Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs ir konsultāciju uzņēmums, kas specializējas attīstības palīdzības projektos.Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) sāka izmeklēšanu par aizdomām par pārkāpumiem saistībā ar ES finansētiem projektiem un līgumiem, kas piešķirti sūdzības iesniedzējam.Tādējādi sūdzības iesniedzējs OLAF izmeklēšanā tika uzskatīts par “ieinteresēto personu” Regulas 883/2013 [2] nozīmē.

2. OLAF 2024. gada 31. jūlijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas ir slēdzis izmeklēšanu un iesniedzis finanšu un administratīvos ieteikumus par sūdzības iesniedzēju attiecīgajiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem. OLAF arī sniedza informāciju par iespēju sūdzības iesniedzējam vērsties pie procesuālo garantiju kontroliera [3].

3. Sūdzības iesniedzējs 2024. gada 26. augustā iesniedza sūdzību kontrolierim. Tā apstrīdēja OLAF lēmumu izbeigt izmeklēšanu, pamatojoties uz faktu kopsavilkumu, kurā, kā tā apgalvoja, bija ietverti neskaidri un neskaidri apgalvojumi, kas tai liedza sniegt uz informāciju balstītus komentārus.

4. Kontrolieris 2024. gada 9. septembrī sūdzību slēdza kā nepieņemamu. Kontrolieris paskaidroja, ka sūdzībai bija iestājies noilgums, jo tā tika iesniegta pēc viena mēneša termiņa pēc izmeklēšanas pabeigšanas. Kontrolieris jo īpaši norādīja, ka izmeklēšana tika slēgta 2024. gada 22. jūlijā, tāpēc termiņš sūdzības iesniegšanai beidzās 2024. gada 23. augustā.

5. Atbildot sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OLAF vēstule, ar kuru tas tika informēts par izmeklēšanas slēgšanu, tika nosūtīta 2024. gada 31. jūlijā un ka tajā nav informācijas par to, ka izmeklēšana tika slēgta 2024. gada 22. jūlijā.

6. Kontrolieris paskaidroja, ka Regulā 883/2013 [4] ir noteikts skaidrs termiņš sūdzības iesniegšanai Kontrolierim, kas sākas no izmeklēšanas pabeigšanas dienas, nevis no dienas, kad attiecīgā persona tika informēta vai uzzināja par izmeklēšanas pabeigšanas dienu.

7. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja kontroliera lēmumu. Tas apgalvoja, ka OLAF būtu jāinformē attiecīgā persona vienas nedēļas laikā pēc izmeklēšanas pabeigšanas un ka viena mēneša termiņam sūdzības iesniegšanai kontrolierim būtu jāsākas no paziņošanas dienas. Turklāt tā apgalvoja, ka viena mēneša termiņš pats par sevi ir pārāk īss un ka attieksme pret to nav bijusi taisnīga, kā arī tai nav dota pienācīga iespēja aizstāvēties.

8. Nebūdams apmierināts ar to, kā kontrolieris un OLAF risināja šo jautājumu, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

9. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā OLAF informēja sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas slēgšanu un iespēju vērsties pie kontroliera.  

10. Izmeklēšanā netika izskatīts kontroliera lēmums noraidīt sūdzības iesniedzēja sūdzību kā nepieņemamu, jo ombuds uzskatīja, ka tas nav acīmredzami nepareizi. Kontrolieris rīkojās saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 formulējumu. Tādējādi šīs sūdzības izmeklēšana bija vērsta tikai uz OLAF darbībām šajā jautājumā.

11. Izmeklēšanas gaitā ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja lietas materiālus. OLAF arī sniedza rakstiskus paskaidrojumus par šo jautājumu. Atbilde tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam, kurš sniedza piezīmes.

Ombudam iesniegtie argumenti

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

12. OLAF apgalvoja, ka, tā kā sūdzības iesniedzējs ir “attiecīgā persona” OLAF izmeklēšanā, tam būtu vajadzējis zināt Regulā 883/2013 izklāstītos noteikumus, tostarp termiņus sūdzības iesniegšanai kontrolierim. Sūdzības iesniedzējs tika informēts arī par šiem noteikumiem saistībā ar iepriekšēju sūdzību kontrolierim, kas arī tika atzīta par nepieņemamu, jo tika iesniegta pārāk vēlu.  

13. Turklāt OLAF paskaidroja, ka 2024. gada 31. jūlija vēstulē, kurā tas informēja sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas izbeigšanu, tas informēja sūdzības iesniedzēju par iespēju vērsties pie kontroliera un par attiecīgajiem sūdzības iesniegšanas termiņiem.

14. Turklāt OLAF norādīja, ka, lai gan vēstule, ar kuru sūdzības iesniedzējs tika informēts par izmeklēšanas slēgšanu, tika nosūtīta 2024. gada 31. jūlijā, tā ir datēta ar 2024. gada 24. jūliju. Tāpēc OLAF uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam vajadzēja būt skaidram, ka izmeklēšana tika pabeigta vēlākais līdz 2024. gada 24. jūlijam.

15. Tomēr OLAF atzina, ka vēstulē, ar kuru sūdzības iesniedzējs tika informēts par izmeklēšanas izbeigšanu, tas nebija skaidri norādījis izmeklēšanas beigu datumu, proti, 2024. gada 22. jūliju. OLAF atzina, ka bez šīs informācijas sūdzības iesniedzējs nevarēja zināt, ka sūdzības iesniegšanas termiņš bija no 2024. gada 22. jūlija līdz 2024. gada 23. augustam. Turklāt OLAF norādīja, ka pat tad, ja izmeklēšana būtu pabeigta 2024. gada 24. jūlijā, proti, dienā, kad sūdzības iesniedzējam tika nosūtīta vēstule, termiņš vēršanās pie kontroliera joprojām būtu 2024. gada 26. augusts, proti, diena, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību kontrolierim.

16. Tomēr OLAF norādīja, ka pat tad, ja sūdzības iesniedzējs būtu vērsies pie kontroliera viena mēneša laikā pēc izmeklēšanas noslēguma datuma, daži no tā izvirzītajiem apgalvojumiem joprojām tiktu uzskatīti par nepieņemamiem. Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 sūdzības iesniedzējam ir jāvēršas pie kontroliera viena mēneša laikā pēc tam, kad viņš uzzinājis par attiecīgajiem faktiem, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc izmeklēšanas pabeigšanas. Tā kā sūdzības iesniedzējs jau 2024. gada martā bija informēts par konkrētiem faktiem, visi apgalvojumi, kas saistīti ar šiem faktiem, tiktu uzskatīti par iesniegtiem pārāk vēlu.

17. Tādējādi OLAF atzina, ka, tā kā tas nenorādīja izmeklēšanas pabeigšanas datumu un kontrolieris noteikumus interpretēja burtiski, sūdzības iesniedzējam tika liegts iesniegt sūdzību kontrolierim piemērojamajā termiņā, bet tikai attiecībā uz daļu no saviem prasījumiem.

18. Lai gan OLAF uzsvēra, cik svarīga ir savlaicīga paziņošana, lai nodrošinātu, ka personas, uz kurām attiecas OLAF izmeklēšana, var vērsties pie kontroliera piemērojamajā termiņā, tas norādīja, ka saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 nav noteikts termiņš attiecīgās personas informēšanai par tādas izmeklēšanas slēgšanu, kurā OLAF sniedz ieteikumus.[5] Šajā gadījumā, kad OLAF sniedza ieteikumus, tas joprojām informēja sūdzības iesniedzēju sešu darba dienu laikā.

19. Turklāt OLAF norādīja, ka sūdzības iesniedzējs 2024. gada 26. augustā tam bija nosūtījis e-pastu, kurā atspoguļota sūdzība kontrolierim. OLAF atbildēja sūdzības iesniedzējam 2024. gada 19. septembrī. Lai gan OLAF atzina, ka tā atbildi nevar uzskatīt par līdzvērtīgu kontroliera lēmumam, tas norādīja, ka joprojām ir sniedzis detalizētu atbildi uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem.

Sūdzības iesniedzējs

20. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka vēstules datums, proti, 2024. gada 24. jūlijs, nav datums, kurā izmeklēšana tika izbeigta. Tā apgalvoja, ka, neinformējot to par izmeklēšanas beigu datumu, OLAF nav rīkojies saskaņā ar labas pārvaldības principiem. Tas liedza tai iespēju vērsties pie Kontroliera.

21. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OLAF 2024. gada 19. septembra atbildi sūdzības iesniedzējam nevar uzskatīt par līdzvērtīgu neatkarīgas iestādes, piemēram, kontroliera, lēmumam. OLAF pats nevar pārbaudīt to personu procesuālo garantiju ievērošanu, uz kurām attiecas izmeklēšana.

Ombuda novērtējums

22. Šī izmeklēšana attiecas tikai uz OLAF darbībām. Tomēr, tā kā šīs darbības ir saistītas ar iespēju vērsties pie procesuālo garantiju kontroliera, vispirms ir jānosaka kontroliera loma. Kontrolieris tika izveidots, lai personām, uz kurām attiecas OLAF izmeklēšana, nodrošinātu īpašu un neatkarīgu mehānismu iespējamo procesuālo garantiju pārkāpumu apstrīdēšanai. Saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem sūdzības Kontrolierim var iesniegt tikai attiecīgās personas, un tās jāiesniedz viena mēneša laikā pēc tam, kad uzzinājušas attiecīgos faktus, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc izmeklēšanas pabeigšanas [6].

23. Lai šis svarīgais neatkarīgais tiesiskās aizsardzības mehānisms būtu svarīgs personām, uz kurām attiecas OLAF izmeklēšana, OLAF tās laikus jāinformē par to, ka kontrolieris pastāv un ka viņa rīcībā ir visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama sūdzības iesniegšanai.

24. Kā paskaidrojis OLAF, kad tas sniedz ieteikumu izmeklēšanā, piemērojamajā tiesiskajā regulējumā nav noteikts termiņš attiecīgās personas informēšanai par izmeklēšanas slēgšanu. Konkrēts termiņš ir noteikts tikai gadījumos, kad ieteikumi nav sniegti [7].

25. Praksē tas nozīmē, ka persona, uz kuru attiecas OLAF izmeklēšana, var uzzināt par OLAF izmeklēšanas slēgšanu tikai pēc tam, kad ir beidzies termiņš, kurā jāvēršas pie kontroliera, tādējādi pilnībā liedzot tai vērsties pie kontroliera pēc izmeklēšanas pabeigšanas. Tas norāda uz plašāku jautājumu par procesuālajām garantijām OLAF izmeklēšanās [8].

26. Šajā lietā OLAF informēja sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas slēgšanu 2024. gada 31. jūlijā termiņā, kas noteikts, lai vērstos pie kontroliera. Tomēr, kā atzina OLAF, paziņojuma vēstulē nebija norādīts izmeklēšanas beigu datums, bet tikai vēstules parakstīšanas datums, proti, 2024. gada 24. jūlijs. Šis datums vēstulē bija norādīts trīs reizes un, saprotams, lika sūdzības iesniedzējam uzskatīt, ka tas ir izmeklēšanas beigu datums. Tādējādi sūdzības iesniedzēja rīcībā nebija visas nepieciešamās un pareizās informācijas, lai iesniegtu pieņemamu sūdzību kontrolierim, t. i., noteiktajā termiņā.

27. Lai sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā varētu vērsties pie kontroliera, bija svarīgi zināt faktisko izmeklēšanas slēgšanas datumu. Sūdzības iesniedzējs galu galā vērsās pie kontroliera trīs dienas pēc termiņa beigām. Tāpēc nav noliedzams, ka informācijas trūkums par to, kad izmeklēšana tika pabeigta, ietekmēja sūdzības iesniedzēja spēju vērsties pie kontroliera.  

28. No šīs situācijas būtu bijis viegli izvairīties, vēstulē, ar kuru sūdzības iesniedzējs tika informēts par izmeklēšanas slēgšanu, vienkārši norādot faktisko datumu, kad izmeklēšana tika pabeigta. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka tas, ka OLAF neinformēja sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas beigu datumu, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

29. Lai gan OLAF atbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2024. gada 26. augusta vēstuli, kurā atspoguļota sūdzība kontrolierim un sniegti noderīgi paskaidrojumi sūdzības iesniedzējam, Ombuds uzskata, ka to nevar uzskatīt par pietiekamu tiesiskās aizsardzības līdzekli šajā lietā. Kontrolieris tika īpaši izveidots, lai darbotos kā neatkarīgs mehānisms sūdzību izskatīšanai pret OLAF. Tādējādi OLAF vērtējums par sūdzību nevar aizstāt kontroliera vērtējumu. 

30. Tomēr ombuds uzskata, ka nav atbilstošu ieteikumu, lai novērstu šo administratīvo kļūmi. Kā minēts iepriekš, izmeklēšanas joma attiecās tikai uz OLAF darbībām, jo ombuds konstatēja, ka, noraidot sūdzību kā nepieņemamu, kontrolieris nebija acīmredzami nepareizs. Tomēr ombuds sniegs ierosinājumu OLAF, lai novērstu līdzīgas situācijas rašanos nākotnē. 

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:

Neinformējot sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas beigu datumu, Eiropas Aģentūra krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs un OLAF tiks informēti par šo lēmumu.

Ierosinājums uzlabojumiem

OLAF būtu jānodrošina, ka tad, kad tas informē attiecīgo personu par izmeklēšanas slēgšanu, tas sniedz savlaicīgu, skaidru un izsmeļošu informāciju par iespēju vērsties pie kontroliera. Tas ietver izmeklēšanas beigu datuma norādīšanu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 19. septembrī

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2013/883/oj/eng, 2. panta 5. punkts: “attiecīgā persona” ir jebkura persona vai uzņēmējs, kuru tur aizdomās par krāpšanu, korupciju vai citādu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un uz kuru tādēļ attiecas Biroja veikta izmeklēšana.”

[3] Procesuālo garantiju kontrolieris izskata sūdzības, ko OLAF veiktajās izmeklēšanās iesniegušas attiecīgās personas, jo īpaši attiecībā uz to, kā OLAF ievēro procesuālās garantijas un izmeklēšanai piemērojamos noteikumus. Plašāka informācija pieejama šeit: https://supervisory-committee-olaf.europa.eu/controller-procedural-guarantees_en

[4] 9.b panta 2. punkta otrais ievilkums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2223 (2020. gada 23. decembris), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas efektivitāti: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2020/2223/oj. 

[5] Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 11. pants; OLAF pamatnostādņu par izmeklēšanas procedūrām OLAF darbiniekiem 29. pants: https://anti-fraud.ec.europa.eu/guidelines-investigations-olaf-staff_en.

[6] Regulas (ES) Nr. 883/2013 9.b panta 3. punkts.

[7] Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 11. pants; OLAF pamatnostādņu par izmeklēšanas procedūrām OLAF darbiniekiem 29. pants.

[8] Šo jautājumu ombuds izvirzīja saistībā ar pašreizējo OLAF regulas novērtējumu kā jautājumu, kas jārisina likumdevējiem.