Lieta attiecās uz bijušā darbinieka iespējamu netaisnīgu atlaišanu no darba un aizskaršanu Eiropas Investīciju bankā (EIB).

Ombuda izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumam par to, ka EIB esot nepamatoti liegusi sūdzības iesniedzējam iespēju izmantot tā dēvēto “samierināšanās procedūru”, kas paredzēta EIB Civildienesta noteikumu 41. pantā (kurā ir noteikts, ka darbinieki var celt prasību ES Tiesā, ja rodas strīds ar EIB, un ka pirms tam viņiem ir jācenšas panākt izlīgumu, izmantojot samierināšanas procedūru). Ombuds sākotnēji konstatēja, ka, uzskatot, ka samierināšanas procedūru nevar piemērot bijušajam darbiniekam, kurš nesaņēma EIB pensiju, EIB ir pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tādēļ ombuds ierosināja EIB nekavējoties sākt samierināšanas procedūru gan attiecībā uz atlaišanas, gan uzmākšanās jautājumiem. Banka piekrita uzsākt samierināšanas procedūru attiecībā uz atlaišanas jautājumu un nodeva sūdzības iesniedzēju citai procedūrai saistībā ar jautājumu par aizskarošu izturēšanos.

Ombude secināja, ka pēc viņas iejaukšanās ir rasts risinājums. Tāpēc viņa slēdza lietu.

Lieta attiecās uz OLAF darbībām pēc tam, kad tika saņemts trauksmes celšanas ziņojums, kurā Eiropas Aviācijas drošības iestāde (EASA) tika sasaistīta ar iespējamu manipulāciju ar aviācijas drošības pārbaudes ziņojumu. Pēc sākotnējā novērtējuma ombuds bija nobažījies par OLAF lēmumu izbeigt lietu un nodot lietu atpakaļ EASA, neraugoties uz to, ka trauksmes cēlējs bija apzināti izvēlējies sniegt ziņojumu OLAF, nevis EASA. Ombuds sākotnēji uzskatīja, ka šāds lēmums varētu negatīvi ietekmēt trauksmes celšanas noteikumu efektivitāti kopumā. Tāpēc viņa nolēma noskaidrot šo jautājumu.

Pēc OLAF lietu pārbaudes ombuds konstatēja, ka OLAF ir pienācīgi apsvēris, vai sākt izmeklēšanu. Izrādījās arī, ka OLAF faktiski nebija slēdzis lietu, bet bija lūdzis EASA izskatīt šo jautājumu un ziņot par izmeklēšanas rezultātiem. Turklāt OLAF bija paturējis tiesības uzsākt formālu izmeklēšanu vēlākā posmā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds konstatēja, ka OLAF ir pienācīgi izskatījis sūdzības iesniedzēja ziņojumu par trauksmes celšanu. Ombude norādīja, ka OLAF vajadzēja skaidrāk informēt sūdzības iesniedzēju, ka tā lietas nodošana EASA nenozīmē, ka OLAF neveiks nekādas turpmākas darbības šajā jautājumā. Šajā sakarā viņa izteica vēl vienu piezīmi.

Sūdzības iesniedzējs ir pagaidu darbinieks Eiropas Parlamentā. Viņa saslima ikgadējā atvaļinājuma laikā. Lieta attiecās uz Parlamenta atteikumu pārveidot sūdzības iesniedzēja ikgadējo atvaļinājumu slimības atvaļinājumā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un nekonstatēja administratīvu kļūmi, jo sūdzības iesniedzējai bija jānorāda pašreizējā adrese tajā laikā vai drīz pēc tam, kad viņa iesniedza medicīnisko izziņu par slimības atvaļinājumu. Šī prasība netika izpildīta.

Šī izmeklēšana pēc savas iniciatīvas attiecas uz to, kā Eiropas Komisija nodrošina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību ievērošanu, dalībvalstīm īstenojot ES kohēzijas politiku. Tas tika uzsākts, Savienībai uzsākot jaunu septiņu gadu finansēšanas periodu, kas aptver 2014.–2020. gadu, saskaņā ar jaunu tiesisko regulējumu.

ES kohēzijas politikas mērķis ir mazināt atšķirības starp dažādu ES reģionu attīstības līmeņiem. Ņemot vērā Savienības pamanāmību kohēzijas politikas finansētos projektos, sākot ar neatliekamās palīdzības dienestu uzlabošanu Rumānijā un beidzot ar raktuvju likvidēšanu Horvātijā, ombuds uzskata, ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu naudas izlietošanas laikā. Fakts, ka Komisija nav tieši atbildīga par līdzekļu pārvaldību, nekad nebūtu jāizmanto kā iemesls nerīkoties, ja ir pārkāptas pamattiesības vai pastāv risks, ka tās tiks pārkāptas.

Pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā ir iesaistīta Komisija, valstu ombudi un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Pamatojoties uz viņu atsauksmēm, ombuds ir izstrādājis astoņas pamatnostādnes uzlabojumiem, lai atbalstītu Komisiju, jo tā uzrauga dalībvalstis šajā jomā.

Kopš 2012. gada aprīļa pieejamā Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ļauj grupai, kurā ir vismaz viens miljons ES pilsoņu, aicināt Eiropas Komisiju ierosināt jaunus ES tiesību aktus. Pēc vairāku sūdzību saņemšanas ombuds nolēma izmeklēt EPI procedūras pareizu darbību un Komisijas lomu un atbildību šajā sakarā. Ombuds aicināja EPI organizatorus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas sniegt informāciju par to, cik labi EPI darbojas. Pamatojoties uz šīm atbildēm, ombuds Komisijai iesniedza vairākus ierosinājumus, lai palielinātu EPI procesa efektivitāti.

Šī izmeklēšana notika saistībā ar Eiropas Ombuda vizīti Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtā. Apmeklējums bija daļa no ombuda ES aģentūru apmeklējumu programmas, kuras mērķis bija izplatīt labu praksi aģentūru attiecībās ar iedzīvotājiem. Apmeklējuma laikā ombuds pārbaudīja i) Institūta sākotnējo saziņu ar sabiedrību, ii) pārredzamību, dialogu un pārskatatbildību, iii) pieņemšanu darbā, iv) konkursus un līgumus, v) interešu konfliktus un vi) trauksmes celšanu. Ombuds Institūtam sniedza sešus ierosinājumus, lai uzlabotu tā sniegumu šajās jomās. EIGE atbilde apstiprināja, ka tas rīkojas, cita starpā darot informāciju par savu darbu pieejamu visās ES oficiālajās valodās un pieņemot detalizētākus noteikumus attiecībā uz trauksmes celšanu.

Tā kā ombudes vizīte liecināja, ka Institūtam ir jādara vairāk, lai risinātu un patiešām novērstu aizskarošas izturēšanās gadījumus, viņa veica turpmākus pasākumus tieši šajā jautājumā, un viņu iedrošināja Institūta apņēmīgā rīcība, reaģējot uz to. Lai veicinātu turpmākus uzlabojumus, ombuds cita starpā ir ierosinājis, lai EIGE regulāri organizētu apmācību šajā Institūta darbam ļoti svarīgajā jomā.

Eiropas Komisija pašlaik Eiropas Savienības vārdā risina sarunas par plašu tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm (Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP)). Sarunas ir piesaistījušas nepieredzētu sabiedrības interesi, ņemot vērā TTIP iespējamo ekonomisko, sociālo un politisko ietekmi.

Ombuda izmeklēšanas mērķis ir palīdzēt nodrošināt, ka sabiedrība pēc iespējas var sekot līdzi šo sarunu virzībai un palīdzēt veidot to iznākumu. Ombuds 2014. gada jūlijā iesniedza Komisijai pirmo ieteikumu kopumu. Izmeklēšanas laikā ombude arī apkopoja sabiedrības idejas, lai palīdzētu padarīt sarunas pārredzamākas un pieejamākas. Ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta un pilsoniskās sabiedrības paustās bažas, Komisija 2014. gada novembrī izklāstīja virkni vērienīgu pārredzamības pasākumu.

Ombude tagad iesniedz Komisijai desmit papildu ierosinājumus attiecībā uz kopējiem sarunu tekstiem, TTIP dokumentu aktīvāku publiskošanu un TTIP sanāksmju pārredzamības uzlabošanu. Ombuds uzskata, ka, ievērojot šos ierosinājumus, Komisija nodrošinātu TTIP sarunu procesa lielāku leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos.  

ES Padome 2013. gada jūnijā izdeva sarunu norādes Eiropas Komisijai, lai tā Savienības vārdā iesaistītos sarunās par tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm (Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP)). Gadu vēlāk Padome joprojām nebija publiskojusi sarunu pilnvaras, lai gan šķita, ka tās ir viegli pieejamas internetā. Ombuds uzsāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, aicinot Padomi pārredzamības, labas pārvaldības, resursu efektīvas izmantošanas un, visbeidzot, sabiedrības uzticēšanās veicināšanas interesēs apsvērt dokumenta proaktīvu publicēšanu. 2014. gada oktobrī Padome, savstarpēji vienojoties, nolēma publicēt pilnvaras.