Izmeklēšana, pamatojoties uz sūdzībām - 2077/2012/TN & 1853/2013/TN

Cienītā priekšsēdētāja vietniece! Godātais priekšsēdētāja kungs!

Pateicamies par Eiropas Komisijas 2015. gada 30. janvārī nosūtīto atzinumu attiecībā uz mūsu ieteikumiem un pamatnostādnēm saistībā ar iepriekš minēto izmeklēšanu.

Mēs atzinīgi vērtējam progresu, ko Komisija panākusi šajā arvien svarīgākajā valsts pārvaldes jomā, uzlabojot savas procedūras un tādējādi palīdzot izvairīties no iespējamām interešu konflikta situācijām.

Mēs apzināmies jautājuma sarežģītību un slavējam jūs un jūsu darbiniekus par līdz šim paveikto pozitīvo darbu. Mēs pilnībā novērtējam, ka tas jāskata saistībā ar mūsdienīgu cilvēkresursu politiku, kas veicina personāla attīstību un mobilitāti.

Mēs jo īpaši atzīmējam, ka Komisija apsver k) pamatnostādni, kuru mēs uzskatām par vissvarīgāko:

“tiešsaistē publicēt lēmumus, ar ko apstiprina augstākā līmeņa ierēdņu pieprasījumus strādāt ārpus Komisijas, i) attiecīgā augstākā līmeņa ierēdņa vārdu un uzvārdu, ii) sīkāku informāciju par pienākumiem, ko minētais augstākā līmeņa ierēdnis veic Komisijā, iii) sīkāku informāciju par pienākumiem, kas jāveic jaunajās darbībās, un iv) Komisijas detalizētu novērtējumu un secinājumus (tostarp jebkādus nosacījumus) attiecībā uz jebkādu iespējamu interešu konfliktu;”

Lai ņemtu vērā šo pārdomu rezultātus, mēs plānojam turpināt izmeklēšanu līdz brīdim, kad Komisija publicēs šo informāciju, kā šogad prasīts Civildienesta noteikumu 16. panta 4. punktā. Pēc šīs publikācijas izvērtēšanas mēs lemsim par turpmākajiem soļiem mūsu izmeklēšanā. Protams, visām ES iestādēm un aģentūrām ir vienādas juridiskās prasības, un mēs mudinām tās sekot ES izpildvaras vadībai šajā jomā.

Lai turpinātu vadīt šo jautājumu ne tikai ES, bet arī salīdzinājumā ar lielāko daļu dalībvalstu, mēs mudinām Komisiju regulāri publicēt pēc iespējas vairāk informācijas par pozitīviem lēmumiem, nevis tikai reizi gadā, kas ir minimālā juridiskā prasība.

Kā minēts iepriekš, šāda publicēšana jau notiek vismaz vienā dalībvalstī, kas darbojas saskaņā ar tiem pašiem datu aizsardzības tiesību aktiem.

Izmantojot šo pieeju, Komisija varētu arī pilnīgāk apstiprināt faktus, kas izriet no tās pozitīvajiem novērtējumiem par pēcnodarbinātības darbību, kad augstākā līmeņa ierēdņi atstāj dienestu. Dažos gadījumos, ja šādi novērtējumi netiek proaktīvi publicēti, pārpratumi, neuzticēšanās un pat skepticisms attiecībā uz pozitīva lēmuma iemesliem, kas neatkarīgi no tā nonāk atklātībā, var kaitēt ne tikai attiecīgā ierēdņa, bet arī Komisijas un līdz ar to arī Savienības reputācijai.

Kā mēs zinām, eiropiešu uzticēšanās gan ES, gan valstu pārvaldības līmeņiem pašlaik diemžēl nav ļoti augsta. Tas galvenokārt ir politisks izaicinājums Savienībai, tomēr esmu pārliecināts, ka jūs piekritīsiet, ka ir svarīgi, lai arī ES administrācija, kas atbilst augstiem standartiem, būtu “zelta standarts” ētikas, pārredzamības, pārskatatbildības un efektivitātes jomā.

Es uzskatu, ka šis jautājums ir iespēja turpināt pozitīvo darbu pārredzamības jomā, ko jau ir veikusi Ž. K. Junkera vadītā Komisija.

Ja šī iespēja tiks izmantota, es to vērtēšu ļoti atzinīgi.

Ar cieņu

Emīlija O'Reilija

25/02/2015