Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi pieteikumam par minerālu ieguves un pārstrādes projekta atzīšanu par “stratēģisku projektu” saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu un ar to saistīto Komisijas novērtējumu. Komisija uzskatīja, ka informācijas izpaušana kaitētu attiecīgā uzņēmuma komerciālajām interesēm, tostarp tāpēc, ka projekts nebija noteikts kā stratēģisks projekts. Cita starpā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, apgalvojot, ka attiecīgie dokumenti var ietvert svarīgu vides informāciju.

Pamatojoties uz to, ka izmeklēšanas grupa pārbaudīja strīdīgos dokumentus, ombude uzskatīja, ka Komisijai bija pamats uzskatīt, ka publiskošana kaitētu attiecīgā uzņēmuma komerciālajām interesēm. Turklāt, lai gan dokumentos ir informācija par projekta paredzamo ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi, ar to nepietika, lai pamatotu sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā.

Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi Komisijas piekļuves atteikumā.

Lieta attiecās uz laiku, kas Eiropas Komisijai bija vajadzīgs, lai pabeigtu pārkāpuma procedūru, kuru tā 2016. gadā uzsāka pret Spāniju par tās atbilstību ES vides trokšņa noteikumiem. Sūdzības iesniedzējs, kas ir ieinteresēto iedzīvotāju grupa, uz kuru attiecas lidostas troksnis Spānijā, sūdzējās, ka laiks, kas Komisijai vajadzīgs, lai izmeklētu šo lietu, nav saprātīgs.

Ombuds konstatēja, ka trīs gadu laikā nebija nekādu pazīmju par Komisijas veiktajiem pasākumiem, kas bija administratīva kļūme.

Pēc tam Komisija atsāka lietas izskatīšanu, kas nozīmē, ka ieteikuma sniegšana nebūtu lietderīga. Ņemot vērā attiecīgo jautājumu būtisko ietekmi uz sabiedrības veselību, ombuds sagaida, ka Komisija pārkāpuma procedūru izskatīs prioritārā kārtā.

Trīs lietas attiecas uz to, kā Eiropas Komisija piemēroja labāka regulējuma noteikumus un citas procesuālās prasības, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (983/2025/MAS), migrantu kontrabandas apkarošanu (2031/2024/VB) un kopējo lauksaimniecības politiku (1379/2024/MIK). Komisija uzskatīja šos priekšlikumus par steidzamiem un tāpēc neiekļāva savos noteikumos paredzētos pasākumus, piemēram, ietekmes novērtējumus un sabiedriskās apspriešanas. Sūdzības iesniedzēji, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzskatīja, ka šie trūkumi ir Komisijas “labāka regulējuma” noteikumu pārkāpums. Divos gadījumos sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisija nav pārbaudījusi tiesību aktu priekšlikumu atbilstību ES klimata mērķiem, kā prasīts Eiropas Klimata aktā. Vienā gadījumā sūdzības iesniedzējs bija nobažījies arī par to, ka Komisija ir pārkāpusi savu reglamentu par dienestu savstarpējām apspriedēm.   

Ombuds uzsāka izmeklēšanu trijās lietās. Viņa saņēma Komisijas rakstisko atbildi visās trijās lietās, pārbaudīja attiecīgos Komisijas dokumentus un viņas izmeklēšanas grupas tikās ar Komisijas pārstāvjiem saistībā ar divām izmeklēšanām.

Komisija atbildēja, ka labāka regulējuma noteikumi nav saistoši tiesību akti, bet gan politikas veidošanas instrumentu kopums attiecīgās informācijas vākšanai, kas būtu jāpiemēro samērīgi. Tā arī apgalvoja, ka pirms attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanas ir savākusi visus attiecīgos pierādījumus, apspriedusies ar ieinteresētajām personām un veikusi klimata konsekvences novērtējumus un starpdienestu apspriešanos saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Pamatojoties uz savām izmeklēšanām, ombude konstatēja vairākus procesuālus trūkumus attiecībā uz to, kā Komisija sagatavoja tiesību aktu priekšlikumus, kas kopā ir uzskatāmi par administratīvām kļūmēm.

Konkrētāk, ombude konstatēja, ka Komisija ir plaši interpretējusi jēdzienu “steidzamība” un nav pietiekami pamatojusi tiesību aktu priekšlikumu “steidzamību” attiecībā uz sabiedrību, kā arī nav dokumentējusi savas atkāpes no piemērojamajiem labāka regulējuma noteikumiem. Ombuds arī konstatēja, ka Komisija nav ieviesusi procedūru, kas saskaņā ar Līgumiem un judikatūru nodrošinātu pārredzamu, uz pierādījumiem balstītu un iekļaujošu “steidzamu” tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanu. Ombude arī konstatēja, ka, neveicot pienācīgu uzskaiti par obligātajām pārbaudēm attiecībā uz tās priekšlikumu atbilstību ES klimata mērķiem, Komisija nav rīkojusies atbildīgi.

Lai novērstu šos trūkumus, ombuds sniedza divus ieteikumus. Ombuds ieteica Komisijai nodrošināt tās labāka regulējuma noteikumu paredzamu, konsekventu un nepatvaļīgu piemērošanu, definējot “steidzamas” situācijas, kas pamato atkāpi no noteikumos izklāstītajām prasībām. Turklāt, ja tiek piešķirtas atkāpes, Komisijai būtu jāizveido procedūra, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana joprojām atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem. Lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, ombude nāca klajā ar četriem ierosinājumiem, tostarp precizēt noteikumus par apspriešanos ar ieinteresētajām personām attiecībā uz steidzamiem priekšlikumiem un nodrošināt, ka pierādījumi, kas pamato tās priekšlikumus, tiek publicēti savlaicīgi, lai varētu rīkot publiskas debates pirms tiesību aktu pieņemšanas.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pārkāpuma sūdzību par gaisa kvalitāti Bolcāno, Trentino-Alto Adige/Südtirol. Komisija sākotnēji apturēja sūdzības izskatīšanu, gaidot notiekošās tiesvedības iznākumu par to pašu jautājumu. Pēc ES Tiesas sprieduma Komisija informēja sūdzības iesniedzēju par savu nodomu izbeigt lietu.

Ombuds jautāja par laiku, kas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu sūdzību. Izmeklēšanas laikā Komisija pieņēma galīgo lēmumu par lietas slēgšanu.

Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pastāvīgi informējusi sūdzības iesniedzēju un nav veltījusi nesamērīgi ilgu laiku sūdzības izskatīšanai.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.