Eiropas ombude Teresa Anjinho ir sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā Eiropas Komisija nodrošina, ka tās “realitātes pārbaudes” sanāksmēs ar ieinteresētajām personām tiek ievērotas pārredzamības prasības attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

Realitātes pārbaudes ir jauns apspriešanās rīks, saskaņā ar kuru Komisija pieprasa informāciju tieši no ieinteresētajām personām, kuras tā pati ir identificējusi, lai uzzinātu par šķēršļiem, ar kuriem tās saskaras, īstenojot ES noteikumus.   

Komisija norāda, ka, tā kā realitātes pārbaudes tiek veiktas, lai vāktu faktisku informāciju, datus vai speciālās zināšanas, uz tām neattiecas pārredzamības noteikumi, kas parasti reglamentē Komisijas un interešu pārstāvju sanāksmes.

Sūdzības iesniedzējs, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizācija, apgalvo, ka uz visiem ES lēmumu pieņemšanas posmiem ir jāattiecina jēgpilni pārredzamības pasākumi.

Kā pirmo soli izmeklēšanā ombude ir uzdevusi Komisijai vairākus jautājumus par realitātes pārbaudēm.

Tie ietver to, kā tā nodrošina, ka šādas sanāksmes paliek faktu informācijas vākšanas jomā un nekļūst par plašākām apspriedēm, uz kurām attiecas standarta pārredzamības pasākumi, kas piemērojami sanāksmēm ar lobistiem.

Ombude ir arī lūgusi Komisiju iesniegt sarakstu ar visām realitātes pārbaudēm, ko tā veica 2025. un 2026. gadā, kā arī informāciju par to, kā tā nodrošina, ka diskusijās nedominē uzņēmējdarbības intereses, un kā tā nodrošina, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir savlaicīga piekļuve tam, kas ir apspriests realitātes pārbaudes sanāksmēs.  

 Viņa ir lūgusi Komisiju atbildēt līdz 2026. gada 18. septembrim.

Vispārīga informācija

Pārredzamības pasākumi komisāru un interešu pārstāvju sanāksmēm un Komisijas augstākā līmeņa darbinieku un interešu pārstāvju sanāksmēm ir izklāstīti divos Komisijas lēmumos (2024/3081 un 2024/3082).

Katra lēmuma 3. pantā ir noteikti atbrīvojumi no pārredzamības pasākumiem, norādot, ka lēmums neattiecas uz “sanāksmēm, kas organizētas, lai iesniegtu iesniegumus: atbildot uz Komisijas, tās pārstāvju vai darbinieku tiešiem un konkrētiem pieprasījumiem pēc faktiskas informācijas, datiem vai speciālajām zināšanām.