Sūdzības iesniedzējs ir nevalstiska vides organizācija, kas lūdza Eiropas Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kuri attiecas uz derīgo izrakteņu izpētes projektu, kas saņēma ES finansējumu saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”. Komisija konstatēja, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums attiecas uz pieciem dokumentiem. Tā atteicās publiskot vienu dokumentu un piešķīra daļēju piekļuvi četriem dokumentiem. Sava lēmuma pamatojumam tā atsaucās uz dažādiem izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem, apgalvojot, ka izpaušana varētu kaitēt fiziskas vai juridiskas personas komerciālajām interesēm un personas datu aizsardzībai.

Pēc dokumentu izskatīšanas ombude uzskatīja, ka tajos ir informācija, ko var saprast kā “vides informāciju” ES Orhūsas regulas nozīmē, kurai būtu jāgūst labums no lielākas pārredzamības. Viņa lūdza Komisiju pārskatīt savu nostāju, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku publisku piekļuvi.

Komisija saglabāja savu nostāju, ka turpmāku piekļuvi nevar piešķirt. Lai gan ombude pauda nožēlu par Komisijas lēmumu neatklāt vairāk attiecīgo dokumentu daļu, viņa atzina, ka jau ir publiski pieejama informācija par pētniecības projektu un jo īpaši par darbībām attiecīgajā raktuvē. Ņemot to vērā, ombuds uzskatīja, ka turpmāka izmeklēšana šajā jautājumā nav pamatota.

Tomēr viņa pauda bažas par to, kā Komisija izskata pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, kas satur vides informāciju. Viņa uzsvēra, ka izņēmumi attiecībā uz publiskas piekļuves piešķiršanu ir jāinterpretē ierobežojoši attiecībā uz vides informāciju, un atgādināja Komisijai, ka pārredzamība šajā jomā ir būtiska, lai palielinātu ES darbību leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos tām.