Lieta attiecās uz Komisijas noraidījumu un ierosinājumu atgūt dažas izmaksas, kas saistītas ar darbībām, par kurām noslēgti apakšuzņēmuma līgumi Sestās pamatprogrammas dotāciju nolīguma ietvaros. Pamatojoties uz ombuda veikto izmeklēšanu, Komisija nolēma neturpināt izmaksu atgūšanu par kopējo summu gandrīz 87 000 EUR. Komisija paskaidroja, ka tā ir nolēmusi mainīt savu sākotnējo lēmumu, pamatojoties uz to, ka sūdzības iesniedzējs ir rīkojies labticīgi un saskaņā ar pašas Komisijas sniegtajiem ieteikumiem.

Ombuds atzinīgi novērtēja šo jauno lēmumu; tomēr viņa pauda nožēlu par to, ka jau vairākus gadus sūdzības iesniedzējam ir izredzes uz ievērojamu līdzekļu atgūšanu.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu juridiski pārskatīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras lēmumu noraidīt viņa projektu no ES finansējuma saskaņā ar programmu “Erasmus+”. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija jau ir atbildējusi sūdzības iesniedzējam. Tāpēc viņa uzskatīja, ka iestāde šo sūdzības daļu ir atrisinājusi. Viņa arī pārbaudīja Komisijas atbildes būtību un uzskatīja, ka tā ir visaptveroša un saprātīga. Tāpēc viņa nolēma, ka administratīva kļūme nav pieļauta.

Lieta attiecās uz to, ka Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja paziņojumiem par grūtībām iesniegt dotācijas priekšlikumu. Tehnisku problēmu dēļ sūdzības iesniedzējs nevarēja pieteikties, izmantojot Komisijas sistēmu PRIAMOS. Tā vietā tā iesniedza savu priekšlikumu pa e-pastu, kas palika neatbildēts.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza Komisiju sniegt atbildi. Savā replikā Komisija atvainojās par to, ka tā nav atbildējusi iepriekš. Tā norādīja, ka nevar pieņemt sūdzības iesniedzēja e-pasta pieteikumu, jo sistēma ir darbojusies pareizi un Komisija nav spējusi konstatēt sūdzības iesniedzēja mēģinājumus nosūtīt priekšlikumu, izmantojot PRIAMOS, pirms termiņa beigām.

Lieta attiecās uz IMI rīcību saistībā ar iespējamu interešu konfliktu konkursa procedūrā par pētniecības projektu par vakcinācijas shēmas riskiem un ieguvumiem Eiropā.

Sūdzības iesniedzējs, konsorcija loceklis, kas piedalījās procedūrā, apgalvoja, ka IMI nav izvērtējis, vai visi vērtēšanas komitejas locekļi ir objektīvi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka diviem dalībniekiem bija saikne ar uzvarējušo konsorciju, kas radīja interešu konfliktu.

Ombuds konstatēja, ka IMI pareizi piemēroja attiecīgos noteikumus, un neatrada pierādījumus par sūdzības iesniedzēja konsorcija netaisnīgu attieksmi pret priekšlikumu. Tāpēc ombuds konstatēja, ka attiecībā uz šo sūdzības aspektu nav pieļauta administratīva kļūme. Ombuds arī apsvēra, vai ekspertiem interešu konflikta situācijā ar vienu priekšlikumu būtu jāļauj novērtēt konkurējošu priekšlikumu. Ombuds konstatēja, ka, tā kā IMI noteikumus izstrādāja Eiropas Komisija, šīs konkrētās sūdzības kontekstā turpmāka izmeklēšana par šo jautājumu nav pamatota.

Šī izmeklēšana attiecas uz to, kā Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) būtu jāizskata pieprasījumi par publisku piekļuvi dokumentiem, kas satur informāciju par zāļu drošumu un iedarbīgumu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sabiedrības tiesībām piekļūt trim klīnisko pētījumu ziņojumiem par plaši pārdoto pretiekaisuma līdzekli Humira.

EMA 2013. gadā nolēma piešķirt publisku piekļuvi šiem ziņojumiem. Tomēr farmācijas uzņēmums, kas pārdod zāles (AbbVie), uzsāka tiesvedību pret EMA, kuras rezultātā tika bloķēta ierosinātā ziņojumu izplatīšana. 2014. gadā pirms tiesvedības pabeigšanas EMA un AbbVie noslēdza ārpustiesas vienošanos, ar kuru EMA piešķīra publisku piekļuvi ziņojumu rediģētajām versijām. Ombuds sazinājās ar EMA, lai pārbaudītu, vai rediģējumi bija pamatoti. Pēc šīs pārbaudes ombude nebija pārliecināta, ka visas rediģēšanas patiešām ir pamatotas. Pēc tam ombude pēc savas iniciatīvas un sabiedrības interesēs sāka izmeklēšanu par EMA pieeju publiskas piekļuves piešķiršanai.

Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka EMA, atbildot uz citiem pieprasījumiem par publisku piekļuvi tiem pašiem ziņojumiem, ir publicējusi daudz pilnīgākas to versijas. Tomēr daži rediģējumi palika.

Ombuds piekrita, ka daži no šiem rediģējumiem ir pamatoti (jo ir jāaizsargā personas dati). Bet viņa nebija pārliecināta, ka citi rediģējumi, kas veikti, lai aizsargātu komerciālās intereses, ir pamatoti. Šajos pēdējos gadījumos ombuds uzskatīja, ka izpaušana varētu būt saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Kā vispārēju novērojumu ombuds norādīja, ka gadījumos, kad dokumentā ietvertā informācija ietekmē personu veselību (piemēram, informācija par zāļu iedarbīgumu), sabiedrības intereses informācijas izpaušanā parasti atspēkos jebkuru apgalvojumu par komercnoslēpumu. Sabiedrības veselībai vienmēr jābūt svarīgākai par komerciālajām interesēm.

Noslēdzot izmeklēšanu, ombude atzina, ka EMA tagad ir panākusi ļoti ievērojamu progresu attiecībā uz savu proaktīvo pārredzamības politiku, kas ir spēkā kopš 2015. gada janvāra. Tomēr attiecībā uz dažām konkrētām ziņojumu daļām ombude apšaubīja EMA pastāvīgo paļaušanos uz komerciālo interešu aizsardzību. Lai veicinātu sistēmiskus uzlabojumus, ombude sniedza vairākus ierosinājumus EMA par tās turpmāko praksi šajā jomā.

Lieta attiecās uz Komisijas lēmumu nepieņemt konkrētas izmaksas, ko deklarējis ES finansēta projekta partneris. Komisijas lēmums nozīmēja, ka tās galīgais maksājums konsorcijam tika samazināts par summu, ko šis partneris bija saņēmis kā priekšfinansējumu. Koordinators apgalvoja, ka Komisijas pienākums ir atgūt attiecīgajam partnerim nepareizi izmaksātos līdzekļus.

Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pareizi risinājusi šo jautājumu, jo tā būtu varējusi sākt atgūšanu tikai tad, ja būtu bijis parāds pret Savienību. Finansējuma sadale starp projekta partneriem ir atšķirīgs jautājums, kurā Komisijai nav pienākuma iejaukties. Tāpēc ombuds nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz sūdzības iesniedzēja neveiksmīgo pieteikumu stipendijas saņemšanai Eiropas holokausta pētniecības infrastruktūras projektā, ko finansē Septītā pētniecības pamatprogramma. Sūdzības iesniedzējs, nedzirdīgs pētnieks, sūdzējās Komisijai, ka lēmums nepielaist viņu stipendiju programmai ir diskriminējošs un pārkāpj ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Ombuds izmeklēja šo jautājumu un nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi. Tādēļ viņa ir nolēmusi lietu slēgt.

Sūdzības iesniedzējs Rubinum, Spānijas dzīvnieku barības piedevu ražotājs/izplatītājs, sūdzējās ombudam, ka EFSA ir pārkāpusi savas procesuālās tiesības, izstrādājot EFSA zinātnisko atzinumu, kā rezultātā Komisija aizliedza Toyocerin, barības piedevu, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku nobarošanai.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza sūdzības iesniedzēju paskaidrot savus apgalvojumus. Pamatojoties uz šo izmeklēšanu, ombuds konstatēja, ka šajā gadījumā EFSA nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Sūdzība attiecās uz Komisijas lomu saistībā ar CAPITA — sešu Eiropas valstu pētniecības iestāžu tīklu, kas veicina starptautisku sadarbību pētniecības jomā. CAPITA saņēma ES finansējumu pētniecības programmu koordinēšanas atbalstam. Sūdzības iesniedzējs pauda bažas par to, ka CAPITA finansējamo projektu atlase, iespējams, nav veikta pārredzami, taisnīgi un objektīvi. Ombuds konstatēja, ka Komisijai ir pienākums rīkoties, ja ES finansējuma saņēmēji nepilda savus pienākumus. Tomēr šajā gadījumā ombuds uzskatīja, ka Komisija ir rīkojusies pienācīgi, lai pārliecinātos, ka projekti ir atlasīti pārredzamā, taisnīgā un objektīvā veidā un ka CAPITA nav ļaunprātīgi izmantojusi ES finansējumu. Tādējādi viņa slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Šī lieta attiecas uz to, kā Komisija izskata sūdzību par pārkāpumu saistībā ar Itālijas iestāžu pieeju inženieru ārvalstu kvalifikāciju atzīšanai. Sūdzības pamatā bija tas, ka Itālijas iestādes neatzina starpnieka kvalifikāciju, kuras rezultātā tika iegūta galīgā kvalifikācija. Komisija konstatēja, ka Itālijas iestādes nav ievērojušas attiecīgos tiesību aktus sūdzības iesniedzēja lietā. Tomēr, tā kā nepastāvēja konsekventa un vispārēja administratīvā prakse, kas būtu pretrunā ES tiesību aktiem, tā nolēma neuzsākt pārkāpuma procedūru pret Itāliju. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Itālijas iestāžu atteikums ņemt vērā Komisijas nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lietu norāda uz sistēmisku jautājumu, kas būtu pelnījis Komisijas iejaukšanos, negaidot, kad radīsies šāda veida problēmas nākotnē. Tādējādi viņa iesniedza mierizlīguma priekšlikumu, ierosinot Komisijai atsākt sūdzības iesniedzēja sūdzības par pārkāpumu izmeklēšanu. Tā kā atbildē uz ombuda mierizlīguma priekšlikumu Komisija i) skaidri norādīja, ka valsts iestāžu lēmums sūdzības iesniedzēja lietā ir nepareizs, un ii) apņēmās turpināt lietas izskatīšanu, ja tai tiktu darītas zināmas citas līdzīgas lietas, ombuds secināja, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes, un slēdza lietu.

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME) pārvalda vairākas Eiropas Komisijai paredzētas ES programmas, tostarp daļu no pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, COSME, LIFE un EJZF [1].