Sūdzības priekšvēsture

1. Šis iebildums attiecas uz procedūrām un praksi, ko piemēro Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) saistībā ar iespējamo interešu konfliktu, kas rodas, kad darbinieks, kurš aiziet no darba, pārceļas uz biotehnoloģijas uzņēmumu. Situāciju, kas rada šāda veida interešu konfliktu, bieži dēvē par "virpuļdurvju efektu"[1].

2. Sūdzības iesniedzējs, Vācijas bezpeļņas organizācija, sūdzējās par EFSA rīcību saistībā ar zinātniskā koordinatora un EFSA Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) nodaļas vadītāja (turpmāk “bijušais darbinieks”) pārcelšanu uz biotehnoloģijas uzņēmumu, lai ieņemtu Biotehnoloģiju regulatīvo jautājumu vadītāja amatu. Konkrētāk, sūdzības iesniedzēja pauda bažas par to, ka bijusī darbiniece savu jauno amatu sāka pildīt 2008. gada maijā, t. i., mazāk nekā divus mēnešus pēc viņas aiziešanas no darba, un ka EFSA nav noteikusi nedz nogaidīšanas periodu, nedz nosacījumus pārcelšanai citā amatā, kā tā bija pilnvarota to darīt saskaņā ar Civildienesta noteikumiem [2].

3. Pirms vēršanās pie Eiropas Ombuda sūdzības iesniedzējs veica šādas darbības. Pirmkārt, ar 2009. gada 8. novembra vēstuli tā lūdza EFSA sniegt informāciju par attiecīgo pārcelšanos. Otrkārt, 2009. gada 10. novembrī tā publicēja paziņojumu presei, kurā tā pārmeta EFSA pārskatāmības trūkumu šajā jautājumā. Treškārt, 2009. gada 24. novembrī tā lūdza piekļuvi visiem dokumentiem, kas attiecas uz EFSA lēmumu ļaut bijušajai darbiniecei pārcelties jaunajā amatā.

4. EFSA 2009. gada 9. decembrī sazinājās ar savu bijušo darbinieci un informēja viņu par sūdzības iesniedzējas uzdotajiem konkrētajiem jautājumiem. EFSA uzsvēra, ka ierēdņiem, kuri plāno veikt jebkādu darbu divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, ir pienākums par to informēt savu iestādi. Turklāt tā norādīja, ka "[f] rom HR ieraksts laikā, kad jūs aizbraucāt, jūs neesat norādījis nevienu konkrētu darbu. Vai jūs būtu tik laipni mūs informēt par šo aspektu, lai mums būtu visa nepieciešamā informācija?"

5. Savā 2009. gada 11. decembra atbildē bijusī darbiniece norādīja, ka viņas līgums ar EFSA beidzās 2008. gada 31. martā un ka pēc tam viņa bija aktīvi nodarbināta tikai 2008. gada 15. maijā, kad viņa stājās jaunajā amatā. Bijusī darbiniece 2008. gada 19. maija e-pasta vēstulē informēja savus "bijušos EFSA kolēģus un ĢMO ekspertu grupas locekļus "par savu jauno darbu. Bijušais darbinieks pēc tam paziņoja, ka “toreiz es vairākkārt tikos ar EFSA kā [biotehnoloģijas uzņēmuma] pārstāvis EuropaBio [biotehnoloģijas uzņēmumu apvienības] delegācijā un piedalījos trīspusējā sanāksmē ar EFSA un Eiropas Komisiju 2009. gada 5. martā”.

6. Ar 2009. gada 21. decembra e-pasta vēstuli EFSA pateicās tās bijušajai darbiniecei par sniegto skaidrojumu un atgādināja viņai par viņas pienākumiem pēc aiziešanas no dienesta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu.

7. EFSA 2010. gada 11. janvārī atbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2009. gada 8. un 24. novembra pieprasījumiem. Savā vēstulē EFSA vispirms uzsvēra savus pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi un piekļuvi dokumentiem. Otrkārt, tā apstiprināja, ka no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam tās bijusī darbiniece bija ĢMO nodaļas vadītāja, un īsi aprakstīja viņas uzdevumus. Pēc tam EFSA uzsvēra savu stingro politiku attiecībā uz interešu deklarācijām, kas attiecas uz visiem tās darbiniekiem. Tā apstiprināja, ka neiebilst pret šādu rīcību. Treškārt, EFSA pievienoja pieprasītos dokumentus, tostarp iepriekš minēto e-pasta saraksti starp bijušo darbinieku un EFSA.

8. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 14. janvārī publicēja paziņojumu presei, kurā tas kritizēja EFSA nostāju šajā jautājumā. Paziņojumā presei bija atsauce uz bijušās darbinieces 2008. gada 19. maija e-pasta vēstuli EFSA, kurā viņa norādīja, ka viņa "... būs starp tiem, kas jautā par progresu konkrētās lietās." Saskaņā ar sūdzības iesniedzējas paziņojumu presei "savā iepriekšējā amatā EFSA viņa bija atbildīga tieši par šo ekspertu grupu, kas nodarbojas ar šādiem pieteikumiem".

9. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 24. martā iesniedza šo sūdzību ombudam.

Izmeklēšanas priekšmets

10. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādiem apgalvojumiem un prasībām:

Apgalvojums:

EFSA pienācīgi nerisināja jautājumu par iespējamu interešu konfliktu, bijušajam darbiniekam pārceļoties uz biotehnoloģijas uzņēmumu.

Ombuds nosūtīja EFSA sūdzības iesniedzēja argumentu, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka EFSA saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu būtu vai nu jāaizliedz pārcelšanās, vai arī jānosaka nosacījumi.

Prasības:

(1) EFSA būtu jāatzīst, ka tā šajā gadījumā nav rīkojusies, lai novērstu iespējamu interešu konfliktu.

(2) EFSA būtu jāapņemas turpmāk pieņemt proaktīvāku un kritiskāku pieeju attiecībā uz procedūrām, ko tā piemēro darbiniekiem, kuri aiziet no darba.

11. Ombude arī norādīja, ka iemesli, kuru dēļ EFSA nolēma, ka tās bijušās darbinieces veiktais darbs nav saistīts ar viņas EFSA darbu, nebija acīmredzami no pieejamās informācijas, jo īpaši nebija skaidrs, vai EFSA bija kādas zināšanas par uzdevumiem, ko bijusī darbiniece veiks savā jaunajā darbā. Tāpēc ombude lūdza EFSA savā atzinumā iekļaut pilnīgu skaidrojumu par iemesliem, uz kuriem tā balstīja savu lēmumu necelt iebildumus. Turklāt ombude pieprasīja sarakstu ar visu saraksti un iekšējām piezīmēm/briefingiem, kas attiecas uz šo lietu, kā arī sīkāku informāciju par sanāksmēm, ko bijusī darbiniece rīkojusi ar EFSA divu gadu laikā pēc viņas aiziešanas.

12. Ombuds uzsvēra EFSA, ka viņa izmeklēšana attiecās tikai uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem un pretenzijām pret EFSA. Sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis, lai tā sūdzība tiktu izskatīta publiski. Lai gan ombudam ir pilnvaras pēc savas iniciatīvas pasludināt sūdzību par konfidenciālu, lai aizsargātu trešās personas intereses [3], šajā gadījumā viņš nolēma neīstenot šīs pilnvaras, jo sabiedrības interesēs ir, lai sūdzība tiktu izskatīta pārredzami. Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzējs jau bija publicējis sūdzību. Šajā sakarā ombuds informēja EFSA, ka viņam nebūs iebildumu, ja EFSA uzskatīs par lietderīgu informēt savu bijušo darbinieku par sūdzību un tās atzinumu par to.

Izmeklēšana

13. Ombuds 2010. gada 25. maijā lūdza EFSA sniegt atzinumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem. EFSA2010. gada 23. jūlijā nosūtīja savu atzinumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 20. augustā iesniedza savus apsvērumus.

14. Ombuds 2010. gada 4. oktobrī nolēma veikt papildu izmeklēšanu un aicināja EFSA sīkāk izklāstīt sākotnējā atzinumā ietverto informāciju. EFSA2010. gada 30. novembrī nosūtīja atbildi uz ombuda papildu izmeklēšanu. EFSA2010. gada 20. decembrī iesniedza papildu informāciju, lai papildinātu savu atbildi uz ombuda papildu izmeklēšanām. Šī papildu atbilde tika nosūtīta arī sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 24. februārī iesniedza savus apsvērumus.

15. Ombuds 2011. gada 7. decembrī nosūtīja EFSA ieteikumu projektu. EFSA 2011. gada 13. decembrī nosūtīja sākotnējo atbildi uz ombuda ieteikumu projektu un 2012. gada 22. martā nosūtīja sīki izstrādātu atzinumu par to. EFSA pieprasīja, lai tās sīki izstrādātā atzinuma III un IV pielikums netiktu izpausts sūdzības iesniedzējam datu aizsardzības apsvērumu dēļ. Ombuds 2012. gada 11. aprīlī atgrieza šos dokumentus EFSA, pamatojoties uz to, ka tās pieprasījums neatbilda Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu [4] 4. panta 4. punktam. Ombuds nosūtīja sūdzības iesniedzējam EFSA sīki izstrādāto atzinumu un pārējos pielikumus un aicināja to līdz 2012. gada 31. maijam nosūtīt savus apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 18. aprīlī nosūtīja savus apsvērumus par EFSA sīki izstrādāto atzinumu [5]. EFSA 2012. gada 24. maijā informēja ombudu, ka tā ir saņēmusi III un IV pielikumā minēto personu piekrišanu izpaust savu sīki izstrādāto atzinumu saturu un ka tādēļ šos pielikumus, kurus tā atkārtoti nosūta ombudam, var izpaust sūdzības iesniedzējam. Ombuds pārsūtīja šos dokumentus sūdzības iesniedzējam un aicināja to iesniegt apsvērumus līdz 2012. gada 30. jūnijam. Sūdzības iesniedzējs neiesniedza nekādus papildu apsvērumus.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka EFSA nav pienācīgi risinājusi jautājumu par iespējamu interešu konfliktu saistībā ar tās bijušā darbinieka pārcelšanos uz biotehnoloģijas uzņēmumu, un ar to saistītie apgalvojumi

Ombudam iesniegtie argumenti

16. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EFSA saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu bija vai nu jāaizliedz pārcelšanās, vai arī jānosaka nosacījumi.

17. EFSA2010. gada 11. janvāra atbildē sūdzības iesniedzējam norādīja, ka tā nav izteikusi iebildumus pret šo pārcelšanu. Šķiet, ka EFSA savu secinājumu ir balstījusi uz apsvērumu, ka tās bijušajai darbiniecei nebija attiecīgu lēmumu pieņemšanas pilnvaru EFSA, ņemot vērā, ka viņas nodaļa EFSA ĢMO ekspertu grupai piedāvāja tikai sekretariāta atbalstu.

18. Kā minēts iepriekš, savā vēstulē, ar kuru tika uzsākta šīs sūdzības izmeklēšana, ombuds lūdza EFSA savā atzinumā iekļaut pilnīgu skaidrojumu par iemesliem, ar kuriem tā pamatoja savu lēmumu necelt iebildumus. Turklāt ombude pieprasīja sarakstu ar visu saraksti un iekšējām piezīmēm/briefingiem, kas attiecas uz šo lietu, kā arī sīkāku informāciju par sanāksmēm, ko bijusī darbiniece rīkojusi ar EFSA divu gadu laikā pēc viņas aiziešanas.

19. EFSA savā atzinumā sniedza faktu izklāstu par bijušā darbinieka pāriešanu uz biotehnoloģijas uzņēmumu. Konkrētāk, EFSA norādīja, ka, beidzoties viņas līguma termiņam 2008. gada martā, viņa bija ĢMO nodaļas vadītāja, kas nodrošināja sekretariāta atbalstu ĢMO ekspertu grupai. ĢMO nodaļā ir EFSA darbinieki, kas nodrošina pastāvīgu sekretariātu neatkarīgiem zinātniskiem ekspertiem, kurus EFSA valde iecēlusi par ĢMO ekspertu grupas locekļiem.

20. EFSA uzsvēra, ka saskaņā ar tiesību aktiem [6] tikai ĢMO ekspertu grupas locekļi ir tiesīgi apstiprināt EFSA zinātniskos atzinumus par pieteikumiem, kas iesniegti saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Ģenētiski modificētas pārtikas un barības regulu [7] vai Direktīvu par apzinātu izplatīšanu [8]. Turklāt EFSA norādīja, ka tās darbinieki nevar būt EFSA zinātnes ekspertu grupu locekļi, un sniedza informāciju par procedūru, kas ievērota tās zinātnes ekspertu grupu locekļu atlasē [9].

21. EFSA paskaidroja, ka lielākā daļa tās darbinieku tiek nodarbināti uz piecu gadu līgumu pamata kā pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki ar iespēju tos pagarināt. Civildienesta noteikumu 16. pantā bijušajiem darbiniekiem ir noteikts pienākums informēt EFSA par savu nodomu veikt profesionālo darbību divus gadus pēc aiziešanas no EFSA, lai iecēlējinstitūcija varētu izvērtēt, vai tas var radīt interešu konfliktu.

22. Šajā lietā EFSA norādīja, ka tās bijusī darbiniece savu jauno darbu uzsāka 2008. gada maijā un ka 2008. gada 19. maijā viņa par to informēja EFSA. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu EFSA novērtēja sniegto informāciju un uzskatīja, ka viņas iepriekšējais uzdevums bija vadīt sekretariātu, kas atbalsta EFSA neatkarīgos zinātniskos ekspertus. Faktiski viņa nebija lēmumu pieņēmēja attiecībā uz EFSA zinātniskajiem ieteikumiem, jo tā ir ĢMO ekspertu grupas locekļu ekskluzīvā loma. Viņa arī nepieņēma lēmumus par atļauju vai apstiprinājumu, jo saskaņā ar likumu tas ir riska pārvaldītāju, nevis EFSA uzdevums. Tāpēc EFSA neizteica iebildumus.

23. EFSA 2009. gada novembrī vēlreiz pārbaudīja bijušās darbinieces nodarbinātības statusu un atgādināja viņai par viņas pienākumiem attiecībā uz konfidencialitāti. Turklāt EFSA norādīja, ka tās darbiniekiem ir pienākums atturēties no jebkādas neatļautas tādas informācijas izpaušanas, kas saņemta, pildot savus pienākumus, ja vien šī informācija jau nav publiskota vai pieejama sabiedrībai, lai gan pēc aiziešanas no dienesta viņiem vairs nav piekļuves privileģētai informācijai. EFSA uzsvēra, ka tā nekad nav uzzinājusi par pierādījumiem, kas liecinātu, ka tās bijusī darbiniece ir pārkāpusi savus pienākumus, kā izklāstīts iepriekš. Tā piebilda, ka, ja šādi pārkāpumi notiktu, tiktu veikti atbilstoši pasākumi.

24. Attiecībā uz ombuda pieprasīto informāciju EFSA pārsūtīja saraksti ar sūdzības iesniedzēju. EFSA arī iesniedza sanāksmju datumus starp EFSA un tās bijušo darbinieci jaunajā amatā, kas ietver i) divas sanāksmes starp Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju ģenerāldirektorātu, EFSA un EuropaBio, kuras notika 2009. gada 5. martā un 2010. gada 3. martā, ii) EFSA ĢMO darbsemināru ar ieinteresētajām personām un iii) divas EFSA tehniskās sanāksmes ar ieinteresētajām personām un pieteikumu iesniedzējiem, kuras notika 2009. gada 5. martā un 2009. gada 29. aprīlī.

25. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos nepiekrita EFSA apgalvojumam, ka tās bijušais darbinieks "nepieņem tiešus lēmumus par ĢMO tirgus pieteikumiem." Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka " kā vadošajai darbiniecei viņai noteikti būtu bijuši daudzi veidi, kā ietekmēt ĢMO komisijas darbu (lēmumu sagatavošana, pamatnostādņu izstrāde, tikšanās ar ieinteresētajām personām). Tā kā pēc viņas atkāpšanās no amata nebija nogaidīšanas perioda, viņas konkrētie kontakti un zināšanas bija ārkārtīgi svarīgi viņas jaunajam darbam. Ir nepieņemami, ka EFSA samazina [tās bijušā darbinieka] lomu, lai vienkārši izvairītos no viņu vadības lēmumu kritikas."

26. Turklāt sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EFSA paziņojumā atklājās, ka tās bijusī darbiniece informēja EFSA par savu jauno amatu tikai 2008. gada 19. maijā, t. i., pēc tam, kad viņa jau bija stājusies darbā pie sava jaunā darba devēja. Tas nozīmēja, ka viņa bija sākusi savu jauno darbu, nesaņemot EFSA apstiprinājumu. Tikai 2009. gada novembrī pēc sūdzības iesniedzējas publiskās saziņas EFSA reaģēja un sazinājās ar savu bijušo darbinieku, lai atgādinātu viņai par viņas pienākumiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka gan juridisko prasību, gan laika ziņā EFSA rīcība bija nepiemērota un nepietiekama. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka EFSA atbildē ir apstiprināts, ka tā nav pienācīgi risinājusi jautājumu par iespējamu interešu konfliktu.

27. Attiecībā uz sanāksmju sarakstu, kas pievienots EFSA atzinumam, sūdzības iesniedzējs pauda bažas par bijušā darbinieka lomu EFSA un biotehnoloģijas uzņēmumu sanāksmēs. Tā pauda viedokli, ka var uzskatīt, ka bijušais darbinieks šajās sanāksmēs ir rīkojies kā lobists.

28. Savās turpmākajās izmeklēšanās ombuds lūdza EFSA sniegt visu pieejamo informāciju, kas dokumentē EFSA novērtējumu par iespējamo interešu konfliktu, piemēram, e-pasta saraksti, lietas piezīmes vai EFSA kompetentā dienesta lēmumu.

29. Turklāt ombuds lūdza EFSA iesniegt papildu dokumentus un/vai informāciju, lai ļautu viņam gūt labāku izpratni par bijušā darbinieka uzdevumiem, strādājot EFSA. Konkrētāk, ombuds lūdza: 1) darba sludinājums par ĢMO nodaļas vadītāja amatu; 2) bijušā darbinieka pieteikumu, tostarp tā pielikumus; 3) visus viņas novērtējuma ziņojumus; un 4) jebkādus iekšējos noteikumus un/vai pamatnostādnes, kas attiecas uz šo jautājumu, un, konkrētāk, a) jebkādu informāciju/pamatnostādnes, kas paziņotas darbiniekiem par interešu konfliktiem, un b) jebkādus noteikumus par to, kā EFSA pati risina interešu konfliktus, piemēram, noteikumus par to, kas tos novērtē un kā, un to, vai pastāv interešu konflikts saistībā ar bijušā darbinieka darbībām pēc viņa dienesta beigām EFSA.

30. Tajā pašā vēstulē ombuds atzina informāciju, ko EFSA viņam sniedza saistībā ar sanāksmēm, kuras bijušajam darbiniekam bija ar EFSA divu gadu laikā pēc viņa aiziešanas. Pilnīguma labad ombude pieprasīja arī sīkāku informāciju par visām iekšējām sanāksmēm un sanāksmēm ar ārējām ieinteresētajām personām (tostarp visus pieejamos protokolus), kurās bijusī darbiniece piedalījās pēdējo 12 mēnešu laikā, kopš viņa bija nodarbināta EFSA.

31. Atbildē uz ombuda papildu izmeklēšanu EFSA apstiprināja, ka iepriekš sniegtā informācija par bijušā darbinieka pārcelšanos ir pilnīga. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. panta noteikumiem EFSA "nav skaidri paziņojusi par savu piekrišanu jaunajam darba uzdevumam" .

32. Pēc tam EFSA atkārtoja, ka tās bijušais darbinieks darbojās kā ĢMO nodaļas vadītājs, ka ĢMO nodaļu veido EFSA darbinieki un ka tā nodrošina pastāvīgu sekretariātu un administratīvu atbalstu ĢMO ekspertu grupai. Savukārt ĢMO pieteikumus apstiprina tikai ĢMO ekspertu grupas locekļi, savukārt EFSA darbinieki nevar būt nevienas EFSA zinātnes ekspertu grupas vai tās zinātniskās komitejas sastāvā. Līdz ar to tās bijušais darbinieks nepieņēma lēmumus attiecībā uz EFSA zinātniskajiem rezultātiem, jo tā ir ĢMO ekspertu grupas locekļu ekskluzīvā loma. Viņa arī nepieņēma lēmumus par atļauju piešķiršanu vai apstiprināšanu, jo riska pārvaldītāju pienākumus uzņemas Komisija un ES dalībvalstis, nevis EFSA.

33. Attiecībā uz šī sprieduma 29. punkta 4. apakšpunktu EFSA iesniedza vairākus dokumentus. Svarīgākie dokumenti šīs izmeklēšanas vajadzībām ir šādi: EPNI Rīcības kodekss par interešu deklarācijām, kas bija spēkā no 2004. gada marta līdz 2007. gada septembrim un ko aizstāja ar dokumentu (ii); EFSA interešu deklarācijas politika (saskaņā ar EFSA valdes 2007. gada 5. oktobra lēmumu); iii) vadlīnijas par interešu deklarācijām (piemērojamas no 2007. gada 8. septembra); iv) iespējamo interešu konfliktu noteikšanas un risināšanas procedūru (piemēro no 2007. gada 8. septembra); un v) EPNI lēmumu par ārējām darbībām un uzdevumiem (piemēro no 2004. gada 28. aprīļa).

34. Visbeidzot, EFSA iesniedza to sanāksmju protokolu, kurās tās bijusī darbiniece piedalījās pēdējā gadā, kad viņa bija nodarbināta EFSA.

35. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par EFSA atbildi uzsvēra, ka bijušā darbinieka pāreja no EFSA uz biotehnoloģijas uzņēmumu bez nogaidīšanas perioda nav pieņemama no sabiedrības interešu viedokļa un ir pretrunā Civildienesta noteikumiem. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu ir jāizvairās no interešu konfliktiem gan darba laikā, gan pēc aiziešanas no dienesta.

36. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka nav šaubu par to, ka bijušās darbinieces veiktais darbs viņas jaunajā darbavietā ir saistīts ar darbu, ko viņa veica, strādājot EFSA, un ir pretrunā iestādes likumīgajām interesēm. Tomēr EFSA neuzņēmās nekādu iniciatīvu, lai liegtu [viņai] pāriet uz lobista amatu [biotehnoloģijas uzņēmumā], kas ir viens no lielākajiem ģenētiski modificētu augu ražotājiem. Nav šaubu, ka EFSA vadība nav izpildījusi savus pienācīgas rūpības pienākumus un īpašos pienākumus saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem."

37. Pēc tam sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos galveno uzmanību pievērsa izmeklēšanai par ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāju un viņa darbību Starptautiskajā Dzīvības zinātņu institūtā (ILSI). Tā apgalvoja, ka pastāv saikne starp ĢMO nodaļas vadītāju un ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāju laikā, kad "EFSA pieņēma daudzus svarīgus lēmumus." Tā lūdza ombudu sīkāk izmeklēt šīs attiecības un, konkrētāk, iespējamo interešu konfliktu attiecībā uz ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāju.

Ombuda novērtējums, kura rezultātā tika sagatavoti ieteikumu projekti

38. Ombuds precizēja savas analīzes tvērumu attiecībā uz šo sūdzību un paskaidroja, kurus jautājumus viņš risinās un kurus viņš nerisinās. Šajā sakarā viņš izteica divas ievada piezīmes. Pirmkārt, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību ("LESD") ombuda pilnvaras ir izmeklēt sūdzības par Savienības iestāžu pieļautām administratīvām kļūmēm. Ombuds apzinājās, ka, lai gan šī izmeklēšana attiecas uz apgalvojumu par EFSA, EFSA rīcība ir nesaraujami saistīta ar faktiskajiem apstākļiem, kas saistīti ar tās darbinieka aiziešanu. Kā minēts iepriekš 12. punktā, ombuds informēja EFSA, ka viņam nebūs iebildumu, ja tā uzskatīs par lietderīgu informēt savu bijušo darbinieku par sūdzību un tās atzinumu par to. Tomēr tajā pašā laikā ombuds uzsvēra, ka viņa izmeklēšanas priekšmets nav EFSA bijušā darbinieka rīcības pamatotība, bet gan pret EFSA izteiktie apgalvojumi un pretenzijas.

39. Pārejot pie otrās ievada piezīmes, ombuds norādīja, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs pirmo reizi šajā izmeklēšanā ir izvirzījis sūdzību par ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāja lomu. Tika uzskatīts, ka ĢMO darba grupas priekšsēdētāja pieminēšanai ir divi mērķi. No vienas puses, lai atspēkotu EFSA argumentu, ka tās bijusī darbiniece nav pieņēmusi tiešus lēmumus, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņa varēja ietekmēt pieņemtos lēmumus, sazinoties ar ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāju. Tomēr, no otras puses, sūdzības iesniedzējs arī aicināja ombudu pārbaudīt attiecības starp ĢMO ekspertu grupas priekšsēdētāju un viņa darbībām ILSI un izmeklēt iespējamo interešu konfliktu, kas izriet no šīm attiecībām.

40. Ombuds uzsvēra, ka šī izmeklēšana tika sākta, lai izmeklētu, vai EFSA ir pienācīgi risinājusi iespējamo interešu konfliktu, kas izriet no tās darbinieka pārcelšanās uz biotehnoloģijas uzņēmumu un ko sūdzības iesniedzējs minēja savā sākotnējā sūdzībā. Ombuda rīcībā bija pietiekama informācija, lai izvērtētu iepriekš minēto jautājumu. Tāpēc viņš neuzskatīja par lietderīgu šajā izmeklēšanā iekļaut papildu jautājumu, ko sūdzības iesniedzējs izvirzīja savos apsvērumos, jo tas neizbēgami aizkavētu viņa lēmuma pieņemšanu šajā lietā. Tomēr sūdzības iesniedzējs varēja brīvi iesniegt jaunu sūdzību par šo turpmāko jautājumu pēc tam, kad šajā sakarā bija atbilstoši vērsies pie EFSA [10].

41. Pārejot pie analīzes, ombuds uzskatīja, ka apgalvojums ietver divus aspektus, proti, procesuālo aspektu un materiālo aspektu. Apgalvojuma procesuālais aspekts ir vērsts uz jautājumu, vai EFSA ir ievērojusi piemērojamās procedūras attiecībā uz tās bijušo darbinieku. Apgalvojuma būtiskais aspekts attiecas uz EFSA veikto novērtējumu pēc būtības.

42. Civildienesta noteikumos ir ietverti noteikumi un principi, kas EFSA ir jāpiemēro, pildot savus procesuālos un materiālos pienākumus. Šo noteikumu un principu mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības intereses, nodrošinot tās personāla lojalitāti, neatkarību un integritāti. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā īpašie noteikumi būtu jāaplūko, ņemot vērā LESD 298. pantu, kurā noteikts, ka “veicot savus uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu.”

43. Šajā sakarā ombuds uzskatīja par lietderīgu atgādināt jo īpaši šādus Civildienesta noteikumu noteikumus:

"11.a pants

1. Ierēdnis, pildot savus pienākumus, ja vien turpmāk nav paredzēts citādi, neizskata jautājumus, kuros viņam ir tieša vai netieša personiska ieinteresētība, kas varētu mazināt viņa neatkarību, un jo īpaši ģimenes un finansiālās intereses.

2. Ierēdnis, kuram, pildot savus pienākumus, ir jāizskata kāds no iepriekš minētajiem jautājumiem, nekavējoties par to informē iecēlējinstitūciju. Iecēlējinstitūcija veic visus vajadzīgos pasākumus un jo īpaši var atbrīvot ierēdni no atbildības šajā jautājumā.

3. Ierēdnis uzņēmumos, kas ir pakļauti tās iestādes vadībai, kurā viņš strādā, vai kam ir darījumi ar šo iestādi, nedrīkst ne tieši, ne netieši saglabāt, ne iegūt tāda veida vai apmēra ieinteresētību, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību pienākumu izpildē.

12. pants

Ierēdnis atturas no jebkādas rīcības vai uzvedības, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt viņa stāvokli.

...

16. pants

Ierēdnim pēc aiziešanas no dienesta joprojām ir pienākums izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

Ierēdņi, kas plāno iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to informē savu iestādi. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, ko ierēdnis veicis pēdējo trīs dienesta gadu laikā, un var radīt konfliktu ar iestādes likumīgajām interesēm, iecēlējinstitūcija, ņemot vērā dienesta intereses, var vai nu aizliegt ierēdnim to veikt, vai arī sniegt savu piekrišanu ar jebkādiem nosacījumiem, ko tā uzskata par piemērotiem. Iestāde, apspriedusies ar Apvienoto komiteju, paziņo savu lēmumu 30 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja līdz minētā termiņa beigām šāds paziņojums nav sniegts, to uzskata par netiešu piekrišanu."

44. Turklāt attiecīgajā laikā spēkā esošā EFSA lēmuma par ārējām darbībām un uzdevumiem [11] 18. pantā, kura "mērķis bija novērst interešu konfliktu rašanos, neuzliekot nepamatotus ierobežojumus ierēdņu ārējām darbībām", bija noteikts:

"1. Ierēdnis, kas atstāj Komisijas dienestu [12], paraksta paziņojumu, aizpildot iecēlējinstitūcijas izsniegtu veidlapu, lai apliecinātu, ka viņš zina par saviem pastāvīgajiem pienākumiem pret Komisiju, jo īpaši saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16., 17.b un 19. pantu.

2. Divus gadus pēc aiziešanas no Komisijas bijušais ierēdnis, kas vēlas sākt darbu vai ārēju darbību, informē iecēlējinstitūciju. Bijušais ierēdnis jo īpaši sniedz:

aprakstu par darbību, ko viņš veicis pēdējo trīs gadu laikā, aktīvi strādājot Komisijā;

tās darbības aprakstu, kuru viņš vēlas sākt, tostarp informāciju par amatu, kurā viņš ieņems, un paredzamo darbības ilgumu;

potenciālā darba devēja nosaukums, adrese un tālruņa numurs;

- darba devēja darbības jomas;

- saikni ar viņa iepriekšējām funkcijām Komisijā, ja tāda ir.

Šajā nolūkā bijušais ierēdnis aizpildīs un iesniegs Komisijai iecēlējinstitūcijas izsniegto pieteikuma veidlapu.

3. Jebkura atļauja, ko piešķir saskaņā ar šo pieteikuma veidlapu atbilstīgi šā panta 2. punktam, attiecas tikai uz nodarbinātību pie norādītā darba devēja un uz jebkuru personu, ar kuru darba devējs apvienojas vai pārceļ uzņēmumu, kurā ierēdnis ir nodarbināts...”

45. Iepriekš citētie noteikumi lielā mērā ir pārņemti un sīkāk izstrādāti jaunākajā EFSA lēmumā, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu [13] un ko ombudam iesniedza izmeklēšanas gaitā.

46. Ir skaidrs, ka apvienotais tiesiskais regulējums, kas izveidots ar iepriekš izklāstītajiem noteikumiem, uzliek šādus procesuālos pienākumus ierēdņiem un līdz ar to arī pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem [14]. Darbiniekam, pirmkārt, ir jāinformē sava iestāde par savu nodomu sākt algotu vai nealgotu profesionālo darbību citur un jāsniedz pietiekama informācija, piemēram, tā, kas aprakstīta iepriekš minētā EFSA lēmuma par ārējām darbībām un uzdevumiem 18. panta 2. punktā (vai saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem – EFSA lēmuma, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu [15], 3. panta 3. punktā), un, otrkārt, jālūdz iestādes atļauja, ja viņš plāno veikt darbību, kas ir saistīta ar viņa veikto darbu pēdējo trīs gadu laikā un kas varētu radīt interešu konfliktu.

47. Attiecīgie EPNI procesuālie pienākumi ir šādi: pirmkārt, iegūt pietiekamu informāciju no darbinieka, kas aiziet no darba, par viņa paredzēto algoto vai nealgoto profesionālo darbību; otrkārt, izvērtēt iegūto informāciju, lai noteiktu, vai tās darbinieka jaunā profesionālā darbība varētu radīt konfliktu ar EFSA likumīgajām interesēm; un, treškārt, ja tas tā ir, vai nu aizliegt viņam veikt jaunu darbību, vai arī dot savu piekrišanu ar jebkādiem nosacījumiem, ko tā uzskata par piemērotiem konkrētajos apstākļos.

48. No noteikumu formulējuma (“ierēdnis, kas vēlas”,“aizliegt viņam uzņemties”,“vēlas sākt darbu”) ir skaidrs, ka attiecīgā informācija attiecīgajai iestādei būtu jāsniedz savlaicīgi, pirms ierēdnis, kas aiziet no amata, sāk savu jauno darbu. Ņemot vērā to, ka attiecīgo noteikumu mērķis ir novērst iespējamu interešu konfliktu, lēmums par to, vai varētu rasties interešu konflikts, jebkurā gadījumā būtu jāpieņem pirms jaunās nodarbinātības uzsākšanas. Ir skaidrs, ka iestādei būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai censtos nodrošināt, ka visi tās darbinieki ievēro iepriekš minētos noteikumus. Ja darbinieks stājas jaunā amatā, iepriekš par to neinformējot, attiecīgajai iestādei, tiklīdz tā konstatē situāciju, ir jāveic attiecīgi turpmāki pasākumi.

49. Izskatāmajā gadījumā bijušā darbinieka līgums beidzās 2008. gada 31. martā. 2008. gada 15. maijā viņa sāka strādāt biotehnoloģijas uzņēmumā. 2008. gada 19. maijā viņa informēja EFSA par savu jauno darbu. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 8. un 24. novembrī par šo jautājumu sazinājās ar EFSA. 2009. gada 9. decembrī EFSA sazinājās ar savu bijušo darbinieku, lūdzot informāciju un atgādinot viņai par viņas pienākumiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu. Bijušais darbinieks 2009. gada 11. decembrī atbildēja un sniedza paskaidrojumus. Galu galā EFSA nolēma necelt iebildumus pret tās bijušā darbinieka jauno nodarbinātību.

Procesuālais aspekts

50. EFSA atbilstība tās procesuālajām saistībām tika pārbaudīta, ņemot vērā tās rīcību dažādās iepriekš minētajās hronoloģiskajās norādēs. Pirmais rādītājs bija 2008. gada 31. martā, kad beidzās bijušā darbinieka līgums. Šis datums bija izšķirošs, jo tas ir pirmais brīdis, kad darbinieks, neinformējot savu iestādi, varēja likumīgi uzsākt sarunas ar potenciālo nākamo darba devēju par darbu, kas varētu radīt interešu konfliktu.

51. Tas nozīmēja, ka EFSA bija pienākums nodrošināt, lai tajā laikā tās darbinieks, kurš aizgāja no darba, izpildītu savus pienākumus, kas izriet no Civildienesta noteikumu 16. panta. Lai sasniegtu šo mērķi saskaņā ar tobrīd piemērojamajiem attiecīgajiem procesuālajiem noteikumiem, darbiniekiem, kuri aiziet no darba, būtu jāparaksta deklarācija, lai apliecinātu, ka viņi turpina pildīt savus pienākumus pret EFSA, tostarp tos, kas izriet no Civildienesta noteikumu 16. panta. Pamatojoties uz EFSA sniegtajiem paskaidrojumiem, nebija iespējams noteikt, vai EFSA bijušais darbinieks ir parakstījis šādu deklarāciju.

52. Sniedzot papildu vispārīgu skaidrojumu par iepriekš minēto un neatsaucoties uz konkrēto gadījumu, ombuds uzskatīja par lietderīgu precizēt, ka, viņaprāt, Civildienesta noteikumu [16] 16. panta otro daļu varētu piemērot arī gadījumos, kad ES ierēdnis apspriež vai pieņem nākotnes darba piedāvājumu, joprojām strādājot ES iestādē. Katrā ziņā ombuds uzskatīja, ka apkalpojošā darbinieka sarunas par nākotnes darbu, kas varētu būt "virpuļdurvju efekts", pašas par sevi būtu interešu konflikts, uz kuru attiektos Civildienesta noteikumi, it īpaši 11.a un 12. pants, kas minēti iepriekš 43. punktā.

53. Regulatīvās aģentūras kontekstā un lai pildītu savus pienākumus, EFSA vēlētos nodrošināt, ka tā tiek informēta ikreiz, kad strādājošie tās darbinieki apspriež darba piedāvājumu no potenciālā darba devēja. EFSA arī vēlētos zināt, kad darbinieks ir pieņēmis šādu piedāvājumu, pirms beidzas viņa līgums ar EFSA.

54. Pašreizējos procedūras noteikumos, proti, EFSA lēmumā, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, šis jautājums ir aplūkots tikai tāpēc, lai tā 1. pantā definētu lēmuma darbības jomu, iekļaujot tajā "visus darbiniekus un bijušos darbiniekus" .

55. Tāpēc bija nepieciešams, atkal vispārīgi un neatsaucoties uz konkrēto gadījumu, norādīt EFSA tās noteikumu nostiprināšanas un uzlabošanas virzienā, lai nodrošinātu, ka tā spēs labāk risināt iespējamo "virpuļdurvju efekta" veida interešu konfliktu gadījumos, kas saistīti ar darbinieku piedāvājumu apspriešanu vai pieņemšanu, kamēr viņi strādā EFSA. Šajā sakarā ombude norādīja, ka EFSA būtu jāpieprasa apkalpojošajiem darbiniekiem savlaicīgi atklāt informāciju par sarunām par darba piedāvājumiem vai tādu darba piedāvājumu pieņemšanu, kas varētu radīt interešu konfliktu. Viņš norāda, ka šī politikas iniciatīva atbilstu ESAO iniciatīvai par nodarbinātību pēc nodarbinātības publiskajā sektorā: Interešu konfliktu novēršanas paraugprakse [17]. Šajā nolūkā ombude sagatavoja ieteikuma projektu, ka "EFSA būtu jāpastiprina savi noteikumi un procedūras attiecībā uz sarunām, apkalpojot darbiniekus, par turpmākām "virpuļdurvju" tipa darbvietām. Šajā sakarā EFSA būtu skaidri jānorāda, ka šādas sarunas pašas par sevi var radīt interešu konfliktu. No tā izriet, ka EFSA būtu jāprasa apkalpojošajiem darbiniekiem tos laikus atklāt saskaņā ar EFSA politiku attiecībā uz interešu deklarāciju.

56. Otrais rādītājs bija 2008. gada 19. maija rādītājs, kad bijusī darbiniece par savu jauno darbu informēja “bijušos EFSA kolēģus un ĢMO ekspertu grupas locekļus”, kā viņa to vēlāk formulēja. EFSA savā atzinumā apgalvoja, ka tādējādi tās bijusī darbiniece to ir informējusi par viņas nodarbinātību. EPNI lēmuma par ārējām darbībām un uzdevumiem, kas bija spēkā attiecīgajā laikā, 18. pantā bija paredzēts, ka šādam paziņojumam jāaptver noteikta informācija un tas jāsniedz, izmantojot īpašu pieteikuma veidlapu. Šķiet, ka bijušā darbinieka 2008. gada 19. maija e-pasta vēstule neatbilda nevienai no šīm prasībām. Jebkurā gadījumā EFSA procesuālie pienākumi šajā posmā prasīja tai novērtēt iegūto informāciju, pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas tai varētu būt vajadzīga, un novērtēt, vai tās bijušā darbinieka nodarbināšana citur radīja interešu konfliktu. Lai gan lietas materiālos esošie pierādījumi liecināja, ka bijušā darbinieka 2008. gada 19. maija e-pasta vēstule nekad nav nonākusi EFSA Cilvēkresursu departamentā, EFSA savā atzinumā norādīja, ka ir veikts novērtējums un ka ir izdarīts secinājums, ka nav iemesla iebilst pret darbinieka, kurš aiziet no darba, pārcelšanu. Tomēr ombudam netika iesniegti nekādi pierādījumi par šo novērtējumu, lai gan EFSA tika īpaši lūgta sniegt jebkādu pieejamu informāciju, kas dokumentētu EFSA novērtējumu par iespējamo interešu konfliktu, piemēram, e-pasta saraksti, piezīmes lietas materiālos vai EFSA kompetentā dienesta lēmumu. Katrā ziņā, ja šāds novērtējums būtu veikts šajā posmā, būtu grūti saprast, kāpēc EFSA uzskatīja par nepieciešamu 2009. gada 9. decembrī vērsties pie sava bijušā darbinieka saistībā ar šo jautājumu.

57. Trešais rādītājs ir 2009. gada 8. novembra rādītājs, kad sūdzības iesniedzējs šajā jautājumā sazinājās ar EFSA. Vēlākais šajā brīdī EFSA bija jāievēro tās procesuālie pienākumi, kas aprakstīti šī sprieduma 56. punktā. Tomēr EFSA sazinājās ar savu bijušo darbinieku tikai 2009. gada 9. decembrī, proti, mēnesi vēlāk, lai viņai atgādinātu par viņas pienākumiem saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Turklāt EFSA tās bijušajai darbiniecei tolaik nelūdza informāciju par viņas profesionālo darbību, kas tai varēja būt nepieciešama, lai lemtu par turpmāko rīcību šajā lietā. Tā arī nepieprasīja informāciju, kas tai būtu ļāvusi noteikt, vai pirms EFSA līguma beigām tās bijušais darbinieks jau bija sazinājies ar jauno darba devēju par iespējamām (nākotnes) darba iespējām.

58. EFSA savā atzinumā un turpmākajās piezīmēs, kas tika nosūtītas šīs izmeklēšanas laikā, norādīja, ka ir izvērtējusi informāciju, ko tā bija saņēmusi par sava bijušā darbinieka pārcelšanos, un secinājusi, ka interešu konflikta nav.

59. Tomēr ombudam netika iesniegts neviens ieraksts par EFSA novērtējumu, kura rezultātā tika izdarīti iepriekš minētie secinājumi, lai gan, kā jau minēts iepriekš, ombuds īpaši pieprasīja šādus dokumentārus pierādījumus. Ombude uzskatīja, ka tas ir pārsteidzoši. Lai gan, kā norādīja EFSA, Civildienesta noteikumu 16. pantā ir paredzēts, ka iestādes bezdarbību, neadresējot negatīvu lēmumu bijušajam darbiniekam 30 dienu laikā pēc tam, kad bijušais darbinieks ir informējis iestādi, uzskata par netiešu piekrišanu, bija apšaubāms, vai tas tā ir izskatāmajā situācijā. Proti, Civildienesta noteikumu 16. pantā ir paredzēts, ka attiecīgā iestāde tiek informēta par darbinieka (vai bijušā darbinieka) nodomiem, pirms viņš sāk jaunu darbu, un iepriekš minētā noteikuma mērķis nepārprotami ir arī aizsargāt attiecīgās personas intereses šādā situācijā. Tas neattiecas uz šo gadījumu, jo EFSA bijusī darbiniece to informēja tikai pēc tam, kad viņa jau bija sākusi strādāt pie sava jaunā darba devēja.

60. Jebkurā gadījumā ombuds uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi reģistrēt analīzi par interešu konflikta neesamību. Tas ir tāpēc, ka iestādes ir jāuztver kā tādas, kas rīkojas pareizi un spēj aizstāvēt savus lēmumus attiecībā uz ES pilsoņiem, kad tas tiek prasīts. Šī pieeja ir būtiska, lai veidotu sabiedrības uzticēšanos un paļāvību uz ES iestāžu darbību [18]. Nepieciešamība pienācīgi reģistrēt novērtējumu par jautājumu, kas saistīts ar iespējamu interešu konfliktu, ir īpaši svarīga tādas iestādes vai struktūras gadījumā kā EFSA, kuras pilnvaras īpaši interesē ES pilsoņus kopumā. Ombude arī norādīja, ka šajā sakarā būtu jānorāda, ka saskaņā ar tās tīmekļa vietni EFSA “nav nodrošinājusi Eiropas pārtikas nekaitīgumu”[19]. Šā uzdevuma izpilde ir apdraudēta ne tikai gadījumos, kad tiek pieļauti faktiski interešu konflikti, bet arī gadījumos, kad EFSA pieeja rada iespaidu, ka tā nav pienācīgi novērtējusi iespējamo interešu konfliktu.

61. Līdz ar to EFSA esot bijis jāsagatavo vismaz iekšēja piezīme, lai reģistrētu faktu, ka tā ir izvērtējusi sūdzības iesniedzēja izvirzīto jautājumu, un izklāstītu iemeslus, uz kuru pamata tā ir secinājusi, ka interešu konflikts nepastāv.

Par materiāltiesisko aspektu

62. Attiecībā uz šīs lietas materiālo aspektu ombude norādīja, ka šīs izmeklēšanas gaitā EFSA konsekventi uzskatīja, ka interešu konflikta nav, jo tās bijušā darbinieka uzdevumi aprobežojās ar sekretariāta atbalsta sniegšanu ĢMO ekspertu grupai un viņai nebija nekādas līdzdalības lēmumu pieņemšanā.

63. Ombuds uzskatīja par iespējamu, ka EFSA viedoklis par interešu konflikta neesamību ir pareizs. Tomēr šādos gadījumos būtu jāveic rūpīgs novērtējums. Ombuds uzskata, ka EFSA ir izvēlējusies nepamatoti šauru pieeju, koncentrējoties tikai uz jautājumu, vai tās bijušais darbinieks varēja pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā par EFSA iesniegtajiem pieteikumiem. Ombude uzskatīja, ka, lai veiktu rūpīgu novērtējumu, bijušās EFSA darbinieces uzdevumi ir jāsalīdzina ar jaunajā darbā veiktajiem uzdevumiem. Turklāt viņš atgādināja, ka attiecīgā persona piecus gadus ir bijusi EFSA ĢMO nodaļas vadītāja un tādējādi varētu būt guvusi vērtīgu ieskatu par to, kā EFSA kopumā un jo īpaši tās ekspertu grupas darbojas. Ombuds arī norādīja, ka saskaņā ar bijušās darbinieces 2008. gada 19. maija e-pasta vēstuli viņas jaunais amats, šķiet, ietver ciešus kontaktus ar EFSA. Ir skaidrs, ka EFSA šie apstākļi bija jāņem vērā, lemjot par to, vai pastāv iespējams interešu konflikts.

64. Ombuds atzina, ka, kā EFSA norādīja savā atzinumā, tās darbiniekiem ir pienākums atturēties no jebkādas neatļautas tādas informācijas izpaušanas, kas saņemta, pildot amata pienākumus, pat pēc aiziešanas no EFSA dienesta. Turklāt ombude ar gandarījumu uzzināja, ka EFSA ir skaidri norādījusi, ka gadījumā, ja būtu kādas norādes, ka tās bijušais darbinieks ir pārkāpis šo pienākumu, tā attiecīgi rīkotos. Tomēr viņš piebilda, ka būtu arī jāatgādina, ka iestādes informēšana par jebkuru ierosinātu jaunu darbu pirms stāšanās šādā darbā ir arī ES administrācijas locekļu pienākums. Tam, ka šajā gadījumā šis pienākums netika pietiekami ievērots, būtu vajadzējis mudināt EFSA pievērst vēl lielāku uzmanību iespējama interešu konflikta jautājumam.

65. Tajā pašā laikā EFSA, protams, būtu jāņem vērā tās rūpības pienākums pret saviem darbiniekiem un nepieciešamība nodrošināt, ka bijušā darbinieka godprātība un rīcības brīvība netiek apdraudēta. Lai gan saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu EFSA var būt tiesīga atturēties no lēmuma nosūtīšanas bijušajam darbiniekam, jo lēmuma neesamība automātiski tiktu uzskatīta par netiešu piekrišanu, iepriekš minēto EFSA pienākumu vislabāk varētu izpildīt, pienācīgi reģistrējot analīzi, kas tai lika secināt, ka šajā gadījumā nepastāv potenciāls interešu konflikts.

Ombuda secinājumi

66. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds secināja, ka EFSA nav izpildījusi procesuālos pienākumus, kas izriet no piemērojamajiem noteikumiem. Turklāt EFSA neesot veikusi tik rūpīgu bijušā darbinieka iespējamā interešu konflikta novērtējumu, kādu tā būtu varējusi veikt un kāds tai būtu bijis jāveic. Tā bija administratīva kļūme.

67. Ombuds norādīja, ka parasti administratīvas kļūmes gadījumā attiecīgajai iestādei tā būtu pienācīgi jāatzīst un jāveic atbilstoši korektīvi pasākumi [20]. Šajā lietā EFSA nav ne atzinusi, ka tā ir pieļāvusi kļūdu, ne arī norādījusi pasākumus, ko tā plāno veikt, lai novērstu līdzīgu trūkumu atkārtošanos nākotnē. Tādēļ ombude sagatavoja vēl vienu ieteikuma projektu, ka "EFSA būtu jāatzīst, ka tā nav ievērojusi attiecīgos procedūras noteikumus un nav pietiekami rūpīgi izvērtējusi iespējamo interešu konfliktu, kas izriet no bijušā tās darbinieka pārcelšanas uz biotehnoloģijas uzņēmumu" .

68. Attiecībā uz veicamajiem korektīvajiem pasākumiem ombude uzskatīja, ka ir lietderīgi sniegt šādus norādījumus.

69. Ombuds uzskatīja, ka, neskarot viņa pirmo ieteikuma projektu, kas atkārtots iepriekš 55. punktā, EFSA noteikumi un procedūras ir pietiekami stingras, lai tā varētu veikt iespējamā interešu konflikta pārbaudi “virpuļdurvju efekta” gadījumos. Lēmumā, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu, kā arī Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, ir sīkāk izstrādāti iepriekš piemērojamie noteikumi un paredzēts, ka a) darbiniekam, kurš aiziet no dienesta, ir jāsniedz deklarācija, kurā viņš apņemas ievērot Civildienesta noteikumu 16. pantu, un b) ir paredzēta procedūra, saskaņā ar kuru darbiniekam divus gadus pēc aiziešanas no dienesta ir jāpiesakās atļaujai veikt ārējas darbības, jāsniedz attiecīga informācija un pēc atļaujas piešķiršanas jāpaziņo par jebkādām apstākļu izmaiņām [21].

70. Minētās deklarācijas mērķis ir nodrošināt, ka EFSA darbinieki, dodoties prom, ir informēti par saviem pienākumiem. Tajā pašā laikā attiecīgā atļaujas veidlapa ļauj EFSA iegūt pietiekamu informāciju, kā izklāstīts iepriekš, lai pilnvarotu to veikt pilnīgu novērtējumu par iespējamu konfliktu ar tās likumīgajām interesēm.

71. Tomēr acīmredzami bija jāuzlabo veids, kādā attiecīgie noteikumi tika piemēroti praksē, un ombuds attiecīgi sagatavoja trešo ieteikuma projektu. Paturot prātā, ka iespējamā interešu konflikta novērtējums saistībā ar "virpuļdurvju efekta" veida konfliktu ir sarežģīts uzdevums, kas prasa rūpīgi pārbaudīt darbinieka uzdevumus [22] un paredzētās darbības plānotajā darbā, ombuds sagatavoja ieteikuma projektu, kurā teikts, ka "ja nākotnē rastos līdzīgs gadījums, EFSA būtu: iegūt pietiekamu informāciju, tostarp vismaz pienācīgu pārskatu par EFSA veiktajiem uzdevumiem, ierosinātās jaunās nodarbinātības precīzu aprakstu un iespējamās saiknes starp jauno un iepriekšējo nodarbinātību; ii) veic pēc iespējas rūpīgāku novērtējumu; un iii) pienācīgi reģistrēt sava novērtējuma rezultātus.

72. Ievērojot iepriekš minēto procedūru, ombuds uzsvēra, ka EFSA būtu jācenšas panākt visaugstāko kontroles līmeni, kas atbilst tās uzdevuma svarīgumam un iedzīvotāju cerībām.

73. Rezumējot, ombuda sagatavotie ieteikumu projekti bija šādi:

"1) EFSA būtu jāpastiprina savi noteikumi un procedūras attiecībā uz sarunām, apkalpojot darbiniekus, par turpmākām "virpuļdurvju efekta" darba vietām. Šajā sakarā EFSA būtu skaidri jānorāda, ka šādas sarunas pašas par sevi var radīt interešu konfliktu. No tā izriet, ka EFSA būtu jāprasa apkalpojošajiem darbiniekiem tos laikus atklāt saskaņā ar EFSA interešu deklarācijas politiku.

2) EFSA jāatzīst, ka tā nav ievērojusi attiecīgos procedūras noteikumus un nav pietiekami rūpīgi izvērtējusi iespējamo interešu konfliktu, kas varētu rasties, bijušajam tās darbiniekam pārceļoties uz biotehnoloģijas uzņēmumu.

3) Ja nākotnē radīsies līdzīgs gadījums, EFSA: iegūt pietiekamu informāciju, tostarp vismaz pienācīgu pārskatu par EFSA veiktajiem uzdevumiem, ierosinātās jaunās nodarbinātības precīzu aprakstu un iespējamās saiknes starp jauno un iepriekšējo nodarbinātību; ii) veic pēc iespējas rūpīgāku novērtējumu; un iii) pienācīgi reģistrēt sava novērtējuma rezultātus."

Argumenti, kas iesniegti ombudam pēc viņa ieteikumu projekta

74. EFSA sākotnējā atbildē, sīki izstrādātajā atzinumā un pievienotajos pielikumos sniegtos apsvērumus var iedalīt divās galvenajās kategorijās: EFSA iniciatīvas, kas ietekmē sistēmu, kurā tā risina ētikas un integritātes jautājumus, tostarp interešu konfliktus, un b) EFSA īpašās darbības, kas veiktas, lai īstenotu ombuda ieteikumu projektus iepriekš minētajā vispārējā sistēmā.

75. Attiecībā uz a) apakšpunktu EFSA iniciatīvas ir šādas: i) jauni noteikumi par neatkarību; ii) ieguldījumi infrastruktūrā; iii) personāla apmācība; un iv) institucionālas izmaiņas. Attiecībā uz i) punktu EFSA 2011. gada 21. decembrī pieņēma jaunu neatkarības un zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesu politiku [23], un 2012. gada 21. februārī izpilddirektors pieņēma lēmumu, ar ko īsteno EFSA neatkarības un zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesu politiku attiecībā uz interešu deklarācijām (turpmāk "EFSA pārskatītais īstenošanas lēmums par neatkarību")[24]. Jāpiebilst, ka 2010. gada decembrī EFSA pieņēma Praktisku rokasgrāmatu par personāla ētiku un rīcību. Attiecībā uz ii) punktu EFSA ieguldīja 1,7 miljonus EUR elektroniskās interešu deklarācijas rīkā un norīkoja trīs darbiniekus interešu deklarāciju pārbaudei. Attiecībā uz iii) punktu EFSA nodrošina obligātus mācību kursus darbiniekiem par ētiku un integritāti, ņemot vērā to, ka EFSA darbiniekiem un ekspertiem ir zinātniska pieredze un ka viņi ierobežotu laiku strādā ES iestādēs. Attiecībā uz iv) punktu EFSA iecēla darbinieku un ētikas, uzvedības un integritātes ekspertu padomdevēju.

76. Pārejot pie b) apakšpunkta, EFSA sniedza šādu informāciju. Attiecībā uz pirmo ieteikuma projektu EFSA vispirms norādīja, ka, tā kā pirmais ieteikuma projekts nav saistīts ar konkrēto gadījumu, tas ir jānoraida. Neraugoties uz šo procesuālo argumentu, EFSA izklāstīja pasākumus, ko tā ir veikusi, lai risinātu ombuda ieteikuma projekta būtību. Šajā sakarā EFSA uzsvēra iepriekš minēto “jauno, visaptverošo un sarežģīto” neatkarības un zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesu politiku un EFSA pārskatīto Īstenošanas lēmumu par neatkarību. EFSA apgalvoja, ka, pamatojoties uz iepriekš gūto pieredzi un pēc sabiedriskās apspriešanas un ieinteresēto personu konsultatīvā semināra par neatkarību, tā ir būtiski pastiprinājusi savus noteikumus un procedūras attiecībā uz interešu konfliktiem, arī attiecībā uz sarunām starp tās darbiniekiem un potenciālajiem darba devējiem. Šajā sakarā darbiniekiem ir jādeklarē visas sarunas ar potenciālajiem darba devējiem, kuri ir tieši ieinteresēti EFSA vai tās darbībā. Ir paredzēts, ka EFSA var uzskatīt šīs sarunas par iespējamu interešu konfliktu. Ir izveidota procedūra, lai noteiktu, vai pastāv interešu konflikts un kādi pasākumi šādā gadījumā būtu jāveic (piemēram, darbinieka pārcelšana citā nodaļā vai jebkādu atbilstošu pasākumu veikšana, lai novērstu vai labotu interešu konfliktu)[25].

77. Attiecībā uz Ombuda otro ieteikuma projektu EFSA apgalvoja, ka tā ir veikusi iespējamā interešu konflikta esamības novērtējumu attiecībā uz tās bijušo darbinieku, un secināja, ka interešu konflikta nav. Tomēr EFSA norādīja, ka diemžēl tā neizskatīja informāciju, ko tā bija ieguvusi no sava bijušā darbinieka, izsekojamā veidā. EFSA paskaidroja, ka šī pārraudzība bija saistīta arī ar to, ka tai šie jautājumi nebija zināmi, ņemot vērā to, ka tās bijušais darbinieks bija pirmais, kas pārcēlās uz uzņēmumu, kurš darbojas EFSA nozīmīgā nozarē. Turklāt EFSA atzina, ka 2011. gadā ieviestā sistēma Civildienesta noteikumu 16. panta īstenošanai ir stingrāka nekā tā, kas bija spēkā 2008. un 2009. gadā, un izklāstīja tās atšķirīgās iezīmes. Konkrētāk, jaunā sistēma i) paredz pasākumus, kuru pamatā ir iespējamā interešu konflikta rūpīgs novērtējums, ii) uzliek darbiniekiem pienākumu nekavējoties paziņot par visām attiecīgajām sarunām ar potenciālo darba devēju un iii) paredz izsekojamu procesu un forumu, kurā tiek rūpīgi apspriesti un novērtēti sarežģīti gadījumi. EFSA arī atzina, ka tā nav reģistrējusi novērtējumu par iespējamo interešu konfliktu, kas izriet no tās bijušā darbinieka pārcelšanās uz biotehnoloģijas uzņēmumu, kā tas tiktu darīts šodien, un apliecināja ombudam, ka tā ir ieviesusi visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda pārraudzība nākotnē neatkārtosies.

78. Attiecībā uz Ombuda trešo ieteikuma projektu EFSA norādīja, ka tā jau ir ieviesusi procesus un pārbaudes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka tā izskata līdzīgas lietas tādā veidā, kā ieteicis Ombuds. Faktiski 2011. gadā EFSA saskārās ar lietu, kas bija līdzīga izskatāmajai lietai, un tā apstrādāja šo lietu saskaņā ar Ombuda trešo ieteikuma projektu. Kā dokumentēts tās sīki izstrādātā atzinuma III un IV pielikumā, šajā gadījumā tās Juridisko un regulatīvo lietu nodaļa veica detalizētu novērtējumu un nosūtīja to Apvienotajai komitejai. Pēc tam izpilddirektors pieņēma uz informāciju balstītu lēmumu, kas bija proporcionāls minētās personas uzdevumiem, darba stāžam un funkcijām, nosakot konkrētus ierobežojumus darbinieka turpmākajai darbībai privātajā sektorā. Pasākumi bija vērsti uz i) aizliegumu attiecīgajai personai sazināties ar saviem bijušajiem kolēģiem un EFSA ekspertiem, lai iegūtu piekļuvi nepubliskiem dokumentiem un informācijai visa gada laikā pēc dienesta attiecību izbeigšanas, un ii) pienākumu izvairīties no interešu konfliktiem, kas varētu rasties, ja viņš vērstos pie EFSA zinātniskajiem ekspertiem. EFSA apgalvoja, ka tas nozīmē, ka, kā ombude pieprasīja trešajā ieteikuma projektā, pārbaudes process attiecībā uz darbiniekiem, kas aiziet no EFSA, tiek pienācīgi reģistrēts izsekojamā veidā. Turklāt ieviestais process nodrošina, ka turpmāk EFSA īstenos piemērojamos noteikumus tādā veidā, kā norādījis ombuds.

79. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka EFSA ir atzinusi, ka tā nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai apturētu virpuļdurvju efektu. Tomēr tā apgalvoja, ka EFSA būtu vajadzējis atzīt šo problēmu daudz agrāk, jo šis ilgais process vēl vairāk mazina EFSA uzticamību. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav skaidrs, vai "... EFSA nākotnē pārtrauks šādu pāreju uz nozari. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz divām citām lietām, kas, viņaprāt, liecina, ka ir jāveic daudz stingrāki pasākumi, lai aizsargātu EFSA neatkarību, un piebilda, ka pēc EFSA budžeta apstiprināšanas atlikšanas Eiropas Parlaments ir nobažījies arī par EFSA neatkarību.

Ombuda novērtējums pēc viņa ieteikumu projekta

80. Vispirms ombuds norāda, ka savos apsvērumos par EFSA sīki izstrādāto atzinumu sūdzības iesniedzējs atsaucās uz divām citām lietām, lai pamatotu savu argumentu, ka ir jāveic stingrāki pasākumi, lai aizsargātu EFSA neatkarību. Ombuds turpmāk minēto iemeslu dēļ neuzskata par vajadzīgu izskatīt šīs lietas, lai novērtētu EFSA atbildi uz viņa ieteikumu projektu. Attiecībā uz pirmo lietu sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam par to, kā EFSA risina iespējamo interešu konfliktu saistībā ar vienas no tās zinātnes ekspertu grupu priekšsēdētāju (sūdzība 622/2012/ANA), par kuru notiek ombuda izmeklēšana [26]. Attiecībā uz otro gadījumu ombuds uzskata, ka šīs izmeklēšanas jomas paplašināšana, lai izskatītu šo turpmāko jautājumu, nebūtu efektivitātes interesēs. Tomēr, ja sūdzības iesniedzējs uzskatītu, ka šis turpmākais jautājums ir pamatots, tas varētu apsvērt jaunas sūdzības iesniegšanu ombudam.

81. Attiecībā uz novērtējumu pēc būtības ombude atzinīgi vērtē to, ka EFSA iesniegtajos dokumentos ir uzsvērta ētiskas uzvedības un integritātes nozīme tās darbiniekiem un ekspertiem. Īpaši iepriecinoši ir tas, ka šos paziņojumus papildina konkrēti pasākumi, piemēram, ētikas konsultanta iecelšana un obligātas apmācības ieviešana visiem darbiniekiem [27]. Tie ir atzinīgi vērtējama pozitīva atbilde uz iepriekš 72. punktā minēto ombuda vispārējo pamudinājumu, ka EFSA būtu jācenšas panākt visaugstāko pārbaudes līmeni, kas ir samērīgs ar tās uzdevuma nozīmīgumu un iedzīvotāju cerībām.

Pirmais ieteikuma projekts

82. Turpinot izskatīt EFSA reakciju uz viņa konkrēto ieteikumu projektu un pasākumiem, kas veikti to īstenošanai, ombuds pauž nožēlu par EFSA sākotnējo piezīmi, ka viņa pirmais ieteikuma projekts pārsniedz viņa izmeklēšanas jomu un tāpēc būtu jānoraida. Jāatgādina, ka šajā lietā darbiniece, kura aizgāja no darba, stājās jaunajā amatā pusotru mēnesi pēc tam, kad beidzās viņas līgums ar EFSA. Kā paskaidrots iepriekš 51.–55. punktā, ombuds uzskatīja, ka, lai palīdzētu EFSA labāk risināt virpuļdurvju efekta gadījumus nākotnē apstākļos, kad notiek praktiski netraucēta pāreja no publiskā sektora uz privāto sektoru, ir jālūdz, lai tā uzlabo savu sistēmu interešu konflikta jautājumu risināšanai apkalpojošo darbinieku gadījumā. Pat ja EFSA būtu bijušas šaubas par to, vai uz pirmo ieteikuma projektu formāli attiecas šī izmeklēšana, tā būtu varējusi atzīt, ka ieteikuma projekts būtībā ir pamatots un noderīgs EFSA.

83. Šāda pieeja būtu bijusi vēl loģiskāka, ņemot vērā EFSA veiktos pasākumus, lai nostiprinātu savus noteikumus un procedūras attiecībā uz sarunām, apkalpojot darbiniekus saistībā ar turpmākām "virpuļdurvju efekta" darba vietām, un tādējādi īstenotu ombuda pirmo ieteikuma projektu. Konkrēti, EFSA pārskatītajā Īstenošanas lēmumā par neatkarību, kas tika pieņemts pēc ombuda pirmā ieteikuma projekta, ir noteikts, ka "papildus interesēm, kas noteiktas šā lēmuma 1. pantā, EFSA darbinieki paziņo arī par jebkādām sarunām ar potenciālo(-ajiem) darba devēju(-iem), kam ir personīga ieinteresētība EFSA vai tās darbībās"(23. panta 3. punkts). Ombuds norāda, ka minētā lēmuma 1. pantā ir sniegta plaša "interešu" definīcija [28]. Principā un izņemot jautājumu, kas tiks aplūkots turpmāk 84. punktā, EFSA pārskatītajā Īstenošanas lēmumā par neatkarību ir pietiekami īstenots Ombuda pirmais ieteikuma projekts, ka "EFSA būtu jāpieprasa apkalpojošajiem darbiniekiem laikus atklāt [sarunas ar apkalpojošajiem darbiniekiem par turpmākajiem amatiem] saskaņā ar EFSA politiku attiecībā uz interešu deklarāciju " .

84. Turklāt būtu jāatzīmē, ka, reaģējot uz ieteikuma projektu, kurā teikts, ka "EFSA būtu skaidri jānorāda, ka šādas sarunas pašas par sevi var radīt interešu konfliktu" , EFSA pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 23. panta 6. punktā tagad ir noteikts, ka "[n]orunas ar potenciālo darba devēju iecēlējinstitūcija var uzskatīt par interešu konfliktu, ja darbinieks ir saņēmis piedāvājumu un darbiniekam uzticētie uzdevumi ietekmē EFSA lēmumu pieņemšanas procesu". Ombuds atzinīgi vērtē šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tomēr viņš uzskata, ka noteikuma formulējums ("sarunas var apsvērt", "kad darbinieks ir saņēmis piedāvājumu" un jo īpaši "darbiniekam uzticētie uzdevumi ietekmē EFSA lēmumu pieņemšanas procesu") sašaurina tā darbības jomu un līdz ar to nepamatoti ierobežo EFSA turpmāko novērtējumu par iespējamu interešu konfliktu. Turklāt šķiet, ka šos ierobežojumus ir grūti saskaņot gan ar Civildienesta noteikumu 16. panta 2. punktu, gan ar EFSA izstrādāto interešu konflikta definīciju pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 1. panta 3. punkta c) apakšpunktā [29].

85. Tādēļ ombuds uzskata, ka EFSA pirmā ieteikuma projekta īstenošana nav pilnībā apmierinoša. Ņemot vērā minētā ieteikuma uz nākotni vērsto raksturu, ombuds to papildina ar šādām papildu piezīmēm.

a) Attiecībā uz informācijas atklāšanu par sarunām ar potenciālajiem darba devējiem EFSA pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību [30] 23. panta 9. punktā ir noteikts, ka darbinieka, kurš piedalās sarunās ar potenciālo darba devēju, ikgadējā interešu deklarācija ir jāatjaunina, lai atspoguļotu šīs izmaiņas minētā darbinieka interesēs. Tomēr attiecīgā veidlapa I pielikumā neparedz nodarbinātības iespēju nākotnē, bet tikai "iepriekšējo" un "pašreizējo". EFSA varētu apsvērt šā jautājuma risināšanu, grozot attiecīgo veidlapu.

b) Attiecībā uz EFSA novērtējumu par sarunām ar potenciālo darba devēju, ko atklājis amatā esošais darbinieks, EFSA varētu apsvērt iespēju svītrot to teikuma daļu EFSA pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 23. panta 6. punktā, kurā teikts: "ja darbinieks ir saņēmis piedāvājumu un darbiniekam uzticētie uzdevumi ietekmē EFSA lēmumu pieņemšanas procesu" saskaņā ar ombuda analīzi šā lēmuma 84. punktā. Tas ļautu EFSA, neierobežojot spēkā esošās tiesību normas formulējumu, novērtēt, vai sarunas starp apkalpojošo darbinieku un potenciālo darba devēju katrā konkrētā gadījumā rada interešu konfliktu, ievērojot piemērojamos noteikumus un labas pārvaldības principus.

c) Sarunās ar potenciālo darba devēju nodarbinātajam darbiniekam ir divi pienākumi: pienākums izpaust informāciju EFSA, lai aizsargātu tās neatkarību, un ii) pienākums lūgt atļauju veikt šādu darbību, ja potenciālais darba devējs izsaka piedāvājumu amatā esošam ierēdnim, pirms viņš to var pieņemt, ievērojot Civildienesta noteikumu 16. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus [31]. Skaidrības labad EFSA varētu apsvērt iespēju precizēt saikni starp pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 23. pantu un lēmumu, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu [32].

d) Šajā sakarā, lai gan principā EFSA lēmuma, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, 1. pantā ir iekļauti arī ierēdņi ("visi darbinieki un bijušie locekļi"), šīs procedūras piemērošanas kārtība ir vērsta tikai uz "bijušajiem darbiniekiem "(3., 5. un 6. pants un 2. pielikums – Pieteikums atļaujai strādāt pēc aiziešanas no EFSA saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu). Tā kā tas varētu radīt neskaidrības par darbinieku pienākumu darbības laiku, EFSA varētu apsvērt vārda "bijušais" svītrošanu no iepriekš minētajiem noteikumiem vai vārda "kalpo/" pievienošanu.

Otrais ieteikuma projekts

86. Otrais ieteikuma projekts kopumā bija tāds, ka EFSA būtu jāatzīst trūkumi konkrētās lietas izskatīšanā. Ombuds pauž nožēlu, ka tā vietā, lai to darītu, EFSA apgalvoja, ka tā šajā lietā ir veikusi interešu konflikta novērtējumu, un secināja, ka interešu konflikta nav, lai gan šis novērtējums netika reģistrēts. Īpaši neapmierinoši ir tas, ka šajā vēlajā ombuda izmeklēšanas posmā EFSA iesniedza jaunu faktu apgalvojumu, saskaņā ar kuru tās bijusī darbiniece bija to informējusi, ka viņai “nav jauna darba pēc aiziešanas no EFSA”.

87. Ombuds norāda, ka EFSA nav sniegusi pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu, un tādēļ viņš nesaskata iemeslu pārskatīt vai precizēt viņa ieteikuma projektā izklāstīto konstatējumu, ka nekas neliecina par to, ka EFSA būtu veikusi šādu novērtējumu, pirms tās bijusī amatpersona stājusies jaunā darbā.

88. Tāpēc pretēji EFSA apgalvojumam, ka tā uzskata otro ieteikuma projektu par pieņemtu un īstenotu, ombude secina, ka EFSA atbilde uz otro ieteikuma projektu ir nepietiekama. Ombuds apsvēra iespēju iesniegt Eiropas Parlamentam īpašu ziņojumu par šo jautājumu [33]. Tomēr, ņemot vērā to, ka EFSA ir nostiprinājusi savu procesuālo sistēmu interešu konfliktu risināšanai, reaģējot uz citiem ombuda ieteikumu projektiem, ombuds uzskata, ka tas nebūtu lietderīgi. Šajā sakarā ombude arī atgādina, ka notiek vēl viena izmeklēšana par līdzīgiem jautājumiem un saistībā ar EFSA.

Trešais ieteikuma projekts

89. Trešajam ieteikuma projektam bija trīs aspekti, no kuriem pirmais bija nodrošināt, ka gadījumā, ja nākotnē rastos līdzīgs gadījums, EFSA būtu jāiegūst pietiekama informācija, lai veiktu pēc iespējas rūpīgāku interešu konflikta novērtējumu. Lai noteiktu, vai EFSA ir sekmīgi īstenojusi šo aspektu, būtu jāņem vērā turpmāk izklāstītais a) un b) apakšpunkts.

a) Gan bijušajiem, gan dienestā esošajiem darbiniekiem, kuri vēlas veikt profesionālu darbību, ir jāievēro EFSA lēmuma, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, 3. pants, kurā noteikts:

"1. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu bijušajiem darbiniekiem, kuri plāno veikt algotu vai nealgotu profesionālo darbību, divus gadus pēc aiziešanas no EFSA ir pienākums informēt EFSA par savu nodomu.

2. Informējot EFSA saskaņā ar 16. pantu, bijušie darbinieki, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkts, aizpilda, paraksta un iesniedz EFSA Cilvēkresursu (HR) nodaļai EFSA izpilddirektora kā iecēlējinstitūcijas pieteikumu atļaujas saņemšanai turpmākajai profesionālajai darbībai.

3. Veidlapu (II pielikums) attiecīgajai personai nodrošinās EFSA Cilvēkresursu nodaļa, un tajā cita starpā būs iekļauta šāda informācija:

a. aprakstu par savu darbību pēdējo trīs gadu laikā, aktīvi strādājot EFSA. Šo informāciju var aizstāt ar viņa/viņas darba aprakstu;

b. nākamā darba devēja nosaukums, adrese un tālruņa numurs;

c. nākamā darba devēja darbības jomas;

aprakstu par darbību, ko bijušais darbinieks varētu uzsākt pie nākamā darba devēja, tostarp informāciju par amatu, ko viņam paredzēts ieņemt, un šīs darbības paredzamo ilgumu; un

e. saikni starp bijušā darbinieka turpmāko darbību un viņa iepriekšējo amatu EFSA, ja tāda ir."

II pielikuma veidlapā, uz kuru attiecas šis pants, ir noteikts, ka attiecīgajai personai ir jāsniedz informācija par EFSA veiktajām darbībām un "jauno darbību un ar to saistītajiem veicamajiem uzdevumiem "un EPNI darbiniekam tiek jautāts, vai i) potenciālais darba devējs ir ieinteresēts EPNI darbības jomā, " tiešas vai netiešas komerciālas, finansiālas vai līgumattiecības (tostarp dotācijas) ar Kopienas iestādi vai struktūru" , ii) darbiniekam, strādājot EPNI, ir bijušas "tiešas vai netiešas attiecības ar struktūru/struktūru, kurā viņš/viņa plāno strādāt" , un iii) viņa/viņas jaunajai darbībai " būs tiešas vai netiešas saiknes ar citām EPNI struktūrvienībām " .

b) Turklāt apkalpojošajiem darbiniekiem ir jāievēro arī procedūra, kas noteikta EFSA jaunajā neatkarības sistēmā. Šajā procedūrā uzsvars tiek likts uz to, lai nodrošinātu, ka interešu deklarācijas tiek pienācīgi reģistrētas [34] un ka tad, kad notiek izmaiņas attiecībā uz deklarētajām interesēm, interešu deklarācija tiek ātri atjaunināta [35].

90. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pašreizējā procedūra un pieejamās veidlapas, šķiet, ļauj EFSA iegūt pietiekamu informāciju par EFSA veiktajiem uzdevumiem, precīzu ierosinātās jaunās nodarbinātības aprakstu un jebkādu iespējamo saikni starp jauno un iepriekšējo nodarbinātību.

91. Attiecībā uz pārējiem diviem trešā ieteikuma projekta aspektiem EFSA savam sīki izstrādātajam atzinumam III un IV pielikumā pievienoja informāciju par veidu, kādā tā veica savu novērtējumu attiecībā uz darbinieku, kurš 2011. gadā aizgāja no darba EFSA nozīmīgā nozarē, tādējādi pienācīgi reģistrējot sava novērtējuma rezultātus. Turklāt EFSA III pielikumā ir pievienojusi Juridisko un regulatīvo lietu vadītāja paziņojumu direktoram, kurā ir sniegts detalizēts pārskats par minētā darbinieka uzdevumiem un kurš ir pretstatīts potenciālā darba devēja darbībām un uzdevumiem, kas šajā kontekstā jāveic EFSA darbiniekam. Šo piezīmi EFSA izpilddirektore ir ņēmusi vērā savā lēmumā (IV pielikums) par darbinieka lūgumu atļaut iesaistīties profesionālā darbībā, kā to apliecina tam pievienotie nosacījumi. Nepārbaudot EFSA veikto būtisko novērtējumu, ir skaidrs, ka šajā gadījumā tika veikts rūpīgs novērtējums saskaņā ar ombuda ieteikuma projektu.

92. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude uzskata, ka EFSA ir pieņēmusi un apmierinoši īstenojusi trešo ieteikuma projektu.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādiem secinājumiem:

EFSA ir veikusi pasākumus, lai stiprinātu savus noteikumus un procedūras attiecībā uz sarunām, apkalpojot darbiniekus, par turpmākajiem “virpuļdurvju efekta” tipa amatiem, un lai pieprasītu apkalpojošajiem darbiniekiem tos laikus atklāt saskaņā ar EFSA interešu deklarācijas politiku. Tomēr EFSA ir nepamatoti ierobežojusi tvērumu tam, ko šādos apstākļos varētu uzskatīt par iespējamu interešu konfliktu. No tā izriet, ka EFSA ombuda pirmo ieteikuma projektu pieņēma un īstenoja tikai daļēji.

EFSA neesot pienācīgi atzinusi, ka tā nav ievērojusi attiecīgos procesuālos noteikumus, un neesot pietiekami rūpīgi izvērtējusi iespējamo interešu konfliktu, kas izriet no bijušā tās darbinieka pārcelšanas uz biotehnoloģijas uzņēmumu. Līdz ar to EFSA neīstenoja Ombuda otro ieteikuma projektu.

EFSA ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja nākotnē rastos līdzīgs gadījums, tā i) iegūtu pietiekamu informāciju, tostarp vismaz pienācīgu pārskatu par EFSA veiktajiem uzdevumiem, ierosinātās jaunās nodarbinātības precīzu aprakstu un informāciju par iespējamām saiknēm starp jauno un iepriekšējo nodarbinātību, ii) veiktu pēc iespējas rūpīgāku novērtējumu un iii) pienācīgi reģistrētu sava novērtējuma rezultātus. Tāpēc EFSA pieņēma un īstenoja Ombuda trešo ieteikuma projektu.

Sūdzības iesniedzējs un EFSA tiks informēti par šo lēmumu.

Ņemot vērā to, ka Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2012 "Interešu konflikta pārvaldība atsevišķās ES aģentūrās" atsaucās uz ombuda ieteikumu projektu šajā lietā, tā būtu jāinformē arī par šo lēmumu.

Papildu piezīmes

Lai uzlabotu ombuda pirmā ieteikuma projekta īstenošanu, EFSA varētu apsvērt šādu pasākumu veikšanu.

a) Attiecībā uz informācijas atklāšanu par sarunām ar potenciālajiem darba devējiem EFSA pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 23. panta 9. punktā ir noteikts, ka darbinieka, kurš strādā sarunās ar potenciālo darba devēju, ikgadējā interešu deklarācija ir jāatjaunina, lai atspoguļotu minētās izmaiņas minētā darbinieka interesēs. Tomēr attiecīgā veidlapa I pielikumā neparedz nodarbinātības iespēju nākotnē, bet tikai "iepriekšējo" un "pašreizējo". EFSA varētu apsvērt šā jautājuma risināšanu, grozot attiecīgo veidlapu.

b) Attiecībā uz EFSA novērtējumu par sarunām ar potenciālo darba devēju, ko atklājis amatā esošais darbinieks, EFSA varētu apsvērt iespēju svītrot to teikuma daļu EFSA pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 23. panta 6. punktā, kurā teikts: "ja darbinieks ir saņēmis piedāvājumu un darbiniekam uzticētie uzdevumi ietekmē EFSA lēmumu pieņemšanas procesu" saskaņā ar ombuda analīzi šā lēmuma 84. punktā. Tas ļautu EFSA, neierobežojot spēkā esošās tiesību normas formulējumu, novērtēt, vai sarunas starp apkalpojošo darbinieku un potenciālo darba devēju katrā konkrētā gadījumā rada interešu konfliktu, ievērojot piemērojamos noteikumus un labas pārvaldības principus.

c) Sarunās ar potenciālo darba devēju nodarbinātajam darbiniekam ir divi pienākumi: pienākumu izpaust informāciju EFSA, lai aizsargātu tās neatkarību, un, ievērojot Civildienesta noteikumu 16. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus, pienākumu lūgt atļauju veikt šādu darbību, ja potenciālais darba devējs izsaka piedāvājumu amatā esošam ierēdnim, pirms viņš to var pieņemt. Skaidrības labad EFSA varētu apsvērt iespēju precizēt saikni starp pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 23. pantu un lēmumu, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu.

d) Šajā sakarā, lai gan principā EFSA lēmuma, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, 1. pantā ir iekļauti arī ierēdņi ("visi darbinieki un bijušie locekļi"), šīs procedūras piemērošanas kārtība ir vērsta tikai uz "bijušajiem darbiniekiem "(3., 5. un 6. pants un 2. pielikums – Pieteikums atļaujai strādāt pēc aiziešanas no EFSA saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu). Tā kā tas varētu radīt neskaidrības par darbinieku pienākumu darbības laiku, EFSA varētu apsvērt vārda "bijušais" svītrošanu no iepriekš minētajiem noteikumiem vai vārda "kalpo/" pievienošanu.

 

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2013. gada 23. maijā

---

[1] Šis apraksts ir ierasts, un to ir izmantojusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Skatīt, Post-Public Employment: Good Practices for Preventing Conflict of Interest, ESAO, 2010. gads.

[2] Konkrētāk, Civildienesta noteikumu 16. pantā ir noteikts:

"Ierēdnim pēc aiziešanas no dienesta joprojām ir pienākums izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

Ierēdņi, kas plāno iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to informē savu iestādi. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, ko ierēdnis veicis pēdējo trīs dienesta gadu laikā, un var radīt konfliktu ar iestādes likumīgajām interesēm, iecēlējinstitūcija, ņemot vērā dienesta intereses, var vai nu aizliegt ierēdnim to veikt, vai arī sniegt savu piekrišanu ar jebkādiem nosacījumiem, ko tā uzskata par piemērotiem. Iestāde, apspriedusies ar Apvienoto komiteju, paziņo savu lēmumu 30 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja līdz minētā termiņa beigām šāds paziņojums nav sniegts, to uzskata par netiešu piekrišanu."

Civildienesta noteikumi ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/civil_service/docs/toc100_en.pdf

[3] Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu 10. panta 1. punkts, pieejams šeit: http://www.ombudsman.europa.eu/resources/provisions.faces

[4] Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumi, pieejami tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu/resources/provisions.faces#hl3 nosaka, ka “atzinumā neiekļauj nekādu informāciju vai dokumentus, ko attiecīgā iestāde uzskata par konfidenciāliem”. Ombuds arī atgrieza EFSA dokumentus, kas bija pievienoti tā atbildei uz viņa papildu izmeklēšanām, informējot to, ka tie nav iekļauti sūdzības lietā.

[5] Sūdzības iesniedzēja apsvērumi tika sniegti paziņojuma presei veidā, ko 2012. gada 18. aprīlī izdeva sūdzības iesniedzējs un Corporate Europe Observatory un tajā pašā dienā nosūtīja ombudam.

[6] 28. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1. lpp.), ar jaunākajiem grozījumiem.

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 1. lpp.).

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV 2001, L 106, 1. lpp.).

[9] Izpilddirektora lēmums par zinātniskās komitejas, zinātnes ekspertu grupu un ārējo ekspertu atlasi, lai palīdzētu EFSA zinātniskajā darbā, parakstīts 2009. gada 19. jūnijā un pieejams tīmekļa vietnē: http://www.efsa.europa.eu/en/keydocs/docs/expertselection.pdf

[10] Šajā sakarā 2012. gada 21. martā sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam par EFSA rīcību saistībā ar iespējamu interešu konfliktu attiecībā uz vienas no tās zinātnes ekspertu grupu priekšsēdētāju (sūdzība 622/2012/ANA). Sūdzības izmeklēšana turpinās. Plašāku informāciju sk.: http://www.ombudsman.europa.eu/cases/caseopened.faces/en/11475/html.bookmark

[11] EPNI lēmums par ārējām darbībām un uzdevumiem, C(2004)1597 85-2004, Brisele, 28.4.2004.

[12] Šo noteikumu autors ir Eiropas Komisija. Visos galos un nolūkos "Komisija" būtu jālasa kā "EFSA" .

[13] EFSA lēmums, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, Parma, 2010. gada 7. decembris.

[14] 21. pants EPNI lēmumā par ārējām darbībām un uzdevumiem, C(2004)1597 85-2004, Brisele, 28.4.2004.

[15] 3. panta 3. punkts EFSA lēmumā, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, Parma, 2010. gada 7. decembris.

[16] Minēts iepriekš 43. punktā.

[17] Pēc nodarbinātības publiskajā sektorā: Good Practices for Preventing Conflict of Interest, ESAO, 2010. gads, 38.–39. lpp.

[18] Šajā sakarā ombuds atgādināja, ka viņš jau ir paziņojis, ka "valsts pārvaldes iestāžu integritāte, pārredzamība un pārskatatbildība ir priekšnosacījumi un pamats sabiedrības uzticībai kā labas pārvaldības stūrakmenim... Uzticēšanās ir atkarīga no pārliecības par to ierēdņu integritāti, no kuriem tiek sagaidīts, ka viņi rīkosies tādā veidā, kas būs pakļauts visciešākajai sabiedrības kontrolei. Sk. P. N. Diamandouros, “Veicināt ES ierēdņu ētisku rīcību: Eiropas ombuda loma, Žana Monē lekcija, Bristoles Universitāte, 2011. gada 5. maijs.

[19] http://www.efsa.europa.eu/

[20] Šajā sakarā skatīt ombuda ieteikuma projektu izmeklēšanā par sūdzību Nr. 882/2009/VL pret Eiropas Komisiju. Sk. arī 74. punktu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 3800/2006/JF pret Eiropas Komisiju.

[21] Lēmuma, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, 17. panta 2. punktu un 19. pantu, kā arī Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 91. pantu, 5. pantā ir noteikts:

"1. Bijušais darbinieks nekavējoties informē EFSA, ja pēc atļaujas piešķiršanas rodas jebkādas citas izmaiņas vienā vai vairākos apstākļos, kas saistīti ar viņa jauno vai turpmāko amatu un jau paziņoti EFSA.

2. EFSA pārbauda, vai grozīt nosacījumus vai izņēmuma gadījumos atsaukt atļauju, ņemot vērā šādas izmaiņas. Lēmumu pieņem EFSA izpilddirektors.

3. Neatkarīgi no pieņemamā lēmuma šā panta 1. punktā aprakstītajā gadījumā Cilvēkresursu nodaļa atgādina bijušajam darbiniekam par viņa pienākumiem pret EFSA un par to, ka EFSA patur tiesības veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu iepriekš minēto pienākumu izpildi."

[22] Saskaņā ar Civildienesta noteikumiem mērķis ir noteikt, vai jauna profesionālā darbība ir "saistīta ar ierēdņa veikto darbu".

[23] http://www.efsa.europa.eu/en/keydocs/docs/independencepolicy.pdf

[24] http://www.efsa.europa.eu/en/keydocs/docs/independencerules.pdf

[25] EFSA pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 23. pants.

[26] Sk. iepriekš 10. zemsvītras piezīmi.

[27] Tas atbilst arī Revīzijas palātas ieteikumiem tās Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2012 "Interešu konflikta pārvaldība atsevišķās ES aģentūrās", kas pieejams vietnē http://eca.europa.eu/portal/pls/portal/docs/1/17190743.PDF

[28] "Interese nozīmē attiecību, kas objektīvi attiecas uz kaut ko, piemēram, kam ir tiesības vai īpašumtiesības uz to, prasījums uz to vai tā daļa. Šajā lēmumā deklarējamas intereses ir visas intereses, kas ietilpst Iestādes kompetences jomā.”

[29] "Interešu konflikts (IP) ir situācija, kad persona, sadarbojoties ar EFSA, var kaut kādā veidā izmantot savas profesionālās vai oficiālās spējas personiskam vai korporatīvam labumam saistībā ar minētās personas funkcijām" .

[30] "Jebkādas izmaiņas attiecībā uz jau deklarētajiem procentiem izraisa ADoI ātru atjaunināšanu..."

[31] Kā paskaidrots iepriekš 52. punktā, pienākums pieprasīt atļauju veikt profesionālo darbību attiecas arī uz apkalpojošajiem darbiniekiem.

[32] To varētu izdarīt, piemēram, grozot EFSA pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 23. panta 10. punktu.

[33] Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 7. punktu un Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu 8.4. pantu.

[34] EFSA pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 6. panta 4. punkts attiecībā uz ikgadējām interešu deklarācijām; 7. panta 2. punktu attiecībā uz īpašajām interešu deklarācijām; un 8. panta 2. punktu attiecībā uz mutiskajām interešu deklarācijām.

[35] EFSA pārskatītā Īstenošanas lēmuma par neatkarību 23. panta 9. punkts attiecībā uz ikgadējām interešu deklarācijām.