Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Parlaments izslēdza sūdzības iesniedzēju no pētniecības administratoru atlases procedūras.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un pārbaudīja Parlamenta rīcībā esošo lietu.

Pamatojoties uz pārbaudē iegūto informāciju, ombuds nekonstatēja Parlamenta pieļautu administratīvu kļūmi.

Lieta attiecas uz to, vai Eiropas Komisijai bija jāveic ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējums saistībā ar sarunām par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu ar Vjetnamu. Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka šāds novērtējums ir nepieciešams, savukārt Komisijas nostāja bija tāda, ka tas nav nepieciešams, jo jau 2009. gadā tika veikts ilgtspējības ietekmes novērtējums par ierosināto ES un ASEAN brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas ietvēra Vjetnamu.

Ombuds secināja, ka Komisijas nespēja veikt īpašu ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu attiecībā uz Vjetnamu ir administratīva kļūme. 2015. gada martā viņa ieteica Komisijai nekavējoties veikt šādu novērtējumu.

Komisija to noraidīja. Tā apgalvoja, ka ar tās "ar tirdzniecību nesaistītiem politikas instrumentiem" un cilvēktiesību klauzulām partnerības un sadarbības nolīgumā ir sasniegts tas pats mērķis.

Ombuds tam nepiekrita un, to darot, uzsvēra iezīmes, kas raksturīgas ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējuma instrumentam. Tā kā pa šo laiku nolīgums ir noslēgts, ombuds lietu slēdza ar aizrādījumu.

Lieta attiecās uz Komisijas lēmumu deklarēt neattiecināmas konkrētas izmaksas, ko deklarējis ES finansēta projekta partneris. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas pamatojums attiecīgo izmaksu nepieņemšanai ir pamatots. Tāpēc ombuds slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzēja šajā lietā, Luksemburgas pilsone, tika izslēgta no dalības konkursā uz amatu Francijā, pamatojoties uz to, ka viņa nav Francijas pilsone. Attiecīgais amats bija tiesneša bez priekšsēdētāja amata, kuram bija jāpārstāv Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos Francijas patvēruma tiesā. Sūdzības iesniedzējs Eiropas Komisijai norādīja, ka amata vietas ierobežošana, attiecinot to tikai uz Francijas valstspiederīgajiem, šķiet, ir ES tiesību aktu noteikumu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos pārkāpums. Kad Komisija uzskatīja, ka ES tiesību akti nav pārkāpti, sūdzības iesniedzējs sazinājās ar ombudu.

Komisija uzskatīja, ka ir piemērojams izņēmums no darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesībām. Šis izņēmums attiecas uz nodarbinātību civildienestā un ir paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. panta 4. punktā. Komisija atzina, ka, lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā, ir konkrēti jāizvērtē tiesneša bez priekšsēdētāja amata uzdevumu un pienākumu raksturs, un apgalvoja, ka tā ir veikusi šādu novērtējumu. Ombuds norādīja, ka šā novērtējuma ietvaros Komisija nav sazinājusies ar Francijas iestādēm, lai iegūtu papildu informāciju par attiecīgo amatu. Tāpēc ombudes sākotnējais priekšlikums bija, ka Komisijai būtu jāpārskata tās novērtējums par sūdzību par pārkāpumu, un viņa ierosināja, ka Komisijai būtu jāapspriežas ar Francijas iestādēm. Atbildot uz šo priekšlikumu, Komisija apgalvoja, ka tās rīcībā, lemjot par šo jautājumu, ir pietiekama informācija un ka tādēļ nav vajadzības sazināties ar Francijas iestādēm. Izskatījis savu detalizēto atbildi uz priekšlikumu, ombuds piekrita, ka šajā gadījumā Komisijas rīcībā bija pietiekama informācija, uz kuru balstīt savu lēmumu. Tāpēc viņa slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz OLAF darbībām pēc tam, kad tika saņemts trauksmes celšanas ziņojums, kurā Eiropas Aviācijas drošības iestāde (EASA) tika sasaistīta ar iespējamu manipulāciju ar aviācijas drošības pārbaudes ziņojumu. Pēc sākotnējā novērtējuma ombuds bija nobažījies par OLAF lēmumu izbeigt lietu un nodot lietu atpakaļ EASA, neraugoties uz to, ka trauksmes cēlējs bija apzināti izvēlējies sniegt ziņojumu OLAF, nevis EASA. Ombuds sākotnēji uzskatīja, ka šāds lēmums varētu negatīvi ietekmēt trauksmes celšanas noteikumu efektivitāti kopumā. Tāpēc viņa nolēma noskaidrot šo jautājumu.

Pēc OLAF lietu pārbaudes ombuds konstatēja, ka OLAF ir pienācīgi apsvēris, vai sākt izmeklēšanu. Izrādījās arī, ka OLAF faktiski nebija slēdzis lietu, bet bija lūdzis EASA izskatīt šo jautājumu un ziņot par izmeklēšanas rezultātiem. Turklāt OLAF bija paturējis tiesības uzsākt formālu izmeklēšanu vēlākā posmā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds konstatēja, ka OLAF ir pienācīgi izskatījis sūdzības iesniedzēja ziņojumu par trauksmes celšanu. Ombude norādīja, ka OLAF vajadzēja skaidrāk informēt sūdzības iesniedzēju, ka tā lietas nodošana EASA nenozīmē, ka OLAF neveiks nekādas turpmākas darbības šajā jautājumā. Šajā sakarā viņa izteica vēl vienu piezīmi.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijai iesniegtu sūdzību par pārkāpumu saistībā ar to, ka Vācija, iespējams, nav pienācīgi īstenojusi dažus E-privātuma direktīvas noteikumus. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie Eiropas ombuda, apgalvojot, ka Komisija nav pienācīgi izskaidrojusi izmeklēšanas nesākšanas iemeslus. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija pēc tam sniedza pienācīgu skaidrojumu par dažiem sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem. Attiecībā uz jautājumiem, par kuriem Komisija nesniedza pienācīgu paskaidrojumu, ombude slēdza lietu ar aizrādījumu.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas iespējamo nespēju informēt sūdzības iesniedzēju par viņa sūdzības par valsts atbalstu prioritāro statusu.

Ombude jautāja par šo jautājumu. Izmeklēšanas gaitā Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa sūdzība netiek izskatīta kā prioritāra lieta. Tomēr Komisija nav paskaidrojusi sava lēmuma iemeslus. Tāpēc ombuds slēdza sūdzību ar kritisku piezīmi par to, ka Komisija nav informējusi sūdzības iesniedzēju par to, kāpēc tā viņa sūdzībai par valsts atbalstu ir piešķīrusi zemas prioritātes statusu.

Sūdzības iesniedzējs ir pagaidu darbinieks Eiropas Parlamentā. Viņa saslima ikgadējā atvaļinājuma laikā. Lieta attiecās uz Parlamenta atteikumu pārveidot sūdzības iesniedzēja ikgadējo atvaļinājumu slimības atvaļinājumā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un nekonstatēja administratīvu kļūmi, jo sūdzības iesniedzējai bija jānorāda pašreizējā adrese tajā laikā vai drīz pēc tam, kad viņa iesniedza medicīnisko izziņu par slimības atvaļinājumu. Šī prasība netika izpildīta.

The case concerned the evaluation of the complainant's proposal for a tender. In its complaint to the Ombudsman, the complainant argued that the evaluation board wrongly evaluated its proposal as it failed to take into account the information provided therein.

The Ombudsman inquired into the issue and found that the complainant did not show that the evaluators had made a manifest error of assessment as regards the aspects complained about. She therefore closed the case with a finding of no maladministration.

Lieta attiecās uz to, ka EPSO, iespējams, neiesniedza sūdzības iesniedzējam tulkošanas pārbaudījuma oriģinālteksta kopiju un atklātā konkursā izlabotas viņa tulkošanas skriptu kopijas.

Ņemot vērā to, ka Civildienesta tiesa nesenā spriedumā konstatēja, ka atlases komisijām nav jāsniedz kandidātiem savu pārbaudījumu labotā versija, iemesli, kāpēc atbildes bija kļūdainas, vai vērtēšanas tabulas, kas izmantotas rakstiskajos un mutiskajos pārbaudījumos, ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu, lai EPSO varētu komentēt Civildienesta tiesas konstatējumu atbilstību darbā pieņemšanas procedūrās.

Izmeklēšanas laikā ombude konstatēja, ka EPSO jau ir uzlabojis savu atlases procedūru pārredzamību, ieviešot uz kompetencēm un prasmēm balstītus testus un kompetenču pasi. Turklāt EPSO apņēmās līdz 2016. gadam izstrādāt jaunu procedūru, kas ļautu kandidātiem, kuri nesaņem kompetences pasi, saņemt atlases komisijas pamatotu lēmumu, kurā ietverti atlases komisijas komentāri par kandidāta tulkojumu kvalitāti.

Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka EPSO nav pieļāvis administratīvas kļūmes.