Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atbildes nesniegšanu uz korespondenci, kas tika nosūtīta saistībā ar sūdzību par pārkāpumu pret Itāliju, un tās iespējami kļūdaino lēmumu izbeigt sūdzību par pārkāpumu.

Ombuds jautāja par šiem jautājumiem un konstatēja, ka atbildē, ko Komisija šīs izmeklēšanas gaitā nosūtīja sūdzības iesniedzējam, tā ir sniegusi pārliecinošu un visaptverošu atbildi. Tāpēc Komisija bija atrisinājusi pirmo jautājumu. Konkrētāk, ombuds konstatēja, ka Komisija ir sniegusi pietiekamu paskaidrojumu par savu lēmumu neatsākt pārkāpuma procedūru šajā lietā. Tāpēc attiecībā uz otro jautājumu viņa uzskatīja, ka nav pieļauta administratīva kļūme.

Tādējādi ombuds slēdza izmeklēšanu.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas nespēju sniegt pienācīgas atbildes sūdzības iesniedzējam, kurš bija sūdzējies par valsts atbalsta problēmu Vācijā. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Vācija pārkāpj ES valsts atbalsta noteikumus savas jaunās sabiedriskās apraides finansēšanas shēmas dēļ. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka, tā kā Komisija galu galā sniedza pienācīgu atbildi, administratīvas kļūmes nebija.  

Lieta attiecās uz Komisijas vizuālās identitātes logotipu, ko tā kopš 2012. gada izmanto savā Briseles preses konferenču telpā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka angļu un franču valodas ekskluzīva izmantošana šajā vizuālās identitātes logotipā ir diskriminācija valodas dēļ.

Pašreizējais ES valodu režīms ietver katra pilsoņa tiesības sazināties ar ES iestādēm savā valodā un attiecīgās tiesības saņemt atbildi šajā valodā. Šo valodu režīmu reglamentējošie principi attiecas arī uz citiem saziņas veidiem, piemēram, saziņu, izmantojot publikācijas un tīmekļa vietnes. Jebkādai valodu lietojuma diferenciācijai šādos apstākļos vajadzētu būt objektīvi pamatotai. Attiecībā uz to, vai šajā gadījumā ir objektīvs pamatojums, ombuds piekrīt, ka tehniski nav iespējams uz televizora ekrāna zem, blakus vai aiz runātāja attēlot terminu "Eiropas Komisija" 24 valodās.

Attiecībā uz to, vai Komisija būtu varējusi izvēlēties vairāk nekā divas valodas, ombuds uzskata, ka bija pamatoti, ka Komisija bija izvēlējusies tikai divas valodas. Izmantojamo valodu skaita izvēle ir saistīta ar spriedumu par to, vai vairāk nekā divas valodas nepieņemamā veidā traucēs vizuālo tēlu. Tas, ka citas valodu kombinācijas arī var būt saprātīga izvēle, nenozīmē, ka angļu un franču valodas izvēle nebija saprātīga.

Ombuds uzskata, ka Komisijas izvēlētā politika bija objektīvi pamatota. Tādējādi viņa secināja, ka tas, ka Komisija Briseles preses konferenču telpā ieviesa jaunu vizuālās identitātes logotipu, nav uzskatāms par administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pārkāpuma sūdzību par ES Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanu Polijā infrastruktūras un vides jomā. Sūdzības iesniedzējs, ekolauksaimnieks, ir nobažījies par vietējās vides aizsardzību un ES līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Viņš iesniedza Komisijai sūdzību par pārkāpumu, apgalvojot, ka sabiedriskās apspriešanas process Polijā nav noritējis apmierinoši. Viņš sūdzējās, ka Komisija ir slēgusi viņa sūdzību, pienācīgi neizvērtējot viņa iesniegumu.

Ombuds jautāja par sūdzību un ierosināja Komisijai pārskatīt savu pieeju, lai pārbaudītu, vai ES fondu atbalstītu projektu gadījumā dalībvalstis pilnībā ievēro sabiedriskās apspriešanas prasības. Viņa arī ierosināja, lai sūdzības iesniedzēja apstiprinošie pierādījumi, kas pievienoti viņa konkrētajai sūdzībai ombudam, tiktu izskatīti no vides viedokļa un lai Komisijas pārstāvniecība Polijā organizētu tikšanos ar sūdzības iesniedzēju, lai palīdzētu viņam pilnīgāk izprast Komisijas viedokli, vienlaikus ļaujot Komisijai labāk izprast sūdzības iesniedzēja bažas. Ombuds bija apmierināts ar Komisijas atbildi uz pirmajiem diviem ierosinājumiem. Attiecībā uz trešo ierosinājumu (sanāksme ar sūdzības iesniedzēju) ombuds piekrita Komisijas viedoklim, ka šāda sanāksme varētu nebūt efektīvs resursu izlietojums saistībā ar jau pabeigtajām sūdzībām; taču viņa mudināja Komisiju saglabāt šo iespēju gadījumā, ja sūdzības iesniedzējs nākotnē izvirzītu jaunus jautājumus. Pamatojoties uz to, ombuds lietu slēdza.  

Šī lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija apstrādāja sūdzības iesniedzēja iesniegto informāciju, kurā apgalvots, ka Spānijas futbola klubiem ir piešķirts nelikumīgs valsts atbalsts. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija saprātīgā termiņā nav pieņēmusi lēmumu par to, vai tai būtu jāsāk oficiāla izmeklēšana par iespējami nelikumīgo valsts atbalstu. Tā kā, pēc sūdzības iesniedzēja domām, Komisija nerīkojās, sūdzības iesniedzējs iesniedza pieprasījumu par piekļuvi dažiem dokumentiem saistībā ar diviem no šiem gadījumiem. Komisija atteica piekļuvi, pamatojoties uz izmeklēšanas mērķu aizsardzību.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav izmeklējusi to, vai [dalībvalsts] iestādes [1] ir izsniegušas darbības licenci [citai] aviosabiedrībai. Sūdzības iesniedzējs (Ryanair aviosabiedrība) apgalvoja, ka tas, ka [aviosabiedrību] Air pilnībā kontrolē uzņēmums, kas atrodas trešā valstī, ir Regulas (EK) Nr. 1008/2008 pārkāpums. Tāpēc tas lūdza Komisiju pārbaudīt tā īpašumtiesību struktūru. Komisija pieprasīja no [dalībvalsts] iestādēm visu vajadzīgo informāciju un secināja, ka nav pierādījumu par regulas pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzēja šajā lietā, Luksemburgas pilsone, tika izslēgta no dalības konkursā uz amatu Francijā, pamatojoties uz to, ka viņa nav Francijas pilsone. Attiecīgais amats bija tiesneša bez priekšsēdētāja amata, kuram bija jāpārstāv Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos Francijas patvēruma tiesā. Sūdzības iesniedzējs Eiropas Komisijai norādīja, ka amata vietas ierobežošana, attiecinot to tikai uz Francijas valstspiederīgajiem, šķiet, ir ES tiesību aktu noteikumu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos pārkāpums. Kad Komisija uzskatīja, ka ES tiesību akti nav pārkāpti, sūdzības iesniedzējs sazinājās ar ombudu.

Komisija uzskatīja, ka ir piemērojams izņēmums no darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesībām. Šis izņēmums attiecas uz nodarbinātību civildienestā un ir paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. panta 4. punktā. Komisija atzina, ka, lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā, ir konkrēti jāizvērtē tiesneša bez priekšsēdētāja amata uzdevumu un pienākumu raksturs, un apgalvoja, ka tā ir veikusi šādu novērtējumu. Ombuds norādīja, ka šā novērtējuma ietvaros Komisija nav sazinājusies ar Francijas iestādēm, lai iegūtu papildu informāciju par attiecīgo amatu. Tāpēc ombudes sākotnējais priekšlikums bija, ka Komisijai būtu jāpārskata tās novērtējums par sūdzību par pārkāpumu, un viņa ierosināja, ka Komisijai būtu jāapspriežas ar Francijas iestādēm. Atbildot uz šo priekšlikumu, Komisija apgalvoja, ka tās rīcībā, lemjot par šo jautājumu, ir pietiekama informācija un ka tādēļ nav vajadzības sazināties ar Francijas iestādēm. Izskatījis savu detalizēto atbildi uz priekšlikumu, ombuds piekrita, ka šajā gadījumā Komisijas rīcībā bija pietiekama informācija, uz kuru balstīt savu lēmumu. Tāpēc viņa slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja sūdzību par pārkāpumu saistībā ar aviopasažieru tiesībām. Sūdzības iesniedzēja lidojums no Londonas uz Sofiju tika atcelts spēcīga sniega dēļ, un viņam tika mainīts maršruts caur Minheni. Tomēr viņa lidojums Minhenē ielidoja novēloti, un viņš nokavēja savu savienoto lidojumu. Tādējādi sūdzības iesniedzējam tur bija jāpavada nakts, un viņa pārvadātājs viņam nepiedāvāja viesnīcas numuru. Pēc sazināšanās ar Apvienotās Karalistes un Vācijas iestādēm viņš iesniedza Komisijai sūdzību par pārkāpumu, apgalvojot, ka Apvienotās Karalistes iestādes ir rīkojušās pretrunā attiecīgajiem ES noteikumiem par aviopasažieru tiesībām.

Komisija apgalvoja, ka problēmas izraisīja "ārkārtēji apstākļi", kas nozīmēja, ka saskaņā ar attiecīgo ES regulu sūdzības iesniedzējam nebija tiesību uz naudas kompensāciju. Pēc tam tā arī pārtrauca saraksti ar sūdzības iesniedzēju.

Ombuds piekrita Komisijas nostājai attiecībā uz "ārkārtēju apstākļu" pastāvēšanu saistībā ar sniegputeni. Tādējādi sūdzības iesniedzējam nebija tiesību uz naudas kompensāciju. Tomēr sūdzības iesniedzējam bija “tiesības uz aprūpi”, un pārvadātājam tas bija jānodrošina ar izmitināšanu viesnīcā. Ņemot vērā to, ka pārvadātājs nav nodrošinājis izmitināšanu viesnīcā, ombuds uzskatīja, ka ir pārkāpts rūpības pienākums. Šā iemesla dēļ ombuds uzskatīja, ka Komisijas viedoklis, ka nav noticis rūpības pienākuma pārkāpums, nav pārliecinošs.

Ombuds ieteica Komisijai turpmāk, izskatot šādas sūdzības par pārkāpumiem, pienācīgi ņemt vērā pārvadātāja pienākumu rūpēties par aviopasažieriem. Attiecībā uz lēmumu pārtraukt saraksti ar sūdzības iesniedzēju ombuds nepiekrita Komisijas viedoklim, ka viņa sarakste bija "nepareiza", un šajā sakarā sniedza Komisijai vēl vienu ieteikumu.

Komisija principā piekrita ombuda otrajam ieteikumam. Lai gan Komisija nenoraidīja ombuda pirmo ieteikumu, no tās atbildes ir skaidrs, ka tā nepiekrīt ombuda viedoklim par pārvadātāja pienākumu rūpēties par pasažieri. Noslēdzot izmeklēšanu, ombude to izskatīja ar aizrādījumu. Viņa arī nosūtīja savu lēmumu attiecīgajām Parlamenta komitejām un valstu ombudiem informācijai.