Lieta attiecās uz bijušā darbinieka iespējamu netaisnīgu atlaišanu no darba un aizskaršanu Eiropas Investīciju bankā (EIB).

Ombuda izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumam par to, ka EIB esot nepamatoti liegusi sūdzības iesniedzējam iespēju izmantot tā dēvēto “samierināšanās procedūru”, kas paredzēta EIB Civildienesta noteikumu 41. pantā (kurā ir noteikts, ka darbinieki var celt prasību ES Tiesā, ja rodas strīds ar EIB, un ka pirms tam viņiem ir jācenšas panākt izlīgumu, izmantojot samierināšanas procedūru). Ombuds sākotnēji konstatēja, ka, uzskatot, ka samierināšanas procedūru nevar piemērot bijušajam darbiniekam, kurš nesaņēma EIB pensiju, EIB ir pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tādēļ ombuds ierosināja EIB nekavējoties sākt samierināšanas procedūru gan attiecībā uz atlaišanas, gan uzmākšanās jautājumiem. Banka piekrita uzsākt samierināšanas procedūru attiecībā uz atlaišanas jautājumu un nodeva sūdzības iesniedzēju citai procedūrai saistībā ar jautājumu par aizskarošu izturēšanos.

Ombude secināja, ka pēc viņas iejaukšanās ir rasts risinājums. Tāpēc viņa slēdza lietu.

Lieta attiecās uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) pagaidu darbinieka pārbaudes laika novērtējumu. Sūdzības iesniedzēja, kura tika atlaista pārbaudes laika beigās, apgalvoja, ka viņas novērtējumā ir vairāki procesuāli trūkumi. Turklāt EASO neatbildēja uz viņas sūdzībām, kas iesniegtas saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza EASO atbildēt uz sūdzībām. Viņa konstatēja, ka EASO ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sūdzības iesniedzējas pārbaudes laika objektīvu novērtējumu, un ir ievērojis sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par viņas turpmāko nodarbinātību. Tādējādi ombuds lietu slēdza.

ES ierēdņiem pirms pirmās paaugstināšanas amatā ir jāpierāda spēja strādāt trešā valodā. Kad sūdzības iesniedzējs, kurš strādā ES aģentūrā, nenokārtoja valodas prasmes eksāmenu savā trešajā valodā, viņš lūdza EPSO norādīt iemeslus salīdzinoši zemai pakāpei eksāmena rakstiskajā pārbaudījumā, kā arī informēt viņu par iespējamiem pārskatīšanas mehānismiem. Viņš uzskata, ka EPSO paskaidrojumi par viņa pakāpi šķita nekonsekventi, savukārt tā sākotnējā atbilde par pārskatīšanas iespējām bija nepareiza. Pēc sūdzības iesniedzēja uzstājības EPSO piekrita atkārtoti izvērtēt viņa rakstīšanas pārbaudījumu. Otrais vērtētājs apstiprināja sākotnējo atzīmi.

Ombude jautāja par šo jautājumu. Viņa izskatīja sūdzības iesniedzēja testu, kā arī abu vērtētāju novērtējumus. Ombuds nekonstatēja acīmredzamu kļūdu vai norādes par neobjektivitāti sūdzības iesniedzēja rakstiskās pārbaudes novērtējumā. Attiecībā uz kļūdaino informāciju par pārskatīšanas iespējām EPSO atzina savu kļūdu un atvainojās sūdzības iesniedzējam. Ombuds neuzskatīja, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana, un slēdza lietu. Tomēr viņa ierosināja uzlabot valodu prasmes pārbaužu dalībniekiem sniegto informāciju par procedūru un viņu pārskatīšanas/apelācijas tiesībām.

Sūdzības iesniedzējs, kurš strādā Eiropas Savienības Tiesā ar pagaidu līgumu, pieteicās EPSO konkursam konferenču tulku pieņemšanai darbā. Paziņojumā par konkursu bija norādīts, ka aizpildītie pieteikumi jāiesniedz līdz 2013. gada 6. augusta plkst. 12.00. Sūdzības iesniedzējs nokavēja termiņu. 2013. gada 7. augustā viņa informēja EPSO, ka no 2013. gada 5. līdz 6. augustam viņa ir hospitalizēta un ka līdz ar to viņa nav varējusi savlaicīgi aizpildīt savu pieteikumu. 2013. gada 7. augustā viņa lūdza EPSO pagarināt termiņu. EPSO atteica. Tās galvenais atteikuma iemesls esot bijis tāds, ka tai ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei pret visiem prasītājiem.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un sākotnēji konstatēja, ka EPSO nav apsvēris, vai sūdzības iesniedzēja apstākļi ir uzskatāmi par nepārvaramas varas situāciju. Tādēļ viņa ieteica EPSO i) atzīt, ka ir situācijas, kad nepārvaramas varas dēļ ir taisnīgi un pareizi noteikt kandidātiem jaunu termiņu; ii) precizēt apstākļus, kādos būtu jānosaka šāds jauns termiņš; un iii) attiecīgi informēt kandidātus. EPSO sākotnēji noraidīja ombuda ieteikumus un apgalvoja, ka būtu grūti nošķirt dažādus kandidātu izvirzītos pamatojumus un izklāstīt, kā kandidāti pierādīs, ka ir notikusi nepārvarama vara. Tā piebilda, ka, ļaujot kandidātiem atsaukties uz nepārvaramu varu, tiktu apdraudēta gan atklāto konkursu netraucēta norise, gan vienlīdzīga attieksme pret kandidātiem. Tā arī atsaucās uz statistiku, kas, pēc tās domām, pierāda, ka visu pieprasījumu par termiņa pagarināšanu izskatīšana pēc termiņa beigām EPSO radītu administratīvu slogu.

Tomēr pēc ombuda un EPSO darbinieku sanāksmēm EPSO beidzot principā pieņēma ombuda ieteikumus. Tomēr attiecībā uz sūdzības iesniedzēja konkrēto gadījumu ombuds norādīja, ka attiecīgais konkurss ir beidzies. Viņa arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēja ir izvēlējusies nekomentēt EPSO atbildi uz viņas ieteikumiem. Ņemot to vērā, ombuds uzskatīja, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu par to, vai sūdzības iesniedzēja lieta atbilst nepārvaramas varas prasībām, kuras EPSO tagad principā piekrīt piemērot.

Bijušais praktikants Eiropas Savienības Padomē sūdzējās, ka pabalsts, ko ES iestādes maksā saviem praktikantiem, ir nepiemērots, jo tas ir mazāks par minimālo algu un tādējādi negarantē praktikantiem pienācīgu dzīves līmeni.

Ombuds sāka izmeklēšanu par šo jautājumu. Viņa konstatēja, ka Padome ir pietiekami detalizēti paskaidrojusi, kā tiek noteikts stažēšanās pabalsta apmērs. Ombuds uzskatīja, ka lēmums izmaksāt pabalstu 25 % apmērā no AD 5,1 pakāpes ierēdņa algas ir pamatots. Padome pieņēma šo lēmumu, rīkojoties pēc saviem ieskatiem, pamatojoties uz savām administratīvajām vajadzībām un pieejamo budžetu.

Ombuds norādīja, ka Padome nošķir stažēšanos un nodarbinātību. Tāpēc praktikants saņem pabalstu, nevis algu, jo praktikanta tiesības un pienākumi nav salīdzināmi ar darbinieka tiesībām un pienākumiem. Ombuds uzskatīja, ka Padomes paskaidrojums ir pamatots.

Tāpēc viņa slēdza lietu, konstatējot, ka Padomes prakse nav administratīva kļūme.

Lieta attiecās uz ECDC lēmumu izbeigt pagaidu darbinieka līgumu pārbaudes laika beigās.

Ombuds veica izmeklēšanu par šo jautājumu un uzskatīja, ka kopumā ECDC sniegtie paskaidrojumi par tā lēmumu nepaturēt sūdzības iesniedzēju darbā pārbaudes laika beigās ir pamatoti.

Tomēr ombuds uzskatīja, ka ECDC nav savlaicīgi paskaidrojis sūdzības iesniedzējam, a) ka jaunpienācēju novērtēšanas dialogā konstatētās problēmas ir tik nopietnas, ka attaisno sūdzības iesniedzēja līguma izbeigšanu, b) jomas, kurās viņam ir vajadzīgi uzlabojumi, izmantojot konkrētu un skaidru rīcības plānu. Tas, ka tas netika darīts, bija administratīva kļūme. Turklāt ombuds uzskata, ka apstākļos, kad ES struktūrai nav pietiekami daudz laika, lai pienācīgi novērtētu pagaidu darbinieka darbu, vai kad pagaidu darbiniekam nav bijusi pienācīga iespēja novērst trūkumus savā darbā, laba pārvaldība būtu pārbaudīt, vai pastāv "ārkārtas apstākļi", kas pamato pārbaudes laika pagarināšanu. Tā kā lietas materiālos nav pierādījumu, ka ECDC būtu nopietni izskatījis iespēju pagarināt sūdzības iesniedzēja pārbaudes laiku, ombuds izteica attiecīgu ierosinājumu uzlabojumiem nākotnē. Visbeidzot, ņemot vērā to, ka laba pārvaldība ir atvainoties par sliktu praksi, ombuds uzskata, ka ECDC būtu jāatzīst savas kļūdas šīs lietas izskatīšanā un jāatvainojas sūdzības iesniedzējam par šīm kļūdām.

Šajā iebildumā tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija, ieceļot īpašo padomdevēju, nav ievērojusi savus noteikumus par interešu konfliktu novēršanu.

2015. gada septembrī divas NVO sūdzējās ombudam par to, ka Komisija nav ievērojusi tās noteikumus, ieceļot īpašo padomdevēju, kas palīdz Komisijas priekšsēdētājam. Komisija 2014. gada 18. decembrī nāca klajā ar paziņojumu presei, kurā paziņoja par Edmund Stoiber kunga iecelšanu Komisijas priekšsēdētāja īpašā padomnieka amatā. Šis paziņojums tika sniegts trīs mēnešus pirms A. Stoiber oficiālās iecelšanas 2015. gada 4. martā bez jebkādām atrunām par vēl neizpildītajām administratīvajām prasībām. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka šis priekšlaicīgais paziņojums apdraudēja Komisijas spēju veikt objektīvu un kritisku novērtējumu par to, vai attiecīgajai personai ir interešu konflikti. Viņi arī sūdzējās, ka Komisijas "ticamības deklarācijā", kas ir būtiska iecelšanas procesa daļa, nav minēti amati, ko īpašais padomnieks ieņēma lielā apdrošināšanas grupā Nürnberger.  

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas paziņojums presei ir nepareizs un maldinošs. Ombuds arī konstatēja, ka priekšlaicīgs paziņojums par iecelšanu bez atrunas ieinteresētajai sabiedrībai radīja pamatotas šaubas par to, vai pēc paziņojuma ir veikta objektīva un kritiska interešu konflikta jautājuma pārbaude. Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi administratīvas kļūmes abās jomās. Ombuds arī konstatēja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc apdrošināšanas grupā ieceltā īpašā padomnieka amati nav iekļauti "ticamības deklarācijā". Viņa konstatēja, ka tā ir arī administratīva kļūme.

Lieta attiecās uz Komisijas lēmumu mainīt tās sākotnējo priekšlikumu par Apvienotās Karalistes pensiju shēmā iegūto sūdzības iesniedzēja pensijas tiesību pārnešanu uz ES pensiju shēmu.

Komisija apgalvoja, ka tai bija jāmaina sākotnējais priekšlikums, jo tas bija balstīts uz vispārīgiem īstenošanas noteikumiem, kas priekšlikuma iesniegšanas brīdī jau bija novecojuši. Komisijas pārskatītais priekšlikums, kas bija mazāk labvēlīgs sūdzības iesniedzējam, bija balstīts uz pārskatītajiem vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, kas faktiski bija spēkā sākotnējā priekšlikuma iesniegšanas dienā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāievēro tās pirmais priekšlikums, ko viņš jau bija pieņēmis.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Komisijai nebija juridiska pienākuma iesniegt priekšlikumus par ārpus Savienības pensiju shēmas iegūto pensijas tiesību pārskaitīšanu un ka faktiski šādu pārskaitīto pensijas tiesību vērtības faktisku noteikšanu varēja veikt tikai pēc pārskaitīšanas. Faktiski tā bija Komisijas iedibināta prakse vienkārši labāk informēt savus ierēdņus par to, ko viņi varētu sagaidīt, ja viņi faktiski nolemtu pieprasīt savu pensijas tiesību pārnešanu uz ES pensiju shēmu.

Tāpēc ombuds slēdza sūdzību, secinot, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs ir Komisijas ierēdnis (AST), kurš 2013. gada paaugstināšanas amatā laikā netika paaugstināts nākamajā pakāpē un par to sūdzējās ombudam. Ombuds informēja sūdzības iesniedzēju, ka izmeklēšanai nav pamata. Tomēr sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka ir paaugstināti amatā astoņi viņa pakāpes ierēdņi, kuri nebija atzīmēti paaugstināšanas amatā nolūkā (pamatojoties uz paaugstināšanas amatā punktiem, kas uzkrāti saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem). Tāpēc ombuds sāka izmeklēšanu par apgalvojumu, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc astoņi ierēdņi, kuri netika atzīmēti ar karodziņu, tika paaugstināti nākamajā AST pakāpē.

Savā atzinumā Komisija paskaidroja, ka astoņiem attiecīgajiem ierēdņiem bija salīdzinoši augstāki nopelni nekā sūdzības iesniedzējam attiecībā uz trim novērtējuma kritērijiem, kas izklāstīti Vispārīgajos īstenošanas noteikumos, un ka atzīmēšanai bija tikai pakārtota loma. Ombuds konstatēja, ka piemērojamie pārejas noteikumi neliedza paaugstināt amatā ierēdņus, kas nav karogi. Tāpēc ombuds nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi un slēdza lietu.

Lieta attiecās uz viena no tās bijušajiem ierēdņiem lūgumu Komisijai sniegt detalizētu informāciju par iespējamu disciplinārlietu pret citu bijušo Komisijas ierēdni.

Komisija atbildēja, ka tā nevar izpaust pieprasīto informāciju. Tā arī centās pārliecināt sūdzības iesniedzēju, ka tā nodarbojas ar bijušā ierēdņa jautājumu, veicot visus nepieciešamos pasākumus.

Ombuda izmeklēšana šajā jautājumā ietvēra to Komisijas lietu pārbaudes, kas attiecas uz bijušo ierēdni. Ombuds uzskatīja, ka, lai gan iestādēm ir jānodrošina augsts pārskatāmības līmenis, šajā lietā Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka tā nevar atklāt informāciju par savu rīcību attiecībā uz bijušo ierēdni, nekaitējot taisnīgai procesa norisei kopumā, kā arī attiecīgā ierēdņa privātajai dzīvei.

Tādējādi lieta tika slēgta, nekonstatējot administratīvu kļūmi.