Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs ir konsultāciju uzņēmums, kas specializējas attīstības palīdzības projektos.Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) sāka izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par pārkāpumiem attiecībā uz ES finansētiem projektiem un sūdzības iesniedzējam piešķirtiem līgumiem. Tādējādi sūdzības iesniedzējs OLAF izmeklēšanā tika uzskatīts par “ieinteresēto personu” Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 [2] nozīmē.

2. OLAF 2024. gada 31. jūlijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas ir slēgis izmeklēšanu un attiecīgajiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem ir iesniedzis finansiālus un administratīvus ieteikumus attiecībā uz sūdzības iesniedzēju. OLAF arī sniedza informāciju par iespēju sūdzības iesniedzējam vērsties pie procesuālo garantiju kontroliera [3].

3. Sūdzības iesniedzējs 2024. gada 26. augustā iesniedza sūdzību Kontrolierim. Tā apstrīdēja OLAF lēmumu izbeigt izmeklēšanu, pamatojoties uz faktu kopsavilkumu, kurā, kā tā apgalvoja, bija ietverti neskaidri un neskaidri paziņojumi, liedzot tai sniegt uz informāciju balstītus komentārus.

4. Kontrolieris 2024. gada 9. septembrī slēdza sūdzību kā nepieņemamu. Kontrolieris paskaidroja, ka sūdzībai bija iestājies noilgums, jo tā tika iesniegta pēc viena mēneša termiņa pēc izmeklēšanas pabeigšanas. Konkrētāk, kontroliere norādīja, ka izmeklēšana tika slēgta 2024. gada 22. jūlijā, tāpēc termiņš sūdzības iesniegšanai tai beidzās 2024. gada 23. augustā.

5. Atbildot uz to, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OLAF vēstule, ar kuru tas tika informēts par izmeklēšanas slēgšanu, tika nosūtīta 2024. gada 31. jūlijā un ka tajā nebija informācijas par to, ka izmeklēšana tika slēgta 2024. gada 22. jūlijā.

6. Kontrolieris paskaidroja, ka Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 [4] ir noteikts skaidrs termiņš sūdzības iesniegšanai Kontrolierim, kas sākas no izmeklēšanas slēgšanas dienas, nevis no dienas, kad attiecīgā persona tika informēta par izmeklēšanas beigu datumu vai uzzināja par to.

7. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja kontroliera lēmumu. Tā apgalvoja, ka OLAF būtu jāinformē attiecīgā persona vienas nedēļas laikā pēc izmeklēšanas pabeigšanas un ka viena mēneša termiņam sūdzības iesniegšanai Kontrolierim būtu jāsākas no paziņošanas dienas. Turklāt tas apgalvoja, ka viena mēneša termiņš pats par sevi ir pārāk īss un ka pret to netika izrādīta taisnīga attieksme un tam netika dota pienācīga iespēja aizstāvēties.

8. Neapmierināts ar to, kā kontrolieris un OLAF izskatīja šo lietu, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

9. Ombude sāka izmeklēšanu par to, kā OLAF informēja sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas slēgšanu un iespēju vērsties pie kontroliera.  

10. Izmeklēšanā netika izskatīts Kontroliera lēmums noraidīt sūdzības iesniedzēja sūdzību kā nepieņemamu, jo Ombuds uzskatīja, ka tas nav acīmredzami nepareizi. Kontrolieris rīkojās saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 formulējumu. Tādējādi šīs sūdzības izmeklēšana bija vērsta tikai uz OLAF darbībām šajā jautājumā.

11. Izmeklēšanas gaitā ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja lietas materiālus. OLAF arī sniedza rakstiskus paskaidrojumus par šo jautājumu. Atbilde tika sniegta sūdzības iesniedzējam, kurš sniedza piezīmes.

Ombudam iesniegtie argumenti

OLAF

12. OLAF apgalvoja, ka, tā kā sūdzības iesniedzējs ir “attiecīgā persona” OLAF izmeklēšanā, tam bija jāzina Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 izklāstītie noteikumi, tostarp termiņi sūdzības iesniegšanai kontrolierim. Sūdzības iesniedzējs tika informēts arī par šiem noteikumiem saistībā ar iepriekšēju sūdzību kontrolierim, kas arī tika atzīta par nepieņemamu, jo tā tika iesniegta pārāk vēlu.  

13. Turklāt OLAF paskaidroja, ka savā 2024. gada 31. jūlija vēstulē, kurā tas informēja sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas izbeigšanu, tas informēja sūdzības iesniedzēju par iespēju vērsties pie kontroliera un par attiecīgajiem sūdzības iesniegšanas termiņiem.

14. Turklāt OLAF norādīja, ka, lai gan vēstule, ar kuru sūdzības iesniedzējs tika informēts par izmeklēšanas izbeigšanu, tika nosūtīta 2024. gada 31. jūlijā, tā bija datēta ar 2024. gada 24. jūliju. Tāpēc OLAF uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam vajadzēja būt skaidram, ka izmeklēšana tika pabeigta vēlākais līdz 2024. gada 24. jūlijam.

15. Tomēr OLAF atzina, ka vēstulē, ar kuru sūdzības iesniedzējs tika informēts par izmeklēšanas izbeigšanu, tas nebija skaidri norādījis izmeklēšanas beigu datumu, proti, 2024. gada 22. jūliju. OLAF atzina, ka bez šīs informācijas sūdzības iesniedzējs nevarēja zināt, ka sūdzības iesniegšanas termiņš bija no 2024. gada 22. jūlija līdz 2024. gada 23. augustam. Turklāt OLAF norādīja, ka pat tad, ja izmeklēšana būtu pabeigta 2024. gada 24. jūlijā, kas ir sūdzības iesniedzējam adresētās vēstules datums, termiņš, kurā jāvēršas pie kontroliera, joprojām būtu bijis 2024. gada 26. augusts, kas ir datums, kurā sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību kontrolierim.

16. Tomēr OLAF norādīja, ka pat tad, ja sūdzības iesniedzējs būtu vērsies pie Kontroliera viena mēneša laikā no izmeklēšanas beigu datuma, daži no tā izvirzītajiem apgalvojumiem joprojām būtu uzskatāmi par nepieņemamiem. Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 sūdzības iesniedzējam ir jāvēršas pie kontroliera viena mēneša laikā pēc tam, kad tas uzzinājis par attiecīgajiem faktiem, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc izmeklēšanas pabeigšanas. Tā kā sūdzības iesniedzējs jau 2024. gada martā bija informēts par konkrētiem faktiem, visi apgalvojumi, kas saistīti ar šiem faktiem, tiktu uzskatīti par iesniegtiem pārāk vēlu.

17. Tādējādi OLAF atzina, ka, tā kā tas nenorādīja izmeklēšanas pabeigšanas datumu un ņemot vērā Kontroliera veikto noteikumu gramatisko interpretāciju, sūdzības iesniedzējam tika liegts iesniegt sūdzību Kontrolierim piemērojamajā termiņā, bet tikai attiecībā uz daļu no tā prasībām.

18. Lai gan OLAF uzsvēra, cik svarīga ir savlaicīga paziņošana, lai nodrošinātu, ka personas, uz kurām attiecas OLAF izmeklēšana, var vērsties pie kontroliera piemērojamajā termiņā, tas norādīja, ka saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 nav noteikts termiņš, lai informētu attiecīgo personu par izmeklēšanas pabeigšanu, ja OLAF sniedz ieteikumus.[5] Šajā gadījumā, kad OLAF sniedza ieteikumus, tas joprojām informēja sūdzības iesniedzēju sešu darba dienu laikā.

19. Turklāt OLAF norādīja, ka sūdzības iesniedzējs 2024. gada 26. augustā tam nosūtīja e-pasta vēstuli, kurā atspoguļota sūdzība kontrolierim. OLAF atbildēja sūdzības iesniedzējam 2024. gada 19. septembrī. Lai gan OLAF atzina, ka tā atbildi nevar uzskatīt par līdzvērtīgu kontroliera lēmumam, tas norādīja, ka tas joprojām ir sniedzis detalizētu atbildi uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem.

Sūdzības iesniedzējs

20. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka vēstules datums, proti, 2024. gada 24. jūlijs, nav datums, kurā izmeklēšana tika slēgta. Tā apgalvoja, ka, neinformējot to par izmeklēšanas beigu datumu, OLAF nav rīkojies atbilstoši labas pārvaldības principiem. Tas tai liedza iespēju vērsties pie Pārziņa.

21. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OLAF 2024. gada 19. septembra atbildi sūdzības iesniedzējam nevar uzskatīt par līdzvērtīgu neatkarīgas iestādes, piemēram, kontroliera, lēmumam. OLAF pats nevar pārbaudīt, vai tas ievēro to personu procesuālās garantijas, uz kurām attiecas izmeklēšana.

Ombuda novērtējums

22. Šī izmeklēšana attiecas tikai uz OLAF darbībām. Tomēr, tā kā šīs darbības ir saistītas ar iespēju vērsties pie Procesuālo garantiju pārziņa, vispirms ir jānosaka pārziņa loma. Kontrolieris tika izveidots, lai personām, uz kurām attiecas OLAF izmeklēšana, nodrošinātu īpašu un neatkarīgu mehānismu iespējamo procesuālo garantiju pārkāpumu apstrīdēšanai. Saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem sūdzības Kontrolierim var iesniegt tikai attiecīgās personas, un tās jāiesniedz viena mēneša laikā pēc attiecīgo faktu uzzināšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc izmeklēšanas pabeigšanas [6].

23. Lai šis svarīgais neatkarīgais tiesiskās aizsardzības mehānisms būtu būtisks personām, uz kurām attiecas OLAF izmeklēšana, OLAF tās ir savlaicīgi jāinformē par to, ka kontrolieris pastāv, un to rīcībā ir jābūt visai attiecīgajai informācijai, kas nepieciešama sūdzības iesniegšanai.

24. Kā paskaidroja OLAF, kad tas sniedz ieteikumu izmeklēšanā, saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu nav noteikts termiņš attiecīgās personas informēšanai par izmeklēšanas izbeigšanu. Noteikts termiņš ir tikai tajos gadījumos, kad ieteikumi nav sniegti [7].

25. Praksē tas nozīmē, ka persona, uz kuru attiecas OLAF izmeklēšana, var uzzināt par OLAF izmeklēšanas slēgšanu tikai pēc tam, kad ir beidzies termiņš, kurā jāvēršas pie kontroliera, tādējādi liedzot tai vispār vērsties pie kontroliera pēc izmeklēšanas pabeigšanas. Tas norāda uz plašāku jautājumu par procesuālajām garantijām OLAF izmeklēšanās [8].

26. Šajā lietā OLAF informēja sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas pabeigšanu 2024. gada 31. jūlijā termiņā, kas noteikts, lai vērstos pie kontroliera. Tomēr, kā atzina OLAF, paziņojuma vēstulē nebija norādīts izmeklēšanas beigu datums, bet tikai vēstules parakstīšanas datums, proti, 2024. gada 24. jūlijs. Šis datums vēstulē parādījās trīs reizes un, saprotams, lika sūdzības iesniedzējam uzskatīt, ka tas ir izmeklēšanas beigu datums. Tādējādi sūdzības iesniedzēja rīcībā nebija visas nepieciešamās un pareizās informācijas, lai iesniegtu Kontrolierim pieņemamu sūdzību, t. i., noteiktajā termiņā.

27. Lai sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā varētu vērsties pie kontroliera, bija svarīgi zināt faktisko izmeklēšanas slēgšanas datumu. Sūdzības iesniedzējs galu galā vērsās pie kontroliera trīs dienas pēc termiņa beigām. Tāpēc nav noliedzams, ka tas, ka nebija informācijas par to, kad izmeklēšana tika slēgta, ietekmēja sūdzības iesniedzēja spēju vērsties pie kontroliera.  

28. No šīs situācijas varēja viegli izvairīties, vēstulē, ar kuru sūdzības iesniedzēju informēja par izmeklēšanas izbeigšanu, vienkārši norādot faktisko datumu, kad izmeklēšana tika pabeigta. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude konstatē, ka tas, ka OLAF neinformēja sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas beigu datumu, ir administratīva kļūme.

29. Lai gan OLAF atbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2024. gada 26. augusta vēstuli, kurā atspoguļota sūdzība kontrolierim, un sniedza sūdzības iesniedzējam noderīgus skaidrojumus, Ombuds uzskata, ka šajā gadījumā to nevar uzskatīt par pietiekamu tiesiskās aizsardzības līdzekli. Kontrolieris tika īpaši izveidots, lai darbotos kā neatkarīgs mehānisms sūdzību izskatīšanai pret OLAF. Tādējādi OLAF vērtējums par sūdzību nevar aizstāt kontroliera vērtējumu. 

30. Tomēr ombude uzskata, ka nav atbilstoša ieteikuma, lai novērstu šo administratīvo kļūmi. Kā minēts iepriekš, izmeklēšanas joma attiecās tikai uz OLAF darbībām, jo Ombuds konstatēja, ka, noraidot sūdzību kā nepieņemamu, kontroliere nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu. Tomēr Ombuds ierosinās OLAF, lai novērstu līdzīgu situāciju nākotnē. 

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombude slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:

Neinformējot sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas beigu datumu, Eiropas Krāpšanas apkarošanas aģentūra (OLAF) ir pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un OLAF tiks informēti par šo lēmumu.

Ierosinājums veikt uzlabojumus

OLAF būtu jānodrošina, ka tad, kad tas informē attiecīgo personu par izmeklēšanas pabeigšanu, tas sniedz savlaicīgu, skaidru un izsmeļošu informāciju par iespēju vērsties pie kontroliera. Tas ietver izmeklēšanas beigu datuma norādīšanu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 19. septembrī

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2013/883/oj/eng, 2. panta 5. punkts: “attiecīgā persona” ir jebkura persona vai ekonomikas dalībnieks, ko tur aizdomās par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un uz kuru tādēļ attiecas Biroja izmeklēšana”.

[3] Procesuālo garantiju kontrolieris izskata sūdzības, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas OLAF veiktās izmeklēšanas, jo īpaši attiecībā uz to, kā OLAF ievēro procesuālās garantijas un izmeklēšanai piemērojamos noteikumus. Plašāka informācija pieejama šeit: https://supervisory-committee-olaf.europa.eu/controller-procedural-guarantees_en

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2223 (2020. gada 23. decembris), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas efektivitāti, 9.b panta 2. punkta otrais ievilkums: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2020/2223/oj. 

[5] Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 11. pants; OLAF Pamatnostādņu par izmeklēšanas procedūrām OLAF darbiniekiem 29. pants: https://anti-fraud.ec.europa.eu/guidelines-investigations-olaf-staff_en.

[6] Piemērs: Regulas 883/2013 9.b panta 3. punkts.

[7] Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 11. pants; OLAF Pamatnostādņu par izmeklēšanas procedūrām OLAF darbiniekiem 29. pants.

[8] Ombuds šo jautājumu izvirzīja saistībā ar pašreizējo OLAF regulas novērtējumu kā jautājumu, kas jārisina likumdevējiem.