Lieta attiecās uz pieprasījumu piekļūt dokumentiem, kas saistīti ar sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP). Komisija liedza piekļuvi dažiem pieprasītajiem dokumentiem, pamatojoties uz starptautisko attiecību aizsardzību un lēmumu pieņemšanas procesu. Sūdzības iesniedzēji vērsās pie ombuda un apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami pamatojusi piekļuves atteikumu un nav izvērtējusi katru dokumentu atsevišķi. Turklāt sūdzības iesniedzēji atsaucās uz sevišķām sabiedrības interesēm attiecībā uz vides informāciju.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi. Noslēguma lēmumā ombude norādīja, ka dažas no sūdzības iesniedzēju paustajām bažām jau ir risinātas saistībā ar ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanu par TTIP sarunu pārredzamību. Tādēļ viņa ir nolēmusi lietu slēgt.

Lieta attiecās uz pieprasījumu piekļūt dokumentiem, kas saistīti ar Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP)sarunām. Komisija atteica piekļuvi noteiktiem dokumentiem, pamatojoties uz starptautisko attiecību aizsardzību un lēmumu pieņemšanas procesu. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda un apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi minētos izņēmumus un savu viedokli, ka pieprasīto dokumentu publiskošana nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas lēmums atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem ir pamatots. Turklāt ombude norādīja, ka sūdzības iesniedzēja paustās bažas ombude ir vispusīgi izskatījusi pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā par TTIP sarunu pārredzamību. Tādēļ viņa ir nolēmusi lietu slēgt.

Sūdzību iesniedza vienība, uz kuru attiecas ES noteiktie ierobežojošie pasākumi. Tā sūdzējās par to, kā Eiropas Savienības Padome izskata lūgumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Padomes Ārlietu padomnieku "Sankciju" darba grupas sanāksmi, kurā tika apspriesti dažādi jautājumi saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu.

Padome atteicās publiskot dažas attiecīgo dokumentu daļas, apgalvojot, ka publiskošana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar starptautiskajām attiecībām un nopietni kaitētu Padomes lēmumu pieņemšanas procesam. Pārējie dokumenti, uz kuriem šie izņēmumi neattiecās, tika publiskoti.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Padomei bija pamats atteikt piekļuvi tām dokumentu daļām, kuras tā bija noklusējusi. Tāpēc ombuds secināja, ka Padome nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Pēc tam, kad gan EULEX prokurors, gan plašsaziņas līdzekļi vērsa ombuda uzmanību uz dažiem iespējamiem nopietniem pārkāpumiem, kas skar ES Tiesiskuma misiju (EULEX) Kosovā, ombuds nolēma sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai novērtētu, vai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un EULEX ir pienācīgi izmeklējuši vai pienācīgi izmeklē šos apgalvojumus.

Lai noskaidrotu, kādi pasākumi viņai jāveic, ombude pārbaudīja EĀDD/EULEX lietu saistībā ar šo jautājumu. Pārbaudē tika konstatēts, ka EULEX ir veikusi sākotnēju iekšēju izmeklēšanu un pieņēmusi darbā ārēju prokuroru, lai izmeklētu pārkāpumus. Turklāt EĀDD ir iecēlis pieredzējušu ekspertu, lai pārskatītu EULEX pilnvaras no sistēmiskā viedokļa, īpašu uzmanību pievēršot paustajiem apgalvojumiem.

Ombuds norādīja, ka EULEX neievēroja savu standarta procedūru šādu apgalvojumu izmeklēšanai. Viņa arī konstatēja, ka ir jāpārbauda veids, kādā tika pieņemts darbā ārējais prokurors. Tomēr, ņemot vērā to, ka ES Augstā pārstāvja nesen ieceltā eksperte ir skaidri norādījusi, ka šie jautājumi būs daļa no pārbaudes, kas viņam jāveic, ombude uzskatīja, ka pašlaik no viņas puses nav nepieciešama turpmāka rīcība.

Lieta attiecas uz to, ka Padome nav veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajos Arābu Emirātos, tiek svītrots no to uzņēmumu sarakstiem, kuriem ir saistība ar Irānu un kuriem ir piemēroti ierobežojoši pasākumi. Iekļaušana sarakstos nozīmēja, ka uzņēmuma aktīvi tika iesaldēti.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2012. gada decembrī nolēma, ka uzņēmuma iekļaušana sarakstos ir nelikumīga. Kad Padome nereaģēja uz šo nolēmumu, svītrojot uzņēmumu no sarakstiem, uzņēmums iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam.

Izmeklēšanas kontekstā Padome izmantoja konstruktīvu pieeju. Turpmāko tiesību aktu par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu preambulā tā paskaidroja, ka šī sabiedrība vairs nav iekļauta to personu un vienību sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi.

Tādējādi ombuds konstatēja, ka Padome ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu jautājumu, par kuru iesniegta sūdzība.

Šī lieta attiecas uz jautājumu par pārskatatbildību attiecībā uz kļūdu pārvaldē civilo un militāro misiju darbībās Kopējās drošības un aizsardzības politikas („KDAP”) kontekstā. Ņemot vērā neskaidrību par to, kura iestāde vai struktūra būs tiesīga labot iespējamās kļūdas pārvaldē, ombuds uzsāka izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas.

Komisija uzsvēra, ka tās uzraudzītāja loma ir ierobežota un attiecas tikai uz civilo misiju budžeta īstenošanu un pareizu finanšu pārvaldību. Tādejādi no tās nevar prasīt pārskatatbildību ārpus šīs jomas.

Padome pauda viedokli, ka nav kompetenta šajā jautājumā un ka šādas lietas būtu jārisina Augstajam pārstāvim.

Augstais pārstāvis norādīja, ka KDAP misijas pašas par sevi nevar būt pārskatatbildīgas vairāku iemeslu dēļ, cita starpā ietverot faktu, ka tām nav juridiskas personības. Viņa piebilda, ka Augsto pārstāvi pašu par sevi nevar saukt pie juridiskas atbildības, jo pretēji ES delegācijas stāvoklim misijas nav viņas pilnvarojumā. Tomēr Augstais pārstāvis atzina, ka viņas piekritībā ir individuālās sūdzības, kas iesniegtas ombudam, ka viņai ir jāprasa attiecīgo iestāžu departamentiem šīs sūdzības risināt un sniegt ombudam attiecīgās atbildes.

No sākuma ombuds ar nožēlu norādīja, ka atbildes no iestādēm nav bijušas pietiekamas, lai likvidētu iepriekš minētās neskaidrības. Ierosinājumu, ka nevienu ES iestādi nevar saukt pie pārskatatbildības par kļūdu pārvaldē, nevar pieņemt.

Tomēr ombuds novērtēja pragmatisko un noderīgo piedāvājumu, ko izteica Augstais pārstāvis, lai rastu risinājumu šai problēmai.

Ombuds secināja, ka tādēļ viņš attiecībā uz turpmākām izmeklēšanām vērsīsies pie (i) Komisijas par jautājumiem, kas attiecas uz budžeta īstenošanu civilās misijās, un (ii) Augstā pārstāvja/EĀDD par visiem citiem apgalvojumiem par kļūdu pārvaldē saistībā ar KDAP misijām.

Šķita, ka nav jāšaubās, ka šāda kārtība nodrošinās pamattiesību — tiesību vērsties pie ombuda ar sūdzībām, kas ietvertas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantā, efektīvu izpildi. Tādēļ šo izmeklēšanu turpināt vairs nebija vajadzības. Tāpat bija pilnīgi skaidrs, ka šādi pasākumi būs pietiekoši, lai nodrošinātu pamattiesības uz labu pārvaldību, kas ietvertas Pamattiesību hartas 41. pantā. Ja kļūtu skaidrs, ka minētie pasākumi nav pietiekami attiecībā uz jebkuru no šīm tiesībām, ombudam būtu pienākums šo principa jautājumu izskatīt atkal.

Sūdzības iesniedzējs agrāk strādāja ES militārajā misijā Bosnijā un Hercegovinā "EUFOR Althea". Minētā misija viņam izsniedza darba līguma uzteikumu un ļāva sākties uzteikuma termiņam, kamēr viņš atradās slimības atvaļinājumā.

Ombuda izmeklēšana parādīja, ka, šādi rīkojoties, EUFOR Althea pārkāpa sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību. Turklāt, tā kā brīdī, kad sākās uzteikuma termiņš, viņš atradās bezalgas slimības atvaļinājumā, viņam tika atņemta daļa no ienākumiem, uz kuriem saskaņā ar EUFOR personāla noteikumiem viņam bija tiesības pirms atlaišanas. Ombuds iesniedza mierizlīguma priekšlikumu Eiropas Savienības Padomei, ierosinot EUFOR Althea apsvērt iespēju maksāt attiecīgo summu sūdzības iesniedzējam.

Atbildē uz ombuda mierizlīguma priekšlikumu Padome paziņoja, ka tā nav kompetenta izskatīt šo lietu un ka priekšlikums būtu jāadresē tieši operācijas komandierim. Lai palīdzētu ombudam veikt izmeklēšanu, Padome, nebūdama pieklājīga un ar mērķi palīdzēt ombudam, nosūtīja ombuda mierizlīguma priekšlikumu operācijas komandierim atbildes sniegšanai.

Operācijas komandieris piekrita ombudam, ka EUFOR, izskatot viņa lietu, ir pārkāpis sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību. Tādēļ tā pieņēma ombuda mierizlīguma priekšlikumu.

Ombuds pauda gandarījumu par to, ka operācijas komandieris ir pieņēmis viņa mierizlīguma priekšlikumu, ar kuru sūdzība tika atrisināta. Viņš pateicās Padomei par to, ka tā ir darbojusies kā tilts starp ombudu un operācijas komandieri, un ņēma vērā tās ierosinājumu tieši vērsties pie operācijas komandiera, ko ombuds ievēros turpmākajās lietās saistībā ar militārajām misijām. Visbeidzot, ombude atgādināja, ka vispārējais jautājums par to, kurš ir atbildīgs par administratīvām kļūmēm to misiju darbībās, kas izveidotas trešās valstīs ES kopējās drošības un aizsardzības politikas aizgādībā, ir notiekošas izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas priekšmets.