Meklēt izmeklēšanas

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas pašlaik notiekošo pesticīdu radītā vides riska novērtēšanas kritēriju, “konkrēto aizsardzības mērķu” pārskatīšanu. Sūdzības iesniedzēja, vides organizācija, pauda bažas par piedāvāto metodi un apgalvoja, ka pastāv interešu konflikti ar šīs metodes izstrādē iesaistītajiem ekspertiem.

Ombude sāka izmeklēšanu par vienu sūdzības aspektu, kas attiecās uz Komisijas eksperta atlasi ieinteresēto personu darbseminārā, kas notika pārskatīšanas sākumā 2019. gada septembrī. Ombude atzīmēja, ka Komisija nebija lūgusi attiecīgajam ekspertam iesniegt interešu deklarāciju pirms šā darbsemināra.

Ombude uzskatīja, ka Komisijai būtu vajadzējis prasīt, lai eksperts iesniedz interešu deklarāciju. Tas ir saistīts ar darbsemināra būtību, kas attiecās uz ES tiesību aktu ieviešanu strīdīgā jomā, eksperta lomu tajā un to, ka eksperts tika prezentēts kā neatkarīgs. Jebkuru interešu izpaušana, kas varētu izraisīt interešu konfliktu, ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību politikas nostādnēm, kas izriet no šādiem procesiem, un šādu politikas nostādņu leģitimitāti sabiedrības acīs.

Tā kā tajā pašā laikā Komisija lūdza ekspertu iesniegt interešu deklarāciju, ombude neredz vajadzību turpināt šīs lietas izmeklēšanu. Tomēr ombude sagaida, ka Komisija pieprasīs, novērtēs un publicēs to ekspertu interešu deklarācijas, kuri uzaicināti piedalīties līdzīgos turpmākajos pasākumos, un viņa izsaka attiecīgu ierosinājumu.

Ombude izskatīja arī sūdzības iesniedzēja pretenzijas par interešu deklarācijas būtību, proti, ka tā bijusi nepilnīga un ka Komisija to nav vērtējusi, lai konstatētu jebkādus interešu konfliktus. Ombude uzskatīja, ka Komisijas vērtējums ir bijis saprātīgs. Tādēļ ombude izmeklēšanu slēdza.

 

Lieta attiecās uz ES Padomes atteikumu piešķirt pilnu publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar trialoga sarunām starp Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par tiesību aktu projektiem transportlīdzekļu emisiju jomā. Padome piešķīra piekļuvi tikai daļai dokumentu, par kuriem tā norādīja, ka uz tiem attiecas pieprasījums, apgalvojot, ka pārējo daļu izpaušana varētu apdraudēt notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu.

Ombuda izmeklēšanas grupas veiktā dokumentu pārbaude atklāja, ka dokumentu rediģētajās daļās ir ietverta Padomes stratēģija sarunām ar Parlamentu. Šīs rediģētās daļas nebija kopīgotas ar Parlamentu laikā, kad Padome atteica piekļuvi sūdzības iesniedzējam.

Ombude atzina, ka šīs informācijas publiskošana sarunu laikā varētu nopietni iedragāt Padomes sarunu nostāju. Tādi rediģējumi šajā kontekstā bija pamatoti. Tomēr viņa uzskatīja, ka pēc tam, kad trialoga sarunās būs panākti kompromisi šajos jautājumos, attiecīgās dokumentu daļas ir jāpublisko.

Izmeklēšanas gaitā Padome identificēja trīs papildu dokumentus, ko tā bija kopīgojusi ar Parlamentu pirms trialoga sanāksmēm. Ombude uzskatīja, ka tie ir svarīgi likumdošanas dokumenti un ka to publiskošana dotu sabiedrībai iespēju pienācīgi sekot līdzi trialoga sarunām un mēģināt ietekmēt likumdošanas procesu šajā izšķirošajā posmā. Tādēļ ombude ierosināja Padomei publiskot šos trīs dokumentus. Padome ierosinājumu pieņēma.

Sūdzības iesniedzējs izteica savu neapmierinātību ar iznākumu, jo īpaši attiecībā uz ombudes vērtējumu, ar kuru tika apstiprināts Padomes lēmums neizpaust noteiktas dokumentu daļas, kamēr notiek sarunas. Tādējādi ombude slēdza izmeklēšanu, apstiprinot savu vērtējumu un sīkāk izklāstot savus secinājumus.