Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu [1]

Sūdzības priekšvēsture

1. Šis iebildums attiecas uz procedūrām un praksi, ko piemēro Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) saistībā ar iespējamo interešu konfliktu, kas rodas, kad darbinieks, kurš aiziet no darba, pārceļas uz biotehnoloģijas uzņēmumu. Situāciju, kas rada šāda veida interešu konfliktu, bieži dēvē par "virpuļdurvju efektu"[2].

2. Sūdzības iesniedzējs, Vācijas bezpeļņas organizācija, sūdzējās par EFSA rīcību saistībā ar zinātniskā koordinatora un EFSA Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) nodaļas vadītāja (turpmāk “bijušais darbinieks”) pārcelšanu uz Šveicē bāzētu biotehnoloģijas uzņēmumu, lai ieņemtu Eiropas, Āfrikas un Tuvo Austrumu biotehnoloģiju regulatīvo lietu vadītāja amatu. Konkrētāk, sūdzības iesniedzēja pauda bažas par to, ka bijusī darbiniece savu jauno amatu sāka pildīt 2008. gada maijā, t. i., mazāk nekā divus mēnešus pēc viņas aiziešanas no darba, un ka EFSA nepiemēroja nekādu nogaidīšanas periodu vai nekādus nosacījumus attiecībā uz pārcelšanos, kā tā bija pilnvarota to darīt saskaņā ar Civildienesta noteikumiem [3].

3. Pirms vēršanās pie Eiropas Ombuda sūdzības iesniedzējs veica šādas darbības. Pirmkārt, ar 2009. gada 8. novembra vēstuli tā lūdza EFSA sniegt informāciju par attiecīgo pārcelšanos. Otrkārt, 2009. gada 10. novembrī tā publicēja paziņojumu presei, kurā tā pārmeta EFSA pārskatāmības trūkumu šajā jautājumā. Treškārt, 2009. gada 24. novembrī tā lūdza piekļuvi visiem dokumentiem, kas attiecas uz EFSA lēmumu ļaut bijušajai darbiniecei pārcelties jaunajā amatā.

4. EFSA 2009. gada 9. decembrī sazinājās ar savu bijušo darbinieci un informēja viņu par sūdzības iesniedzējas uzdotajiem konkrētajiem jautājumiem. EFSA uzsvēra, ka ierēdņiem, kuri plāno veikt jebkādu darbu divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, ir pienākums par to informēt savu iestādi. Turklāt tā norādīja, ka "[f] rom HR ieraksts laikā, kad jūs aizbraucāt, jūs neesat norādījis nevienu konkrētu darbu. Vai jūs būtu tik laipni mūs informēt par šo aspektu, lai mums būtu visa nepieciešamā informācija?"

5. Savā 2009. gada 11. decembra atbildē bijusī darbiniece norādīja, ka viņas līgums ar EFSA beidzās 2008. gada 31. martā un ka pēc tam viņa bija Beļģijas Sabiedrības veselības ministrijas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ. 2008. gada 15. maijā viņa stājās jaunajā amatā un 2008. gada 19. maija e-pasta vēstulē informēja savus bijušos EFSA kolēģus un ĢMO ekspertu grupas locekļus par savu jauno darbu. Bijušais darbinieks pēc tam paziņoja, ka “toreiz es vairākkārt tikos ar EFSA kā Syngenta pārstāvis EuropaBio delegācijā un piedalījos trīspusējā sanāksmē ar EFSA un Eiropas Komisiju 2009. gada 5. martā”.

6. Ar 2009. gada 21. decembra e-pasta vēstuli EFSA pateicās tās bijušajai darbiniecei par sniegto skaidrojumu un atgādināja viņai par viņas pienākumiem pēc aiziešanas no dienesta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu.

7. EFSA 2010. gada 11. janvārī atbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2009. gada 8. un 24. novembra pieprasījumiem. Savā vēstulē EFSA vispirms uzsvēra savus pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi un piekļuvi dokumentiem. Otrkārt, tā apstiprināja, ka no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam tās bijusī darbiniece bija ĢMO nodaļas vadītāja, un īsi aprakstīja viņas uzdevumus. Pēc tam EFSA uzsvēra savu stingro interešu deklarāciju politiku, kas attiecas uz visiem tās darbiniekiem. Tā apstiprināja, ka neiebilst pret šādu rīcību. Treškārt, EFSA pievienoja pieprasītos dokumentus, tostarp iepriekš minēto e-pasta saraksti starp bijušo darbinieku un EFSA.

8. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 14. janvārī publicēja paziņojumu presei, kurā tas kritizēja EFSA nostāju šajā jautājumā. Paziņojumā presei bija atsauce uz bijušās darbinieces 2008. gada 19. maija e-pasta vēstuli EFSA, kurā viņa norādīja, ka viņa "... būs starp tiem, kas jautā par progresu konkrētās lietās." Saskaņā ar sūdzības iesniedzējas paziņojumu presei "savā iepriekšējā amatā EFSA viņa bija atbildīga tieši par šo ekspertu grupu, kas nodarbojas ar šādiem pieteikumiem".

9. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 24. martā iesniedza šo sūdzību ombudam.

Izmeklēšanas priekšmets

10. Ombuds sāka izmeklēšanu par apgalvojumu, ka EFSA nav pienācīgi risinājusi jautājumu par iespējamu interešu konfliktu saistībā ar tās bijušā darbinieka pārcelšanos uz biotehnoloģijas uzņēmumu. Ombuds nosūtīja EFSA sūdzības iesniedzēja argumentu, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka EFSA saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu būtu vai nu jāaizliedz pārcelšanās, vai arī jānosaka nosacījumi.

11. Ombuds savā izmeklēšanā iekļāva sūdzības iesniedzēja apgalvojumus, ka EFSA būtu:

(1) Atzīt, ka tā šajā gadījumā nav rīkojusies, lai novērstu iespējamu interešu konfliktu.

(2) apņemas turpmāk pieņemt proaktīvāku un kritiskāku pieeju attiecībā uz procedūrām, ko tā piemēro darbiniekiem, kuri aiziet no darba.

12. Ombude arī norādīja, ka iemesli, kuru dēļ EFSA nolēma, ka tās bijušās darbinieces veiktais darbs nav saistīts ar viņas EFSA darbu, nebija acīmredzami no pieejamās informācijas, jo īpaši nebija skaidrs, vai EFSA bija kādas zināšanas par uzdevumiem, ko bijusī darbiniece veiks savā jaunajā darbā. Tāpēc ombude lūdza EFSA savā atzinumā iekļaut pilnīgu skaidrojumu par iemesliem, uz kuriem tā balstīja savu lēmumu necelt iebildumus. Turklāt ombude pieprasīja sarakstu ar visu saraksti un iekšējām piezīmēm/briefingiem, kas attiecas uz šo lietu, kā arī sīkāku informāciju par sanāksmēm, ko bijusī darbiniece rīkojusi ar EFSA divu gadu laikā pēc viņas aiziešanas.

13. Ombuds uzsvēra EFSA, ka viņa izmeklēšana attiecās tikai uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem un pretenzijām pret EFSA. Sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis, lai tā sūdzība tiktu izskatīta publiski. Lai gan ombudam ir pilnvaras pēc savas iniciatīvas pasludināt sūdzību par konfidenciālu, lai aizsargātu trešās personas intereses [4], šajā gadījumā viņš nolēma neīstenot šīs pilnvaras, jo sabiedrības interesēs ir, lai sūdzība tiktu izskatīta pārredzami. Jebkurā gadījumā jānorāda, ka sūdzības iesniedzējs jau ir publicējis sūdzību. Šajā sakarā ombuds informēja EFSA, ka viņam nebūs iebildumu, ja EFSA uzskatīs par lietderīgu informēt savu bijušo darbinieku par sūdzību un tās atzinumu par to.

Izmeklēšana

14. Ombuds 2010. gada 25. maijā aicināja EFSA sniegt komentārus par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem. EFSA2010. gada 23. jūlijā nosūtīja savu atzinumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 20. augustā iesniedza savus apsvērumus.

15. Ombuds 2010. gada 4. oktobrī nolēma veikt papildu izmeklēšanu un aicināja EFSA sīkāk izklāstīt sākotnējā atzinumā ietverto informāciju. EFSA2010. gada 30. novembrī nosūtīja atbildi uz ombuda papildu izmeklēšanu, kas tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. EFSA2010. gada 20. decembrī iesniedza papildu informāciju, lai papildinātu savu atbildi uz ombuda papildu izmeklēšanām. Šī papildu atbilde tika nosūtīta arī sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 24. februārī iesniedza savus apsvērumus.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka EFSA nav pienācīgi risinājusi jautājumu par iespējamu interešu konfliktu saistībā ar tās bijušā darbinieka pārcelšanos uz biotehnoloģijas uzņēmumu, un ar to saistītie apgalvojumi

Ombudam iesniegtie argumenti

16. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EFSA saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu bija vai nu jāaizliedz pārcelšanās, vai arī jānosaka nosacījumi.

17. EFSA2010. gada 11. janvāra atbildē sūdzības iesniedzējam norādīja, ka tā nav izteikusi iebildumus pret šo pārcelšanu. Šķiet, ka EFSA savu secinājumu ir balstījusi uz apsvērumu, ka tās bijušajai darbiniecei nebija attiecīgu lēmumu pieņemšanas pilnvaru EFSA, ņemot vērā, ka viņas nodaļa EFSA ĢMO ekspertu grupai piedāvāja tikai sekretariāta atbalstu.

18. Kā minēts iepriekš, savā vēstulē, ar kuru tika uzsākta šīs sūdzības izmeklēšana, ombuds lūdza EFSA savā atzinumā iekļaut pilnīgu skaidrojumu par iemesliem, ar kuriem tā pamatoja savu lēmumu necelt iebildumus. Turklāt ombude pieprasīja sarakstu ar visu saraksti un iekšējām piezīmēm/briefingiem, kas attiecas uz šo lietu, kā arī sīkāku informāciju par sanāksmēm, ko bijusī darbiniece rīkojusi ar EFSA divu gadu laikā pēc viņas aiziešanas.

19. EFSA savā atzinumā sniedza faktu izklāstu par bijušā darbinieka pāriešanu uz biotehnoloģijas uzņēmumu. Konkrētāk, EFSA norādīja, ka, beidzoties viņas līguma termiņam 2008. gada martā, viņa bija ĢMO nodaļas vadītāja, kas nodrošināja sekretariāta atbalstu ĢMO ekspertu grupai. ĢMO nodaļā ir EFSA darbinieki, kas nodrošina pastāvīgu sekretariātu neatkarīgiem zinātniskiem ekspertiem, kurus EFSA valde iecēlusi par ĢMO ekspertu grupas locekļiem.

20. EFSA uzsvēra, ka saskaņā ar tiesību aktiem [5] tikai ĢMO ekspertu grupas locekļi ir tiesīgi apstiprināt EFSA zinātniskos atzinumus par pieteikumiem, kas iesniegti saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Ģenētiski modificētas pārtikas un barības regulu [6] vai Direktīvu par apzinātu izplatīšanu [7]. Turklāt EFSA norādīja, ka tās darbinieki nevar būt EFSA zinātnes ekspertu grupu locekļi, un sniedza informāciju par procedūru, kas ievērota tās zinātnes ekspertu grupu locekļu atlasē [8].

21. EFSA paskaidroja, ka lielākā daļa tās darbinieku tiek nodarbināti uz pieciem gadiem kā pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki ar iespēju tos pagarināt. Civildienesta noteikumu 16. pantā bijušajiem darbiniekiem ir noteikts pienākums informēt EFSA par savu nodomu veikt profesionālo darbību divus gadus pēc aiziešanas no EFSA, lai iecēlējinstitūcija varētu izvērtēt, vai tas var radīt interešu konfliktu.

22. Šajā lietā EFSA norādīja, ka tās bijusī darbiniece savu jauno darbu uzsāka 2008. gada maijā un ka 2008. gada 19. maijā viņa par to informēja EFSA. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu EFSA novērtēja sniegto informāciju un uzskatīja, ka viņas iepriekšējais uzdevums bija vadīt sekretariātu, kas atbalsta EFSA neatkarīgos zinātniskos ekspertus. Faktiski viņa nebija lēmumu pieņēmēja attiecībā uz EFSA zinātniskajiem ieteikumiem, jo tā ir ĢMO ekspertu grupas locekļu ekskluzīvā loma. Viņa arī nepieņēma lēmumus par atļauju vai apstiprinājumu, jo saskaņā ar likumu tas ir riska pārvaldītāju, nevis EFSA uzdevums. Tāpēc EFSA neizteica iebildumus.

23. EFSA 2009. gada novembrī vēlreiz pārbaudīja bijušās darbinieces nodarbinātības statusu un atgādināja viņai par viņas pienākumiem attiecībā uz konfidencialitāti. Turklāt EFSA norādīja, ka tās darbiniekiem ir pienākums atturēties no jebkādas neatļautas tādas informācijas izpaušanas, kas saņemta, pildot savus pienākumus, ja vien šī informācija jau nav publiskota vai pieejama sabiedrībai, lai gan pēc aiziešanas no dienesta viņiem vairs nav piekļuves privileģētai informācijai. EFSA uzsvēra, ka tā nekad nav uzzinājusi par pierādījumiem, kas liecinātu, ka tās bijusī darbiniece ir pārkāpusi savus pienākumus, kā izklāstīts iepriekš. Tā piebilda, ka, ja šādi pārkāpumi notiktu, tiktu veikti atbilstoši pasākumi.

24. Attiecībā uz ombuda pieprasīto informāciju EFSA pārsūtīja saraksti ar sūdzības iesniedzēju. EFSA arī iesniedza datumus sanāksmēm starp EFSA un tās bijušo darbinieci jaunajā amatā, kas ietver i) divas sanāksmes starp Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju ģenerāldirektorātu, EFSA un EuropaBio (biotehnoloģijas uzņēmumu asociācija), kuras notika 2009. gada 5. martā un 2010. gada 3. martā, ii) EFSA ĢMO darbsemināru ar ieinteresētajām personām un iii) divas EFSA tehniskās sanāksmes ar ieinteresētajām personām un pieteikumu iesniedzējiem, kuras notika 2009. gada 5. martā un 2009. gada 29. aprīlī.

25. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos nepiekrita EFSA apgalvojumam, ka tās bijušais darbinieks "nepieņem tiešus lēmumus par ĢMO tirgus pieteikumiem." Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka " kā vadošajai darbiniecei viņai noteikti būtu bijuši daudzi veidi, kā ietekmēt ĢMO komisijas darbu (lēmumu sagatavošana, pamatnostādņu izstrāde, tikšanās ar ieinteresētajām personām). Tā kā pēc viņas atkāpšanās no amata nebija nogaidīšanas perioda, viņas konkrētie kontakti un zināšanas bija ārkārtīgi svarīgi viņas jaunajam darbam. Ir nepieņemami, ka EFSA samazina [tās bijušā darbinieka] lomu, lai vienkārši izvairītos no viņu vadības lēmumu kritikas."

26. Turklāt sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EFSA paziņojumā atklājās, ka tās bijusī darbiniece informēja EFSA par savu jauno amatu tikai 2008. gada 19. maijā, t. i., pēc tam, kad viņa jau bija stājusies darbā pie sava jaunā darba devēja. Tas nozīmēja, ka viņa bija sākusi savu jauno darbu, nesaņemot EFSA apstiprinājumu. Tikai 2009. gada novembrī pēc sūdzības iesniedzējas publiskās saziņas EFSA reaģēja un sazinājās ar savu bijušo darbinieku, lai atgādinātu viņai par viņas pienākumiem. Gan juridisko prasību, gan laika ziņā EFSA rīcība bija nepiemērota un nepietiekama. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka EFSA atbildē ir apstiprināts, ka tā nav pienācīgi risinājusi jautājumu par iespējamu interešu konfliktu.

27. Attiecībā uz EFSA atzinumā sniegto sanāksmju sarakstu sūdzības iesniedzējs pauda bažas par bijušā darbinieka lomu EFSA un biotehnoloģijas uzņēmumu sanāksmēs. Tā pauda viedokli, ka var uzskatīt, ka bijušais darbinieks šajās sanāksmēs ir rīkojies kā lobists.

28. Savās turpmākajās izmeklēšanās ombuds lūdza EFSA sniegt visu pieejamo informāciju, kas dokumentē EFSA novērtējumu par iespējamo interešu konfliktu, piemēram, e-pasta saraksti, lietas piezīmes vai EFSA kompetentā dienesta lēmumu.

29. Turklāt ombuds lūdza EFSA iesniegt papildu dokumentus un/vai informāciju, lai ļautu viņam gūt labāku izpratni par bijušā darbinieka uzdevumiem, strādājot EFSA. Konkrētāk, ombuds lūdza: 1) darba sludinājums par ĢMO nodaļas vadītāja amatu; 2) viņas pieteikumu, tostarp tā pielikumus; 3) visus viņas novērtējuma ziņojumus; un 4) jebkādus iekšējos noteikumus un/vai pamatnostādnes, kas attiecas uz šo jautājumu, un, konkrētāk, a) jebkādu informāciju/pamatnostādnes, kas paziņotas darbiniekiem par interešu konfliktiem, un b) jebkādus noteikumus par to, kā EFSA pati risina interešu konfliktus, piemēram, noteikumus par to, kas tos novērtē un kā, un to, vai pastāv interešu konflikts saistībā ar bijušā darbinieka darbībām pēc viņa dienesta beigām EFSA.

30. Tajā pašā vēstulē ombuds atzina informāciju, ko EFSA viņam sniedza saistībā ar sanāksmēm, kuras bijušajam darbiniekam bija ar EFSA divu gadu laikā pēc viņa aiziešanas. Pilnīguma labad ombude pieprasīja arī sīkāku informāciju par visām iekšējām sanāksmēm un sanāksmēm ar ārējām ieinteresētajām personām (tostarp visus pieejamos protokolus), kurās bijusī darbiniece piedalījās pēdējo 12 mēnešu laikā, kopš viņa bija nodarbināta EFSA.

31. Visbeidzot, ombuds vērsa EFSA uzmanību uz to, ka šī informācija tika pieprasīta, piemērojot Eiropas Ombuda statūtu [9] 3. panta 2. punktu un Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu [10] 5.1. un 5.2. pantu. Viņš apsolīja, ka gadījumā, ja EFSA precizēs, ka kāds no pieprasītajiem dokumentiem ir konfidenciāls, viņš pret tiem izturēsies tā, it kā viņa dienesti tos būtu ieguvuši pārbaudes laikā. Saskaņā ar Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu 13. panta 3. punktu un 14. panta 2. punktu tie nav pieejami ne sūdzības iesniedzējam, ne sabiedrībai [11].

32. Atbildē uz ombuda papildu izmeklēšanu EFSA apstiprināja, ka iepriekš sniegtā informācija par bijušā darbinieka pārcelšanos ir pilnīga. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. panta noteikumiem EFSA "nav skaidri paziņojusi par savu piekrišanu jaunajam darba uzdevumam" .

33. Pēc tam EFSA atkārtoja, ka tās bijušais darbinieks darbojās kā ĢMO nodaļas vadītājs, ka ĢMO nodaļu veido EFSA darbinieki un ka tā nodrošina pastāvīgu sekretariātu un administratīvu atbalstu ĢMO ekspertu grupai. Savukārt ĢMO pieteikumus apstiprina tikai ĢMO ekspertu grupas locekļi, savukārt EFSA darbinieki nevar būt nevienas EFSA zinātnes ekspertu grupas vai tās zinātniskās komitejas sastāvā. Līdz ar to tās bijušais darbinieks nepieņēma lēmumus attiecībā uz EFSA zinātniskajiem rezultātiem, jo tā ir ĢMO ekspertu grupas locekļu ekskluzīvā loma. Viņa arī nepieņēma lēmumus par atļauju piešķiršanu vai apstiprināšanu, jo riska pārvaldītāju pienākumus uzņemas Komisija un ES dalībvalstis, nevis EFSA.

34. Attiecībā uz ombuda lūgumu sniegt papildu informāciju EFSA savai atbildei pievienoja pieprasītos dokumentus, kas minēti iepriekš 29. punkta 1.–3. apakšpunktā. Ņemot vērā datu aizsardzības apsvērumus, EFSA konfidenciāli iesniedza 2. un 3. dokumentu.

35. Attiecībā uz šī sprieduma 29. punkta 4. apakšpunktu EFSA iesniedza vairākus dokumentus, no kuriem visbūtiskākie šīs izmeklēšanas mērķiem ir šādi: EPNI Rīcības kodekss par interešu deklarācijām, kas bija spēkā no 2004. gada marta līdz 2007. gada septembrim un ko aizstāja ar EPNI politika attiecībā uz interešu deklarācijām (saskaņā ar EPNI valdes 2007. gada 5. oktobra lēmumu); iii) vadlīnijas par interešu deklarācijām (piemērojamas no 2007. gada 8. septembra); iv) iespējamo interešu konfliktu noteikšanas un risināšanas procedūru (piemēro no 2007. gada 8. septembra); un v) EPNI lēmumu par ārējām darbībām un uzdevumiem (piemēro no 2004. gada 28. aprīļa).

36. Visbeidzot, EFSA iesniedza to sanāksmju protokolu, kurās tās bijusī darbiniece piedalījās pēdējā gadā, kad viņa bija nodarbināta EFSA.

37. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par EFSA atbildi uzsvēra, ka bijušā darbinieka pāreja no EFSA uz biotehnoloģijas uzņēmumu bez nogaidīšanas perioda nav pieņemama no sabiedrības interešu viedokļa un ir pretrunā ES Civildienesta noteikumiem. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu ir jāizvairās no interešu konfliktiem gan darba laikā, gan pēc aiziešanas no dienesta.

38. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka nav šaubu par to, ka bijušās darbinieces veiktais darbs viņas jaunajā darbavietā ir saistīts ar darbu, ko viņa veica, strādājot EFSA, un ir pretrunā iestādes likumīgajām interesēm. Tomēr EFSA neuzņēmās nekādu iniciatīvu, lai liegtu [viņai] pāriet uz lobista amatu uzņēmumā Syngenta, kas ir viens no lielākajiem ģenētiski modificēto augu ražotājiem. Nav šaubu, ka EFSA vadība nav izpildījusi savus pienācīgas rūpības pienākumus un īpašos pienākumus saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem."

39. Pēc tam sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos galveno uzmanību pievērsa izmeklēšanai par ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāju un viņa darbību Starptautiskajā Dzīvības zinātņu institūtā (ILSI). Tā apgalvoja, ka pastāv saikne starp ĢMO nodaļas vadītāju un ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāju laikā, kad "EFSA pieņēma daudzus svarīgus lēmumus." Tā lūdza ombudu sīkāk izmeklēt šīs attiecības un, konkrētāk, iespējamo interešu konfliktu attiecībā uz ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāju.

Ombuda novērtējums

40. Ombuds vēlas precizēt savas analīzes apjomu attiecībā uz šo sūdzību un paskaidrot, kurus jautājumus viņš risinās un kurus nerisinās. Šajā ziņā ir jāizsaka divas ievada piezīmes. Pirmkārt, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību ("LESD") ombuda pilnvaras ir izmeklēt sūdzības par Savienības iestāžu pieļautām administratīvām kļūmēm. Ombuds apzinās, ka, lai gan šī izmeklēšana attiecas uz apgalvojumu par EFSA, EFSA rīcība ir nesaraujami saistīta ar faktiskajiem apstākļiem, kas saistīti ar tās darbinieka aiziešanu. Kā minēts iepriekš 13. punktā, ombuds informēja EFSA, ka viņam nebūs iebildumu, ja tā uzskatīs par lietderīgu informēt savu bijušo darbinieku par sūdzību un tās atzinumu par to. Tomēr tajā pašā laikā ombuds vēlas uzsvērt, ka viņa izmeklēšanas priekšmets nav EFSA bijušā darbinieka rīcības pamatotība, bet gan pret EFSA izteiktie apgalvojumi un pretenzijas.

41. Pārejot pie otrās ievada piezīmes, ombuds norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs pirmo reizi šajā izmeklēšanā ir izvirzījis sūdzību par ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāja lomu. ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāja pieminēšana ir paredzēta diviem mērķiem. No vienas puses, lai atspēkotu EFSA argumentu, ka tās bijusī darbiniece nav pieņēmusi tiešus lēmumus, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņa varēja ietekmēt pieņemtos lēmumus, sazinoties ar ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāju. Tomēr, no otras puses, sūdzības iesniedzējs arī aicināja ombudu pārbaudīt attiecības starp ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāju un viņa darbībām ILSI un izmeklēt iespējamo interešu konfliktu, kas izriet no šīm attiecībām.

42. Ombuds vēlas uzsvērt, ka šī izmeklēšana tika sākta, lai izmeklētu jautājumu par to, vai EFSA ir pienācīgi risinājusi iespējamo interešu konfliktu, kas izriet no tās darbinieka pārcelšanās uz biotehnoloģijas uzņēmumu un ko sūdzības iesniedzējs izvirzīja savā sākotnējā sūdzībā. Ombuda rīcībā ir pietiekama informācija, lai izvērtētu iepriekš minēto jautājumu. Tādēļ viņš uzskata, ka šajā izmeklēšanā nav lietderīgi iekļaut papildu jautājumu, ko sūdzības iesniedzējs izvirzīja savos apsvērumos, jo tas neizbēgami aizkavētu viņa lēmuma pieņemšanu šajā lietā. Tomēr sūdzības iesniedzējs var brīvi iesniegt jaunu sūdzību par šo turpmāko jautājumu pēc tam, kad šajā sakarā ir pienācīgi vērsies pie EFSA.

43. Pārejot pie sūdzības iesniedzēja sākotnēji izvirzītā jautājuma analīzes, ombuds uzskata, ka apgalvojums ietver divus aspektus, proti, procesuālo aspektu un materiālo aspektu. Apgalvojuma procesuālais aspekts ir vērsts uz jautājumu, vai EFSA ir ievērojusi piemērojamās procedūras attiecībā uz tās bijušo darbinieku. Apgalvojuma būtiskais aspekts attiecas uz EFSA veikto novērtējumu pēc būtības. Procesuālais aspekts ir aplūkots 52.–64. punktā, bet materiālais aspekts – 64.–67. punktā. 44.–51. punktā ir aplūkota noteikumu un principu sistēma, kas attiecas uz abiem aspektiem.

44. Civildienesta noteikumos ir ietverti noteikumi un principi, kas EFSA ir jāpiemēro, pildot savus procesuālos un materiālos pienākumus. Šo noteikumu un principu mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības intereses, nodrošinot tās personāla lojalitāti, neatkarību un integritāti. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā īpašie noteikumi būtu jāaplūko, ņemot vērā LESD 298. pantu, kurā noteikts, ka “veicot savus uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu.”

45. Šajā ziņā it īpaši ir jāatgādina šādas Civildienesta noteikumu normas:

11.a pants

1. Ierēdnis, pildot savus pienākumus, ja vien turpmāk nav paredzēts citādi, neizskata jautājumus, kuros viņam ir tieša vai netieša personiska ieinteresētība, kas varētu mazināt viņa neatkarību, un jo īpaši ģimenes un finansiālās intereses.

2. Ierēdnis, kuram, pildot savus pienākumus, ir jāizskata kāds no iepriekš minētajiem jautājumiem, nekavējoties par to informē iecēlējinstitūciju. Iecēlējinstitūcija veic visus vajadzīgos pasākumus un jo īpaši var atbrīvot ierēdni no atbildības šajā jautājumā.

3. Ierēdnis uzņēmumos, kas ir pakļauti tās iestādes vadībai, kurā viņš strādā, vai kam ir darījumi ar šo iestādi, nedrīkst ne tieši, ne netieši saglabāt, ne iegūt tāda veida vai apmēra ieinteresētību, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību pienākumu izpildē.

12. pants

Ierēdnis atturas no jebkādas rīcības vai uzvedības, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt viņa stāvokli.

16. pants

Ierēdnim pēc aiziešanas no dienesta joprojām ir pienākums izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

Ierēdņi, kas plāno iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to informē savu iestādi. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, ko ierēdnis veicis pēdējo trīs dienesta gadu laikā, un var radīt konfliktu ar iestādes likumīgajām interesēm, iecēlējinstitūcija, ņemot vērā dienesta intereses, var vai nu aizliegt ierēdnim to veikt, vai arī sniegt savu piekrišanu ar jebkādiem nosacījumiem, ko tā uzskata par piemērotiem. Iestāde, apspriedusies ar Apvienoto komiteju, paziņo savu lēmumu 30 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja līdz minētā termiņa beigām šāds paziņojums nav sniegts, to uzskata par netiešu piekrišanu.

46. Turklāt attiecīgajā laikā spēkā esošā EFSA lēmuma par ārējām darbībām un uzdevumiem [12] 18. pantā, kura "mērķis bija novērst interešu konfliktu rašanos, neuzliekot nepamatotus ierobežojumus ierēdņu ārējām darbībām", ir noteikts:

"1. Ierēdnis, kas atstāj Komisijas dienestu [13], paraksta paziņojumu, aizpildot iecēlējinstitūcijas izsniegtu veidlapu, lai apliecinātu, ka viņš zina par saviem pastāvīgajiem pienākumiem pret Komisiju, jo īpaši saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16., 17.b un 19. pantu.

2. Divus gadus pēc aiziešanas no Komisijas bijušais ierēdnis, kas vēlas sākt darbu vai ārēju darbību, informē iecēlējinstitūciju. Bijušais ierēdnis jo īpaši sniedz:

aprakstu par darbību, ko viņš veicis pēdējo trīs gadu laikā, aktīvi strādājot Komisijā;

tās darbības aprakstu, kuru viņš vēlas sākt, tostarp informāciju par amatu, kurā viņš ieņems, un paredzamo darbības ilgumu;

potenciālā darba devēja nosaukums, adrese un tālruņa numurs;

- darba devēja darbības jomas;

- saikni ar viņa iepriekšējām funkcijām Komisijā, ja tāda ir.

Šajā nolūkā bijušais ierēdnis aizpildīs un iesniegs Komisijai iecēlējinstitūcijas izsniegto pieteikuma veidlapu.

3. Jebkura atļauja, ko piešķir saskaņā ar šo pieteikuma veidlapu atbilstīgi šā panta 2. punktam, attiecas tikai uz nodarbinātību pie norādītā darba devēja un uz jebkuru personu, ar kuru darba devējs apvienojas vai pārceļ uzņēmumu, kurā ierēdnis ir nodarbināts...”

47. Iepriekš minētie noteikumi lielā mērā ir pārņemti un sīkāk izstrādāti jaunākajā EFSA lēmumā par Civildienesta noteikumu 16. panta īstenošanu [14], kas ombudam tika iesniegts izmeklēšanas gaitā.

48. Ir skaidrs, ka ar iepriekš izklāstītajiem noteikumiem izveidotais apvienotais tiesiskais regulējums ierēdņiem un līdz ar to arī pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem uzliek šādus procesuālos pienākumus [15]. Darbiniekam, pirmkārt, ir jāinformē sava iestāde par savu nodomu sākt algotu vai nealgotu profesionālo darbību citur un jāsniedz pietiekama informācija, piemēram, informācija, kas aprakstīta iepriekš minētā EFSA lēmuma par ārējām darbībām un uzdevumiem 18. panta 2. punktā (vai saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem EFSA lēmuma, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu [16], 3. panta 3. punktā), un, otrkārt, jālūdz iestādes atļauja, ja viņš plāno veikt darbību, kas ir saistīta ar viņa veikto darbu pēdējo trīs gadu laikā un kas varētu radīt interešu konfliktu.

49. Attiecīgie EPNI procesuālie pienākumi ir šādi: pirmkārt, iegūt pietiekamu informāciju no darbinieka, kas aiziet no darba, par viņa paredzēto algoto vai nealgoto profesionālo darbību; otrkārt, izvērtēt iegūto informāciju, lai noteiktu, vai tās darbinieka jaunā profesionālā darbība varētu radīt konfliktu ar EFSA likumīgajām interesēm; un, treškārt, ja tas tā ir, vai nu aizliegt viņam veikt jaunu darbību, vai arī dot savu piekrišanu ar jebkādiem nosacījumiem, ko tā uzskata par piemērotiem konkrētajos apstākļos.

50. No noteikumu formulējuma (“ierēdnis, kas vēlas”,“aizliegt viņam uzņemties”,“vēlas sākt darbu”) ir skaidrs, ka attiecīgā informācija attiecīgajai iestādei būtu jāsniedz savlaicīgi, pirms ierēdnis, kas aiziet no amata, sāk savu jauno darbu. Ņemot vērā to, ka attiecīgo noteikumu mērķis ir novērst iespējamu interešu konfliktu, lēmums par to, vai varētu rasties interešu konflikts, jebkurā gadījumā būtu jāpieņem pirms jaunās nodarbinātības uzsākšanas. Ir skaidrs, ka iestādei būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai censtos nodrošināt, ka visi tās darbinieki ievēro iepriekš minētos noteikumus. Ja darbinieks stājas jaunā amatā, iepriekš par to neinformējot, attiecīgajai iestādei, tiklīdz tā konstatē situāciju, ir jāveic attiecīgi turpmāki pasākumi.

51. Izskatāmajā gadījumā bijušā darbinieka līgums beidzās 2008. gada 31. martā. 2008. gada 15. maijā viņa sāka strādāt biotehnoloģijas uzņēmumā. 2008. gada 19. maijā viņa informēja EFSA par savu jauno darbu. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 8. un 24. novembrī par šo jautājumu sazinājās ar EFSA. 2009. gada 9. decembrī EFSA sazinājās ar savu bijušo darbinieku, lūdzot informāciju un atgādinot viņai par viņas pienākumiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu. Bijušais darbinieks 2009. gada 11. decembrī atbildēja un sniedza paskaidrojumus. Galu galā EFSA nolēma necelt iebildumus pret tās bijušā darbinieka jauno nodarbinātību.

Procesuālais aspekts

52. EFSA atbilstība tās procesuālajām saistībām tiks pārbaudīta, ņemot vērā tās rīcību dažādās iepriekš minētajās hronoloģiskajās norādēs. Pirmais rādītājs ir 2008. gada 31. marta rādītājs, kad beidzās bijušā darbinieka līgums. Šis datums ir būtisks, jo tas ir pirmais brīdis, kad darbinieks, neinformējot savu iestādi, var likumīgi sākt sarunas ar potenciālo nākamo darba devēju par darbu, kas varētu radīt interešu konfliktu.

53. Tas nozīmē, ka EFSA ir pienākums nodrošināt, lai šajā brīdī tās darbinieks, kas aiziet no darba, izpildītu savus pienākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu. Lai sasniegtu šo mērķi saskaņā ar attiecīgajiem procesuālajiem noteikumiem, kas piemērojami laikā, kad darbinieki aiziet no darba, viņiem būtu jāparaksta deklarācija, lai apliecinātu, ka viņi turpina pildīt savus pienākumus pret EFSA, tostarp tos, kas izriet no Civildienesta noteikumu 16. panta. Pamatojoties uz EFSA sniegtajiem paskaidrojumiem, nav iespējams noteikt, vai EFSA bijušais darbinieks ir parakstījis šādu deklarāciju.

54. Sniedzot papildu vispārīgu skaidrojumu par iepriekš minēto un neatsaucoties uz konkrēto gadījumu, ombuds uzskata, ka ir lietderīgi precizēt, ka, viņaprāt, Civildienesta noteikumu [17] 16. panta otro daļu varētu piemērot arī gadījumos, kad ES ierēdnis apspriež vai pieņem nākotnes darba piedāvājumu, joprojām strādājot ES iestādē. Katrā ziņā ombuds uzskata, ka darbinieka sarunas par nākotnes darbu, kas varētu būt "virpuļdurvju efekts", pašas par sevi būtu interešu konflikts, uz kuru attiektos Civildienesta noteikumi, it īpaši 11.a un 12. pants, kas minēti iepriekš 45. punktā.

55. Regulatīvās aģentūras kontekstā un lai pildītu savus pienākumus, EFSA vēlētos nodrošināt, ka tā tiek informēta ikreiz, kad strādājošie tās darbinieki apspriež darba piedāvājumu no potenciālā darba devēja. EFSA arī vēlētos zināt, kad darbinieks ir pieņēmis šādu piedāvājumu, pirms beidzas viņa līgums ar EFSA.

56. Spēkā esošie procedūras noteikumi, proti, EFSA lēmums, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, šim jautājumam pievēršas tikai tādēļ, lai tā 1. pantā definētu lēmuma darbības jomu, iekļaujot tajā "visus darbiniekus un bijušos darbiniekus" .

57. Tāpēc arī šajā gadījumā vispārīgi un neatsaucoties uz konkrēto gadījumu, ir jānorāda EFSA, kā stiprināt un uzlabot savus noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā spēs labāk risināt iespējamu “virpuļdurvju efekta” veida interešu konfliktu gadījumos, kas saistīti ar darbinieku piedāvājumu apspriešanu vai pieņemšanu, kamēr viņi strādā EFSA. Šajā sakarā EFSA būtu jāpieprasa apkalpojošajiem darbiniekiem savlaicīgi atklāt informāciju par sarunām attiecībā uz darba piedāvājumiem vai tādu darba piedāvājumu pieņemšanu, kas varētu radīt interešu konfliktu. Šī politikas iniciatīva atbilstu ESAO iniciatīvai pēc nodarbinātības publiskajā sektorā: Interešu konfliktu novēršanas paraugprakse [18]. Šajā nolūkā ombuds sagatavos ieteikuma projektu.

58. Otrais rādītājs ir 2008. gada 19. maija rādītājs, kad bijusī darbiniece informēja par savu jauno darbu "bijušos EFSA kolēģus un ĢMO ekspertu grupas locekļus" , kā viņa to vēlāk formulēja. EFSA savā atzinumā apgalvoja, ka tādējādi tās bijusī darbiniece to ir informējusi par viņas nodarbinātību. EPNI lēmuma par ārējām darbībām un uzdevumiem, kas bija spēkā attiecīgajā laikā, 18. pantā bija paredzēts, ka šādam paziņojumam jāaptver noteikta informācija un tas jāsniedz, izmantojot īpašu pieteikuma veidlapu. Šķiet, ka bijušā darbinieka 2008. gada 19. maija e-pasta vēstule neatbilda nevienai no šīm prasībām. Jebkurā gadījumā EFSA procesuālie pienākumi šajā posmā prasīja tai novērtēt iegūto informāciju, pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas tai varētu būt vajadzīga, un novērtēt, vai tās bijušā darbinieka nodarbināšana citur radīja interešu konfliktu. Lai gan lietas materiālos esošie pierādījumi liecina, ka bijušā darbinieka 2008. gada 19. maija e-pasta vēstule nekad nav nonākusi EFSA Cilvēkresursu departamentā, EFSA savā atzinumā norādīja, ka ir veikts novērtējums un ka ir izdarīts secinājums, ka nav iemesla iebilst pret darbinieka, kurš aiziet no darba, pārcelšanu. Tomēr ombudam netika iesniegti nekādi pierādījumi par šo novērtējumu, lai gan EFSA tika īpaši lūgta sniegt jebkādu pieejamu informāciju, kas dokumentētu EFSA novērtējumu par iespējamo interešu konfliktu, piemēram, e-pasta saraksti, piezīmes lietas materiālos vai EFSA kompetentā dienesta lēmumu. Katrā ziņā, ja šāds novērtējums būtu veikts šajā posmā, būtu grūti saprast, kāpēc EFSA uzskatīja par nepieciešamu 2009. gada 9. decembrī vērsties pie sava bijušā darbinieka saistībā ar šo jautājumu.

59. Trešais rādītājs ir 2009. gada 8. novembra rādītājs, kad sūdzības iesniedzējs šajā jautājumā sazinājās ar EFSA. Vēlākais šajā brīdī EFSA bija jāievēro tās procesuālie pienākumi, kas aprakstīti iepriekš 58. punktā. Tomēr EFSA sazinājās ar savu bijušo darbinieku tikai 2009. gada 9. decembrī, proti, mēnesi vēlāk, lai viņai atgādinātu par viņas pienākumiem saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Turklāt EFSA nelūdza savai bijušajai darbiniecei informāciju par viņas pašreizējo profesionālo darbību, kas tai varētu būt nepieciešama, lai lemtu par turpmāko rīcību šajā lietā. Tā arī nepieprasīja informāciju, kas tai būtu ļāvusi noteikt, vai pirms EFSA līguma beigām tās bijušais darbinieks jau bija sazinājies ar jauno darba devēju par iespējamām (nākotnes) darba iespējām.

60. EFSA savā atzinumā un turpmākajās piezīmēs, kas tika nosūtītas šīs izmeklēšanas laikā, norādīja, ka ir izvērtējusi informāciju, ko tā bija saņēmusi par sava bijušā darbinieka pārcelšanos, un secinājusi, ka interešu konflikta nav.

61. Tomēr šajā lietā ombudam nav iesniegts neviens ieraksts par EFSA novērtējumu, kura rezultātā tika izdarīti iepriekš minētie secinājumi, lai gan, kā jau minēts iepriekš, ombuds īpaši pieprasīja šādus dokumentārus pierādījumus. Tas ir pārsteidzoši. Lai gan, kā norādīja EFSA, ir taisnība, ka Civildienesta noteikumu 16. pantā ir paredzēts, ka iestādes bezdarbību, neadresējot negatīvu lēmumu bijušajam darbiniekam 30 dienu laikā pēc tam, kad viņš ir informējis iestādi, uzskata par netiešu piekrišanu, ir apšaubāms, vai šis noteikums bija piemērojams šajā gadījumā. Proti, Civildienesta noteikumu 16. pantā ir paredzēts, ka attiecīgā iestāde tiek informēta par darbinieka (vai bijušā darbinieka) nodomiem, pirms viņš sāk jaunu darbu, un iepriekš minētā noteikuma mērķis nepārprotami ir aizsargāt attiecīgās personas intereses šādā situācijā. Šajā gadījumā tas tā nav, jo EFSA bijusī darbiniece informēja EFSA tikai pēc tam, kad viņa jau bija sākusi strādāt pie sava jaunā darba devēja.

62. Katrā ziņā ir ļoti svarīgi reģistrēt analīzi par interešu konflikta neesamību. Tas ir tāpēc, ka iestādes ir jāuztver kā tādas, kas rīkojas pareizi un spēj aizstāvēt savus lēmumus attiecībā uz ES pilsoņiem, kad tas tiek prasīts. Šī pieeja ir būtiska, lai veidotu sabiedrības uzticēšanos un paļāvību uz ES iestāžu darbību [19]. Nepieciešamība pienācīgi reģistrēt novērtējumus par jautājumiem, kas saistīti ar iespējamu interešu konfliktu, ir īpaši svarīga tādas iestādes vai struktūras gadījumā kā EFSA, kuras pilnvaras īpaši interesē ES pilsoņus kopumā. Šajā sakarā jānorāda, ka saskaņā ar EFSA tīmekļa vietni tā “nav nodrošinājusi Eiropas pārtikas nekaitīgumu”[20]. Šā uzdevuma izpilde ir apdraudēta ne tikai gadījumos, kad tiek pieļauti faktiski interešu konflikti, bet arī gadījumos, kad EFSA pieeja rada iespaidu, ka tā nav pienācīgi novērtējusi iespējamo interešu konfliktu.

63. Līdz ar to EFSA esot bijis jāsagatavo vismaz iekšēja piezīme, lai reģistrētu faktu, ka tā ir izvērtējusi sūdzības iesniedzēja izvirzīto jautājumu, un izklāstītu iemeslus, uz kuru pamata tā ir secinājusi, ka interešu konflikts nepastāv.

Par materiāltiesisko aspektu

64. Attiecībā uz šīs lietas būtiskajiem aspektiem ombude norāda, ka šīs izmeklēšanas gaitā EFSA konsekventi uzskatīja, ka interešu konflikta nav, jo tās bijušās darbinieces uzdevumi aprobežojās ar sekretariāta atbalsta sniegšanu ĢMO ekspertu grupai un viņai nebija nekādas līdzdalības lēmumu pieņemšanā.

65. Ombuds uzskata, ka ir iespējams, ka EFSA viedoklis par interešu konflikta neesamību ir pareizs. Tomēr šādos gadījumos būtu jāveic rūpīgs novērtējums. Ombuds uzskata, ka EFSA ir izvēlējusies nepamatoti šauru pieeju, koncentrējoties tikai uz jautājumu, vai tās bijušais darbinieks varēja pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā par EFSA iesniegtajiem pieteikumiem. Ombude uzskata, ka, lai veiktu rūpīgu novērtējumu, bijušās EFSA darbinieces uzdevumi ir jāsalīdzina ar viņas jaunajā darbā veiktajiem uzdevumiem. Turklāt ir jāatgādina, ka attiecīgā persona piecus gadus bija EFSA ĢMO nodaļas vadītāja un tādējādi varēja sagaidīt, ka tā gūs vērtīgu ieskatu par EFSA darbību kopumā un it īpaši par tās ekspertu grupu darbību. Jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar bijušās darbinieces 2008. gada 19. maija e-pasta vēstuli viņas jaunais amats, šķiet, ietvēra ciešus kontaktus ar EFSA. Ir skaidrs, ka EFSA šie apstākļi bija jāņem vērā, lemjot par to, vai pastāv iespējams interešu konflikts.

66. Protams, kā EFSA ir norādījusi savā atzinumā, tās darbiniekiem ir pienākums atturēties no jebkādas neatļautas informācijas, kas saņemta, pildot amata pienākumus, izpaušanas pat pēc aiziešanas no EFSA dienesta. Ombuds ir gandarīts arī par to, ka EFSA ir skaidri norādījusi, ka gadījumā, ja būtu kādas norādes, ka tās bijušais darbinieks ir pārkāpis šo pienākumu, tā attiecīgi rīkotos. Tomēr būtu arī jāatgādina, ka iestādes informēšana par jebkuru ierosinātu jaunu darbu pirms stāšanās šādā darbā ir arī ES administrācijas locekļu pienākums. Tam, ka šajā gadījumā šis pienākums netika pietiekami ievērots, būtu vajadzējis mudināt EFSA pievērst vēl lielāku uzmanību iespējama interešu konflikta jautājumam.

67. Tajā pašā laikā EFSA, protams, būtu jāņem vērā tās rūpības pienākums pret saviem darbiniekiem un nepieciešamība nodrošināt, ka bijušā darbinieka godprātība un rīcības brīvība netiek apdraudēta. Lai gan saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu EFSA var būt tiesīga atturēties no lēmuma nosūtīšanas bijušajam darbiniekam, jo lēmuma neesamība automātiski tiktu uzskatīta par netiešu piekrišanu, iepriekš minēto EFSA pienākumu vislabāk varētu izpildīt, pienācīgi reģistrējot analīzi, kas tai lika secināt, ka šajā gadījumā nepastāv potenciāls interešu konflikts.

68. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds secina, ka EFSA nav izpildījusi procesuālos pienākumus, kas izriet no piemērojamajiem noteikumiem. Turklāt EFSA neesot veikusi tik rūpīgu bijušā darbinieka iespējamā interešu konflikta novērtējumu, kādu tā būtu varējusi veikt un kāds tai būtu bijis jāveic. Tā ir administratīva kļūme.

69. Ombuds norāda, ka parasti administratīvas kļūmes gadījumā attiecīgajai iestādei tā būtu pienācīgi jāatzīst un jāveic atbilstoši korektīvi pasākumi [21]. Šajā lietā EFSA nav ne atzinusi, ka būtu pieļāvusi kļūdu, ne arī ierosinājusi pasākumus, ko tā plāno veikt, lai novērstu līdzīgu trūkumu atkārtošanos nākotnē. Tādēļ ombuds sagatavos atbilstošu ieteikumu projektu.

70. Attiecībā uz veicamajiem korektīvajiem pasākumiem ombude uzskata, ka ir lietderīgi sniegt šādus norādījumus.

71. Ombuds uzskata, ka, neskarot 57. punktā minēto ombuda ieteikuma projektu, EFSA noteikumi un procedūras ir pietiekami stingras, lai tā varētu veikt iespējamā interešu konflikta pārbaudi virpuļdurvju efekta gadījumos. Lēmumā, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, ir sīkāk izstrādāti iepriekš piemērojamie noteikumi un paredzēta a) darbinieka, kurš aiziet no dienesta, deklarācija, kurā viņš apņemas ievērot Civildienesta noteikumu 16. pantu, un b) procedūra, saskaņā ar kuru darbiniekiem divus gadus pēc aiziešanas no dienesta ir jāpiesakās atļaujai veikt ārējas darbības, jāsniedz attiecīga informācija un pēc atļaujas piešķiršanas jāpaziņo par jebkādām apstākļu izmaiņām [22].

72. Minētās deklarācijas mērķis ir nodrošināt, ka EFSA darbinieki, dodoties prom, ir informēti par saviem pienākumiem. Tajā pašā laikā attiecīgā atļaujas veidlapa ļauj EFSA iegūt pietiekamu informāciju, kā izklāstīts iepriekš, lai pilnvarotu to veikt pilnīgu novērtējumu par iespējamu konfliktu ar tās likumīgajām interesēm.

73. Tomēr noteikti ir jāuzlabo veids, kādā attiecīgie noteikumi tiek piemēroti praksē, un ombuds attiecīgi sagatavos vēl vienu ieteikuma projektu. Jāpatur prātā, ka iespējamā interešu konflikta novērtējums saistībā ar "virpuļdurvju efekta" veida konfliktu ir sarežģīts uzdevums, kas prasa rūpīgi pārbaudīt darbinieka uzdevumus [23] un paredzētās darbības plānotajā darbā. Lai veiktu šādu analīzi, i) iestādes rīcībā jābūt pietiekami detalizētai informācijai un gadījumos, kad šāda nepieciešamā informācija nav sniegta vai ir nepilnīga, tai būtu jāveic pasākumi, lai iegūtu trūkstošo informāciju [24]. Šādā informācijā būtu jāiekļauj vismaz pienācīgs pārskats par EFSA veiktajiem uzdevumiem, precīzs ierosinātās jaunās nodarbinātības apraksts un iespējamās saiknes starp jauno un iepriekšējo nodarbinātību. Pēc vajadzīgās informācijas vākšanas ii) EFSA būtu jāveic pēc iespējas rūpīgāks novērtējums. Visbeidzot, iii) EFSA būtu pienācīgi jāreģistrē sava novērtējuma rezultāti.

74. Ievērojot iepriekš minēto procedūru, EFSA būtu jācenšas panākt visaugstāko kontroles līmeni, kas ir samērīgs ar tās uzdevuma svarīgumu un iedzīvotāju cerībām.

B. Ieteikumu projekts

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds sagatavo EFSA šādu ieteikumu projektu. Pirmais ieteikuma projekts ir sagatavots kā vispārīgs jautājums, neatsaucoties uz konkrēto gadījumu, kas bija šīs izmeklēšanas pamatā.

1) EFSA būtu jāpastiprina savi noteikumi un procedūras attiecībā uz sarunām, apkalpojot darbiniekus saistībā ar turpmākām "virpuļdurvju efekta" darba vietām. Šajā sakarā EFSA būtu skaidri jānorāda, ka šādas sarunas pašas par sevi var radīt interešu konfliktu. No tā izriet, ka EFSA būtu jāprasa apkalpojošajiem darbiniekiem tos laikus atklāt saskaņā ar EFSA interešu deklarācijas politiku.

2) EFSA jāatzīst, ka tā nav ievērojusi attiecīgos procedūras noteikumus un nav pietiekami rūpīgi izvērtējusi iespējamo interešu konfliktu, kas varētu rasties, bijušajam tās darbiniekam pārceļoties uz biotehnoloģijas uzņēmumu.

3) Ja nākotnē radīsies līdzīgs gadījums, EFSA: iegūt pietiekamu informāciju, tostarp vismaz pienācīgu pārskatu par EFSA veiktajiem uzdevumiem, ierosinātās jaunās nodarbinātības precīzu aprakstu un iespējamās saiknes starp jauno un iepriekšējo nodarbinātību; ii) veic pēc iespējas rūpīgāku novērtējumu; un iii) pienācīgi reģistrēt sava novērtējuma rezultātus.

EFSA un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikumu projektu. Tiks informēta arī Eiropas Revīzijas palāta, kurai Eiropas Parlaments ir lūdzis" veikt visaptverošu analīzi par aģentūru pieeju tādu situāciju pārvaldībai, kurās ir iespējami interešu konflikti "[25].

Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu EFSA līdz 2012. gada 31. martam nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Detalizētajā atzinumā varētu iekļaut ieteikumu projektu pieņemšanu un aprakstu par to, kā tie ir īstenoti.

 

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2011. gada 7. decembrī

---

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] Šis apraksts ir ierasts, un to ir izmantojusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Skatīt, Post-Public Employment: Good Practices for Preventing Conflict of Interest, ESAO, 2010. gads.

[3] Konkrētāk, Civildienesta noteikumu 16. pantā ir noteikts:

"Ierēdnim pēc aiziešanas no dienesta joprojām ir pienākums izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

Ierēdņi, kas plāno iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to informē savu iestādi. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, ko ierēdnis veicis pēdējo trīs dienesta gadu laikā, un var radīt konfliktu ar iestādes likumīgajām interesēm, iecēlējinstitūcija, ņemot vērā dienesta intereses, var vai nu aizliegt ierēdnim to veikt, vai arī sniegt savu piekrišanu ar jebkādiem nosacījumiem, ko tā uzskata par piemērotiem. Iestāde, apspriedusies ar Apvienoto komiteju, paziņo savu lēmumu 30 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja līdz minētā termiņa beigām šāds paziņojums nav sniegts, to uzskata par netiešu piekrišanu."

Civildienesta noteikumi ir pieejami tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/civil_service/docs/toc100_en.pdf

[4] Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu 10. panta 1. punkts, pieejams šeit: http://www.ombudsman.europa.eu/resources/provisions.faces

[5] 28. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1. lpp.), ar jaunākajiem grozījumiem.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 1. lpp.).

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV 2001, L 106, 1. lpp.).

[8] Izpilddirektora lēmums par zinātniskās komitejas, zinātnes ekspertu grupu un ārējo ekspertu atlasi, lai palīdzētu EFSA tās zinātniskajā darbā, parakstīts 2009. gada 19. jūnijā un pieejams http://www.efsa.europa.eu/en/keydocs/docs/expertselection.pdf

[9] http://www.ombudsman.europa.eu/resources/statute.faces#hl2

[10] http://www.ombudsman.europa.eu/resources/provisions.faces

[11] http://www.ombudsman.europa.eu/resources/provisions.faces

[12] EPNI lēmums par ārējām darbībām un uzdevumiem, C(2004)1597 85-2004, Brisele, 28.4.2004.

[13] Noteikumu avots ir Eiropas Komisija. Visos galos un nolūkos "Komisija" būtu jālasa kā "EFSA" .

[14] EFSA lēmums, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, Parma, 2010. gada 7. decembris.

[15] 21. pants EPNI lēmumā par ārējām darbībām un uzdevumiem, C(2004)1597 85-2004, Brisele, 28.4.2004.

[16] 3. panta 3. punkts EFSA lēmumā, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, Parma, 2010. gada 7. decembris.

[17] Minēts iepriekš 45. punktā.

[18] Pēc nodarbinātības publiskajā sektorā: Good Practices for Preventing Conflict of Interest, ESAO, 2010. gads, 38.–39. lpp.

[19] Šajā sakarā ombuds atgādina, ka viņš jau ir paziņojis, ka "valsts pārvaldes iestāžu integritāte, pārredzamība un pārskatatbildība ir priekšnosacījumi un pamats sabiedrības uzticībai kā labas pārvaldības stūrakmenim... Uzticēšanās ir atkarīga no pārliecības par to ierēdņu integritāti, no kuriem tiek sagaidīts, ka viņi rīkosies tādā veidā, kas būs pakļauts visciešākajai sabiedrības kontrolei. Sk. P. N. Diamandouros, “Veicināt ES ierēdņu ētisku rīcību: Eiropas ombuda loma, Žana Monē lekcija, Bristoles Universitāte, 2011. gada 5. maijs.

[20] http://www.efsa.europa.eu/

[21] Šajā sakarā skatīt ombuda neseno ieteikuma projektu izmeklēšanā par sūdzību Nr. 882/2009/VL pret Eiropas Komisiju. Sk. arī 74. punktu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 3800/2006/JF pret Eiropas Komisiju.

[22] Lēmuma, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu, kā arī Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, 5. pantā ir noteikts:

"1. Bijušais darbinieks nekavējoties informē EFSA, ja pēc atļaujas piešķiršanas rodas jebkādas citas izmaiņas vienā vai vairākos apstākļos, kas saistīti ar viņa jauno vai turpmāko amatu un jau paziņoti EFSA.

2. EFSA pārbauda, vai grozīt nosacījumus vai izņēmuma gadījumos atsaukt atļauju, ņemot vērā šādas izmaiņas. Lēmumu pieņem EFSA izpilddirektors.

3. Neatkarīgi no pieņemamā lēmuma šā panta 1. punktā aprakstītajā gadījumā Cilvēkresursu nodaļa atgādina bijušajam darbiniekam par viņa pienākumiem pret EFSA un par to, ka EFSA patur tiesības veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu iepriekš minēto pienākumu izpildi."

[23] Saskaņā ar Civildienesta noteikumiem mērķis ir noteikt, vai jauna profesionālā darbība ir "saistīta ar ierēdņa veikto darbu".

[24] Līdzīgus apsvērumus skatīt 95.–104. punktā Eiropas Ombuda Lēmumā, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 476/2010/ANA pret Eiropas Komisiju.

[25] Eiropas Parlamenta 2011. gada 10. maija rezolūcija par 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu: ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (2010/2271(DEC), pieejams http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P7-TA-2011-0163&language=EN&ring=A7-2011-0149