- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas Ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 403/2014/MHZ pret Eiropas Komisiju
Lēmums
Lieta 403/2014/MHZ - Uzsākta Piektdiena | 04 aprīlis 2014 - Lēmums par Otrdiena | 01 marts 2016 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Nav pamatojuma turpmakai izmeklešanai ) - Valsts Polija
Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pārkāpuma sūdzību par ES Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanu Polijā infrastruktūras un vides jomā. Sūdzības iesniedzējs, ekolauksaimnieks, ir nobažījies par vietējās vides aizsardzību un ES līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Viņš iesniedza Komisijai sūdzību par pārkāpumu, apgalvojot, ka sabiedriskās apspriešanas process Polijā nav noritējis apmierinoši. Viņš sūdzējās, ka Komisija ir slēgusi viņa sūdzību, pienācīgi neizvērtējot viņa iesniegumu.
Ombuds jautāja par sūdzību un ierosināja Komisijai pārskatīt savu pieeju, lai pārbaudītu, vai ES fondu atbalstītu projektu gadījumā dalībvalstis pilnībā ievēro sabiedriskās apspriešanas prasības. Viņa arī ierosināja, lai sūdzības iesniedzēja apstiprinošie pierādījumi, kas pievienoti viņa konkrētajai sūdzībai ombudam, tiktu izskatīti no vides viedokļa un lai Komisijas pārstāvniecība Polijā organizētu tikšanos ar sūdzības iesniedzēju, lai palīdzētu viņam pilnīgāk izprast Komisijas viedokli, vienlaikus ļaujot Komisijai labāk izprast sūdzības iesniedzēja bažas. Ombuds bija apmierināts ar Komisijas atbildi uz pirmajiem diviem ierosinājumiem. Attiecībā uz trešo ierosinājumu (sanāksme ar sūdzības iesniedzēju) ombuds piekrita Komisijas viedoklim, ka šāda sanāksme varētu nebūt efektīvs resursu izlietojums saistībā ar jau pabeigtajām sūdzībām; taču viņa mudināja Komisiju saglabāt šo iespēju gadījumā, ja sūdzības iesniedzējs nākotnē izvirzītu jaunus jautājumus. Pamatojoties uz to, ombuds lietu slēdza.
Pamatinformācija
1. Sūdzības iesniedzējs ir Polijas ekolauksaimnieks un meža īpašnieks ar strautiem kalnu apvidū uz Polijas robežas ar Slovākiju. 2012. gada 22. augustā viņš iesniedza Komisijai sūdzību par pārkāpumu pret Poliju. Viņš apgalvoja, ka Polijas vadošā iestāde laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam neorganizēja sabiedrisko apspriešanu par visām Polijas infrastruktūras un vides darbības programmas ("programma") prioritātēm. Viņš arī apgalvoja, ka sabiedriskās apspriešanas pēc definīcijas nevar aprobežoties tikai ar paziņojumiem presē, bet tās būtu jāveic, iestādēm tiekoties ar attiecīgo teritoriju iedzīvotājiem. Viņš uzskata, ka pienācīgas sabiedriskās apspriešanas neveikšana radīja kaitējumu videi, jo saņēmēji nepiesardzīgi izmantoja ES līdzekļus.
2. Komisija viņa sūdzību reģistrēja 2012. gada oktobrī. Sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar veidu, kādā Komisija izskatīja viņa sūdzību un vērsās pie ombuda (lieta 583/2013/MHZ), apgalvojot, ka pastāv procesuālas nepilnības.[1] Ombuds konstatēja administratīvu kļūmi, jo Komisija aizkavēja EU Pilot procedūras sākšanu, lai izskatītu sūdzības par pārkāpumiem, un tādējādi liedza sev iespēju ievērot viena gada termiņu lēmuma pieņemšanai par sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu. 2013. gada decembrī viņa slēdza lietu ar aizrādījumu [2].
3. Komisija 2014. gada 17. martā informēja sūdzības iesniedzēju par savu nodomu slēgt sūdzības iesniedzēja pārkāpuma lietu, nosūtot tā saukto "vēstuli par nodomu slēgt lietu". Neraugoties uz sūdzības iesniedzēja iebildumiem, kas izklāstīti 2014. gada 26. marta vēstulē, Komisija slēdza lietu un 2014. gada 29. aprīlī attiecīgi informēja sūdzības iesniedzēju.
4. Sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar Komisijas atbildēm un atkal vērsās pie ombuda (sūdzība 403/2014/MHZ). Pēc tam ombuds sāka izmeklēšanu par i) apgalvojumu, ka Komisija nav pārliecinoši paskaidrojusi savu viedokli, ka Polijas iestāžu veiktā sabiedriskā apspriešana par "programmu" bija apmierinoša un tādējādi attiecīgie ES tiesību akti netika pārkāpti, un ii) apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāpiekrīt izmaksāt ex gratia kompensāciju sūdzības iesniedzējam par viņa sūdzības par pārkāpumu nepilnīgu izskatīšanu. Izmeklēšanas rezultātā tika iesniegti trīs risinājuma priekšlikumi [3].
Apgalvojums par nepietiekamu skaidrojumu attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu un prasība par ex gratia kompensāciju
Ombuda priekšlikumi risinājumam
5. Ombuds 2015. gada 9. aprīlī iesniedza trīs risinājuma priekšlikumus (sk. 8. punktu). Ierosinot risinājumu, ombuds ņēma vērā pušu iesniegtos argumentus un viedokļus.
6. Ombuds vispirms precizēja sabiedriskās apspriešanas jēdzienu, uz kuru attiecās sūdzība. Viņa norādīja, ka Regulas (EK) Nr. 1828/2006 [4] 5. pantā, kurā izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1083/2006 [5] īstenošanas noteikumi, ir noteikts, ka "[vadošā iestāde] … nodrošina, ka informācija par finansēšanas iespējām, ko piedāvā Kopienas un dalībvalsts kopīga palīdzība, izmantojot darbības programmu, tiek izplatīta pēc iespējas plašāk". (Izcēlums pievienots). Ombuds uzskata, ka attiecīgajai informācijai, kas jāsniedz valsts vadošajai iestādei, būtu jānodrošina, ka pēc iespējas tiek informēti potenciālie attiecīgo līdzekļu saņēmēji. Turklāt ombuds saprot, ka praksē pirms darbības programmu pieņemšanas, kurās noteiktas dalībvalstu prioritātes Eiropas strukturālo un investīciju fondu (agrāk saukti par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu) īstenošanai, dalībvalstis lūdz ieinteresēto personu iesniegumus. Tie var ietekmēt finansēšanas prioritātes, iesniedzot iesniegumus sabiedriskās apspriešanas procesā. Atsauce uz izplatīšanu regulā, šķiet, attiecas uz situāciju, kad vadošā iestāde sniedz informāciju par projektiem, kas finansējami no ES fondiem, un ieinteresētās personas iesniedz pieprasījumus un priekšlikumus, kuru rezultātā var tikt grozīta darbības programma, pirms to apstiprina valsts iestādes un iesniedz Komisijai apstiprināšanai. [6] Šīs ir sabiedriskās apspriešanas, uz kurām attiecas šis iebildums.
7. Ombuds atzina, ka valstu iestāžu un Komisijas sadarbības pamatā ir savstarpēja uzticēšanās. Tomēr, kad sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka sabiedriskā apspriešana par programmu nav notikusi pienācīgi, Komisijai bija nepārprotams pienākums pārbaudīt, vai attiecīgā dalībvalsts sabiedrisko apspriešanu ir veikusi pienācīgi un adekvāti.
8. Lai gan Komisija sazinājās ar Polijas iestādēm, lai saņemtu paskaidrojumus pēc sūdzības iesniedzēja sūdzības par pārkāpumu, izrādījās, ka Komisija nav pietiekami rūpīgi pārbaudījusi Polijas iestāžu sniegto informāciju. Tajā nebija ņemti vērā attālumi starp to sanāksmju norises vietu, kurās paredzēts rīkot sabiedrisko apspriešanu, un faktisko saņēmēju atrašanās vietu. Ombuds arī piekrita sūdzības iesniedzējam, ka principā konsultācijas būtu jāorganizē pēc iespējas tuvāk vietai, kur dzīvo potenciālie saņēmēji. Tā kā attiecīgā sabiedriskā apspriešana attiecās uz programmu, kuras termiņš jau bija beidzies, ombuds nelūdza Komisiju novērst šo administratīvo kļūmi. Tā vietā viņa ierosināja, ka Komisija varētu:
(pirmkārt) pārskatīt savu politiku attiecībā uz to, kā tā pārbauda veidu, kādā dalībvalstīs tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas par projektiem, kas saņem atbalstu no ES fondiem;
(Otrais) no vides viedokļa detalizēti izskatīt pierādījumus, ko sūdzības iesniedzējs iesniedzis ombudam kopā ar saviem apsvērumiem par Komisijas atzinumu ,, lai izlemtu, vai ir jāveic kādi pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem šajā jomā;
(Trešais) Sarīkot sanāksmi starp sūdzības iesniedzēju un Komisijas pārstāvi Polijā. Tādējādi Komisija paustu stingru simbolisku paziņojumu, ka vides aizsardzība ir ļoti svarīgs jautājums ES darba kārtībā un ka tiek uzklausīti un respektēti to modro iedzīvotāju viedokļi, kuri rūpējas par vides labklājību vietējā līmenī.
9. Komisijas atbildē uz ombuda pirmo priekšlikumu (pārskatot savu politiku par to, kā tā pārbauda veidu, kādā dalībvalstīs tiek veikta sabiedriskā apspriešana attiecībā uz gaidāmajām programmām) Komisija nošķīra vajadzību pēc sabiedriskās apspriešanas un vajadzību pēc pienācīgas informācijas potenciālajiem saņēmējiem.
10. Attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu saistībā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu Komisija norādīja, ka noteikumi par sabiedrības līdzdalību un apspriešanos tika pastiprināti ar jauno Regulu (ES) Nr. 1303/2013 [7]. Regulas izmaiņu mērķis ir nodrošināt vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un vides interešu pienācīgu līdzdalību.
11. Sīki izstrādāti norādījumi un paraugprakse par attiecīgo partneru iesaistīšanu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošanā ir sniegti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 240/2014, savukārt vairākos citos instrumentos ir prasīts, lai dalībvalstis norādītu partnerus, kas būtu jāiesaista darbības programmu sagatavošanā. Turklāt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 288/2014 [8] I un II pielikumā ir iekļauta iedaļa, kurā dalībvalstīm jānorāda partneri, kas iesaistīti programmas sagatavošanā. Tādējādi šķiet, ka Komisija jau ir pievērsusi īpašu uzmanību tam, kā dalībvalstis iesaista attiecīgos partnerus. Turklāt Komisija 2014.–2020. gada plānošanas periodam ir izveidojusi strukturēta dialoga ekspertu grupu ESI fondu jautājumos, kuras sastāvā ir reģionālās, vietējās un citas publiskās iestādes, sociālekonomiskie partneri, pilsoniskā sabiedrība un NVO, lai apspriestu partnerības principa īstenošanu. Komisija arī uzsāka pastāvīgu pētījumu par to, kā jaunie noteikumi par partnerību ir integrēti plānošanas procesā.
12. Regulā (ES) Nr. 1303/2013 Komisijai un vadošajām iestādēm ir arī noteikts pienākums nodrošināt norādījumu izplatīšanu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem. Minētās regulas 13. pantā Komisijai ir noteikts pienākums sagatavot norādījumus atbalsta saņēmējiem par to, kā efektīvi piekļūt ESI fondiem un tos izmantot un kā izmantot papildināmību ar citiem attiecīgo Savienības politikas virzienu instrumentiem. Tajā arī noteikts, ka norādījumi jāpublisko attiecīgo Komisijas ģenerāldirektorātu tīmekļa vietnēs. Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts prasītos norādījumus jau ir publicējis savā tīmekļa vietnē. Saites, kas sniegtas visā dokumentā, ļaus potenciālajiem atbalsta saņēmējiem atrast ceļu, izmantojot tiešsaistē pieejamos materiālus, novirzot tos uz visatbilstošākajām un noderīgākajām tīmekļa vietnēm un dokumentiem. Ir pieejams arī tiešsaistes kontrolsaraksts, lai palīdzētu potenciālajiem saņēmējiem noteikt vispiemērotākos finansējuma avotus.
13. Komisija norādīja, ka, lai uzlabotu informācijas par finansēšanas iespējām un projektu atbalsta saņēmējiem pieejamību un pārredzamību, katrā dalībvalstī būtu jādara pieejams vienots tīmekļa portāls, kurā sniegta informācija par visām darbības programmām, tostarp to darbību saraksti, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar katru darbības programmu. Lai gan Komisija atzina, ka ne visiem ir piekļuve internetam, jo īpaši attālos apgabalos (jebkurā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 10. punktu fiziska persona nevar būt labuma guvēja jaunajā 2014.–2020. gada programmā), Komisija joprojām uzskatīja, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas izplatīšanu, internets ir vispiemērotākais instruments. Šajā sakarā tā norādīja, ka viena no Eiropas Reģionālās attīstības fonda prioritātēm ir paplašināt platjoslas izvēršanu, tostarp ātrdarbīgu tīklu izvēršanu un jaunu tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālajai ekonomikai.
14. Attiecībā uz ombuda otro priekšlikumu (sūdzības iesniedzēja iesniegto pierādījumu detalizēta pārbaude no vides viedokļa) Komisija atbildēja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi par vides tiesību aktu pārkāpumiem jau ir rūpīgi pārbaudīti ciešā sadarbībā ar Vides ģenerāldirektorātu, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātu. Komisija nevarēja konstatēt ES vides tiesību aktu pārkāpumus, un sūdzības iesniedzējs jau tika attiecīgi informēts.
15. Pēc tam Komisija sīki izskaidroja savu viedokli, kāpēc netika pārkāpti ES vides tiesību akti attiecībā uz Natura 2000 teritoriju Ostoja Popradzka, uz kuru attiecās sūdzības iesniedzēja sūdzība Komisijai:
· Ieguldījumam, kas saistīts ar skatu torņa būvniecību Eliaszowka kalna virsotnē, tika veikta pārbaudes procedūra, kuras rezultātā Krakovas Reģionālā vides aizsardzības direkcija pieņēma lēmumu, ka nav nepieciešams veikt novērtējumu par ietekmi uz Natura 2000 teritoriju Ostoja Popradzka. Šajā procedūrā tika panākta pietiekama pārliecība par to, ka ieguldījumam nav būtiskas negatīvas ietekmes uz Natura 2000 teritorijas aizsardzības mērķiem un uzdevumiem. Izanalizējusi visu sniegto informāciju, Komisija nekonstatēja ES tiesību aktu pārkāpumus.
· Attiecībā uz Natura 2000 teritorijas Ostoja Popradzka iespējamo noplicināšanos Popradas upē veikto plūdu seku likvidēšanas darbu rezultātā un attiecīgajiem iespējamiem ES Putnu direktīvas (2009/147/EK) un Dzīvotņu direktīvas (92/43/EEK) pārkāpumiem Komisija norādīja, ka šo direktīvu mērķis ir aizsargāt aizsargājamās dzīvotnes un sugas, nevis kontrolēt plūdus. Tajā teikts, ka upju uzturēšana plūdu kontroles nolūkā parasti ir dalībvalstu, nevis ES kompetencē. Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkts aizliedz dabisko dzīvotņu noplicināšanos un aizsargājamo sugu traucēšanu Natura 2000 teritorijās. Tomēr tas nenozīmē, ka šajās vietās ir aizliegti jebkādi fiziski darbi. Pareiza šīs tiesību normas interpretācija ne tikai aizliedz teritorijā aizsargājamo dzīvotņu vai sugu aizsardzības statusa pasliktināšanos, bet arī nozīmē zināmu noplicināšanās vai traucējumu pakāpi, kas ir pieņemama, it īpaši, ja tā attiecas tikai uz nelielu teritoriju, ir īslaicīga un var tikt novērsta ar upes sistēmas dabiskiem hidroloģiskiem procesiem (it īpaši, ja tā tiek veikta sabiedrības interesēs). Komisija atkārtoti uzsvēra, ka nav iespējams konstatēt ES vides tiesību aktu pārkāpumus.
16. Attiecībā uz ombuda trešo priekšlikumu (tikšanos ar sūdzības iesniedzēju) Komisija komentēja, ka sūdzības iesniedzēja sarakste bieži bija kaitnieciska un aizskaroša. Tomēr, rūpīgi izvērtējot sūdzības iesniedzēja izvirzītos apgalvojumus, detalizēti tos izmeklējot, tieši informējot viņu par pārkāpuma neesamības iemesliem un sniedzot viņam pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, Komisija pierādīja, ka vides aizsardzība ir viens no galvenajiem jautājumiem tās darba kārtībā. Visbeidzot, tā atgādināja, ka saskaņā ar paziņojumā "Atjauninot attiecības ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību aktu piemērošanu" paustajām saistībām "[jebkurā procedūras posmā sūdzības iesniedzēji var lūgt paskaidrot vai precizēt Komisijai savas sūdzības pamatojumu uz vietas un par saviem līdzekļiem"[9]. Tā kā sūdzības iesniedzēja apgalvojumi tika pienācīgi izskatīti un procedūra tika slēgta, ir grūti iedomāties, ka, ņemot vērā to sūdzību skaitu, ko Komisija saņem katru gadu, tā šajā posmā varētu apsvērt tikšanos ar sūdzības iesniedzēju. Tomēr tā norādīja, ka gadījumā, ja sūdzības iesniedzējs iesniegtu jaunu sūdzību, Komisija varētu nolemt sākt jaunu sūdzību.
17. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pauda vilšanos par Komisijas nostāju. Viņš arī apgalvoja, ka Komisija nesaprata viņa apgalvojumus. Viņš vērsa uzmanību uz saikni starp upes krastu un upes gultnes uzturēšanu, no vienas puses, un kaitējumu videi un aizsargājamām vai apdraudētām sugām, kas apdzīvo upes vai upes gultnes krastus un kas plūdu dēļ tiek iznīcinātas vai pakļautas kaitīgai apstrādei, no otras puses.
18. Turklāt sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar to, ka Komisija noraidīja ombuda priekšlikumu organizēt tikšanos ar viņu, kas viņam būtu ļāvis labāk izskaidrot Komisijai savas bažas par vides aizsardzību saistībā ar attiecīgajiem objektiem, kuras laikā viņš varēja parādīt saviem pārstāvjiem faktiskos objektus, uz kuriem viņš atsaucās savās sūdzībās. Noslēgumā viņš pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības finansētiem vai līdzfinansētiem projektiem, kas rada kaitējumu videi un dzīvnieku dabiskajām dzīvotnēm, ir piesaistīts Eiropas Savienības logotips.
Ombuda novērtējums pēc priekšlikumiem
19. Ombude atzinīgi vērtē to, ka Komisijas atbildes uz viņas trim priekšlikumiem bija detalizētas un rūpīgas. Attiecībā uz Komisijas atbildi uz pirmo priekšlikumu ombude atzinīgi vērtē Komisijas veiktās darbības (aprakstītas iepriekš 11. un 12. punktā), pamatojoties uz jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1303/2013. Kā Komisija ir sīki paskaidrojusi, minētajā regulā ir prasīts plašāk iesaistīt partnerus 2014.–2020. gada programmu īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Tādējādi tā nodrošina pienācīgu pilsoniskās sabiedrības un vides partneru līdzdalību un šajā ziņā ir stingrāka nekā iepriekšējie tiesību akti. Ombuds arī atzinīgi vērtē to, ka jaunajā regulā ir paredzēts, ka ES līdzekļi tiks izmantoti, lai veicinātu platjoslas tīklu un savienojamības turpmāku attīstību nākotnē. Tas veicinās plašāku un labāku informācijas izplatīšanu par ES fondu izmantošanu.
20. Attiecībā uz Komisijas atbildi uz viņas otro priekšlikumu ombude norāda, ka, ņemot vērā sūdzības iesniedzējas jaunos fotogrāfiskos pierādījumus, Komisija saglabāja savu iepriekšējo viedokli, ka pārkāpuma nav. Pieņemot šo lēmumu, Komisija sniedza pietiekamu pamatojumu, lai pamatotu savu viedokli. Šajā ziņā Komisija izpildīja ombuda priekšlikumu.
21. Visbeidzot, ombuds saprot, ka Komisijai ir jāpaļaujas uz dalībvalstu pārvaldes iestāžu sadarbību, novērtējot un uzraugot dalībvalstu atbilstību ES vides tiesību aktiem. Šajā sakarā iedzīvotāju lomai ir izšķiroša nozīme, vēršot Komisijas uzmanību uz iespējamiem ES vides aizsardzības standartu pārkāpumiem dažādās dalībvalstīs. Tomēr iedzīvotāji nevar uzņemties visu slogu, ko rada pilnīgas un pilnīgas informācijas sniegšana Komisijai par jautājumiem, kas saistīti ar vides aizsardzību un ES līdzekļu pārvaldību valsts līmenī. Sūdzības, ko pilsoņi regulāri iesniedz Eiropas ombudu tīkla locekļiem, liecina, ka Komisija varētu pievērst lielāku uzmanību ES pilsoņu apgalvojumiem šajā sakarā. Šajā sakarā ombude norāda, ka atbildē [10] uz citu ombuda veiktu izmeklēšanu Komisija ir atzinusi, ka tās darbinieki dalībvalstīs "darbojas kā Komisijas balss uzņēmējā valstī un uzrauga sabiedrisko domu." Ombude norāda, ka savā atbildē uz viņas trešo priekšlikumu Komisija neizslēdz iespēju tikties ar sūdzības iesniedzēju vienu dienu, pat ja tā šajā posmā ir atteikusies no tikšanās starp tās pārstāvniecību Varšavā un sūdzības iesniedzēju. Ombuds tic, ka ES pilsoņi, kas rūpējas un cīnās par vides aizsardzību vietējā līmenī, kā arī organizācijas, kas iesaistās šajā jomā, varēs piedalīties pasākumos, ko organizē Komisijas pārstāvji savā dalībvalstī par jautājumiem, kas saistīti ar vidi.
Secinājums
Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:
Ombuds paļaujas uz to, ka ES pilsoņi, kas cīnās par vides aizsardzību un saglabāšanu, kā arī pilsoniskās organizācijas, kas šajā jomā darbojas vietējā līmenī, varēs piedalīties Komisijas pārstāvju organizētajos pasākumos savā dalībvalstī par jautājumiem, kas saistīti ar vidi.
Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.
Emīlija O'Reilija
Strasbūrā, 2016. gada 1. martā
Lēmuma par sūdzību 403/2014/MHZ galīgā redakcija angļu valodā
[1] Šī lieta attiecās arī uz to, kā Komisija izskatīja vēl vienu sūdzību par pārkāpumu, ko Komisijai bija iesniedzis sūdzības iesniedzējs, proti, ka Polijas iestādes ir pārkāpušas attiecīgos ES noteikumus par ES līdzekļu izmantošanu vides aizsardzībai un ekoloģisko ieguvumu sadali.
[2] Ombuda lēmums par šo sūdzību ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: . http://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/52917/html.bookmark
[3] Plašāku informāciju par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un ombuda veikto izmeklēšanu skatīt ombuda ierosinātā risinājuma pilnajā tekstā, kas pieejams tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu/cases/caseopened.faces/en/54093/html.bookmark
[4] 2006. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, OV L 371.
[5] Komisijas 2006. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 371, 1. lpp.).
[6] http://ec.europa.eu/regional_policy/index.cfm/en/policy/how/stages-step-by-step/. Arī: https://www.pois.2007-2013.gov.pl
[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
[8] OV L 087, 2014. gada 22. marts, 1. lpp.
[9] COM(2012)154 galīgā redakcija, 7. punkts.
[10] OI/8/2014. Šī izmeklēšana pēc savas iniciatīvas attiecās uz jautājumu par to, kā Eiropas Komisija nodrošina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprināto pamattiesību ievērošanu, dalībvalstīm īstenojot ES kohēzijas politiku. Izmeklēšana tika sākta, kad Savienība sāka jaunu septiņu gadu finansēšanas periodu, kas aptver 2014.–2020. gadu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013. Komisijas atbilde uz ombuda priekšlikumu par uzlabojumiem ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: