Eiropas ombude ir lūgusi Eiropas Komisiju sniegt lielāku skaidrību par pamatnostādnēm, kas paredzētas, lai palīdzētu īstenot MI aktu, pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs norādīja uz iespējamām neatbilstībām starp prasībām, kas noteiktas aktā un prakses kodeksā vispārīga lietojuma MI modeļiem.

Sūdzības iesniedzējs, Eiropas Parlamenta deputāts, ir sazinājies ar Komisiju par to, ka, lai gan MI aktā ir noteikts, ka nodrošinātājiem ir jāuztur atjaunināta informācija par vispārīga lietojuma MI modeļos izmantoto enerģijas patēriņu, tostarp to izstrādi, prakses kodekss noteiktos apstākļos, šķiet, atbrīvo tos no šā pienākuma.

Sūdzības iesniedzēja vērsās pie ombudes pēc tam, kad Komisija norādīja, ka tās uzdevums ir tikai izlemt, vai kodekss kopumā ir atbilstīgs, nevis, kā sūdzības iesniedzējs bija ierosinājis, grozīt kodeksu, lai to saskaņotu ar Mākslīgā intelekta aktu. Sūdzības iesniedzējs arī ierosināja Komisijai apstiprināt kodeksu ar īstenošanas aktu, kas nodrošinātu tā vienādu piemērošanu visā ES.

Uzsākot izmeklēšanu, ombude lūdza Komisiju kliedēt sūdzības iesniedzēja konkrētās bažas par enerģijas patēriņa ziņošanas prasībām un precizēt savu nostāju, ka tā nav pilnvarota novērtēt atsevišķus kodeksa elementus.

Ombude arī lūdza Komisiju sniegt pamatojumu, ko tā piemērotu, lemjot par to, vai apstiprināt prakses kodeksu, pieņemot īstenošanas aktu, kas tam piešķirtu “vispārēju derīgumu” ES.

Viņa lūdza līdz 2026. gada 20. martam rīkot pirmo sanāksmi, lai apspriestu šos jautājumus.

Vispārīga informācija

ES Mākslīgā intelekta akts stājās spēkā 2024. gada augustā, un tā mērķis ir reglamentēt MI sistēmu izstrādi un izmantošanu.

Prakses kodekss ir pamatnostādņu kopums, ko izstrādājušas ieinteresētās personas, tostarp nozare, pilsoniskā sabiedrība un akadēmiskās aprindas, lai palīdzētu MI sistēmu nodrošinātājiem izpildīt MI akta prasības.