Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs 2020. gada 23. novembrī lūdza ES Padomi piešķirt viņam publisku piekļuvi:

"Dokumenti, kas saistīti ar trialoga sarunām par priekšlikumu EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem ("Euro 5" un "Euro 6") un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

Tiem būtu jāietver vismaz:

ST 12384 2020 INIT (30.10.2020.)

ST 12384 2020 REV 1 (03-11-2020).”;

2. Padome 2021. gada 6. janvārī atteica piekļuvi diviem dokumentiem, kas skaidri minēti sūdzības iesniedzēja pieprasījumā (dokumenti ST 12384/20 un ST 12384/20 REV1). To darot, tā atsaucās uz izņēmumu, kas paredzēts ES noteikumos par publisku piekļuvi dokumentiem, apgalvojot, ka dokumentu izpaušana varētu kaitēt notiekošam lēmumu pieņemšanas procesam ^[1].

3. Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējs lūdza Padomi pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”).^[2] Viņš atsaucās uz ES judikatūru ^[3] un jo īpaši apgalvoja, ka trialoga dokumenti ir daļa no likumdošanas procesa, kuram pilsoņiem ir tiesības piekļūt. Piekļuves nodrošināšana šādiem dokumentiem ļautu sabiedrībai labāk sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam, palielinot tā leģitimitāti. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka viņa pieprasījums neaprobežojas tikai ar dokumentiem ST 12384/20 un ST 12384/20 REV1, bet attiecas uz visiem dokumentiem, kas saistīti ar attiecīgajām trialoga sarunām.

4. Padome 2021. gada 16. februārī pieņēma lēmumu par pārskatīšanu (“apstiprinošs lēmums”). Tā identificēja piecus papildu dokumentus, kas ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā. Savā lēmumā Padome:

• piešķīra pilnīgu piekļuvi vienam no pieciem papildu dokumentiem, kuros ietvertas trīs iestāžu nostājas trialoga sarunu sākumā.
• Piešķirta piekļuve pārējo sešu dokumentu daļām, tostarp dokumentiem ST 12384/2020 un ST 12384/2020 REV1. Pamatojot savu lēmumu rediģēt šo dokumentu daļas, Padome vēlreiz atsaucās uz izņēmumu, kas paredzēts ES noteikumos par publisku piekļuvi dokumentiem, lai aizsargātu notiekošu lēmumu pieņemšanas procesu ^[4]. Padome apgalvoja, ka rediģētajās daļās ir izklāstīta tās sarunu stratēģija attiecībā uz tiesību akta projekta noteikumiem, par kuriem trialoga sarunās vēl nav panākta vienošanās ar Parlamentu. Tā kā šīs rediģēšanas ietvēra kompromisus, ko Padome, iespējams, vēlējās panākt, Padome apgalvoja, ka tas apdraudētu tās sarunu nostāju. Tā norādīja, ka Parlaments neatbalsta savu sarunu stratēģiju ar Padomi. Tādējādi, ja Padome publiskotu savu stratēģiju, rastos asimetriska situācija.

5. Padome arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēja minētā judikatūra neizslēdz iespēju iestādēm atteikt piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, lai aizsargātu lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar notiekošajiem trialogiem ^[5]. Padome arī uzskatīja, ka nav sevišķu sabiedrības interešu, kas pamatotu dokumentu pilnīgu publiskošanu. Sūdzības iesniedzējs bija izklāstījis vispārīgus argumentus, kas nepierāda, ka pārredzamības principam būtu jāprevalē pār Padomes izklāstītajiem iemesliem, kas pamato atteikumu piešķirt pilnīgu piekļuvi.

6. Sūdzības iesniedzējs 2021. gada 19. februārī vērsās pie Ombuda.

Ombuda priekšlikums risinājumam

7. Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja sešu strīdīgo dokumentu nerediģētas kopijas. Pēc tam, kad ombude bija saņēmusi Padomes rakstisko atbildi [6] par sūdzību, tā lūdza iepazīties ar citiem dokumentiem, kas bija Padomes rīcībā saistībā ar attiecīgajām trialoga sarunām.

8. Pamatojoties uz pārbaudīto dokumentu analīzi, Padomes rakstisko atbildi un sūdzības iesniedzēja komentāriem par minēto atbildi, ombude 2021. gada 18. jūnijā ierosināja Padomei risinājumu ^[7] Savā risinājuma priekšlikumā ombude uzskatīja, ka:

• Trialogi ir likumdošanas procesa neatņemama sastāvdaļa. Kā Vispārējā tiesa uzsvēra savā 2018. gada spriedumā De Capitani lietā, sabiedrībai vajadzētu būt iespējai sarunu laikā sekot līdzi tiesību akta priekšlikuma izstrādei, lai īstenotu savas demokrātiskās tiesības. Tas jo īpaši nozīmē piekļuvi visām slejām “četru sleju dokumentos”, kuros atspoguļotas dažādu iestāžu nostājas trialoga sarunās ^[8].
• Visus sešus šajā izmeklēšanā aplūkotos dokumentus Padome sagatavoja, ņemot vērā gaidāmās trialoga sarunas. Katrā dokumentā ir tabula ar četrām slejām, kurā izklāstītas trīs iestāžu nostājas trialoga sarunu sākumā (pirmās trīs slejas), kā arī ceturtā sleja.
• Padome aizklāja ceturtās ailes daļas katrā no šiem dokumentiem. Rediģētajās daļās ir ietverta Padomes stratēģija sarunām ar Parlamentu: neapspriežami noteikumi ("sarkanās līnijas") – jautājumi, par kuriem Padome varētu būt elastīga, un iespējamas kompromisa nostājas. Tas ietver norādījumus Padomes prezidentvalstij par to, kā risināt sarunas par Padomes nostāju attiecībā uz konkrētu pantu vai apsvērumu: vai tai būtu jāpanāk kompromiss par dažiem noteikumiem (ja tas vajadzīgs, lai panāktu vispārēju vienošanos) vai jāierosina alternatīvs formulējums attiecībā uz dažiem pantiem vai apsvērumiem, ja Parlaments sanāksmju laikā izrādītu elastību. Padome atklāja tās ceturtās slejas daļas, kurās ar Parlamentu ir panākti provizoriski kompromisi, tostarp Padomes sarunu stratēģiju par šiem jautājumiem.
• Ceturtās slejas saturs sešos dokumentos, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, atšķiras no ceturtās slejas satura De Capitani lietā. Minētajā lietā attiecīgie dokumenti bija kopīgi abiem likumdevējiem (to ceturtajā slejā bija iekļauts provizoriskais kompromisa teksts, par kuru iestādes bija vienojušās). Šīs lietas dokumentu rediģētās daļas netika nodotas Parlamentam brīdī, kad tika atteikta pilnīga piekļuve.
• Ja iestādes sarunu stratēģija tiktu publiskota sarunu laikā, tas varētu nopietni apdraudēt to sarunu nostāju un līdz ar to notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu.
• De Capitani lietā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka sabiedrībai demokrātiskā sistēmā vajadzētu būt iespējai sekot līdzi trialoga sarunām, lai ietekmētu likumdošanas procesu šajā izšķirošajā posmā. Šajā nolūkā sabiedrībai ir jādod piekļuve nostājām, priekšlikumiem un/vai komentāriem, ko iestādes ir iesniegušas sarunu galdam, un tai ir jāspēj uzzināt par trialoga sarunu provizoriskajiem rezultātiem.
• Vispārējā tiesa neesot norādījusi, ka sarunu norises laikā sabiedrībai būtu jābūt iespējai iepazīties ar iestāžu sarunu stratēģiju. Tomēr ombude uzskata, ka pēc tam, kad trialoga sarunās būs panākts provizorisks kompromiss, būtu jāatklāj attiecīgās dokumentu daļas, tostarp Padomes sarunu stratēģija par minētajām daļām.
• Trīs papildu dokumenti, kurus Padome izmeklēšanas laikā iesniedza ombudam, ir līdzvērtīgi četru sleju dokumentiem, par kuriem ir runa De Capitani lietā. Tajos ir ietverti pagaidu kompromisi, kas panākti starp abiem likumdevējiem, kā arī trīs iestāžu mainīgās nostājas, priekšlikumi un komentāri, kas pausti notiekošajā trialogā. Tāpēc trīs papildu dokumenti bija jāidentificē kā tādi, uz kuriem attiecas sūdzības iesniedzēja pieprasījums par piekļuvi dokumentiem, un tie bija pilnībā jāizpauž.

9. Ņemot vērā šos apsvērumus, ombuds ierosināja Padomei atklāt sūdzības iesniedzējam trīs papildu četru sleju dokumentus, kurus tā nosūtīja ombudam.

10. Padome piekrita ievērot ombuda ierosināto risinājumu un piešķīra piekļuvi trim papildu dokumentiem ^[9].

11. Sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar ombuda ierosināto risinājumu. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka nav konkrētu pierādījumu par konkrētu un faktisku risku, ka lēmumu pieņemšanas process varētu tikt nopietni apdraudēts, ja attiecīgie seši dokumenti tiktu pilnībā publiskoti.

12. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz iepriekšējo 2018. gada pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem, kurā viņš lūdza Padomi publiskot visus dokumentus, kas saistīti ar trialoga sarunām par projektu direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū. Padome bija apzinājusi sešus dokumentus, kurus tā pilnībā publiskoja sarunu laikā. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja atšķirīgo pieeju abiem pieprasījumiem.

13. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka dažas dalībvalstu delegācijas ir apšaubījušas Padomes argumenta pamatotību, ka dokumentu pilnīga izpaušana varētu apdraudēt notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu ^[10].

14. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka Eiropas Parlaments pēc pieprasījuma jau ir publiskojis trīs papildu dokumentus.

Ombuda novērtējums pēc risinājuma priekšlikuma

15. Ombude atzinīgi vērtē Padomes pozitīvo atbildi uz viņas risinājuma priekšlikumu. Tomēr viņa norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar iznākumu.

16. Atbildot uz sūdzības iesniedzējas bažām, ombude vēlas izteikt apsvērumus par a) šīs izmeklēšanas ceturtās slejas saturu un b) viņas novērtējumu, kas ļāva secināt, ka Padomes lēmums nepiešķirt pilnīgu piekļuvi bija pamatots, kamēr vēl turpinājās trialoga sarunas par šiem jautājumiem.

a) Ceturtās kolonnas saturs

17.  Trialoga sarunu atvieglošanai izmanto četru sleju dokumentus. Pirmajās trijās slejās ir ietvertas trīs iestāžu (Padomes, Parlamenta un Komisijas) sākotnējās nostājas attiecībā uz katru tiesību akta priekšlikuma projekta apsvērumu un pantu. Šīs trīs iestāžu sākotnējās nostājas ir publiskas.

18. Ceturto sleju parasti izmanto, lai sekotu līdzi iestāžu nostājas attīstībai notiekošajos trialogos, izvērtētu panāktos provizoriskos kompromisus vai reģistrētu sarunu laikā izteiktos komentārus. Iestādes, kas piedalās trialogā, savā starpā dalās ar šādu saturu.

19. De Capitani lietā aplūkoto divu dokumentu ceturtās slejas saturs bija tāds, kā aprakstīts iepriekš. Tajā bija iekļauts provizoriskais kompromisa teksts un Padomes prezidentvalsts sākotnējās nostājas attiecībā uz Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Ombuds ^arī saprot, ka seši četru sleju dokumenti, kurus sūdzības iesniedzējs saņēma 2018. gadā un kuri attiecas uz priekšlikumu direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, tika kopīgoti starp likumdevējiem ^[12].

20. Tomēr Padome izmanto arī četru sleju veidni, lai reģistrētu savas iekšējās diskusijas un sarunu stratēģijas notiekošajās trialoga sarunās. Tie ir atsevišķi dokumenti, kuriem ir atsevišķs mērķis.

21. Šajā izmeklēšanā aplūkoto sešu dokumentu ceturtajā ailē ir ietverta iepriekš aprakstītā Padomes sarunu stratēģija attiecībā uz notiekošo trialogu.

22. Ombuds apstiprināja, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums piešķirt tikai daļēju piekļuvi, ceturtās slejas aizklāto daļu saturs nebija darīts zināms Parlamentam.

23. Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, ombude savā risinājuma priekšlikumā konstatēja, ka ceturtās slejas saturs šīs izmeklēšanas dokumentos ir pilnīgi atšķirīgs no satura De Capitani lietā. Minētajā lietā likumdevēji jau bija kopīgojuši četru sleju dokumentus. Savukārt šajā lietā aplūkotās ceturtās slejas ietver Padomes sarunu stratēģiju, kas netika darīta zināma abiem likumdevējiem un kas attiecās uz notiekošajām sarunām.

b) Novērtējums, kura rezultātā tika secināts, ka Padomes atteikums piešķirt pilnīgu piekļuvi bija pamatots

24. Padome izpauda tikai tās sarunu stratēģijas daļas, kas attiecas uz apsvērumiem vai pantiem, par kuriem trialoga sarunās jau bija panākta provizoriska vienošanās. Savā apstiprinošajā lēmumā Padome būtībā apgalvoja, ka piekļuves piešķiršana rediģētajām daļām radītu spiedienu no citām sarunu pusēm, tādējādi vājinot tās sarunu pozīciju un apdraudot notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu.

25. Savā risinājuma priekšlikumā ombude novērtēja, vai Padomei bija pamatoti atteikt pilnīgu publisku piekļuvi, pamatojoties uz Regulā 1049/2001 paredzēto izņēmumu, lai aizsargātu notiekošu lēmumu pieņemšanas procesu ^[13].

26. Saskaņā ar Tiesas judikatūru lēmumu pieņemšanas process ir “nopietni apdraudēts”, ja attiecīgo dokumentu publiskošana var būtiski ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu ^[14].

27. Ombuds uzskata, ka bija pamatoti paredzams, ka Padomes sarunu stratēģijas publiskošana vājinātu tā sarunu nostāju un tādējādi būtiski ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu.

28. Sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ombudam būtu jāpamato savs viedoklis ar mehānisko transportlīdzekļu emisiju tiesību akta projekta īpašo sensitivitāti. Viņš apgalvoja, ka Padome viņam iepriekš ir atklājusi dokumentus saistībā ar sarunām par projektu direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kas arī bija sensitīvs priekšlikums.

29. Kā izklāstīts Ombuda risinājuma priekšlikumā, dokumentu rediģētajās daļās ir ietverta stratēģija, ko Padome plāno ievērot notiekošajās sarunās. Turpretim dokumentos, kurus sūdzības iesniedzējs iepriekš bija ieguvis attiecībā uz sarunām par projektu direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, šāds saturs nebija ietverts. Drīzāk tie ietvēra saturu, kas jau bija kopīgots ar citām iestādēm. Mehānisko transportlīdzekļu emisiju datnes jutīgums ir aplūkots turpmāk.

30. Pēc tam, kad ombuds bija secinājis, ka sešu strīdīgo dokumentu pilnīga publiskošana varētu kaitēt notiekošajam lēmumu pieņemšanas procesam, tas izvērtēja, vai publiskošana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Šajā nolūkā ombude ņēma vērā sabiedrības interesi par trialoga dokumentu publiskošanu, kamēr notiek trialoga sarunas.

31. Demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā likumdevējiem ir jāatskaitās sabiedrībai par savu rīcību. Turklāt saskaņā ar ES Līgumiem ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē, un šajā nolūkā lēmumi būtu jāpieņem iespējami atklāti un tuvināti pilsoņiem.^[15] Lai varētu īstenot savas demokrātiskās tiesības, pilsoņiem ir jābūt iespējai detalizēti sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam iestādēs, kas piedalās likumdošanas procedūrās, un piekļūt visai attiecīgajai informācijai. Kā Tiesa norādīja spriedumā De Capitani lietā, “sabiedriskās domas paušana attiecībā uz konkrētu pagaidu tiesību akta priekšlikumu vai vienošanos, par ko panākta vienošanās trialoga laikā un kas atspoguļota trialoga tabulas ceturtajā slejā, ir ES pilsoņu demokrātisko tiesību īstenošanas neatņemama sastāvdaļa”^[16].

32. Ombuds uzskata, ka, lai sabiedrība varētu piedalīties trialoga sarunās un tādējādi varētu ietekmēt likumdošanas procesu šajā izšķirošajā posmā, tai ir jābūt pieejamām nostājām, priekšlikumiem un/vai komentāriem, ko iestādes ir iesniegušas sarunu galdam, un jāzina trialoga sarunu provizoriskie rezultāti.

33. De Capitani lietā Tiesa novērtēja, vai sabiedrībai vajadzētu būt iespējai redzēt četru sleju dokumentu ceturto sleju, kas bija kopīgota starp likumdevējiem. Parlaments apgalvoja, ka ceturtās slejas publiskošana radītu sabiedrības spiedienu uz sarunu grupu un padarītu Padomes prezidentūru piesardzīgāku attiecībā uz informācijas apmaiņu un sadarbību ar Parlamenta sarunu grupu. Parlaments arī apgalvoja, ka “vienošanās nav panākta, kamēr nav panākta vienošanās par visu”^[17]. Tiesa noraidīja šos argumentus ^[18].

34. Šajā izmeklēšanā ombude novērtēja, vai būtu jāpublisko Padomes sarunu stratēģija, ko tā nebija izpaudusi citām iestādēm. Sūdzības iesniedzējs pamatoti vērš uzmanību uz to, ka tiesību akta projekts par mehānisko transportlīdzekļu emisijām ir īpaši sensitīvs. Neapšaubāmi pastāv paaugstināta sabiedrības interese par tiesību akta projektu. Tomēr ombuds nav konstatējis sabiedrības interesi par informācijas izpaušanu, kas būtu svarīgāka par to, ka Padomes sarunu stratēģijas izpaušana, kamēr sarunas vēl turpinās, varētu apdraudēt Padomes sarunu nostāju.

35. Tomēr savā risinājuma priekšlikumā ombude uzsvēra, ka, tiklīdz trialoga sarunās tiks rasti pagaidu kompromisi, principā būtu jāpublisko ar minētajiem pagaidu kompromisiem saistītās dokumentu attiecīgās daļas, tostarp Padomes sarunu stratēģija attiecībā uz minētajiem pagaidu kompromisiem. Tādējādi sabiedrība var ex post pārbaudīt Padomes sarunu stratēģiju, lai liktu iestādei atskaitīties par tās darbībām sarunu laikā.

36. Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, ombuds uzskata, ka Padome nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, atsakoties piešķirt pilnīgu piekļuvi sešiem attiecīgajiem dokumentiem, kamēr notiek sarunas par attiecīgajām tiesību akta priekšlikuma daļām.

37. Tā kā Padome pieņēma ombudes priekšlikumu pilnībā publiskot trīs papildu četru sleju dokumentus, kas identificēti viņas izmeklēšanas laikā, turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Padome nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, atsakoties piešķirt pilnīgu piekļuvi sešiem attiecīgajiem dokumentiem, kamēr notiek sarunas par tiesību akta priekšlikuma attiecīgajām daļām.

Tā kā Padome pieņēma ombudes priekšlikumu pilnībā publiskot trīs papildu četru sleju dokumentus, kas identificēti viņas izmeklēšanas laikā, turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un ES Padome tiks informēti par šo lēmumu.

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2021. gada 11. oktobrī

 

[1] Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punkta pirmā daļa: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049.

[2] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 7. panta 2. punktu.

[3] Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 22. marta spriedums lietā T-540/15 Emilio De Capitani / Eiropas Parlaments, https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=T-540/15

[4] Pamatojoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu.

[5] Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 22. marta spriedums lietā T-540/15 Emilio De Capitani / Eiropas Parlaments, 112. punkts.

[6] Eiropas Savienības Padomes vēstule Eiropas Ombudam par atteikumu nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar trialoga sarunām par mehānisko transportlīdzekļu emisijām: https://www.ombudsman.europa.eu/nl/correspondence/en/140735

[7] Eiropas Ombuda priekšlikums risinājumam lietā 360/2021/TE par ES Padomes atteikumu nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar trialoga sarunām par mehānisko transportlīdzekļu emisijām: https://www.ombudsman.europa.eu/nl/solution/en/144725

[8] Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 22. marta spriedums lietā T-540/15 Emilio De Capitani / Eiropas Parlaments, 98. punkts.

[9] Eiropas Savienības Padomes atbilde uz Eiropas Ombuda risinājuma priekšlikumu lietā 360/2021/TE: https://www.ombudsman.europa.eu/nl/correspondence/en/144726

[10] Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Nīderlandes un Zviedrijas publicēto paziņojumu saistībā ar apstiprinošo lēmumu šajā lietā.

[11] Dokumenti bija Parlamenta rīcībā. Sprieduma 6. punktā Tiesa aprakstīja dokumentus: “Apstrīdēto dokumentu tabulās ir četras slejas, no kurām pirmajā ir Komisijas tiesību akta priekšlikuma teksts, otrajā – Parlamenta nostāja, kā arī tajā ierosinātie grozījumi, trešajā – Padomes nostāja un ceturtajā – pagaidu kompromisa teksts (dokuments LIBE-2013-0091-02) vai Padomes prezidentvalsts sākotnējās nostājas attiecībā uz Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem (dokuments LIBE-2013-0091-03)” (izcēlums pievienots). Palāta 93. un 94. punktā sniedz sīkāku informāciju:

“93 It īpaši no dokumenta LIBE-2013-0091-02 izriet, ka ceturtajā slejā ietvertais teksts ir klasiska likumdošanas darba piemērs attiecībā uz aģentūras, proti, Eiropola, organizāciju, tās attiecību ar valsts iestādēm un tās uzdevumu noteikšanu, tās valdes sastāvu utt. Šajā slejā ir ietverti vispārīgi noteikumi, kas parāda saskaņotos redakcionālos grozījumus, norādi uz punktiem, kas jāapspriež vēlāk, vai turpmākas apspriešanas priekšmetu, ko parāda vārds “idem” noteiktos punktos, un vairāki tukši lauki.

94 Attiecībā uz dokumentu LIBE-2013-0091-03 šķiet, ka arī ceturtajā slejā nav iekļauta nekāda sensitīva informācija un tajā ir sniegts tikai ierobežots skaits vispārīgu noteikumu, kā arī vairākas norādes, piemēram, “Parlaments tiek aicināts pārskatīt savu grozījumu”, “Parlamenta grozījumus var izskatīt” vai “Parlamenta grozījumu, iespējams, varētu atspoguļot apsvērumā”, kā arī vairāki tukši lauki”.

[12] Šo sešu dokumentu ceturtajā ailē ir kompromisi, par kuriem provizoriski panākta vienošanās trialoga sanāksmē vai par kuriem provizoriski panākta vienošanās “tehniskajā sanāksmē”. Tajā ietverts arī Padomes ierosinātais formulējums ar komentāriem par to, kā šis priekšlikums būtu jāizskata sarunās. Īsumā, tajā ir Padomes nostāja, kas bija iesniegta sarunu galdam un kas tādējādi jau bija kopīgota starp likumdevējiem, kad dokumenti tika publiskoti.

[13] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmā daļa.

[14] Attiecīgā judikatūra ir apkopota . punktā. Sprieduma De Capitani 63.–65. punkts:

“63 [..] Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzētā izņēmuma piemērošanai ir jāpierāda, ka piekļuve pieprasītajiem dokumentiem varēja konkrēti un faktiski kaitēt iestādes lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzībai un ka kaitējuma risks bija saprātīgi paredzams, nevis tikai hipotētisks [..].

64 Saskaņā ar judikatūru lēmumu pieņemšanas process tiek “nopietni” apdraudēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmās daļas izpratnē it īpaši tad, ja attiecīgo dokumentu publiskošana būtiski ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu. Vērtējums par šo nopietno raksturu ir atkarīgs no visiem lietas apstākļiem, tostarp no negatīvās ietekmes uz lēmumu pieņemšanas procesu, uz kuru iestāde atsaucas saistībā ar attiecīgo dokumentu publiskošanu [..].

65 Šī judikatūra nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tajā iestādēm ir noteikts pienākums iesniegt pierādījumus, lai pierādītu šāda riska esamību. Šajā ziņā pietiek ar to, ka apstrīdētajā lēmumā ir ietverti konkrēti elementi, no kuriem var secināt, ka risks, ka tiks kaitēts lēmumu pieņemšanas procesam, šī lēmuma pieņemšanas dienā bija saprātīgi paredzams, nevis tikai hipotētisks, kas it īpaši pierāda, ka šajā dienā pastāvēja objektīvi iemesli, pamatojoties uz kuriem varēja saprātīgi paredzēt, ka dokumentu izpaušanas gadījumā tiktu kaitēts lēmumu pieņemšanas procesam [..].”

[15] LES 10. panta 3. punkts.

[16] Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 22. marta spriedums lietā T-540/15 Emilio De Capitani / Eiropas Parlaments, 98. punkts.

[17] Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 22. marta spriedums lietā T-540/15 Emilio De Capitani / Eiropas Parlaments, 7. punkts.

[18] Tiesa konstatēja, ka nekas lietas materiālos neliecina par to, ka Parlaments varētu pamatoti sagaidīt reakciju, kas pārsniegtu to, ko no sabiedrības varētu gaidīt jebkurš likumdošanas struktūras loceklis, kurš ierosina grozījumus tiesību akta projektā (99. punkts). Tiesa arī konstatēja, ka, tā kā trialogu laikā iestādes pauž savas attiecīgās nostājas par konkrētu tiesību akta priekšlikumu un piekrīt, ka to nostāja tādējādi varētu mainīties, tas, ka šie elementi pēc pieprasījuma tiek izpausti, pats par sevi nevar apdraudēt savstarpējo lojālo sadarbību, kas iestādēm ir jāīsteno saskaņā ar LES 13. pantu (104. punkts). Visbeidzot, Tiesa konstatēja, ka sabiedrība pilnībā spēj saprast, ka saskaņā ar principu “vienošanās nav panākta ne par ko, kamēr nav panākta vienošanās par visu”, ceturtajā slejā ietverto informāciju var grozīt visā trialoga diskusiju gaitā, līdz tiek panākta vienošanās par visu tekstu (102. punkts).