Komisijas pieprasījuma saņēmējs spēkā esošā dotācijas nolīgumā neatmaksā koordinatoram pieprasīto summu, Komisija aktivizē fondu. Summu no fonda pārskaita tieši koordinatoram. Ja saņēmējam ir jāatmaksā Kopienai summa pēc piešķīruma nolīguma izbeigšanas vai pabeigšanas, Komisija vispirms pieprasa maksājumu tieši no attiecīgā saņēmēja. Ja saņēmējs neveic maksājumu, Komisija atgūst summu no garantiju fonda. Ja summa ir pārskaitīta no fonda, attiecīgajam saņēmējam ir pienākums to atmaksāt. Komisija izdod iekasēšanas rīkojumu pret šo saņēmēju par labu fondam (dotācijas nolīguma vispārīgo nosacījumu II.21.1. un II.21.2. punkts).

[4] Dotācijas nolīguma vispārīgo nosacījumu II.14.1. punkta b) apakšpunkts.

[5] Dotācijas nolīguma vispārīgo nosacījumu II.2.2. un II.2.3. punkts

[6] Dotācijas nolīguma vispārīgo nosacījumu II.2.14. punkts

[7] Dotācijas nolīguma vispārīgo nosacījumu II.4.1. un II.4.4. punkts

[8] Dotācijas nolīguma vispārīgo nosacījumu II.4.5. punkts

[9] Dotācijas nolīguma vispārīgo nosacījumu II.3. punkta f) apakšpunktā ir noteikts: "Katrs saņēmējs ar koordinatora starpniecību laikus informē pārējos saņēmējus un Komisiju par i) to personu vārdiem un uzvārdiem, kuras vada un uzrauga tā darbu, tā kontaktinformāciju un visām izmaiņām minētajā informācijā; visi notikumi, kas varētu ietekmēt projekta īstenošanu un Kopienas tiesības; iii) jebkādas izmaiņas tā juridiskajā nosaukumā, adresē un tā likumīgo pārstāvju nosaukumā, kā arī jebkādas izmaiņas tā juridiskajā, finansiālajā, organizatoriskajā vai tehniskajā stāvoklī [...]; un iv) jebkuri apstākļi, kas ietekmē dalības nosacījumus [...]" ;

Ja attiecīgā Kopienas finansiālā ieguldījuma summa ir lielāka par jebkuru konsorcijam jau izmaksāto summu, Komisija izmaksā starpību kā galīgo maksājumu, ievērojot 5. panta 1. punktā un II.20. pantā noteiktos ierobežojumus.”

[11] Septītās pamatprogrammas dalības noteikumu 38. panta 2. punkts, pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OV:L:2006:391:0001:0018:EN:PDF