Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja birojs (ESĪP birojs) Kosovā, iespējams, nav informējis stažēšanās kandidātus par darbā pieņemšanas procedūras posmiem. Ombuds jautāja par šo jautājumu, izklāstot savu viedokli, ka "gan pieklājīgi, gan dienesta domās ir apstiprināt pieteikumu saņemšanu un informēt kandidātus par būtiskiem posmiem (piemēram, viņu izslēgšanu no darbā pieņemšanas procedūras), kas ietekmē viņu progresu darbā pieņemšanas procedūrā." ESĪP birojs paskaidroja, ka tam ir ļoti ierobežoti resursi un tāpēc tas par procedūras iznākumu varēja informēt tikai atlasītās personas. Tomēr tā norādīja, ka tā pārbauda, kā uzlabot saziņu ar personām, kuras vēlas kļūt par praktikantiem, piemēram, informējot visas šīs personas par attiecīgajiem procedūras posmiem, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē. Ombuds aicināja ESĪP biroju ziņot par šā risinājuma īstenošanu.

The complaints were made by three persons representing a private university based in Switzerland. They concerned the Commission's decision rejecting the university's application sent in response to the Erasmus University Charters 2013 Call for Proposals. In their complaints, the complainants claimed that the Commission and/or the Education, Audiovisual and Culture Executive Agency (EACEA) failed to (i) indicate the means of redress available as regards the decision, and (ii) notify the university in good time of the decision. The Ombudsman inquired into these matters and found no maladministration as regards the notification of the decision. However, the Ombudsman found that the university had not been properly informed about the means of redress. After having been invited to do so by the Ombudsman, the Commission, on its own behalf and on behalf of the EACEA, apologised to the complainants for this omission. The Ombudsman thus concluded that there were no grounds for further inquiries into that aspect of the complaints.

Lieta attiecās uz veidu, kādā ENISA pārcēla uzdevumus un veica izmaiņas sūdzības iesniedzēja, ENISA darbinieka, darba vidē. Ombuds jautāja par šo jautājumu un iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu, ko ENISA nepieņēma. Pēc tam ombude sagatavoja ieteikumu projektu, kurā viņa jautāja ENISA: 1) atzīt, ka tā a) nav apspriedusies ar sūdzības iesniedzēju pirms lēmumu par pārcelšanu citā amatā pieņemšanas, b) nav pamatojusi savu rīcību, c) nav pienācīgi paziņojusi savus lēmumus par pārcelšanu citā amatā, d) nav atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja attiecīgajiem pieprasījumiem un e) nav pienācīgi ņēmusi vērā sūdzības iesniedzēja intereses; 2) sniegt sūdzības iesniedzējam atvainošanos; 3) veikt ex gratia maksājumu sūdzības iesniedzējam 1000 euro apmērā; un 4) oficiāli apņemties ombudam turpmāk neizdarīt šādas administratīvas kļūmes. ENISA pieņēma ombuda ieteikumu projektus un veica pasākumus to īstenošanai. Tāpēc ombuds lietu slēdza.

Sūdzība attiecas uz to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav paziņojusi sūdzības iesniedzējam savu konstatējumu, ka viņš ir pārkāpis ES vēlēšanu novērošanas misiju rīcības kodeksu.

Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija pildījis ES vēlēšanu novērotāja pienākumus, trešās personas viņu informēja, ka Komisija ir konstatējusi, ka viņš ir pārkāpis šādu novērotāju rīcības kodeksu. Sūdzības iesniedzējs bija nobažījies par to, ka šis lēmums viņam netika paziņots un ka tas ietekmētu viņa izredzes tikt izraudzītam turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām.

Ombuds konstatēja vairākas problēmas Komisijas piemērotajā procedūrā. Viņš nebija pilnībā pārliecināts, ka ir ievērotas sūdzības iesniedzēja tiesības, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā. Tādēļ ombuds iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu, ierosinot pasākumus, ko Komisija varētu veikt, lai labotu situāciju attiecībā uz i) sūdzības iesniedzēja personīgo situāciju un ii) ievēroto vispārējo procedūru.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja personīgo situāciju Komisija lietu atrisināja, nodrošinot pārliecību, ka sūdzības iesniedzējs joprojām ir pilnībā atbilstīgs kandidāts turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām.

Attiecībā uz vispārējām procedūrām, lai konstatētu ES novērotāju rīcības kodeksa pārkāpumu, Komisijas atbildē bija norādīts, ka tā jau īsteno ombuda ierosinājumu veikt pārskatīšanu. Ombuds atzinīgi novērtēja pārskatīšanu un izteica dažus ierosinājumus saistībā ar to.

Sūdzība attiecas uz atlases procedūru finanšu asistenta (līgumdarbinieka) pieņemšanai darbā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā (ECDC), kurā piedalījās sūdzības iesniedzējs.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas Ombudam apgalvoja, ka ECDC nav īstenojis atlases procedūru taisnīgi un pienācīgi.

Ombuds konstatēja vairākus trūkumus ECDC procedūrā. Pirmkārt, atlases komiteja esot kļūdaini nolēmusi neņemt vērā atbilstošo rakstisko pārbaudījumu. Otrkārt, kandidātiem nekad netika paziņots nosacījums par minimālo punktu skaitu 70 % apmērā. Ombuds arī konstatēja, ka ECDC pienācīgi neinformēja kandidātus par darbā pieņemšanas procedūras iznākumu. Pamatojoties uz saviem konstatējumiem, ombuds iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu, ierosinot pasākumus, ko ECDC varētu veikt, lai labotu situāciju gan attiecībā uz pašreizējo darbā pieņemšanas procedūru, gan turpmākām šādām procedūrām.

Ombuds atzīmēja un atzinīgi novērtēja ECDC kopumā pozitīvo pieeju viņa mierizlīguma priekšlikumam. Tāpēc viņš slēdza lietu, konstatējot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Viņš arī izteica ierosinājumus turpmākiem uzlabojumiem.