Sūdzības priekšvēsture

Prasība dokumentēt vai aplēst GPAI enerģijas patēriņu saskaņā ar MI aktu

1. Vispārīga lietojuma MI (GPAI) sistēmas ir izstrādātas, lai veiktu daudzus dažādus uzdevumus (piemēram, tiešsaistes MI tērzēšanu). GPAI nodrošinātājiem ir būtiska nozīme, jo daudzas MI sistēmas, kas paredzētas konkrētākiem uzdevumiem (piemēram, runas atpazīšanai), tiek veidotas, izmantojot GPAI modeļus. Ņemot vērā šo svarīgo GPAI lomu, regulatoriem un uzņēmumiem, kas iesaistīti MI, ir vajadzīga pietiekama informācija par GPAI modeļiem, lai izprastu to spējas, riskus un ietekmi, tostarp ietekmi uz vidi.

2. Tāpēc saskaņā ar MI aktu [1] GPAI nodrošinātājiem ir jāglabā atjaunināta tehniskā dokumentācija par saviem modeļiem, tostarp informācija par šo modeļu enerģijas patēriņu, un pēc pieprasījuma jādalās ar šo informāciju ar kompetentajām iestādēm. Šai dokumentācijai jāaptver arī modeļu “apmācības un testēšanas process”[2], t. i., izstrādes procesi, kuru laikā modelim tiek parādīts ārkārtīgi liels datu apjoms, lai tas varētu iemācīties modeļus ticamu prognožu veikšanai un ģenerēt atbildes uz lietotāju aicinājumiem nākotnē. Šajā dokumentācijā jāiekļauj “zināmais vai aplēstais modeļa enerģijas patēriņš”, tostarp enerģijas patēriņš modeļa izstrādes procesā [3].

3. Tajā pašā laikā MI aktā ir noteikts, ka, “ja modeļa enerģijas patēriņš nav zināms, enerģijas patēriņu var balstīt uz informāciju par izmantotajiem skaitļošanas resursiem”.[4] Citiem vārdiem sakot, ja nodrošinātājs precīzi nezina, cik daudz enerģijas modelis izmanto vai izmanto apmācības laikā, ir atļauts to aplēst, aplūkojot modeļa izveidē vai ekspluatācijā izmantoto datošanas jaudu un aparatūru, tas ir: serveru, mikroshēmu, apmācības laika un skaitļošanas stundu skaits. MI aktā ir pieņemts, ka nodrošinātājiem ir iespējams izstrādāt pamatotu enerģijas patēriņa aplēsi, pamatojoties uz šiem faktoriem.

GPAI prakses kodeksa nozīme

4. Mākslīgā intelekta aktā, tāpat kā daudzos ES tiesību aktos par produktu drošumu, ir noteiktas vispārīgas juridiskās prasības, kurām ir nepieciešama papildu tehnisko risinājumu specifikācija, lai izpildītu šīs prasības. Tāpēc Komisijas MI birojam [5] ir jāveicina un jāatvieglo “prakses kodeksu” izstrāde, veicinot MI akta pareizu piemērošanu. Tā var aicināt GPAI nodrošinātājus, valstu kompetentās iestādes, pilsonisko sabiedrību, akadēmiskās aprindas un citas attiecīgās ieinteresētās personas sniegt ieguldījumu šādu kodeksu izstrādē.[6] Saskaņā ar MI aktu “prakses kodeksiem vajadzētu būt centrālam rīkam, lai nodrošinātu [MI aktā] vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem paredzēto pienākumu pienācīgu izpildi. Pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz prakses kodeksiem, lai pierādītu pienākumu izpildi.”[7]

5. Tajā pašā laikā prakses kodeksi ir paredzēti kā pagaidu risinājumi līdz brīdim, kad Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādās “saskaņotos standartus” un Komisija tos apstiprinās. Kā teikts MI aktā, “pēc tam, kad [Komisijas] MI birojs ir publicējis un novērtējis saskaņoto standartu kā piemērotu attiecīgo pienākumu izpildei, atbilstībai Eiropas saskaņotajam standartam būtu jānodrošina nodrošinātājiem pieņēmums par atbilstību” MI aktā noteiktajiem juridiskajiem pienākumiem.[8] Turklāt Komisija ar dažiem nosacījumiem var ar īstenošanas aktiem noteikt “kopīgas specifikācijas”, ja izrādās, ka saskaņotie standarti galu galā nav pieejami [9].

6. Saskaņā ar MI aktu Komisijai būtu jānovērtē to prakses kodeksu atbilstība, kuru mērķis ir atvieglot MI akta piemērošanu, un jāpublicē savs novērtējums.[10] Šajā sakarā ieinteresētās personas nesen ir izstrādājušas GPAI prakses kodeksu, un Komisija (kā arī MI padome) to novērtēja kā atbilstošu.[11]

7. Saskaņā ar šajā kodeksā ierosināto dokumentācijas veidlapas paraugu, “ja apmācībai patērētās enerģijas daudzumu nav iespējams aplēst, jo trūkst skaitļošanas vai aparatūras nodrošinātāja sniegtas kritiskas informācijas”, kodeksa lietotāji var paskaidrot trūkstošās informācijas veidu [12].

Par sūdzību

8. Sūdzības iesniedzējs, Eiropas Parlamenta deputāts, uzskatīja, ka iepriekš minētais Kodeksā ierosinātais risinājums neatbilst attiecīgajiem MI akta noteikumiem.

9. Sūdzības iesniedzējs pauda bažas Komisijai. Komisijas priekšsēdētājas vietnieks, kas atbild par tehnoloģisko suverenitāti, drošību un demokrātiju, 2025. gada septembrī atbildēja uz sūdzības iesniedzēja bažām. Neapmierināts ar šo atbildi, sūdzības iesniedzējs 2025. gada oktobrī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

10. Ombude sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā Eiropas Komisija novērtēja Kodeksa noteikumus par enerģijas patēriņu.

11. Izmeklēšanas kontekstā Ombuda izmeklēšanas grupa tikās ar Komisijas pārstāvjiem, lai apspriestu šajā sūdzībā izvirzīto jautājumu. Ombuds arī saņēma sūdzības iesniedzēja komentārus par sanāksmes ziņojumu.

Ombudam iesniegtie argumenti

12. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, no vienas puses, MI akta 53. panta 1. punktā un XI pielikumā ir noteikts, ka GPAI nodrošinātājiem ir jāizstrādā, pastāvīgi jāatjaunina un pēc pieprasījuma jāsniedz MI birojam un valstu kompetentajām iestādēm informācija par GPAI sistēmās izmantoto modeļu zināmo vai aplēsto enerģijas patēriņu, tostarp enerģijas patēriņu to izstrādes laikā, t. i., apmācību un testēšanu. No otras puses, šķiet, ka kodekss atbrīvo pakalpojumu sniedzējus no šīs informācijas sniegšanas, “ja apmācībai patērētās enerģijas daudzumu nevar aplēst, jo no skaitļošanas vai aparatūras pakalpojumu sniedzēja trūkst kritiskas informācijas”. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzēji var tikai paskaidrot, kāda veida informācijas tiem trūkst. Šajā kontekstā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv neatbilstība starp MI aktu un kodeksu.

13. Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka MI aktam ir unikāla loma MI vidisko risku mazināšanā. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju prognozes liecina, ka ar MI saistītais elektroenerģijas patēriņš līdz 2030. gadam varētu vairāk nekā divkāršoties, potenciāli veidojot 3 % no ES kopējā enerģijas patēriņa, savukārt Īrijā šis rādītājs varētu pārsniegt 20 %. Sūdzības iesniedzējs arī pauda bažas par to, ka atsevišķi datu centri jau patērē tikpat daudz elektroenerģijas kā 100 000 mājsaimniecību gadā.

14. Atbildē sūdzības iesniedzējam Komisija apgalvoja, ka gadījumā, ja nodrošinātājiem trūkst kritiskas informācijas no datošanas vai aparatūras nodrošinātāja, kas nepieciešama modeļa enerģijas patēriņa novērtēšanai apmācības laikā, MI birojs tomēr aplēsīs enerģijas patēriņu.

15. Tikšanās laikā ar Ombuda izmeklēšanas grupu Komisijas pārstāvji norādīja, ka MI akta XI pielikumā ir atzīts, ka precīzi enerģijas patēriņa dati var nebūt zināmi un tos var arī aplēst, pamatojoties uz izmantotajiem skaitļošanas resursiem. Tomēr var būt gadījumi, kad modeļu nodrošinātāji nevar veikt aplēses, jo viņiem trūkst kritiski svarīgu datu no skaitļošanas resursu nodrošinātājiem, kas mitina viņu apmācības infrastruktūru. Tāpēc saskaņā ar kodeksu modeļu nodrošinātāji var norādīt “N/A” [nav pieejams] un skaidri norādīt, kuras kritiskās informācijas tiem trūkst. Pēc tam MI birojs novērtēs, vai sniegtā norāde par trūkstošo būtisko informāciju ir pamatota. Šādos gadījumos MI birojs veiks savu enerģijas patēriņa novērtējumu, pamatojoties uz sniegto informāciju un citu tā rīcībā esošo informāciju, kā arī uz konstatējumiem notiekošajā Komisijas pētījumā par energoefektīvu un mazemisiju MI [13].

16. Turklāt Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka tad, kad Komisija novērtē prakses kodeksu kā atbilstošu, GPAI nodrošinātājiem ir tiesiskā paļāvība, ka Komisija uzskatīs, ka apstiprināta prakses kodeksa ievērošana ir pietiekama, lai pierādītu atbilstību to attiecīgajiem pienākumiem saskaņā ar MI aktu.

17. Atbildot uz Komisijas paskaidrojumu, kas tika sniegts sanāksmē ar Ombuda izmeklēšanas grupu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas ierosinātā pieeja nav ne nepieciešama, ne pieņemama saskaņā ar MI aktu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pakalpojumu sniedzējam ir vairāk informācijas nekā Komisijai par sava modeļa apmācību, tāpēc nav iemesla, kāpēc aplēšu sagatavošanai vajadzētu būt iespējamai Komisijai, bet ne pakalpojumu sniedzējam. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka, ja Komisijas rīcībā ir informācija, kas var būt noderīga enerģijas patēriņa aplēšu sagatavošanā, tai šī informācija būtu jāpublicē, tādējādi apmainoties ar to ar GPAI piegādātājiem, kuriem ir grūti veikt aplēses. Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisijas pieeja ir nelikumīga, jo MI aktā nav juridiska pamata, lai Komisija veiktu enerģijas patēriņa aplēsi. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju Komisijai būtu jāuzsāk ātra kodeksa atjaunināšana.

Ombuda novērtējums

18. Ombude norāda, ka Komisija ir novērtējusi kodeksu kā piemērotu rīku nodrošinātājiem, lai pierādītu atbilstību MI aktam, tostarp attiecībā uz atjauninātas dokumentācijas uzturēšanu par GPAI enerģijas patēriņu. Ombuds saprot, ka līdz ar to Komisija, izvērtējot atsevišķas lietas, principā neatkāpsies no Kodeksā paredzētajiem risinājumiem. Tāpēc šim kodeksam var būt izšķiroša nozīme, palīdzot tā parakstītājiem ievērot MI aktu vismaz tā īstenošanas sākumposmā, kad saskaņotie standarti vai Komisijas specifikācijas vēl nav pieejamas.

19. Ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēja bažas par to, ka kodekss, šķiet, atbrīvo pakalpojumu sniedzējus gadījumos, kad tiem trūkst “kritiskas informācijas”, no pienākuma apmācības un testēšanas laikā aplēst savu modeļu enerģijas patēriņu, nevis liek tiem veikt papildu pasākumus, lai iegūtu šo informāciju.

20. Šādās situācijās Komisija, šķiet, apgalvo, ka nodrošinātāji pildīs savu pienākumu saskaņā ar MI aktu, paskaidrojot, kāda informācija tiem trūkst. Pamatojoties uz šo un citu tā rīcībā esošo informāciju, saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju tā MI birojs spēs pietiekami ticami aplēst attiecīgo enerģijas patēriņu, tādējādi sasniedzot MI akta pamatmērķi. Komisija piekrīt šim risinājumam, jo tā pauž bažas par to, ka dažos gadījumos GPAI nodrošinātājiem var būt tehniski neiespējami iegūt tehnisko informāciju par to modeļiem izmantotajiem skaitļošanas resursiem.

21. Tomēr Ombuds arī norāda uz sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka MI birojs, iespējams, uzņemas atbildību, ko MI akts uzliek GPAI nodrošinātājiem.

22. Kopumā Ombuds norāda, ka MI akta īstenošanas process ir īpaši sarežģīts, jo tas ietver pilnīgi jaunu tehnoloģisko iespēju, problēmu un risinājumu novērtēšanu un ietver izmēģinājuma posmus un pastāvīgus uzlabojumus. Ombude atzīst Komisijas speciālās zināšanas un rīcības brīvību, nosakot, kā vislabāk rīkoties, lai sasniegtu Mākslīgā intelekta akta mērķus, jo īpaši ņemot vērā GPAI straujo tehnoloģisko attīstību.

23. Ombude arī norāda, ka kodekss ir paredzēts kā pagaidu instruments, kas veicina atbilstību MI aktam. Līdz ar to tās ierosinātos risinājumus var vēl vairāk uzlabot. Jo īpaši saskaņā ar MI aktu Komisijai ir regulāri jāuzrauga un jāizvērtē prakses kodeksu mērķu sasniegšana.[14] Turklāt Komisijas MI birojam ir pienākums veicināt un atvieglot prakses kodeksu pārskatīšanu un pielāgošanu, jo īpaši ņemot vērā jaunos standartus.[15] Jebkurā gadījumā prakses kodeksi galu galā būtu jāaizstāj ar saskaņotiem standartiem vai, ja to pieņemšana neizdodas, ar pašas Komisijas kopīgajām specifikācijām [16].

24. Turklāt ombude norāda, ka saskaņā ar MI akta 40. panta 2. punktu Komisijai ir pienākums pieprasīt nodevumus par ziņošanas un dokumentēšanas procesiem, lai uzlabotu MI sistēmu resursu sniegumu, piemēram, samazinātu augsta riska MI sistēmas enerģijas un citu resursu patēriņu tās dzīves ciklā, un par GPAI energoefektīvu izstrādi. Ombude saprot, ka šie nodevumi var vēl vairāk uzlabot MI izsekošanu un palīdzēt samazināt tā enerģijas patēriņu MI akta pakāpeniskajā īstenošanas procesā.

25. Šajā kontekstā ombude uzskata, ka Komisijas nostāja ir pamatota un ka šajā posmā turpmāka izmeklēšana šajā lietā nav pamatota.

26. Tajā pašā laikā ombude tic, ka saistībā ar pakāpenisko un sarežģīto MI akta īstenošanas procesu Komisija centīsies uzlabot tehniskos risinājumus, lai GPAI nodrošinātāji varētu izpildīt šā akta prasības, tostarp attiecībā uz GPAI enerģijas patēriņa dokumentēšanu.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, Ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu [17]:

Papildu izmeklēšana nav pamatota, ņemot vērā Komisijas apņemšanos sasniegt MI akta mērķus attiecībā uz GPAI enerģijas patēriņa izsekošanu pat gadījumos, kad to nodrošinātājiem trūkst kritiskas informācijas par izmantotajiem skaitļošanas resursiem. Ombude tic, ka Komisija centīsies uzlabot tehniskos risinājumus, lai GPAI nodrošinātāji varētu izpildīt MI akta prasības tā pakāpeniskajā īstenošanas procesā.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2026. gada 6. oktobrī

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (..) (“Mākslīgā intelekta akts”), OV L 2024/1689, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32024R1689.

[2] MI akta 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

[3] MI akta XI pielikuma 1. iedaļas 2. punkta e) apakšpunkts.

[4] Turpat, pēdējais teikums.

[5] Saskaņā ar MI akta 3. panta 47. punktu “MI birojs” ir Komisijas funkcija veicināt MI sistēmu un vispārīga lietojuma MI modeļu īstenošanu, uzraudzību un pārraudzību un MI pārvaldību, kā paredzēts Komisijas 2024. gada 24. janvāra lēmumā (..)”. Sk. https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/ai-office.

[6] Piemērs: MI akta 56. pants.

[7] MI akta 117. apsvērums.

[8] Turpat.

[9] MI akta 41. panta 1. punkts.

[10] MI akta 56. panta 6. punkts.

[11] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/contents-code-gpai

[12] Turpat. Skatīt “Dokumentācijas veidlapas paraugu”, kas pievienots “Pārredzamības nodaļai”.

[13] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/consultations/targeted-consultation-measuring-energy-consumption-and-emissions-ai-models-and-systems

[14] MI akta 56. panta 6. punkts.

[15] MI akta 56. panta 8. punkts.

[16] MI akta 41. un 56. pants, kā arī MI akta 117. apsvērums.

[17] Šī sūdzība ir izskatīta saskaņā ar deleģēto lietu izskatīšanu saskaņā ar Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.