Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar minerālu ieguves un pārstrādes projektu pieteikumiem, lai tos atzītu par stratēģiskiem projektiem saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi četriem Komisijas lēmumiem, ar kuriem piešķir vai nepiešķir stratēģiskā projekta statusu, un to 12 projektu pieteikumu daļām, kuri atrodas ES un kuru pieteikumi ir bijuši sekmīgi. Komisija uzskatīja, ka dokumentu publiskošana kaitētu attiecīgo sabiedrību komerciālajām interesēm, attiecībā uz lielāko daļu strīdīgo dokumentu pamatojoties uz vispārēju prezumpciju par nepubliskošanu. Cita starpā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ņemot vērā to, ka dokumenti var saturēt svarīgu vides informāciju.

Ombude uzskatīja, ka, ņemot vērā to būtību, nav pamatoti, ka Komisija piemēro vispārēju prezumpciju par neizpaušanu dokumentiem, kas saistīti ar kritiski svarīgo izejvielu projektu atzīšanu par stratēģiskiem projektiem saskaņā ar KSIA. Turklāt, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi, ko veica viņas izmeklēšanas grupa, ombude konstatēja, ka tie nesatur sensitīvu informāciju, tostarp tāpēc, ka liela daļa no tiem jau bija likumīgi publiskoti laikā, kad Komisija izdeva savu galīgo nostāju par sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu. Ombuds arī uzskatīja, ka dokumenti satur plašu vides informāciju, tostarp “informāciju, kas saistīta ar emisijām vidē”, attiecībā uz kuru tiek uzskatīts, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā. Tāpēc ombude secināja, ka Komisijas atteikums nodrošināt publisku piekļuvi ir administratīva kļūme. Viņa ieteica Komisijai pārskatīt savu nostāju, lai piešķirtu plašu piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem.

Trīs lietas attiecās uz to, kā Eiropas Komisija piemēroja labāka regulējuma noteikumus un citas procesuālās prasības, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (983/2025/MIK), migrantu kontrabandas apkarošanu (2031/2024/VB) un kopējo lauksaimniecības politiku (1379/2024/MIK). Komisija uzskatīja šos priekšlikumus par steidzamiem un tāpēc neiekļāva savos noteikumos paredzētos pasākumus, piemēram, ietekmes novērtējumus un sabiedriskās apspriešanas. Sūdzības iesniedzēji, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzskatīja, ka šie trūkumi ir Komisijas labāka regulējuma noteikumu pārkāpums. Divos gadījumos sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi tiesību aktu priekšlikumu atbilstību ES klimata mērķiem, kā prasīts Eiropas Klimata aktā. Vienā gadījumā sūdzības iesniedzējs bija nobažījies arī par to, ka Komisija ir pārkāpusi savu reglamentu par dienestu savstarpējām apspriedēm.

Pamatojoties uz savām izmeklēšanām, ombude konstatēja procesuālas nepilnības tajā, kā Komisija sagatavoja attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus, kas kopā bija administratīva kļūme. Lai novērstu šos trūkumus, ombude ieteica Komisijai nodrošināt savu labāka regulējuma noteikumu paredzamu, konsekventu un nepatvaļīgu piemērošanu, definējot “steidzamas” situācijas, kas pamato atkāpi no to prasībām, kā arī reģistrējot un izskaidrojot jebkādu piešķirto atkāpju iemeslus. Turklāt, ja tiek piešķirtas atkāpes, Komisijai būtu jāizveido procedūra, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana joprojām atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem. Lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, ombuds arī izteica četrus ierosinājumus uzlabojumiem, tostarp: precizēt noteikumus par apspriešanos ar ieinteresētajām personām attiecībā uz steidzamiem priekšlikumiem; nodrošināt, ka analītiskie dokumenti, ar kuriem aizstāj ietekmes novērtējumus un kuros izklāstīti pierādījumi, kas pamato tās priekšlikumus, tiek publicēti savlaicīgi, lai būtu iespējamas publiskas debates pirms tiesību akta pieņemšanas; izdot norādījumus par klimata konsekvences novērtējumu īstenošanu; sniedzot un reģistrējot pamatojumus, saīsinot starpdienestu konsultāciju periodus zem noteiktajām robežvērtībām.

Atbildē Ombudam Komisija piekrita apsvērt “steidzamu” situāciju definēšanu gaidāmajā labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanā, kā arī reģistrēt un publicēt iemeslus, kāpēc tiek piemērotas jebkādas atkāpes no to prasībām. Komisija arī apņēmās nodrošināt mērķorientētas apspriešanās par saviem “steidzamajiem” priekšlikumiem, trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas publicēt analītiskos dokumentus ar pierādījumiem, kas pamato tās priekšlikumus, iekļaut klimata konsekvences novērtējumus gan analītiskajos dokumentos, gan paskaidrojuma rakstos turpmākiem priekšlikumiem un sniegt pamatojumu saīsinātām starpdienestu apspriedēm.

Sūdzības iesniedzēji savās piezīmēs par Komisijas atbildi uzskatīja, ka Komisijas saistības nav ne skaidras, ne pietiekami konkrētas, lai garantētu pārredzamu, iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu likumdošanas procesu.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas kopumā konstruktīvo atbildi uz viņas ieteikumiem un ierosinājumiem uzlabojumiem. Tomēr Komisijas atbilde vēl nesniedz pietiekamu skaidrību par konkrētiem pasākumiem, ko tā plāno veikt, lai īstenotu Ombuda ieteikumus un ierosinājumus uzlabojumiem.

Tāpēc ombuds uzraudzīs šo jautājumu, pamatojoties uz turpmākām sūdzībām un pēc tam, kad Komisija būs pabeigusi labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanu. Šajā posmā turpmākas izmeklēšanas nav pamatotas, un ombuds šīs trīs lietas slēdza.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi pieteikumam par minerālu ieguves un pārstrādes projekta atzīšanu par “stratēģisku projektu” saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu un ar to saistīto Komisijas novērtējumu. Komisija uzskatīja, ka informācijas izpaušana kaitētu attiecīgā uzņēmuma komerciālajām interesēm, tostarp tāpēc, ka projekts nebija noteikts kā stratēģisks projekts. Cita starpā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, apgalvojot, ka attiecīgie dokumenti var ietvert svarīgu vides informāciju.

Pamatojoties uz to, ka izmeklēšanas grupa pārbaudīja strīdīgos dokumentus, ombude uzskatīja, ka Komisijai bija pamats uzskatīt, ka publiskošana kaitētu attiecīgā uzņēmuma komerciālajām interesēm. Turklāt, lai gan dokumentos ir informācija par projekta paredzamo ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi, ar to nepietika, lai pamatotu sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā.

Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi Komisijas piekļuves atteikumā.