Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) nodrošināja efektīvu pārskatīšanas procesu attiecībā uz projektu priekšlikumu, kas noraidīts ES finansējuma saņemšanai. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka, neraugoties uz viņas mēģinājumiem saņemt palīdzību no attiecīgā IT palīdzības dienesta, sistēma pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanai, lai gan tiešsaistes konts nedarbojās, tādējādi liedzot viņai iespēju pieprasīt pārskatīšanu.

Ombuds konstatēja, ka CINEA sūdzības iesniedzējam sniedza skaidru informāciju par to, kā pieprasīt novērtējuma pārskatīšanu un ko darīt problēmu gadījumā. Sūdzības iesniedzēja nesniedza nekādus pierādījumus par tehniskām problēmām, ar kurām viņa bija saskārusies, un nekas neliecināja par tehniskām problēmām tiešsaistes sistēmā attiecīgajā periodā. Sūdzības iesniedzējs nesazinājās ar IT palīdzības dienestu, lai meklētu papildu palīdzību, lai gan vēl bija laiks to darīt.

Tādējādi ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka CINEA nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs bija neapmierināts ar to, kā Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) ir kliedējusi viņa bažas par pārredzamības trūkumu personāla atlases procedūrās. Viņš cita starpā apgalvoja, ka EFCA neinformēja neveiksmīgos kandidātus par viņu pieteikumu rezultātiem. 

Ombuds sāka izmeklēšanu un lūdza EFCA sniegt paskaidrojumus par šo jautājumu.

Izmeklēšanas gaitā EFCA informēja ombudu, ka tā plāno veikt pasākumus, lai pēc katra atlases procedūras posma varētu individuāli informēt visus neizraudzītos kandidātus. Ombude aicināja EFCA sešu mēnešu laikā informēt viņu par šajā nolūkā ieviestajiem pasākumiem un uzskatīja, ka šajā posmā turpmāka izmeklēšana par šo jautājumu nav pamatota.

Ombuda izmeklēšana arī parādīja, ka pastāv problēmas ar to, kā kandidāti var iesniegt sūdzības par atlases procedūrām. Izmeklēšanas gaitā EFCA izveidoja funkcionālu pastkastīti neizraudzīto kandidātu administratīvajām sūdzībām. Ombuds atzinīgi novērtēja šo soli un slēdza šo izmeklēšanas aspektu, kā atrisināts.

Lieta attiecās uz pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar noteiktu informāciju, kas iegūta, izmantojot CleanSeaNet pakalpojumu – rīku, ko Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) izmanto jūras piesārņojuma uzraudzībai. Sūdzības iesniedzējs, pētnieciskās žurnālistikas platforma, bija ieinteresēts pārbaužu rezultātos par iespējamām naftas noplūdēm uz jūras virsmas, jo īpaši datos par 2019. gadu. EMSA apgalvoja, ka datu sagatavotāji, piekrastes valstu iestādes, iebilda pret to publiskošanu. 

Ombuds konstatēja, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem šāds iebildums pats par sevi nevar pamatot piekļuves atteikumu. Ombuds norādīja, ka EMSA iepriekš ir publicējusi līdzīgus datus, un arī norādīja, ka pieprasītie dati ir vides informācija, kurai būtu jānodrošina lielāka pārredzamība.

Tāpēc ombude ierosināja EMSA atkārtoti izvērtēt pieprasījumu, lai piešķirtu publisku piekļuvi. EMSA pieņēma risinājuma priekšlikumu un tagad savā tīmekļa vietnē ir publicējusi plašu informāciju par CleanSeaNet konstatētajām iespējamām naftas noplūdēm un pārbaudes rezultātiem visā laikposmā no 2015. līdz 2021. gadam. Ombuds atzinīgi vērtē EMSA pozitīvo atbildi uz viņas risinājuma priekšlikumu un slēdza lietu.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt sūdzības iesniedzējam publisku piekļuvi dokumentiem par Komisijas revīziju un Īrijas iestāžu veikto administratīvo izmeklēšanu, kas lika Komisijai atcelt Īrijas kontroles plānu attiecībā uz zvejas produktu svēršanu. Komisija apgalvoja, ka revīzijas pēcpārbaude joprojām turpinās un ka dokumentu izpaušana apdraudētu pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību.

Ombuds pārbaudīja, vai Īrijas iestādes vēl nav īstenojušas Komisijas ieteikumus un tādējādi vēl nav novērsušas konstatētos trūkumus. Tas nozīmē, ka revīzijas pēcpārbaude joprojām turpinās. Ņemot vērā to, ka Komisija varētu sākt pārkāpuma procedūru pret Īriju, ja šie trūkumi netiks pietiekami novērsti, ombuds uzskatīja, ka ir pamatoti, ka Komisija paļaujas uz vispārēju prezumpciju par informācijas neizpaušanu. Ombuds arī konstatēja, ka sūdzības iesniedzēja argumenti nebija tādi, lai pierādītu, ka izpaušana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

Ņemot to vērā, ombude secināja, ka Komisijas atteikums piešķirt publisku piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem ir pamatots, un slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas nespēju savlaicīgi atbildēt uz pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar Itālijas ārējās flotes revīziju.

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav ievērojusi termiņus, kas noteikti ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem. Viņa uzskata, ka Komisijas sniegums šajā gadījumā neatbilst mūsdienīgas, iedzīvotājiem draudzīgas un pārredzamas pārvaldības standartiem. Tomēr, tā kā Komisija izmeklēšanas gaitā pieņēma galīgo lēmumu un tā kā ombuds no sistēmiskā viedokļa pašlaik pārbauda laiku, kas Komisijai bija vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, viņa uzskatīja, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Tādējādi viņa slēdza izmeklēšanu.