Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) praksi neļaut kandidātiem pieteikties vairāk nekā vienam vienlaicīgam ES ierēdņu darbā pieņemšanas konkursam, pat ja viņi atbilst kritērijiem. EPSO atteicās ļaut sūdzības iesniedzējam pieteikties divos vienlaicīgos konkursos tulkotāju pieņemšanai darbā ES iestādēs un pārliecinoši nepaskaidroja šīs prakses piemērošanas iemeslus.

Ombuds konstatēja, ka šāda prakse varētu kavēt viskvalificētāko personu pieņemšanu darbā un ka attiecīgi EPSO būtu jāspēj sniegt pārliecinošu pamatojumu par šādas prakses iemesliem. Ombuds konstatēja, ka tas, ka EPSO nesniedza sūdzības iesniedzējam šādu pamatojumu, bija administratīva kļūme. Viņa arī konstatēja, ka jebkāda prakses turpināšana bez pamatota pamatojuma noteikti būtu arī administratīva kļūme. Tādēļ ombuds ieteica EPSO nekavējoties pārskatīt savu politiku attiecībā uz šo praksi.

Reaģējot uz to, EPSO izveidoja iekšēju pārdomu grupu, lai veiktu detalizētu ietekmes novērtējumu par jebkādām politikas izmaiņām šajā jomā. Novērtējums tiks iesniegts EPSO valdei līdz 2018. gada decembrim. Galīgo lēmumu pieņem padome. Tā kā EPSO rīkojas saskaņā ar viņas ieteikumu, ombude ir nolēmusi lietu slēgt.

Lieta attiecās uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) pagaidu darbinieka pārbaudes laika novērtējumu. Sūdzības iesniedzēja, kura tika atlaista pārbaudes laika beigās, apgalvoja, ka viņas novērtējumā ir vairāki procesuāli trūkumi. Turklāt EASO neatbildēja uz viņas sūdzībām, kas iesniegtas saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza EASO atbildēt uz sūdzībām. Viņa konstatēja, ka EASO ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sūdzības iesniedzējas pārbaudes laika objektīvu novērtējumu, un ir ievērojis sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par viņas turpmāko nodarbinātību. Tādējādi ombuds lietu slēdza.

ES ierēdņiem pirms pirmās paaugstināšanas amatā ir jāpierāda spēja strādāt trešā valodā. Kad sūdzības iesniedzējs, kurš strādā ES aģentūrā, nenokārtoja valodas prasmes eksāmenu savā trešajā valodā, viņš lūdza EPSO norādīt iemeslus salīdzinoši zemai pakāpei eksāmena rakstiskajā pārbaudījumā, kā arī informēt viņu par iespējamiem pārskatīšanas mehānismiem. Viņš uzskata, ka EPSO paskaidrojumi par viņa pakāpi šķita nekonsekventi, savukārt tā sākotnējā atbilde par pārskatīšanas iespējām bija nepareiza. Pēc sūdzības iesniedzēja uzstājības EPSO piekrita atkārtoti izvērtēt viņa rakstīšanas pārbaudījumu. Otrais vērtētājs apstiprināja sākotnējo atzīmi.

Ombude jautāja par šo jautājumu. Viņa izskatīja sūdzības iesniedzēja testu, kā arī abu vērtētāju novērtējumus. Ombuds nekonstatēja acīmredzamu kļūdu vai norādes par neobjektivitāti sūdzības iesniedzēja rakstiskās pārbaudes novērtējumā. Attiecībā uz kļūdaino informāciju par pārskatīšanas iespējām EPSO atzina savu kļūdu un atvainojās sūdzības iesniedzējam. Ombuds neuzskatīja, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana, un slēdza lietu. Tomēr viņa ierosināja uzlabot valodu prasmes pārbaužu dalībniekiem sniegto informāciju par procedūru un viņu pārskatīšanas/apelācijas tiesībām.

Lieta attiecās uz ECDC lēmumu izbeigt pagaidu darbinieka līgumu pārbaudes laika beigās.

Ombuds veica izmeklēšanu par šo jautājumu un uzskatīja, ka kopumā ECDC sniegtie paskaidrojumi par tā lēmumu nepaturēt sūdzības iesniedzēju darbā pārbaudes laika beigās ir pamatoti.

Tomēr ombuds uzskatīja, ka ECDC nav savlaicīgi paskaidrojis sūdzības iesniedzējam, a) ka jaunpienācēju novērtēšanas dialogā konstatētās problēmas ir tik nopietnas, ka attaisno sūdzības iesniedzēja līguma izbeigšanu, b) jomas, kurās viņam ir vajadzīgi uzlabojumi, izmantojot konkrētu un skaidru rīcības plānu. Tas, ka tas netika darīts, bija administratīva kļūme. Turklāt ombuds uzskata, ka apstākļos, kad ES struktūrai nav pietiekami daudz laika, lai pienācīgi novērtētu pagaidu darbinieka darbu, vai kad pagaidu darbiniekam nav bijusi pienācīga iespēja novērst trūkumus savā darbā, laba pārvaldība būtu pārbaudīt, vai pastāv "ārkārtas apstākļi", kas pamato pārbaudes laika pagarināšanu. Tā kā lietas materiālos nav pierādījumu, ka ECDC būtu nopietni izskatījis iespēju pagarināt sūdzības iesniedzēja pārbaudes laiku, ombuds izteica attiecīgu ierosinājumu uzlabojumiem nākotnē. Visbeidzot, ņemot vērā to, ka laba pārvaldība ir atvainoties par sliktu praksi, ombuds uzskata, ka ECDC būtu jāatzīst savas kļūdas šīs lietas izskatīšanā un jāatvainojas sūdzības iesniedzējam par šīm kļūdām.

Lieta attiecās uz Komisijas lēmumu mainīt tās sākotnējo priekšlikumu par Apvienotās Karalistes pensiju shēmā iegūto sūdzības iesniedzēja pensijas tiesību pārnešanu uz ES pensiju shēmu.

Komisija apgalvoja, ka tai bija jāmaina sākotnējais priekšlikums, jo tas bija balstīts uz vispārīgiem īstenošanas noteikumiem, kas priekšlikuma iesniegšanas brīdī jau bija novecojuši. Komisijas pārskatītais priekšlikums, kas bija mazāk labvēlīgs sūdzības iesniedzējam, bija balstīts uz pārskatītajiem vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, kas faktiski bija spēkā sākotnējā priekšlikuma iesniegšanas dienā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāievēro tās pirmais priekšlikums, ko viņš jau bija pieņēmis.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Komisijai nebija juridiska pienākuma iesniegt priekšlikumus par ārpus Savienības pensiju shēmas iegūto pensijas tiesību pārskaitīšanu un ka faktiski šādu pārskaitīto pensijas tiesību vērtības faktisku noteikšanu varēja veikt tikai pēc pārskaitīšanas. Faktiski tā bija Komisijas iedibināta prakse vienkārši labāk informēt savus ierēdņus par to, ko viņi varētu sagaidīt, ja viņi faktiski nolemtu pieprasīt savu pensijas tiesību pārnešanu uz ES pensiju shēmu.

Tāpēc ombuds slēdza sūdzību, secinot, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz OLAF darbībām pēc tam, kad tika saņemts trauksmes celšanas ziņojums, kurā Eiropas Aviācijas drošības iestāde (EASA) tika sasaistīta ar iespējamu manipulāciju ar aviācijas drošības pārbaudes ziņojumu. Pēc sākotnējā novērtējuma ombuds bija nobažījies par OLAF lēmumu izbeigt lietu un nodot lietu atpakaļ EASA, neraugoties uz to, ka trauksmes cēlējs bija apzināti izvēlējies sniegt ziņojumu OLAF, nevis EASA. Ombuds sākotnēji uzskatīja, ka šāds lēmums varētu negatīvi ietekmēt trauksmes celšanas noteikumu efektivitāti kopumā. Tāpēc viņa nolēma noskaidrot šo jautājumu.

Pēc OLAF lietu pārbaudes ombuds konstatēja, ka OLAF ir pienācīgi apsvēris, vai sākt izmeklēšanu. Izrādījās arī, ka OLAF faktiski nebija slēdzis lietu, bet bija lūdzis EASA izskatīt šo jautājumu un ziņot par izmeklēšanas rezultātiem. Turklāt OLAF bija paturējis tiesības uzsākt formālu izmeklēšanu vēlākā posmā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds konstatēja, ka OLAF ir pienācīgi izskatījis sūdzības iesniedzēja ziņojumu par trauksmes celšanu. Ombude norādīja, ka OLAF vajadzēja skaidrāk informēt sūdzības iesniedzēju, ka tā lietas nodošana EASA nenozīmē, ka OLAF neveiks nekādas turpmākas darbības šajā jautājumā. Šajā sakarā viņa izteica vēl vienu piezīmi.

Lieta attiecās uz sūdzības iesniedzēja atlaišanu no Eiropas Savienības policijas misijas darbinieka amata un viņa vēlāko lūgumu piekļūt dokumentiem, kas ietverti viņa personas lietā.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka sūdzības iesniedzēja atlaišana bija likumīga. Tomēr viņa arī konstatēja, ka misijai pirms sūdzības iesniedzēja atlaišanas bija jāgaida iekšējās pārskatīšanas procesa pabeigšana, kurā faktiski tika izskatīta sūdzības iesniedzēja situācija. Tādēļ ombude uzskatīja par lietderīgu risinājuma priekšlikumā lūgt Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) piedāvāt sūdzības iesniedzējam ex gratia maksājumu, atzīstot misijas pieļautās kļūdas. EĀDD pieņēma priekšlikumu un piedāvāja veikt ex gratia maksājumu EUR 2000 apmērā. Sūdzības iesniedzējs piedāvājumu nepieņēma. Ombuds uzskatīja, ka EĀDD piedāvātā summa ir atbilstoša un ka tādēļ nav pamata turpināt izmeklēšanu par šo lietas aspektu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja piekļuvi viņa personas lietai ombuds konstatēja, ka EĀDD nav pieļāvis administratīvu kļūmi.

Kopš 2014. gada 1. janvāra ES iestādēm ir pienākums ieviest iekšējos trauksmes celšanas noteikumus, kas attiecas uz trauksmes cēlēju aizsardzību, informācijas sniegšanu viņiem un procedūru trauksmes cēlēju sūdzību izskatīšanai par attieksmi pret viņiem. Lai nodrošinātu, ka ES administrācija dara visu iespējamo, lai mudinātu personas, kuras uzzina par nopietnu pārkāpumu vai ļaundarību, izteikties, ombuds pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu, kas adresēta Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

Ombuds ir vīlies, uzzinot no savām izmeklēšanām, ka līdz šim tikai divas no deviņām attiecīgajām iestādēm ir pieņēmušas vajadzīgos noteikumus. Iestāžu atbildes liecina, ka ir jādara daudz vairāk, lai sabiedrībai un potenciālajiem trauksmes cēlējiem parādītu, ka ES iestādes atzinīgi vērtē trauksmes celšanu un mudina trauksmes cēlējus virzīties uz priekšu, ka trauksmes cēlēji būs aizsargāti pret tās iestādes negatīvu rīcību, kuras labā viņi strādā, un ka viņu ziņojumi novedīs pie pienācīgas izmeklēšanas. Tāpēc ombuds slēdz lietu ar pamatnostādnēm turpmākiem uzlabojumiem, mudinot iestādes censties pēc iespējas ātrāk pabeigt diskusijas starpiestāžu līmenī un šajā procesā izmantot ombuda iekšējo noteikumu par trauksmes celšanu piemēru. Ombuds arī uzteic Komisiju un Revīzijas palātu par līdzšinējiem panākumiem šajā jautājumā.

Sūdzību iesniedza nevalstiska organizācija, un tā attiecās uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) rīcību saistībā ar potenciālu interešu konfliktu, kuru radīja situācija, ko mēdz apzīmēt kā tā saukto „virpuļdurvju principu” (ierēdņu aiziešana no valsts sektora un iekārtošanās darbā uzņēmumā, kas veic piegādes attiecīgajai valsts sektora organizācijai).

Ombuds uzsāka izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumu, ka EFSA nav pienācīgi risinājusi jautājumu par potenciālo interešu konfliktu, ko izraisīja šīs organizācijas bijušā darbinieka pāriešana darbā privātajā sektorā un ar to saistītas pretenzijas.

Izmeklēšanas rezultātā ombuds iesniedza EFSA trīs pagaidu ieteikumus. Iesniegtajā izvērstajā atzinumā EFSA apgalvoja, ka ir ievērojusi ombuda pagaidu ieteikumus.

Lēmumā, ar kuru lieta tika slēgta, ombuds konstatēja, ka:

i) EFSA ir veikusi pasākumus savu noteikumu un procedūru nostiprināšanai attiecībā uz vienošanās panākšanu ar esošajiem darbiniekiem par turpmāku iekārtošanos darbā „pēc virpuļdurvju principa” un prasību darbiniekiem dienesta laikā laicīgi atklāt informāciju par šīm darba vietām. Tomēr, tā kā EFSA nepamatoti ierobežoja to jautājumu loku, ko šādos apstākļos varētu uzskatīt par potenciālu interešu konfliktu, ombuds secināja, ka EFSA ir tikai daļēji pieņēmusi pirmo no ombuda pagaidu ieteikumiem.

ii) EFSA pilnībā neatzina to, ka nav ievērojusi attiecīgos procedūras noteikumus un nav veikusi pietiekami pamatīgu interešu konflikta izvērtēšanu attiecībā uz šo gadījumu un tātad nav īstenojusi otro no ombuda pagaidu ieteikumiem.

iii) EFSA ir veikusi rīcību, lai nodrošinātu, ka turpmāk, notiekot līdzīgiem gadījumiem, tā a) gūs pietiekamu informāciju, tostarp vismaz pietiekamas ziņas par darbinieka veiktajiem pienākumiem savā organizācijā, precīzu jaunās piedāvātās darba vietas aprakstu un informāciju par iespējamām saiknēm starp jauno un iepriekšējo darba vietu, b) veiks turpmāku pēc iespējas rūpīgu izvērtēšanu un c) atbilstīgi dokumentēs izvērtēšanas rezultātus.  Tātad EFSA ir pieņēmusi un īstenojusi trešo no ombuda pagaidu ieteikumiem.

Papildus, lai uzlabotu stāvokli saistībā ar pirmā pagaidu ieteikuma īstenošanu, ombuds izteica četrus turpmākus aizrādījumus, kuros lūdza EFSA apsvērt papildu izmaiņas īstenotajās procedūrās un lietotajās veidlapās.

2001. gadā ES delegācijas vadītājs atļāva trim vietējiem aģentiem strādāt nepilnu darba laiku. 2009. gadā šie trīs aģenti lūdza delegācijas vadītāju pagarināt atļaujas strādāt nepilnu darba laiku termiņu. Viņu lūgums tika noraidīts. Izņēmuma kārtā pagarinājums tika piešķirts tikai līdz 2010. gada beigām. Savu sūdzību Eiropas ombudam viņi galvenokārt pamatoja ar apgalvojumu, ka Eiropas Ārējās darbības dienests ("EĀDD") nav sniedzis pārliecinošus iemeslus, kāpēc bija pieņemts lēmums nepiešķirt atļaujas strādāt nepilnu darba laiku .

Ombuda izmeklēšana sākotnēji tika uzsākta pret Eiropas Komisiju. Sākot ar 2011. gada 1. janvāri, pēc kompetenču nodošanas atbildību par visiem lēmumiem attiecībā uz darbiniekiem ES delegācijās, pārņēma Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD). Tādējādi šīs izmeklēšanas izpratnē EĀDD aizstāja Komisiju.

Savā atzinumā EĀDD paskaidroja, ka nav varējis pagarināt trim vietējiem aģentiem piešķirtās atļaujas strādāt nepilnu darba laiku termiņu norādīto iemeslu dēļ: (i) vietējos tiesību aktos nav paredzēta vispārēja prakse atļaut strādāt nepilnu darba laiku, un šajā sakarā pastāv "nesaistoši noteikumi"; (ii) ES īpašajos noteikumos par vietējiem aģentiem nav iekļauti nekādi noteikumi par atļauju strādāt nepilnu darba laiku; un (iii) nepastāv "dienesta intereses", saskaņā ar kurām būtu atļauts strādāt nepilnu darba laiku.

Ombuds uzskatīja EĀDD atteikumu pagarināt atļauju trim vietējiem aģentiem strādāt nepilnu darba laiku par nepamatotu. Viņš uzskatīja, ka nepilna laika darbs ir vismaz vispārpieņemta iespēja, kas atļauta atbilstoši vietējiem tiesību aktiem. Pat tādā gadījumā, ja vietējos tiesību aktos nav "saistošu noteikumu", ar kuriem noteikts, ka iespēja strādāt nepilnu darba laiku obligāti jāpiešķir pēc pieprasījuma, darba līguma puses var pēc savas izvēles vienoties un paredzēt šādu iespēju. Turklāt, ja ES īpašajos noteikumos par vietējiem aģentiem nav nekādu norāžu par nepilna laika darbu, ar tiem arī nav aizliegts vienoties par šādu kārtību. Visbeidzot, ombuds norādīja uz attiecīgajiem Starptautiskās Darba organizācijas noteikumiem, kuros visos nepilna laika darbs atzīts kā atbilstoša nodarbinātības forma darbiniekiem ar ģimenēm.

Sākotnēji ombuds vērsās pie EĀDD ar priekšlikumu par mierizlīguma panākšanu un vēlāk arī iesniedza ieteikuma projektu. Pēc ieteikuma projekta saņemšanas EĀDD paskaidroja, kāpēc sūdzības iesniedzēja lūgumu noraidījums bija atbilstošs dienesta interesēm. Turklāt EĀDD informēja ombudu, ka ir atsāktas sarunas ar Komiju par iespēju atļaut vietējiem aģentiem strādāt nepilnu darba laiku. Ombuds pieņēma šo paskaidrojumu un uzskatīja, ka EĀDD veicis nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu viņa ieteikuma projektu. Līdz ar to viņš  lietu slēdza.