Izgatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu ^{4. panta 1. punktu [1]}

Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs 2021. gada oktobrī lūdza EDAK nodrošināt viņam publisku piekļuvi tās sagatavošanas dokumentiem, kuru rezultātā tika pieņemts tās paziņojums, pamatnostādnes un atbilde EP deputātam par VDAR paredzēto starptautisko nosūtīšanu. Tas ietvēra dokumentu projektus, informatīvas piezīmes un to sanāksmju protokolus, kurās dokumenti tika apspriesti.

2. EDAK identificēja 103 dokumentus, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja ´s pieprasījums ^[2]. Tā piešķīra pilnīgu piekļuvi 17 no šiem dokumentiem, daļēju piekļuvi 16 dokumentiem un atteica piekļuvi pārējiem dokumentiem. Atsakot piekļuvi dokumentiem, EDAK paļāvās uz nepieciešamību aizsargāt savu lēmumu pieņemšanas procesu un personas datus. EDAK uzskatīja, ka dokumentu publiskošana nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

3. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda. Viņš sūdzējās, ka EDAK paļāvās uz lēmumu pieņemšanas izņēmumu pārāk plaši un ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu. Viņš arī norādīja, ka lūdz piekļuvi dokumentiem anonimizētā veidā.

4. Ombude sāka izmeklēšanu, un viņas komanda pārbaudīja dokumentus, kas nebija daļēji vai pilnībā izpausti sūdzības iesniedzējam. Viņi arī tikās ar EDAK pārstāvjiem [3].

5. Izmeklēšanas gaitā EDAK atkārtoti novērtēja dokumentus un piešķīra plašāku daļēju piekļuvi diviem dokumentiem, kas tika sniegti sūdzības iesniedzējam.

6. EDAK apgalvoja, ka dokumentu turpmāka izpaušana radītu nepamatotu ārēju spiedienu uz tās valdes locekļiem, ja viņu viedokļi tiktu publiskoti, un ka tas radītu nenoteiktību vai neskaidrību sabiedrībai. Turklāt EDAK norādīja, ka izpaušana kavētu tās spēju konsekventi interpretēt datu aizsardzības noteikumus, apdraudētu tās uzdevumu paust vienotu nostāju un ka tā iejauktos tās neatkarīgajā lomā. EDAK arī apgalvoja, ka informācijas izpaušana mazinātu uzmanību no publicētās versijas un mudinātu ieinteresētās personas neievērot šo galīgo nostāju. Visbeidzot, EDAK apgalvoja, ka pieprasīto dokumentu izpaušana apdraudētu tās turpmāko nostāju attiecībā uz sarunām par ASV Ārvalstu konta nodokļa atbilstības aktu (FATCA).

Ombuda priekšlikums risinājumam

7. Izskatījis attiecīgos dokumentus, Ombuds konstatēja, ka EDAK daļēji izpaustie dokumenti vai nu neietilpst pieprasījuma tvērumā, vai EDAK tos pēc tam publiskoja, vai arī tie saglabāja tikai komentāra autora identitāti, ko sūdzības iesniedzējs neapstrīd.

8. Attiecībā uz dokumentiem, kas netika izpausti pilnībā, ombude konstatēja, ka EDAK nav nodrošinājusi sūdzības iesniedzējam pietiekami plašu piekļuvi.

9. Ombuds atzina, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums attiecās uz dažāda veida sagatavošanas dokumentiem, proti, dokumentiem, kas saistīti ar EDAK pamatnostādņu izstrādi [4], no vienas puses, un dokumentiem, kas saistīti ar EDAK paziņojuma izstrādi [5] un atbildi EP deputātam [6], no otras puses. Ombuds konstatēja, ka nav skaidrs, kā šo sagatavošanas dokumentu izpaušana varētu nopietni kaitēt EDAK lēmumu pieņemšanas procesam, ņemot vērā to raksturu un saturu, un ka EDAK nav faktiski un konkrēti pierādījusi riskus, kas izrietētu no plašākas piekļuves šiem dokumentiem piešķiršanas.

10. Pamatojoties uz savu attiecīgo dokumentu novērtējumu un konstatējumiem, ombude ierosināja EDAK no jauna izvērtēt sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu un piešķirt pēc iespējas plašāku piekļuvi tiem dokumentiem, kas nebija izpausti pilnībā ^[7].

11. EDAK, atbildot uz Ombuda risinājuma priekšlikumu, saglabāja savu nostāju un atteicās sniegt papildu informāciju. Tas atkārtoja iepriekš minētos argumentus un turklāt apgalvoja, ka dokumentu projektu versiju izpaušana kaitētu personas datu efektīvai aizsardzībai. EDAK arī atsaucās uz nepieciešamību aizsargāt starptautiskās attiecības kā iemeslu, lai pamatotu attiecīgo dokumentu neizpaušanu ^[8]. Konkrētāk, EDAK paskaidroja, ka attiecīgais starptautiskais paziņojums tika pieņemts, lai aicinātu dalībvalstis novērtēt un pārskatīt savus starptautiskos nolīgumus, kas ietver personas datu nosūtīšanu, tostarp tos, kas attiecas uz nodokļiem. EDAK norādīja, ka, pamatojoties uz tās iepriekšējo pieredzi, dokumentu anonimizētu versiju izpaušana nekavētu viedokļu piešķiršanu konkrētām personām un tādējādi izpaušana nopietni kaitētu tās lēmumu pieņemšanas procesam. 

12. Risinājuma priekšlikums un EDAK atbilde uz priekšlikumu tika sniegta sūdzības iesniedzējam, un viņš atkal noraidīja EDAK sniegto pamatojumu, saglabājot savu lēmumu atteikt piekļuvi.

Ombuda novērtējums pēc risinājuma priekšlikuma

13. EDAK ir neatkarīga ES struktūra, ko veido ES valstu datu aizsardzības iestāžu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) pārstāvji kopā ar EBTA EEZ valstu uzraudzības iestādēm jautājumos, kas saistīti ar VDAR. Eiropas Komisijai un — attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar VDAR, — EBTA Uzraudzības iestādei ir tiesības piedalīties kolēģijas darbībās un sanāksmēs bez balsstiesībām.

14. EDAK uzdevums ir veicināt datu aizsardzības noteikumu konsekventu piemērošanu visā ES un veicināt sadarbību starp ES datu aizsardzības iestādēm. Šajā nolūkā EDAK sniedz vispārīgus norādījumus (tostarp pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi), lai precizētu tiesību aktus un veicinātu vienotu izpratni par ES datu aizsardzības tiesību aktiem. EDAK arī pieņem atzinumus, kas adresēti Komisijai vai valstu uzraudzības iestādēm. Visbeidzot, EDAK var pieņemt saistošus lēmumus, kas adresēti valstu uzraudzības iestādēm un kuru mērķis ir izšķirt strīdus, kas rodas starp tām, kad tās sadarbojas, lai īstenotu VDAR. Tādējādi EDAK ir būtiska loma ES datu aizsardzības noteikumu konsekventā piemērošanā un interpretācijā visā ES, kas ir sabiedrībai ļoti svarīga joma, kura ietekmē pamattiesības.

15. Šajā izmeklēšanā aplūkotos dokumentus var iedalīt trīs kategorijās, proti, i) EDAK paziņojuma Nr. 4/2021 par starptautiskiem nolīgumiem, tostarp nosūtīšanu, projektu versijas, ii) atbildes EP deputātam projektu versijas un iii) EDAK Pamatnostādņu Nr. 2/2020 projektu versijas.^[9] Atbildē Ombudam EDAK paskaidroja, ka daži sagatavošanas dokumenti ir tīras projektu versijas, kas nozīmē, ka tajos nav ietvertas sekojošas izmaiņas vai komentāri, daži ir projektu versijas, kurās ir sekojošas izmaiņas bez komentāriem, un citi ietver EDAK locekļu, EDAK sekretariāta vai dažos gadījumos Komisijas komentārus.

16. EDAK paziņojuma galīgajā redakcijā ir ietverts aicinājums un ieteikums dalībvalstīm pārskatīt savus spēkā esošos starptautiskos nolīgumus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst Savienības tiesību aktiem un judikatūrai datu aizsardzības jomā. Paziņojums tika sagatavots, reaģējot uz Eiropas Parlamenta 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par FATCA negatīvo ietekmi uz ES pilsoņiem ^[10] un sūdzību iesniedzēju lūgumiem 29. panta darba grupai ^[11] šajā sakarā.

17. EDAK atbilde EP deputātam tika sniegta vēstulē, ko EP deputāts nosūtīja 2021. gada 28. maijā. Vēstules galīgajā redakcijā EDAK izskaidro valstu uzraudzības iestāžu lomu VDAR uzraudzībā un izpildē un EDAK centienus precizēt ES noteikumus par personas datu starptautisku nosūtīšanu, pieņemot savu paziņojumu un pamatnostādnes.

18. Ir svarīgi precizēt, ka EDAK paziņojums un atbilde nav VDAR noteikumu interpretācija. Tās ir oficiālas kolēģijas atbildes uz saņemtajiem jautājumiem, kurās tā atkārtoti apstiprina VDAR un Tiesībaizsardzības direktīvas (LED) prasības, ņemot vērā jaunāko judikatūru. Tādējādi sagatavošanas dokumentiem, kuru rezultātā tika pieņemtas šīs atbildes, un dokumentiem Ombuda iepriekšējā lietā 386/2021/AMF, kas attiecās uz EDAK pamatnostādnēm, kurās ietverta autoritatīva VDAR interpretācija, nav tāda paša rakstura.

19. No otras puses, pamatnostādņu mērķis ir sniegt norādījumus EEZ publiskajām struktūrām par VDAR piemērošanu attiecībā uz personas datu nosūtīšanu dažādiem administratīvās sadarbības mērķiem publiskām struktūrām trešās valstīs vai starptautiskām organizācijām, uz kurām neattiecas konstatējums par aizsardzības līmeņa pietiekamību. Tādējādi pamatnostādnēs ir ietverta autoritatīva VDAR interpretācija.

20. Tomēr ombuds vēlas uzsvērt, ka Regula (EK) Nr. 1049/2001 attiecas uz visiem iestāžu dokumentiem ^[12] un ir balstīta uz pieņēmumu, ka “atvērtība ļauj pilsoņiem ciešāk piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā un garantē, ka administrācijai demokrātiskā sistēmā ir lielāka leģitimitāte un tā ir efektīvāka un atbildīgāka pilsoņu priekšā”.^[13] Šo pārredzamības principu piemēro neatkarīgi no tā, vai dokumenti ir vai nav daļa no Savienības likumdošanas procesa. Piekļuvi dokumentiem var ierobežot tikai tad, ja ir piemērojams viens (vai vairāki) no dažiem izņēmumiem, kas paredzēti Regulā 1049/2001 ^[14].

21. EDAK šajā gadījumā atsaucās uz vairākiem izņēmumiem Regulā 1049/2001, lai atteiktu pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem sagatavošanas dokumentiem, proti, uz nepieciešamību aizsargāt savu lēmumu pieņemšanas procesu, personas datus un sabiedrības intereses saistībā ar starptautiskajām attiecībām.

22. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam neapstrīd personas datu aizklāšanu viņa pieprasītajos dokumentos. Tāpēc Ombudam nav jānovērtē, vai EDAK atsaukšanās uz šo izņēmumu bija pamatota.

23. Galvenais iemesls, uz kuru EDAK atsaucas, lai atteiktu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, ir aizsargāt tās lēmumu pieņemšanas procesu, pasargājot kolēģijas locekļus no ārēja spiediena, ļaut atklāti diskutēt un apmainīties ar “necenzētiem atzinumiem” kolēģijā. EDAK arī pauž bažas par to, ka sagatavošanas dokumentus varētu nepareizi interpretēt, tādējādi ietekmējot pieņemtā dokumenta skaidrību un radot neskaidrības un neskaidrību. Turklāt EDAK ir nobažījusies par to, ka sagatavošanas dokumentu izpaušana, kuros parādīts sastāvā esošo locekļu viedoklis, apdraudētu kolēģijas autoritāti vai neatkarību.

24. EDAK izvirzītie argumenti par ārēja spiediena esamību saistībā ar sagatavošanas dokumentiem joprojām ir neskaidri un vispārīgi. Tiesa ir atzinusi, ka lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība pret mērķtiecīgu ārēju spiedienu var būt likumīgs pamats, lai ierobežotu piekļuvi dokumentiem. Tomēr tā ir arī uzsvērusi, ka šāda ārējā spiediena realitāte “ir skaidri jākonstatē” un ka “ir jāsniedz pierādījumi, kas pierāda, ka pastāvēja saprātīgi paredzams risks”, lai minētais ārējais spiediens būtiski ietekmētu attiecīgo lēmumu ^[15].

25. Katrā ziņā, pat ja šāda ārēja spiediena esamība būtu jāpierāda, nav skaidrs, kā šāds spiediens nopietni apdraudētu EDAK spēju brīvi apmainīties ar informāciju, jo īpaši ņemot vērā to, ka lēmumu pieņemšanas procesi, kuru rezultātā tika pieņemts paziņojums un pamatnostādnes, bija beigušies līdz apstiprinoša lēmuma pieņemšanai.

26. Turklāt EDAK bažas par to, ka dokumentu projektu izpaušana, nepaskaidrojot šo izmaiņu iemeslus, radītu neskaidrības sabiedrības acīs vai ka tā apdraudētu tās autoritāti vai neatkarību, nav pamatotas.

27. EDAK lēmumu pieņemšanas process noteikti ietver vairāku dalībnieku mijiedarbību valstu un ES līmenī. EDAK atzīst, ka tās dokumentu izstrādē un VDAR interpretācijā piedalās daudzi dalībnieki un ka šis process ietver viedokļu apmaiņu un sarunas. Priekšlikumi pēc savas būtības ir paredzēti apspriešanai, un sabiedrība ir pilnībā spējīga saprast, ka nostājas, ar kurām notikusi apmaiņa šajā kontekstā, var mainīties un ka saturs var tikt grozīts vēlāk. Šis sadarbības formāts ir noteikts pašā VDAR un tiek uzskatīts par kolēģijas darbības “būtisku elementu”, kad galīgās nostājas tiek pieņemtas ar balsu vairākumu, nevis vienprātīgi. Tādējādi pašā sistēmā ir paredzēts, ka padomē būs atšķirīgi viedokļi.

28. Sagatavošanas dokumentu pārbaude parādīja, ka attiecībā uz paziņojumu projektiem un atbilžu projektiem tie galvenokārt ietver redakcionālas izmaiņas, kā arī dažu teksta daļu precizējumus vai vienkāršošanu, kas nešķiet īpaši sensitīvi. Ombuds arī norāda, ka tie neietver nekādu datu aizsardzības noteikumu interpretāciju un neatspoguļo atšķirīgus viedokļus kolēģijā.

29. Attiecībā uz pamatnostādņu projektu ombude norāda, ka daži projekti ietver tīras versijas vai redakcionālas izmaiņas un, tāpat kā paziņojumu projekti un atbilžu projekti EP deputātam, precizē vai vienkāršo tekstu un nešķiet īpaši sensitīvi. Citos gadījumos var konstatēt atšķirīgus viedokļus par datu aizsardzības noteikumu interpretāciju. Tomēr EDAK atzina, ka šī viedokļu apmaiņa vai sarunas kolēģijā bija kolēģijas darbības “būtisks elements”, tostarp pamatnostādņu pieņemšana. Ombuds nesaskata, kā, ja autoru viedokļi tiek anonimizēti, šādus komentārus varētu attiecināt uz konkrētu autoru, jo īpaši, ja publiski nav atšķirīgu viedokļu. Gluži pretēji, šo sagatavošanas dokumentu publiskošana ļautu sabiedrībai labāk saprast, kā tika panākta autoritatīva VDAR interpretācija. Pārskatot dokumentus, nav arī noteikts, kā tie varētu radīt neskaidrības sabiedrībai vai kā tiktu apdraudētas padomes pilnvaras, jo dokumenti ir skaidri apzīmēti kā projekti.

30. Attiecībā uz novērtējumu par sevišķām sabiedrības interesēm informācijas izpaušanā EDAK apgalvo, ka tā ir ņēmusi vērā sūdzības iesniedzēja bažas par pārredzamību. Tā uzskatīja, ka kaitējums, kas tiktu nodarīts tās lēmumu pieņemšanas procesam, jo īpaši ārēja spiediena rezultātā, pārsniedz sabiedrības intereses informācijas izpaušanā. Tomēr Ombudam nav skaidrs, kā EDAK līdzsvaroja sabiedrības intereses attiecībā uz pārredzamību, ņemot vērā to, ka tās pamatnostādnes sniedz autoritatīvu VDAR interpretāciju un uz tām būtu jāattiecina augstāks pārredzamības līmenis [16].

31. Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Ombuds uzskata, ka EDAK nav sniegusi pietiekami pārliecinošus argumentus, lai noteiktu “konkrētu un faktisku risku” tās lēmumu pieņemšanas procesam. Tomēr, pat ja šādu risku varētu konstatēt, Ombuds attiecībā uz EDAK pamatnostādnēm konstatē, ka tajās ir ietverta autoritatīva VDAR interpretācija, un, ņemot vērā personas datu nozīmi ES iedzīvotāju un uzņēmumu dzīvē, pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses nodrošināt plašāku un plašāku izpaušanu.

32. Attiecībā uz EDAK argumentu atbildē uz Ombuda risinājuma priekšlikumu, ka attiecīgo dokumentu izpaušana kaitētu starptautiskajām attiecībām, EDAK nav sniegusi nekādu pamatojumu, lai atsauktos uz šo izņēmumu. EDAK tikai norāda, ka savā paziņojumā tā aicināja dalībvalstis novērtēt un pārskatīt savus starptautiskos nolīgumus, kas ietver personas datu nosūtīšanu, tostarp tos, kas attiecas uz nodokļiem.

33. Lai gan Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, lemjot par to, ko prasa starptautisko attiecību aizsardzība attiecībā uz dokumentu izpaušanu, tām tomēr ir jāpierāda “konkrēts un faktisks risks”. Tas vien, ka EDAK ir aicinājusi dalībvalstis novērtēt un pārskatīt savas starptautiskās attiecības, pats par sevi neparāda, kā konkrēti un faktiski tiktu nelabvēlīgi ietekmētas starptautiskās attiecības, ja dokumenti tiktu izpausti.

34. Ombuds ir nosūtījis EDAK atsevišķu konfidenciālu piezīmi, kas pievienota šim ieteikumam un ietver detalizētāku novērtējumu par sagatavošanas dokumentu būtību un saturu, ņemot vērā izņēmumus, uz kuriem EDAK atsaucas, lai liegtu piekļuvi.

35. EDAK arī apgalvoja, ka VDAR rada papildu izņēmumu attiecībā uz sabiedrības tiesībām piekļūt tās dokumentiem, pamatojoties uz to, ka tā ir neatkarīga struktūra. Ombuds uzskata, ka šo interpretāciju neatbalsta ne VDAR noteikumi, lasot tos kopumā, ne ES tiesu judikatūra ^[17]. VDAR ir skaidri noteikts, ka uz EDAK dokumentiem attiecas Regulas 1049/2001 noteikumi.

36. EDAK ir arī atsaukusies uz savu reglamentu, kurā noteikts, ka kolēģijas diskusijas var uzskatīt par konfidenciālām. Šajā sakarā ombuds norāda, ka iekšējam reglamentam nevar būt juridiska prioritāte pār regulu. Visiem procesuālajiem noteikumiem ir jāatbilst Regulai 1049/2001 ^[18]. Tāpēc EDAK nevar izmantot savu kolēģijas reglamentu, lai liegtu publisku piekļuvi dokumentiem, ja to izpaušana ir prasīta ES primārajos vai sekundārajos tiesību aktos.

37. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ombuds uzskata, ka tas, ka EDAK piemēro izņēmumus savu lēmumu pieņemšanas procesu un starptautisko attiecību aizsardzībai, ir administratīva kļūme. Tāpēc viņa sniedz attiecīgu ieteikumu turpmāk tekstā.

Ieteikums

38. Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, Ombuds sniedz EDAK šādu ieteikumu:

EDAK būtu jāpiešķir sūdzības iesniedzējam pēc iespējas plašāka piekļuve attiecīgajiem dokumentiem.

EDAK un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikumu. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 4. panta 2. punktu EDAK līdz 2023. gada 28. jūnijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2023. gada 29. martā

[1] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2021.253.01.0001.01.ENG&toc=OJ%3AL%3A2021%3A253%3ATOC

[2] Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka sākotnējā un apstiprinošajā posmā netika novērtēti sagatavošanas dokumenti, kas saistīti ar vienu no abiem EDAK paziņojumiem. Ombuds mudināja EDAK uzskatīt šos 141 dokumentus par atsevišķu publiskas piekļuves pieprasījumu.

[3] https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/156600

[4] EDAK Pamatnostādnes 2/2020 par “Regulas 2016/679 46. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 46. panta 3. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz personas datu nosūtīšanu starp EEZ un ārpus EEZ esošām publiskām iestādēm un struktūrām”

[5] EDAK paziņojums 04/2021 “Starptautiskie nolīgumi, kas ietver nosūtīšanu”

[6] atbilde pieejama šeit: https://edpb.europa.eu/system/files/2021-07/edpb_letter_out2021-0119_intveld_igas.pdf

[7] Plašāku informāciju par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un ombuda veikto izmeklēšanu, lūdzu, skatiet ombuda risinājuma priekšlikuma pilnajā tekstā.  

[8] Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums.

[9] EDAK 2022. gada 3. jūnija oficiālā atbilde, kas tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam.

[10] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2018-0316+0+DOC+XML+V0//EN&language=EN

[11] 29. panta darba grupa bija neatkarīga Eiropas darba grupa, kas risināja jautājumus saistībā ar privātuma un personas datu aizsardzību līdz 2018. gada 25. maijam (VDAR stāšanās spēkā).

[12] Regulas 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 11. apsvērums: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32001R1049

[13] Regulas 1049/2001 2. apsvērums.

[14] Regulas 1049/2001 1. pants.

[15] Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums lietā T‑144/05 Pablo Muñiz pret Eiropas Kopienu Komisiju, 86. punkts; Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 22. marta spriedums lietā T‑540/15 Emilio de Capitani / Eiropas Parlaments, 99. punkts.

[16] skatīt lietu 386/2021/AMF

[17] Sk. VDAR 76. pantu; Tiesas (virspalāta) 2018. gada 19. jūnija spriedums lietā Baumeister, C‑15/16, 46. punkts.

[18] Vispārējās tiesas 2022. gada 14. septembra spriedums apvienotajās lietās T‑371/20 un T‑554/20 Pollinis France/Komisija, 96. punkts (pārsūdzēts).