- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas Ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas OI/9/2013/TN attiecībā uz Eiropas Komisiju
Lēmums
Lieta OI/9/2013/TN - Uzsākta Trešdiena | 18 decembris 2013 - Lēmums par Trešdiena | 04 marts 2015 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Nav pamatojuma turpmakai izmeklešanai )
Kopš 2012. gada aprīļa pieejamā Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ļauj grupai, kurā ir vismaz viens miljons ES pilsoņu, aicināt Eiropas Komisiju ierosināt jaunus ES tiesību aktus. Pēc vairāku sūdzību saņemšanas ombuds nolēma izmeklēt EPI procedūras pareizu darbību un Komisijas lomu un atbildību šajā sakarā. Ombuds aicināja EPI organizatorus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas sniegt informāciju par to, cik labi EPI darbojas. Pamatojoties uz šīm atbildēm, ombuds Komisijai iesniedza vairākus ierosinājumus, lai palielinātu EPI procesa efektivitāti.
Saņēmusi Komisijas atbildi, ombude tagad pabeidz izmeklēšanu ar vienpadsmit pamatnostādnēm turpmākiem uzlabojumiem. Norādot, ka Komisija ir daudz darījusi, lai EPI tiesības īstenotu iedzīvotājiem draudzīgā veidā, ombude uzskata, ka ir iespējams darīt vairāk. Tā kā daži no šiem ierosinājumiem attiecas uz Eiropas Parlamentu, ombuds rakstīs arī Parlamenta priekšsēdētājam. Tādējādi viņa paļaujas uz to, ka viņas ierosinājumi, kas izteikti gan izmeklēšanas laikā, gan šajā lēmumā, būs noderīgi, jo šīs iestādes kopā ar ES Padomi šogad plāno pārskatīt EPI regulu.
Izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas priekšvēsture
1. Šī izmeklēšana attiecas uz Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) darbību un Eiropas Komisijas lomu un atbildību šajā sakarā. EPI ļauj grupai, kurā ir vismaz viens miljons ES pilsoņu no septiņām dalībvalstīm, aicināt Komisiju ierosināt jaunus ES tiesību aktus. EPI, kas darbojas kopš 2012. gada 1. aprīļa, kad kļuva piemērojama EPI regula [1], kurā izklāstīti tās noteikumi un procedūras, ir piesaistījusi lielu interesi, un Komisijai līdz šim ir iesniegtas divas EPI, uz kurām Komisija ir atbildējusi pēc vairāk nekā viena miljona parakstu saņemšanas.
2. Saņēmis vairākas sūdzības no iedzīvotājiem, kuri bija mēģinājuši uzsākt EPI, ombuds sāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas [2], lai veicinātu un atbalstītu centienus uzlabot procedūru. Divi izmeklēšanas mērķi ir nodrošināt, lai pašreizējā EPI regula darbotos pēc iespējas labāk, un sniegt ieguldījumu, ko likumdevējs varētu apsvērt kā daļu no šogad veiktās pārskatīšanas [3].
Izmeklēšana
3. Ombuds sāka šo izmeklēšanu, aicinot EPI organizatorus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas sniegt informāciju par to, cik labi EPI darbojas, un iesniegt savas idejas par iespējamām turpmākām izmaiņām EPI regulā. Pēc tam, kad ombude bija savākusi un izskatījusi 18 atbildes uz viņas mērķtiecīgo apspriešanos, viņa izklāstīja savu analīzi Komisijai un lūdza to atbildēt uz viņas konstatētajiem jautājumiem. Ombude saņēma Komisijas atzinumu 2014. gada oktobrī. Kopš tā laika ombuds ir uzraudzījis debates par EPI, izmantojot pasākumus un pētījumus. Viņas lēmumā ir ņemta vērā viņai sniegtā informācija un citi attiecīgie publiski pieejamie materiāli.
Ombudam iesniegtie argumenti
4. Ieguldījumi ombuda mērķorientētajā apspriešanā radīja jautājumus, kurus ombuds iedalīja šādās kategorijās: a) pilsoņu iesaistīšana; un b) praktiskiem, tehniskiem un juridiskiem jautājumiem. Ombude izklāstīja Komisijai savu analīzi šajā virzienā un lūdza to atbildēt. Vēstule Komisijai ar lūgumu sniegt atzinumu ir pieejama ombuda tīmekļa vietnē [4].
5. Atzinumā [5] Komisija paskaidroja, ka tā uztur pastāvīgu dialogu ar EPI iniciatīvu organizatoriem un kopš EPI regulas īstenošanas sākuma ir ņēmusi vērā visus viņu komentārus un bažas. Ja saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu varētu veikt uzlabojumus, Komisija jau ir veikusi un, kad vien iespējams, turpinās veikt pasākumus, lai EPI padarītu pēc iespējas iedzīvotājiem draudzīgāku. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka dažus jautājumus, kas izvirzīti ombuda saņemtajos komentāros, ir apsteiguši Komisijas veiktie uzlabojumi.
6. Komisija arī paskaidroja, ka dažas ombuda piezīmes vai ierosinājumus nevar īstenot saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu. Tomēr tie tiks ņemti vērā pārdomās, kas notiks saistībā ar EPI regulas pārskatīšanu 2015. gadā, tā teica.
Ombuda novērtējums
Savienības demokrātiskā dzīve
7. EPI ir paredzēta Līguma par Eiropas Savienību sadaļā, kurā izklāstīti demokrātijas principi. EPI, kas raksturota kā līdzdalības demokrātijas instruments, ir īpašs līdzeklis, ar kura palīdzību pilsoņi var piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un ar kuru Komisija var nodrošināt, ka tās lēmumi par tiesību aktu priekšlikumiem tiek pieņemti pēc iespējas tuvāk pilsoņiem.
8. Līguma iedaļā par demokrātijas principiem ir iekļauts arī paziņojums, ka Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija un ka pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā.
9. Ombuds uzskata, ka būtu kļūdaini pārāk krasi kontrastēt līdzdalības demokrātiju, kas cita starpā tiek īstenota ar EPI starpniecību, un pārstāvības demokrātiju ES līmenī. Tie ir savstarpēji pastiprinoši jēdzieni Savienības demokrātiskajā dzīvē. Precīzāk izsakoties, Eiropas Parlamentam, kā arī Komisijai ir būtiska loma EPI sekmīgā īstenošanā. Tādēļ ombude rakstiski vērsīsies pie Parlamenta priekšsēdētāja, lai pievērstu viņa uzmanību konstatējumiem šajā lietā un mudinātu Parlamentu uzņemties atbildību attiecīgajās jomās.
A. Iesaistīšanās ar iedzīvotājiem
10. Ombuds jau ir sniedzis Komisijai virkni ieteikumu [6], lai nodrošinātu, ka tā pilnībā sadarbojas ar pilsoņiem, kuri plāno, ir iesnieguši vai ir veiksmīgi organizējuši EPI. Ombuds turpmāk minētos trīs posmus norādīs kā sagatavošanas posmu, pieņemamības posmu un izskatīšanas posmu.
11. Attiecībā uz sagatavošanas posmu Ombuda vispārējais mērķis ir izvairīties no EPI noraidīšanas organizatora informācijas trūkuma dēļ, cita starpā par ES tiesību aktiem. Šā iemesla dēļ ombude aicināja Komisiju sadarboties ar EPI organizatoriem un piedāvāt palīdzību, lai tie varētu precizēt un definēt savas EPI mērķi.
12. Savā atbildē Komisija paskaidroja, ka tā ir izveidojusi kontaktpunktu, kas sniedz informāciju un palīdzību un kas atrodas kontaktcentrā “Europe Direct”, ar kura starpniecību tā atbild uz potenciālo EPI organizatoru jautājumiem. Komisija arī paskaidroja, kāpēc tā nevar oficiāli iejaukties, lai veidotu EPI, ņemot vērā tās turpmāko lomu lemšanā par turpmāko rīcību.
13. Ombude piekrīt, ka nebūtu pareizi, ja Komisija uzņemtos atbildību par EPI izstrādi vai grozīšanu, jo EPI īpašumtiesības ir jāsaglabā organizatoriem. Vienlaikus viņa uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar iedzīvotājiem, kuri izrāda interesi par Savienības nākotnes veidošanu. Tāpēc ombude mudina Komisiju sniegt pēc iespējas vairāk norādījumu Europe Direct kontaktcentra darbiniekiem, lai viņi varētu izdarīt saprātīgu spriedumu, panākot trauslo līdzsvaru starp noderīgu konsultāciju sniegšanu un to, ka viņi tiek uzskatīti par konkrētas EPI virzītājiem.
14. Attiecībā uz pieņemamības posmu ombude aicināja Komisiju sniegt pietiekamu un konsekventu pamatojumu tās lēmumam atteikties reģistrēt EPI, lai pilsoņi varētu saprast un pārbaudīt tās nostāju un, iespējams, izmantot savas tiesības to apstrīdēt.
15. Komisija atbildēja, ka lēmumā par atteikumu ir izklāstīti atteikuma iemesli un minēti iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Ir pieņemta pārredzama politika, kas ļauj publicēt šādas atbildes tās tīmekļa vietnē. Tāpēc sabiedrība tos var rūpīgi pārbaudīt un palīdzēt potenciālajiem organizatoriem labāk izprast juridiskās pieņemamības kritērijus.
16. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka Komisija cenšas būt pēc iespējas pārredzamāka, paskaidrojot EPI noraidīšanas iemeslus. Tomēr joprojām pastāv bažas par nepietiekamu vai neskaidru pamatojumu vai Komisijas pamatojuma nekonsekvenci šajā procedūras posmā.[7] Komisija, darot savu pamatojumu pieejamu publiskai kontrolei, ir ļāvusi paust šīs bažas, kas ir atzinīgi vērtējams pirmais solis. Ombude paļaujas, ka Komisija šajā sakarā mācīsies no attiecīgajām atziņām, kas gūtas no konsekventiem ziņojumiem, un ka tā centīsies sniegt argumentāciju, kas ir stabilāka, konsekventāka un saprotamāka pilsoņiem. Stabils, konsekvents un saprotams pamatojums kalpos kā vērtīgs norādījums iedzīvotājiem, ļaujot viņiem labāk izprast EPI rīka būtību, kā arī palīdzot nākamajiem EPI organizatoriem formulēt savas ierosinātās iniciatīvas. Ombuds arī turpmāk būs pieejams, lai palīdzētu gan pilsoņiem, gan Komisijai izskatīt individuālas sūdzības par šķietami nepietiekamu vai neskaidru pamatojumu un vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus un norādījumus, pamatojoties uz labas pārvaldības principiem [8].
17. Attiecībā uz izskatīšanas posmu Komisija apņēmās “nopietni apsvērt” ikvienu EPI. Savā vēstulē Komisijai ombude norādīja, ka nopietns apsvērums nozīmē, ka pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai un kā veikt turpmākus pasākumus saistībā ar sekmīgu EPI, Komisijai būtu lietderīgi: i) nosaka un piemēro kritērijus un procedūras turpmāku pētījumu veikšanai, piemēram, konsultācijām ar ekspertiem un trešām personām; un ii) veikt iepriekšējas konsultācijas ar Padomi un Parlamentu, lai noteiktu, vai EPI ir politisks atbalsts.
18. Komisija atbildēja, ka, lai gan tā piekrīt viedoklim, ka ekspertiem vai ieinteresētajām personām, kas nav organizatori, vajadzētu būt iespējai paust savu viedokli izskatīšanas procesā, pašreizējais juridiskais termiņš ir pārāk īss, lai tā varētu veikt sabiedrisko apspriešanu, pētījumus vai ietekmes novērtējumus pirms atbildes sniegšanas. Tāpat nebūtu pietiekami daudz laika oficiālām apspriedēm ar Padomi un Parlamentu.
19. Ombude norāda, ka viņa šos ierosinājumus Komisijai saistībā ar savu apņemšanos nopietni apsvērt EPI izskatīšanas posmā izteica tāpēc, lai nodrošinātu, ka pilsoņi jūtas ne tikai tā, ka viņi ir uzklausīti EPI procedūrā, bet, kas ir vēl svarīgāk, ka viņi ir uzklausīti. Pretējā gadījumā pilsoņi var zaudēt interesi par EPI kā līdzekli iesaistei politikas veidošanā. Tā rezultātā var mazināties iedzīvotāju uzticēšanās ES iestāžu demokrātiskajai leģitimitātei.
20. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds vēlas uzsvērt, ka attiecībā uz EPI procesa būtiskajiem rezultātiem Komisijai, nākot klajā ar tiesību akta priekšlikumu, nevajadzētu būt vienīgajam panākumu mēram. Lai gan tieši to cenšas panākt EPI organizatori, ombuds uzskata, ka pats process ir ļoti svarīgs.
21. Pats process piedāvā organizatoriem platformu, no kuras viņi var rosināt publiskas debates par savu jautājumu, tādējādi ļaujot pienācīgi un patiesi uzklausīt organizatorus. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks F. Timmermans notiekošajās diskusijās par EPI instrumentu ir atzinis svarīgo mērķi, ka EPI kalpo kā politiska platforma. Ombuds uzskata, ka publisko politisko debašu būtība ir tāda, ka var un vajag izteikt dažādus viedokļus un ka dažādu viedokļu iemesli tiek atklāti, apstrīdēti un aizstāvēti pārredzamā veidā. Kā norādīts arī notiekošajās diskusijās par EPI, pilsoņi var sagaidīt un pieprasīt no ES politiku un tiesību aktus, kurus ES un tās iestādes, iespējams, nav plānojušas apsvērt. Tomēr tā ir šā jaunā līdzdalības demokrātijas instrumenta būtība: tā dod iedzīvotājiem iespēju veidot Savienību. Ja EPI instrumenta kontekstā tiks pienācīgi veicinātas publiskās politiskās debates, šīs debates var nodrošināt vēlamo ietekmi uz šīm jaunajām demokrātiskajām pilsoņu tiesībām. Tāpēc ombude lūdz Komisiju, pirmkārt, skaidrāk formulēt pilsoņiem tās izpratni par EPI procedūras radīto publisko debašu vērtību un par to, kā šīs debates pašas par sevi un neatkarīgi no individuālā iznākuma piešķir EPI procesam vērtību un leģitimitāti. Otrkārt, Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka visā EPI procedūras laikā publiskās debates, kas izriet no reģistrētas EPI, ir pēc iespējas iekļaujošākas un pārredzamākas. Komisijas darbības saistībā ar EPI cita starpā būtu jāvērtē, ņemot vērā šo kritēriju.
22. Šajā sakarā īpaša nozīme ir Eiropas Parlamenta organizētajai atklātajai uzklausīšanai. Atklātā uzklausīšana sniedz unikālu iespēju EPI organizatoriem tikties ar Komisiju, klātesot (ideālā gadījumā) abām likumdevējām iestādēm — Parlamentam un Padomei —, kā arī ieinteresētajām personām (par un pret iniciatīvu), lai izteiktu savu viedokli. Tā ir demokrātija darbībā, un ir jāuzskata, ka tā atbilst visaugstākajiem standartiem attiecībā uz politisko iesaisti, sabiedrības līdzdalību un pārredzamību. Tāpēc Komisijai kopā ar Parlamentu, kas ir atbildīgs par atklātās uzklausīšanas organizēšanu, būtu jāizpēta, kā nodrošināt abu likumdevēju iestāžu — Parlamenta un Padomes —, kā arī ieinteresēto personu (par un pret iniciatīvu) klātbūtni atklātajā uzklausīšanā. [9]
23. Attiecībā uz iznākumu pēc būtības ombuds jau ir vērsis Komisijas uzmanību uz nepieciešamību detalizēti un pārredzami izskaidrot sabiedrībai savu politisko izvēli (attiecībā uz to, kā tā reaģē uz EPI, kas ir saņēmusi vismaz vienu miljonu parakstu). Skaidrība par tās izvēles iemesliem veicina konstruktīvas un atklātas debates, tādējādi stiprinot Eiropas publisko sfēru un demokrātiju ES līmenī un pastiprinot pašu debašu nozīmi, kā izklāstīts iepriekš.
24. Lai gan Komisija paskaidro, ka tā ir izveidojusi lapu, kurā izklāstīti visi pasākumi, kas veikti pēc sekmīgi iesniegtajām EPI, tā neapstiprina, ka tā pienācīgi izskaidros politiskos apsvērumus, kas ir tās izvēles pamatā. Tādēļ ombude atkārto savu ierosinājumu, ka Komisijai savā oficiālajā atbildē uz EPI, kas ir saņēmusi vienu miljonu parakstu, būtu detalizēti un pārredzami jāizskaidro sabiedrībai savas politiskās izvēles. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Komisijas nostāja attiecībā uz EPI, kas ir saņēmusi vienu miljonu parakstu, tiks uztverta kā patvaļīga, nevis balstīta uz pienācīgiem juridiskiem un politiskiem apsvērumiem.
B. Praktiski, tehniski un juridiski jautājumi
Paredzamais progress saskaņā ar pašreizējo EPI regulu
25. Attiecībā uz to, ko varētu saukt par "procesuālajiem aspektiem", ombuds atzīst Komisijas lielos centienus, ievērojot pašreizējos juridiskos ierobežojumus, īstenot EPI regulu pilsoņiem draudzīgā veidā. Viņa piekrīt, ka daudzās jomās tā faktiski ir pārsniegusi savus oficiālos un juridiskos pienākumus saskaņā ar EPI regulu.
26. Komisija jau ir pozitīvi ietekmējusi dažus Ombuda 2014. gada jūlija vēstulē paustos ierosinājumus, jo īpaši attiecībā uz i) centieniem izvairīties no papildu vai nevajadzīgiem šķēršļiem organizatoriem; palielināt informētību par EPI, tostarp ar valstu iestādēm; un iii) informēt par pasākumiem, ko tā veikusi, lai risinātu sabiedrības norādītās problēmas.
27. Komisija savā atzinumā ir arī precizējusi vairākus jautājumus, ko organizatori izvirzījuši savos iesniegumos ombudam. Konkrētāk, i) organizatoriem pirms parakstu vākšanas sākuma nav jāsazinās ar valsts iestādēm, kas atbild par paziņojumu par atbalstu verifikāciju; tām nav arī jālūdz parakstītājiem iepriekš apstiprināt veidlapas, kas jāaizpilda parakstītājiem; iii) organizatoriem ir zināma rīcības brīvība veidlapu pielāgošanā (piemēram, organizatori var pievienot logotipu); iv) vākšanas tiešsaistes sistēmas (OCS) programmatūra ļauj testēt, pirms EPI ir reģistrēta Komisijā; v) programmatūra novērš paziņojumu par atbalstu dublikātu iesniegšanu, parādot skaidru kļūdas ziņojumu; vi) programmatūra ļauj izveidot saites uz kampaņas tīmekļa vietnēm. Neraugoties uz iepriekš minēto, Ombuds apzinās, ka paziņojuma par atbalstu veidlapas un OCS programmatūra joprojām rada lielas bažas EPI organizatoriem.
28. Tomēr saskaņā ar pašreizējo režīmu var nodrošināt vairākus turpmākus uzlabojumus. Jo īpaši Komisija ir apstiprinājusi, ka tā analizēs ierosinājumus, kas sniegti ombuda konsultācijās saistībā ar OCS programmatūras turpmāku izplatīšanu. Ombuds mudina Komisiju pienācīgi izpildīt šo apņemšanos, lai analizētu šos ierosinājumus. Uzlabojot OCS programmatūru, Komisijai būtu jāņem vērā to personu ar invaliditāti vajadzības, kuras vēlas iesniegt paziņojumus par atbalstu EPI tiešsaistē [10].
29. Ir arī ārkārtīgi svarīgi, lai sabiedrība varētu sekot līdzi EPI un lai instruments tiktu uzskatīts par instrumentu iedzīvotājiem. Šajā sakarā ombude ieteica Komisijai nodrošināt pilnīgu finansējuma pārredzamību un pārbaudīt, vai organizatoru sniegtā informācija ir pareiza.
30. Komisija izklāstīja prasības šajā sakarā un norādīja, ka tai nav iemesla uzskatīt, ka organizatori nesniedz un neatjaunina prasīto informāciju par saviem sponsoriem un finansējuma avotiem. Līdz šim neviens nav ziņojis par šāda veida neprecīzas vai maldinošas informācijas gadījumiem.
31. Saistībā ar izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un pārredzamību [11] ombude pārbaudīja pašreizējo kvalitātes pārbaužu sistēmu attiecībā uz informāciju Pārredzamības reģistrā [12], kā arī nesen pārstrādāto brīdinājumu un sūdzību sistēmu, lai reģistrā atklātu nepareizu informāciju [13]. Ombuds mudina Komisiju izmantot Pārredzamības reģistra kvalitātes pārbaužu piemēru un tā brīdinājumu un sūdzību sistēmu, lai nodrošinātu, ka EPI organizatoru sniegtā informācija par finansējumu un sponsorēšanu atspoguļo realitāti un ka tai tiek darīti zināmi visi jautājumi.
32. Ombude atkal būs pieejama, lai palīdzētu gan pilsoņiem, gan Komisijai izskatīt individuālas sūdzības par procesuāliem un praktiskiem aspektiem, kur labas pārvaldības principi var palīdzēt Komisijai piemērot pašreizējo EPI regulu.
EPI regulas pārskatīšana
33. Lai gan Komisija dara visu iespējamo, tā var darboties tikai saskaņā ar regulas juridiskajiem ierobežojumiem tās pašreizējā redakcijā. Diemžēl daži regulas noteikumi nepārprotami ir radījuši administratīvus un birokrātiskus šķēršļus pilsoņiem, no kuriem katram saskaņā ar Līgumu ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē.
34. Jo īpaši nav pamatoti, ka daži ES pilsoņi, kuri ir izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties Savienībā, nevar parakstīt EPI jebkurā citā dalībvalstī, kurā viņi atrodas. Komisija norāda, ka tas ir saistīts ar dažu dalībvalstu noteiktajām prasībām un ka tā mudina šīs dalībvalstis pārskatīt savas prasības saskaņā ar pašreizējo EPI regulu. Tomēr ombuds uzskata, ka, lai šo jautājumu pilnībā atrisinātu, tas ir jārisina pārskatītā regulā. Ņemot vērā to, kas ir likts uz spēles (proti, ka pilsonis vienkārši cenšas pievienot savu vārdu potenciāli viena miljona cilvēku sarakstam, lūdzot Komisiju rīkoties), administratīvajām prasībām nevajadzētu būt nesamērīgām. Tādējādi ombude mudina Komisiju, lai atvieglotu ES pilsoņiem, kuri vēlas parakstīt EPI, un neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi pašlaik dzīvo, vēlreiz ierosināt likumdevējam vienkāršākas un vienotas prasības visām dalībvalstīm attiecībā uz personas datiem, kas jāsniedz, parakstot paziņojumu par atbalstu.
35. Komisija arī apņēmās nodrošināt, ka citi ombuda izmeklēšanas laikā izteiktie komentāri tiks ņemti vērā pārskatīšanas procesā, ko tā veic. Tā jo īpaši atsaucās uz jautājumu par tiesību aktos noteiktajiem termiņiem (jo īpaši to, ka 12 mēnešu vākšanas periods sākas reģistrācijas dienā, nevis dienā, kad ir sertificēta organizatoru vākšanas tiešsaistes sistēma), datu aizsardzības prasībām un pilsoņu komitejas statusu.
36. No otras puses, pilnībā atzīstot, ka tulkošana un finansējums rada īpašas problēmas organizatoriem, Komisija nerunā par to, kā tā ierosina risināt šīs problēmas. Ombuds paļaujas, ka Komisija nāks klajā ar idejām par šiem diviem svarīgajiem aspektiem un vajadzības gadījumā ierosinās attiecīgus noteikumus pārskatītajā EPI regulā.
Secinājums
Noslēdzot šo izmeklēšanu, ombuds atzinīgi vērtē Komisijas līdz šim sniegto atbildi un piedāvā turpmāk izklāstītās pamatnostādnes turpmākiem uzlabojumiem. Ombuds ierosina Komisijai:
1. sniedz pēc iespējas vairāk norādījumu Europe Direct kontaktcentra darbiniekiem, lai viņi varētu saprātīgi spriest, panākot trauslo līdzsvaru starp noderīgu padomu sniegšanu un to, ka viņi tiek uzskatīti par konkrētas EPI virzītājiem.
2. cenšas pamatot EPI noraidīšanu tā, lai EPI būtu stabilākas, konsekventākas un pilsoņiem saprotamākas;
3. skaidrāk formulē iedzīvotājiem savu izpratni par EPI procedūrā radīto publisko debašu vērtību un par to, kā šīs debates pašas par sevi un neatkarīgi no individuālā iznākuma piešķir EPI procesam vērtību un leģitimitāti.
4. dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka visā EPI procedūras laikā publiskās debates, kas izriet no reģistrētas EPI, ir pēc iespējas iekļaujošākas un pārredzamākas.
5. kopā ar Parlamentu, kas ir atbildīgs par atklāto uzklausīšanu organizēšanu, izskata, kā nodrošināt abu likumdevēju iestāžu — Parlamenta un Padomes —, kā arī ieinteresēto personu (par un pret iniciatīvu) klātbūtni atklātajā uzklausīšanā;
6. Savā oficiālajā atbildē uz EPI, kas ir saņēmusi vienu miljonu parakstu, detalizēti un pārredzami izskaidro sabiedrībai savu politisko izvēli.
7. Pienācīgi ievēro savu apņemšanos analizēt ierosinājumus, kas sniegti Ombuda rīkotajā apspriešanā, kuras mērķis ir uzlabot vākšanas tiešsaistes sistēmas (OCS) programmatūru.
8. Uzlabojot OCS programmatūru, būtu jāņem vērā to personu ar invaliditāti vajadzības, kuras vēlas tiešsaistē iesniegt paziņojumus par atbalstu EPI.
9. izmanto Pārredzamības reģistra kvalitātes pārbaužu un tā brīdinājumu un sūdzību sistēmas piemēru, lai nodrošinātu, ka EPI organizatoru sniegtā informācija par finansējumu un sponsorēšanu atspoguļo realitāti un ka tam tiek darīti zināmi visi jautājumi;
10. Lai atvieglotu ES pilsoņiem, kuri vēlas parakstīt EPI, un neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi pašlaik dzīvo, vēlreiz ierosina likumdevējam vienkāršākas un vienotas prasības visām dalībvalstīm attiecībā uz personas datiem, kas jāsniedz, parakstot paziņojumu par atbalstu.
11. C nāk klajā ar idejām par diviem svarīgiem EPI tulkošanas un finansēšanas aspektiem un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus noteikumus pārskatītajā EPI regulā.
Komisija tiks informēta par šo lēmumu. Komisijai būtu jānorāda, kā un kad tā īstenos katru ierosināto pasākumu. Būtu lietderīgi, ja Komisija varētu veikt turpmākus pasākumus līdz 2015. gada 31. maijam.
Ombude arī plāno rakstīt Parlamenta priekšsēdētājam, lai pievērstu viņa uzmanību attiecīgajiem sava lēmuma aspektiem, jo īpaši iepriekš minētajai 4., 5., 6., 10. un 11. pamatnostādnei.
Emīlija O'Reilija
Strasbūrā, 2015. gada 4. martā
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV 2011, L 65, 1. lpp.).
[2] Ombuds veic izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ja tam ir pamats. Papildus izmeklēšanai par iespējamām administratīvām kļūmēm šīs izmeklēšanas ir paredzētas, lai palīdzētu konkrētajai iestādei un veicinātu labu administratīvo praksi.
[3] Komisija līdz 2015. gada 1. aprīlim iesniegs ziņojumu par regulas piemērošanu.
[4] Vēstule Komisijai ar lūgumu sniegt atzinumu ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/54609/html.bookmark
[5] Komisijas atzinums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu/cases/correspondence.faces/en/59067/html.bookmark
[6] Skatīt Komisijai adresēto vēstuli ar lūgumu sniegt atzinumu: http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/54609/html.bookmark
[7] Sīkāka informācija par paustajām bažām ir atrodama, piemēram, Eiropas Parlamenta AFCO un PETI komiteju pasūtītajā pētījumā, kas pieejams http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2014/509982/IPOL_STU(2014)509982_EN.pdf, Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta publikācijā, kas pieejama http://www.europarl.europa.eu/EPRS/EPRS_IDAN_536343__Implementation_of_the_European_Citizens_Initiative.pdf, kā arī pētījumā, ko ECAS veica EPI atbalsta centra ietvaros un kas pieejams http://www.ecas.org/wp-content/uploads/2014/12/ECI-report_ECAS-20141.pdf.
[8] Sk., piemēram, Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 10. un 18. pantu.
[9] Tas ir paredzēts Eiropas Parlamenta Reglamenta 211. pantā. Tajā noteikts, ka i) Komisija ir pienācīgi iesaistīta atklātās uzklausīšanas organizēšanā Parlamentā; ii) attiecīgā gadījumā atklāto uzklausīšanu organizē arī kopā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām, kas varētu vēlēties piedalīties; iii) var uzaicināt piedalīties citas ieinteresētās personas.
[10] Sk., piemēram, 29. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras līgumslēdzēja puse ir ES.
[11] Skatīt jo īpaši ombuda vēstuli Komisijai ar lūgumu sniegt atzinumu: http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/58861/html.bookmark
[12] Sk. 24. punktu Nolīgumā starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistru organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā, OV L 277/11, 2014. gada 19. septembris.
[13] Sk. Nolīguma starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par pārredzamības reģistru IV pielikumu.