Pēc tam, kad gan EULEX prokurors, gan plašsaziņas līdzekļi vērsa ombuda uzmanību uz dažiem iespējamiem nopietniem pārkāpumiem, kas skar ES Tiesiskuma misiju (EULEX) Kosovā, ombuds nolēma sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai novērtētu, vai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un EULEX ir pienācīgi izmeklējuši vai pienācīgi izmeklē šos apgalvojumus.

Lai noskaidrotu, kādi pasākumi viņai jāveic, ombude pārbaudīja EĀDD/EULEX lietu saistībā ar šo jautājumu. Pārbaudē tika konstatēts, ka EULEX ir veikusi sākotnēju iekšēju izmeklēšanu un pieņēmusi darbā ārēju prokuroru, lai izmeklētu pārkāpumus. Turklāt EĀDD ir iecēlis pieredzējušu ekspertu, lai pārskatītu EULEX pilnvaras no sistēmiskā viedokļa, īpašu uzmanību pievēršot paustajiem apgalvojumiem.

Ombuds norādīja, ka EULEX neievēroja savu standarta procedūru šādu apgalvojumu izmeklēšanai. Viņa arī konstatēja, ka ir jāpārbauda veids, kādā tika pieņemts darbā ārējais prokurors. Tomēr, ņemot vērā to, ka ES Augstā pārstāvja nesen ieceltā eksperte ir skaidri norādījusi, ka šie jautājumi būs daļa no pārbaudes, kas viņam jāveic, ombude uzskatīja, ka pašlaik no viņas puses nav nepieciešama turpmāka rīcība.

Lieta attiecās uz pieprasījumu piekļūt dokumentiem, kas saistīti ar Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) sarunām. Komisija atteica piekļuvi noteiktiem dokumentiem, pamatojoties uz starptautisko attiecību aizsardzību un lēmumu pieņemšanas procesu. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda un apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi minētos izņēmumus un savu viedokli, ka pieprasīto dokumentu publiskošana nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas lēmums atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem ir pamatots. Turklāt ombude norādīja, ka sūdzības iesniedzēja paustās bažas ombude ir vispusīgi izskatījusi pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā par TTIP sarunu pārredzamību. Tādēļ viņa ir nolēmusi lietu slēgt.

Lieta attiecās uz pieprasījumu piekļūt dokumentiem, kas saistīti ar sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP). Komisija liedza piekļuvi dažiem pieprasītajiem dokumentiem, pamatojoties uz starptautisko attiecību aizsardzību un lēmumu pieņemšanas procesu. Sūdzības iesniedzēji vērsās pie ombuda un apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami pamatojusi piekļuves atteikumu un nav izvērtējusi katru dokumentu atsevišķi. Turklāt sūdzības iesniedzēji atsaucās uz sevišķām sabiedrības interesēm attiecībā uz vides informāciju.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi. Noslēguma lēmumā ombude norādīja, ka dažas no sūdzības iesniedzēju paustajām bažām jau ir risinātas saistībā ar ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanu par TTIP sarunu pārredzamību. Tādēļ viņa ir nolēmusi lietu slēgt.

Sūdzību iesniedza vienība, uz kuru attiecas ES noteiktie ierobežojošie pasākumi. Tā sūdzējās par to, kā Eiropas Savienības Padome izskata lūgumu par publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar Padomes Ārlietu padomnieku darba grupas "Sankcijas" sanāksmi, kurā tika apspriesti dažādi jautājumi saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu.

Padome atteicās publiskot dažas minēto dokumentu daļas, apgalvojot, ka publiskošana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar starptautiskajām attiecībām un nopietni kaitētu Padomes lēmumu pieņemšanas procesam. Pārējie dokumenti, uz kuriem neattiecas šie izņēmumi, tika publiskoti.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Padomei bija pamats atteikt piekļuvi tām dokumentu daļām, kuras tā bija aizturējusi. Tāpēc ombuds secināja, ka Padome nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Lieta attiecas uz to, ka Padome nav veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajos Arābu Emirātos, tiek svītrots no to uzņēmumu sarakstiem, kuriem ir saistība ar Irānu un kuriem ir piemēroti ierobežojoši pasākumi. Iekļaušana sarakstos nozīmēja, ka uzņēmuma aktīvi tika iesaldēti.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2012. gada decembrī nolēma, ka uzņēmuma iekļaušana sarakstos ir nelikumīga. Kad Padome nereaģēja uz šo nolēmumu, svītrojot uzņēmumu no sarakstiem, uzņēmums iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam.

Izmeklēšanas kontekstā Padome izmantoja konstruktīvu pieeju. Turpmāko tiesību aktu par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu preambulā tā paskaidroja, ka šī sabiedrība vairs nav iekļauta to personu un vienību sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi.

Tādējādi ombuds konstatēja, ka Padome ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu jautājumu, par kuru iesniegta sūdzība.

Šī lieta attiecas uz jautājumu par atbildību par administratīvām kļūmēm civilo un militāro misiju darbībās saistībā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP). Ņemot vērā neskaidrības par to, kura iestāde vai struktūra būtu kompetenta novērst iespējamās administratīvās kļūmes, ombuds uzsāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Komisija uzsvēra, ka tās uzraudzības funkcija aprobežojas tikai ar budžeta izpildi un civilo misiju pareizu finanšu pārvaldību. Tādējādi ārpus šīs ierobežotās teritorijas to nevar saukt pie atbildības.

Padome ierosināja, ka tā nav kompetenta šajā sakarā un ka šādi jautājumi ir jārisina Augstajam pārstāvim.

Augstais pārstāvis apgalvoja, ka pašas KDAP misijas nevar tikt sauktas pie atbildības vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka tām nav juridiskas personas statusa. Viņa piebilda, ka Augstā pārstāve pati nevar būt juridiski atbildīga, jo atšķirībā no ES delegācijas misijas nav viņas pakļautībā. Tomēr Augstā pārstāve atzina, ka viņas pienākums ir iepazīties ar individuālajām sūdzībām, kas iesniegtas ombudam, pieprasīt, lai attiecīgie iestāžu departamenti tās izskata, un sniegt ombudam attiecīgās atbildes.

Vispirms ombuds ar nožēlu norādīja, ka iestāžu atbildes nav bijušas pietiekamas, lai novērstu iepriekš minētās neskaidrības. Nevar piekrist ierosinājumam, ka neviena ES iestāde nebūtu jāsauc pie atbildības par administratīvām kļūmēm.

Tomēr ombude atzinīgi novērtēja Augstās pārstāves pragmatisko un lietderīgo piedāvājumu, lai rastu risinājumu šai problēmai.

Ombuds secināja, ka saistībā ar turpmākām izmeklēšanām viņš pats vērsīsies i) pie Komisijas, ciktāl tas attiecas uz budžeta izpildi civilajās misijās, un ii) pie Augstā pārstāvja/EĀDD, ciktāl tas attiecas uz visiem citiem apgalvojumiem par administratīvām kļūmēm saistībā ar KDAP misijām.

Šķita, ka nav iemesla apšaubīt, ka iepriekš minētā kārtība nodrošinātu Pamattiesību hartas 43. pantā paredzēto pamattiesību iesniegt sūdzību ombudam efektivitāti. Tāpēc nebija vajadzības pagarināt šo izmeklēšanu. Tomēr nekādā ziņā nebija acīmredzams, ka šī kārtība izrādītos pietiekama, lai nodrošinātu Hartas 41. pantā ietvertās pamattiesības uz labu pārvaldību. Ja izrādītos, ka minētā kārtība attiecībā uz abām tiesībām nedarbojas apmierinoši, ombuds justos spiests vēlreiz pievērsties principiālajam jautājumam.

Sūdzības iesniedzējs agrāk strādāja ES militārajā misijā Bosnijā un Hercegovinā "EUFOR Althea". Minētā misija viņam izsniedza darba līguma uzteikumu un ļāva sākties uzteikuma termiņam, kamēr viņš atradās slimības atvaļinājumā.

Ombuda izmeklēšana parādīja, ka, šādi rīkojoties, EUFOR Althea pārkāpa sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību. Turklāt, tā kā brīdī, kad sākās uzteikuma termiņš, viņš atradās bezalgas slimības atvaļinājumā, viņam tika atņemta daļa no ienākumiem, uz kuriem saskaņā ar EUFOR personāla noteikumiem viņam bija tiesības pirms atlaišanas. Ombuds iesniedza mierizlīguma priekšlikumu Eiropas Savienības Padomei, ierosinot EUFOR Althea apsvērt iespēju maksāt attiecīgo summu sūdzības iesniedzējam.

Atbildē uz ombuda mierizlīguma priekšlikumu Padome paziņoja, ka tā nav kompetenta izskatīt šo lietu un ka priekšlikums būtu jāadresē tieši operācijas komandierim. Lai palīdzētu ombudam veikt izmeklēšanu, Padome, nebūdama pieklājīga un ar mērķi palīdzēt ombudam, nosūtīja ombuda mierizlīguma priekšlikumu operācijas komandierim atbildes sniegšanai.

Operācijas komandieris piekrita ombudam, ka EUFOR, izskatot viņa lietu, ir pārkāpis sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību. Tādēļ tā pieņēma ombuda mierizlīguma priekšlikumu.

Ombuds pauda gandarījumu par to, ka operācijas komandieris ir pieņēmis viņa mierizlīguma priekšlikumu, ar kuru sūdzība tika atrisināta. Viņš pateicās Padomei par to, ka tā ir darbojusies kā tilts starp ombudu un operācijas komandieri, un ņēma vērā tās ierosinājumu tieši vērsties pie operācijas komandiera, ko ombuds ievēros turpmākajās lietās saistībā ar militārajām misijām. Visbeidzot, ombude atgādināja, ka vispārējais jautājums par to, kurš ir atbildīgs par administratīvām kļūmēm to misiju darbībās, kas izveidotas trešās valstīs ES kopējās drošības un aizsardzības politikas aizgādībā, ir notiekošas izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas priekšmets.