Meklēt izmeklēšanas

Tā kā ES arvien vairāk tiek piešķirtas lielākas pilnvaras tādās jomās kā aizsardzība un veselības aprūpe, ļoti svarīga ir sabiedrības uzticēšanās administrācijai. Līdz ar to jebkurš viedoklis, ka civildienesta ierēdņi īsteno privātas intereses, kas ir pretrunā viņu publiskajam darbam, ir ļoti kaitējošs. Eiropas ombude jau sen ir konstatējusi, ka “virpuļdurvju efekta” fenomens var kaitēt sabiedrības uzticībai, ja tas netiek pienācīgi pārvaldīts. Pat neliels skaits augsta ranga darbinieku pārcelšanu var radīt ievērojamu sabiedrības neapmierinātību un kaitēt reputācijai. Šajā stratēģiskajā izmeklēšanā izskatīja 100 Eiropas Komisijas “virpuļdurvju efekta” lietas, lai apzinātu jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, un virzītu pārējo ES administrāciju nākotnē.

Ombudes izmeklēšanā tika konstatēti patiesi uzlabojumi, kopš viņa pēdējo reizi bija izskatījusi šo jautājumu, tostarp norādījumi par to, kā veikt stingrākas pārbaudes par katru pārcelšanu.

Tomēr dažos gadījumos Komisija apstiprināja bijušo augstākā līmeņa darbinieku pieprasījumus sākt darbību, neraugoties uz atrunām par to, vai pārcelšanas nosacījumi mazinātu iespējamos riskus (piemēram, interešu konfliktus un piekļuvi zināšanām vai kontaktiem administrācijā). Ombude uzskata, ka šāda pārcelšana būtu jāatļauj tikai tad, ja uz darbību var attiecināt ierobežojumus, kas pienācīgi mazina riskus un ko var ticami uzraudzīt un īstenot.

Ja šādi ierobežojumi un izpilde nav iespējama, Komisijai būtu uz laiku jāaizliedz bijušajiem darbiniekiem sākt paredzēto darbu. To nedarot, pastāv risks, ka laika gaitā pārāk zemu tiks novērtētas korozīvās sekas, ko rada šādu ierēdņu zināšanu un tīklu nodošana saistītajās jomās privātajā sektorā, kā arī ar to saistītais kaitējums ES reputācijai.

Apstiprinot darbību ar riska mazināšanas pasākumiem, Komisijai būtu jāizpēta viss pieejamo pasākumu klāsts. Piemēram, Komisija varētu noteikt, ka jauna darba apstiprināšana ir atkarīga no tā, vai darbinieks no jaunā darba devēja ir guvis apsolījumu, ka Komisijas noteiktie ierobežojumi tiek publiskoti jaunā darba devēja tīmekļa vietnē. Komisijai būtu vismaz jāpieprasa, lai (bijušais) darbinieks iesniedz pierādījumus, ka noteiktie ierobežojumi ir kopīgoti ar jauno darba devēju.

Grūtības, ar kurām Komisija saskārās, uzraugot atbilstību, rosināja ombudi atkārtoti paust savu ierosinājumu Komisijai savlaicīgāk publiskot informāciju par visām tās vērtēto bijušo vecāko darbinieku pēcdienesta darbībām. Tas uzlabotu sabiedrības kontroli pār šiem lēmumiem, kas ir būtiski uzraudzības mērķu sasniegšanai.

 

Eiropas Ombude jau sen ir noteikusi “virpuļdurvju efektu”, saskaņā ar kuru valsts amatpersonas pāriet uz privāto sektoru, kā fenomenu, kas var kaitēt sabiedrības uzticībai, ja to pienācīgi nepārvalda.

Šīs pēc savas iniciatīvas veiktās izmeklēšanas mērķis bija noskaidrot, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) rīkojas saistībā ar darbinieku virpuļdurvju efektu.

Ņemot vērā ECB lomu cenu stabilitātes nodrošināšanā un finanšu iestāžu un kredītiestāžu uzraudzībā, jebkāda (bijušo) ECB darbinieku pāreja uz privātām finanšu iestādēm vai kredītiestādēm, jo īpaši tām, uz kurām attiecas ECB uzraudzība, var radīt interešu konfliktus un reputācijas riskus un izraisīt sabiedrības neapmierinātību.

Ombudes izmeklēšanā tika izvērtēts viens konkrēts gadījums, kas radīja sabiedrības bažas, kā arī 26 gadījumi, kad darbinieki pieprasīja sākt profesionālo darbību vai nu neapmaksātā atvaļinājuma laikā, vai arī pēc darba pabeigšanas ECB. Visās lietās, izņemot vienu, ECB darbinieki pārcēlās uz privāto sektoru, toskait ECB uzraudzībā esošām struktūrām un bankām.

Ombude secināja, ka ECB būtu jāpiemēro stingrāka pieeja attiecībā uz tās (bijušā) vidējā līmeņa un augstākā līmeņa darbinieku virpuļdurvju efekta pārcelšanu uz privātā sektora darbvietām, jo īpaši finanšu nozarē.

Lai novērstu trūkumus, kas radās konkrētajā gadījumā un vispārīgāk — saistībā ar to, kā ECB risina šo problēmu, ombude sniedza vairākus ierosinājumus par to, kā ECB var stiprināt savus noteikumus, tostarp saistībā ar notiekošo ECB ētikas regulējuma pārskatīšanu.

Konkrētāk, ECB būtu jāpaplašina to darbinieku loks, uz kuriem attiecas stingrākas paziņošanas un/vai nogaidīšanas prasības, vai jāizvēlas vispārēja minimālā prasība attiecībā uz visiem darbiniekiem, kas līdzinās ES Civildienesta noteikumu noteikumiem par profesionālo darbību pēc dienesta attiecību izbeigšanas.

ECB būtu arī jāpagarina no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam aizliegums bijušajiem ECB augstākā līmeņa darbiniekiem lobēt savus bijušos kolēģus.

ECB būtu vēl vairāk jāuzlabo uzraudzība attiecībā uz to, kā (bijušie) darbinieki ievēro ECB noteiktos ētikas pienākumus un nosacījumus, piemēram, publiskojot nosacījumus bijušo augstākā līmeņa darbinieku pēcnodarbinātības darbību atļaušanai, lai varētu signalizēt par iespējamiem pārkāpumiem.

Turklāt ombude ierosināja, ka gadījumā, ja ECB uzskata, ka darbinieka pieprasījums sākt profesionālo darbību neapmaksātā atvaļinājumā rada risku, ko nevar pienācīgi mazināt ar ierobežojumiem, vai ja ierobežojumus nevar efektīvi uzraudzīt vai izpildīt, tai nebūtu jāatļauj šāds pieprasījums.

 

The case concerned the decision of the European Investment Bank to approve a request made by a former vice-president and member of its Management Committee (MC) (the ‘former VP’) to become a non-executive board member of a Spanish energy utility company, which received loans from the EIB.

The complainants, two Members of the European Parliament, raised concerns that the move gave rise to the risk of conflicts of interest. The EIB argued that the former VP had not been involved in the negotiation and implementation of the financing agreements between the EIB and the company.

The Ombudsman found that, in approving the move, the EIB did not properly manage the risk of conflicts of interest to which the former VP’s request arguably gave rise. However, given the EIB has, in the meantime, made improvements to the relevant ethics rules to address these matters, the Ombudsman determined that no further inquiries were justified.

Nonetheless, the Ombudsman made suggestions for improvement with a view to strengthening how the EIB assesses ‘revolving door’ moves by members of its MC to the private sector, and how it ensures compliance where its Ethics and Compliance Committee authorises a move but applies conditions on the individual and their activities.