FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Eiropas Ombuda priekšlikums par mierizlīgumu izmeklēšanā saistībā ar sūdzību Nr. 1562/2012/JF pret Eiropas Komisiju

Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 5. punktu [1]

Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējam, kas ir Komisijas ierēdnis, tika diagnosticēts krūts vēzis. 2010. gada 6. aprīlī viņai tika veikta mastektomija, lai noņemtu krūti ar ļaundabīgo audzēju. Viņai 2011. gada 4. februārī un vēlreiz 2011. gada 24. jūnijā tika veikta krūšu rekonstrukcijas operācija. 2011. gada 13. jūlijā viņa iesniedza pieteikumu par atveseļošanās ārstēšanas iepriekšēju apstiprināšanu, ko Eiropas Komisija noraidīja.

2. 2011. gada 18. oktobrī sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šo atteikumu, iesniedzot sūdzību saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu. Viņa apgalvoja, ka viņas ārsts ir apstiprinājis, ka viņai vispirms būs jāveic mastektomija un pēc tam vairāku posmu krūšu rekonstrukcija, kas bija terapijas neatņemama sastāvdaļa. Komisijas ārsti tam piekrita, jo Komisija atzina, ka viņas slimība ir nopietna slimība, kas pamato attiecīgo izmaksu pilnīgu atlīdzināšanu. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka krūšu rekonstrukciju nevarēja sākt uzreiz pēc mastektomijas, bet tikai vēlākā posmā, jo audiem vispirms bija jāatgūstas (mastektomija bija ļoti traumatisks notikums no fiziskā, kā arī psiholoģiskā viedokļa), un ārsts vēlējās pārliecināties, ka pirms rekonstrukcijas otrā posma apstiprināšanas nav recidīva riska. Pēc mastektomijas un pirms rekonstrukcijas operācijas sūdzības iesniedzējs saņēma fizioterapiju vairāk nekā pusgadu, lai atjaunotu skartās rokas normālu lietošanu. Viņai bija vēl viena operācija – areolas rekonstrukcija, kas bija paredzēta 2011. gada decembrī. Sūdzības iesniedzēja uzsvēra, ka ir izpildījusi visas nepieciešamās prasības un savlaicīgi iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus. Tomēr Komisija neņēma vērā viņas ārsta viedokli, ka ir nepieciešama atveseļošanās ārstēšana, un tās ārsti nekad nav pārbaudījuši sūdzības iesniedzēju. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, sūdzības iesniedzēja lūdza Komisiju rūpīgi pārskatīt viņas lietu.

3. Komisija lūdza Eiropas Savienības Kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas pārvaldības komitejas atzinumu par sūdzības iesniedzēja lietu. Pārvaldības komiteja nevarēja panākt vairākuma balsojumu un līdz ar to nevarēja sniegt pieprasīto atzinumu.

4. Komisija 2012. gada 1. februārī atbildēja uz sūdzības iesniedzēja sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu. Tā norādīja, ka " no lietas materiāliem izriet, ka atveseļošanās procesam bija jānotiek no 2011. gada 11. jūlija līdz 2012. gada 10. jūlijam [..] centrā, kas specializējies atveseļošanās procesā [dalībvalstī X]."Tā atsaucās uz Komisijas lēmumu, ar ko nosaka vispārējus īstenošanas noteikumus medicīnisko izdevumu atlīdzināšanai ("VĪN"), un apgalvoja, ka Komisijas ārsts konsultants un vēlāk Medicīniskā padome ir rūpīgi izskatījuši sūdzības iesniedzēja pieteikumu un tam pievienoto medicīnisko dokumentāciju. Komisija piebilda, ka, ņemot vērā “slimības ilgumu un norādīto [sūdzības iesniedzēja] iejaukšanos, [tās] uzskatīja, ka tā neattaisno atveseļošanās ārstēšanu [..] specializētā [dalībvalsts X] centrā”. Šajā sakarā Komisija “norādīja, ka pēdējā operācija, ko veica sūdzības iesniedzēja (2011. gada jūnijs), bija plastiskā ķirurģija, kas vienkārši nozīmēja īslaicīgu 4 dienu hospitalizāciju, savukārt [viņas] liela operācija jau bija notikusi 2010. gada aprīlī.” Visbeidzot, tā norādīja, ka tad, kad sūdzības iesniedzēja iesniedza pieteikumu, viņa neminēja centru, kas izvēlēts atveseļošanās ārstēšanai, un tā izmaksas. Ņemot vērā iepriekš minēto, "nožēlojot sūdzības iesniedzēja medicīnisko situāciju ", Komisija apstiprināja "PMO 2011. gada 1. augusta lēmumu" .

5. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 25. jūlijā vērsās pie ombuda.

Izmeklēšanas priekšmets

6. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisijas lēmums atteikt viņai atļauju atveseļošanās ārstēšanai ir netaisnīgs.

7. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpiešķir viņai atļauja ārstēties pēc atveseļošanās viņas izcelsmes valstī.

Izmeklēšana

8. Ombuds 2012. gada 29. novembrī nosūtīja sūdzību Komisijai atzinuma sniegšanai.

9. Ombuds 2013. gada 12. februārī saņēma Komisijas atzinumu franču valodā un 2013. gada 20. februārī — tā tulkojumu angļu valodā, ko nosūtīja sūdzības iesniedzējai apsvērumu sniegšanai. Ombuds 2013. gada 3. aprīlī saņēma sūdzības iesniedzēja apsvērumus.

Ombuda analīze un provizoriskie secinājumi

A. Apgalvojums par negodīgumu un ar to saistītais prasījums

Ombudam iesniegtie argumenti

10. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņas ārsts uzskatīja, ka visas viņas veiktās darbības ir viena ārstēšana viņas smagajai slimībai, kas joprojām attaisno atveseļošanās ārstēšanu (papildus medicīniskajai izziņai, kas jau iesniegta Komisijai, sūdzības iesniedzēja iesniedza jaunu medicīnisko izziņu, kas datēta ar 2012. gada 17. oktobri). Šī medicīniskā izziņa apliecināja, ka sūdzības iesniedzējs (oriģinālā franču valodā):

"[a] été opérée ... en date du 06.04.2010 d'un cancer du sein. Cette iejaukšanās konsistence en une mastektomija avec évidement axillaire. La patiente a subi par la suite une rekonstrukcijas mammaire. Cette rekonstrukcija s'est faite en plusieurs temps. La patiente est par ailleurs sous traitements anti-hormonaux. Il est souhaitable que cette patiente puisse bénéficier de ses jours de convalescence ...".

11. Savā atzinumā Komisija atkārtoja paskaidrojumus, ko tā jau bija sniegusi tieši sūdzības iesniedzējam. Tā piebilda, ka ir piešķīrusi sūdzības iesniedzējai atvaļinājumu atveseļošanās nolūkā, kas bija pamatots ar sūdzības iesniedzējas medicīniskajām izziņām un uz ko viņai bija visas tiesības. Tomēr viņas 2011. gada februāra un jūnija rekonstruktīvās operācijas nebija lielas operācijas un nebija saistītas ar ķīmijterapiju vai staru terapiju. Tāpēc atveseļošanās ārstēšanas atļauja nebija piemērota.

12. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norādīja, ka viņas ārsts uzskatīja, ka iestāde ir nepareizi interpretējusi viņas medicīnisko atzinumu. Tāpēc sūdzības iesniedzējas ārsts izdeva jaunu medicīnisko izziņu, ko sūdzības iesniedzēja pievienoja saviem apsvērumiem. Sūdzības iesniedzēja uzsvēra, ka viņas ārsts apstiprināja, ka šīs trīs operācijas bija daļa no viena ārstēšanas cikla un ka atveseļošanās ārstēšana ir nepieciešama, jo tā labvēlīgi ietekmēs sūdzības iesniedzējas veselību.

13. Viņa arī apgalvoja, ka Komisijas atzinums no medicīniskā viedokļa ir nepamatots un nepamatots. Saskaņā ar VĪN visi vēža veidi tiek uzskatīti par nopietnu slimību, un noteikumos nav nošķirta ārstēšana. Tāpēc faktam, ka nebija iesaistīta ķīmijterapija vai staru terapija, nebija nekādas nozīmes. Sūdzības iesniedzējs mazāk nekā divu gadu laikā veica trīs nopietnas, smagas un sarežģītas darbības un saņēma hormonālu ārstēšanu ar daudzām blakusparādībām.

14. Visbeidzot, viņa norādīja, ka pretēji tam, ko apgalvo Komisija, viņai nebija atpūtas atveseļošanās dēļ. Viņa vienkārši atradās slimības atvaļinājumā, kas bija nepieciešams, lai veiktu operācijas un atgūtos no tām.

Ombuda sākotnējais novērtējums, kura rezultātā tika ierosināts mierizlīgums

15. VĪN II sadaļas 10. nodaļas 1. iedaļas 1. punktā ir noteikts:

"[c] atveseļošanās un pēcoperācijas ārstēšana ir atlīdzināma, ja ir saņemta iepriekšēja atļauja ar nosacījumu, ka:

1. tos veic medicīniskā uzraudzībā atveseļošanās centros ar atbilstošu medicīnisko un paramedicīnisko infrastruktūru; visi citi centru veidi ir izslēgti;

2. tie sākas trīs mēnešu laikā pēc operācijas vai slimības, attiecībā uz kuru tie ir izrakstīti, izņemot gadījumus, kad ir medicīniskas kontrindikācijas, kas ir pienācīgi pamatotas ārsta receptei pievienotajā ziņojumā un ko ir pieņēmis ārsts konsultants. Atļauju var atjaunot recidīva vai jaunas slimības gadījumā." (izcēlums pievienots)

16. Komisija izvirzīja divus argumentus, lai atteiktu atveseļošanās ārstēšanas atļaušanu. Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs nav norādījis centru dalībvalstī, kas izvēlēta atveseļošanās ārstēšanai, un ārstēšanas izmaksas. Otrkārt, viņas lielā ķirurģija, kas varēja attaisnot atveseļošanās ārstēšanu, notika 2010. gada aprīlī, un viņas pēdējā rekonstrukcijas operācija bija plastiskā ķirurģija, kurai bija nepieciešama tikai četru dienu uzturēšanās slimnīcā, un, pēc Komisijas domām, tā neattaisnoja ārstēšanu.

17. Attiecībā uz pirmo no iepriekš minētajiem argumentiem ombudam pieejamie pierādījumi liecina, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījumā (sākotnējā franču valodā) bija tikai atsauce uz „Etablissement spécialisé en [Member State X] en cures de convalescence”. Viņa precīzi neidentificēja atveseļošanās centru, kurā viņa vēlējās reģistrēties. Viņas vispārējā atsauce uz “atveseļošanās centru [dalībvalstī X]” skaidri neinformē un nesniedz pierādījumus, ka centram ir “atbilstoša medicīniskā un paramedicīniskā infrastruktūra”.

18. Ombuds vispirms norāda, ka šo pieteikuma trūkumu var viegli novērst. Sūdzības iesniedzējs noteikti var jebkurā laikā iesniegt Komisijai trūkstošo informāciju. Ombuds arī saprot, ka sūdzības iesniedzējai ir daudz vieglāk identificēt centru, pārbaudīt tā pieejamību, lai viņu saņemtu, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tas varētu nodrošināt atveseļošanās ārstēšanu, tiklīdz Komisija atļauj ārstēšanu dalībvalstī X, kas ir viņas izcelsmes valsts.  Ņemot vērā sūdzības iesniedzējas traumatisko pieredzi, ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzēja vispirms mēģināja apstiprināt, ka viņa varētu izvēlēties atveseļošanās ārstēšanu dalībvalstī, kas ir viņas izcelsmes valsts, kurā viņa varētu būt tuvu savai ģimenei un draugiem.

19. Attiecībā uz Komisijas otro argumentu ombuds uzsver, ka saskaņā ar iepriekš minēto VĪN pantu atveseļošanās var sākties trīs mēnešu laikā pēc slimības, kurai tās ir izrakstītas.

20.  Sūdzības iesniedzējas nostāja, ko apstiprināja viņas ārsts, ka visas viņas darbības bija daļa no viena ārstēšanas cikla, šķiet pareiza. 2012. gada oktobra izziņa, ko sūdzības iesniedzēja iesniedza kopā ar savu sūdzību, papildus 2011. gada jūlijā iesniegtajai izziņai, apliecina, ka viņas ārstēšana ir nepārtraukta.  Sūdzības iesniedzēja saviem apsvērumiem pievienoja arī jaunu ārsta izziņu, kurā norādīts, ka pēc ilgstošas un sarežģītas ārstēšanas sūdzības iesniedzējai ir nepieciešama atveseļošanās ārstēšana. Saskaņā ar izziņu, ko 2013. gada 20. martā izdevis sūdzības iesniedzēja ārsts, sūdzības iesniedzējs (oriģinālajā franču valodā):

"[a] été opérée ... en date du 06.04.2010 d'un cancer du sein. Cette iejaukšanās konsistence en une mastektomija avec évidement axillaire suivi d'une rekonstrukcija mammaire en deux temps. La patiente est par ailleurs sous traitements anti-hormonaux. Une cure de convalescence aurait des effets bénéfiques sur la santé de la patiente et il est donc nécessaire qu'elle puisse en bénéficier après les traitements lourds subis." (izcēlums pievienots)

21. Tādējādi ir pamatoti uzskatīt, ka sūdzības iesniedzējas slimību var uzskatīt par izārstētu tikai pēc viņas pēdējās operācijas (2011. gada 24. jūnijā) neatkarīgi no visu iepriekšējo stacionāro ārstēšanu ilguma un/vai to veida.  Tāpēc sūdzības iesniedzēja pamatoti apgalvo, ka, 2011. gada 13. jūlijā iesniedzot atveseļošanās ārstēšanas pieprasījumu, viņa ir ievērojusi trīs mēnešu termiņu pēc pēdējās operāciju sērijas, kas viņai bija jāveic [2].

22. Visbeidzot, ombuds norāda, ka Eiropas Savienības Kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas pārvaldības komiteja nespēja panākt konsensu par sūdzības iesniedzēja lietu un sniegt par to atzinumu. Tāpēc Komisijas atteikums piešķirt sūdzības iesniedzējam atveseļošanās ārstēšanu pamatojās tikai uz tās ārsta konsultanta un ārstu padomes atzinumu.

23. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ombuds sākotnēji uzskata, ka, lemjot par atveseļošanās ārstēšanas pieprasījumu, Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka sūdzības iesniedzēja secīgās darbības veido vienotu režīmu. Tas varētu būt bijis administratīvas kļūmes gadījums, un ombude iesniegs priekšlikumu par mierizlīgumu saskaņā ar viņas statūtu 3. panta 5. punktu.

B. Priekšlikums par mierizlīgumu

Ņemot vērā ombuda konstatējumus, Komisija varētu ņemt vērā faktu, ka sūdzības iesniedzējas secīgās darbības veido vienotu režīmu, un piekrist, ka trīs mēnešu termiņš atveseļošanās ārstēšanas pieprasīšanai sākās no viņas pēdējās darbības. Tā kā sūdzības iesniedzēja ievēroja šo termiņu, Komisija varēja piešķirt viņai atļauju ārstēties pēc atveseļošanās centrā dalībvalstī X, ar nosacījumu, ka sūdzības iesniedzēja iesniedz arī pierādījumus par centra atbilstošo medicīnisko un paramedicīnisko infrastruktūru.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā,



[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] Skat. šī mierizlīguma 16. punktu un VĪN II sadaļas 10. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu, saskaņā ar kuru: “Iepriekšējas atļaujas pieprasījums kopā ar ārsta recepti, ko pēdējo trīs mēnešu laikā izrakstījis ārsts, kuram nav saiknes ar ārstniecības iestādi, jānosūta Norēķinu birojam [..]”.

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!