- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas Ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību 2635/2010/(MB)TN pret Eiropas Komisiju
Lēmums
Lieta 2635/2010/TN - Uzsākta {0} Pirmdiena | 31 janvāris 2011 - Lēmums par {0} Piektdiena | 07 septembris 2012 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Iestāžu atrisinātas lietas )
Sūdzība attiecas uz to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav paziņojusi sūdzības iesniedzējam savu konstatējumu, ka viņš ir pārkāpis ES vēlēšanu novērošanas misiju rīcības kodeksu.
Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija pildījis ES vēlēšanu novērotāja pienākumus, trešās personas viņu informēja, ka Komisija ir konstatējusi, ka viņš ir pārkāpis šādu novērotāju rīcības kodeksu. Sūdzības iesniedzējs bija nobažījies par to, ka šis lēmums viņam netika paziņots un ka tas ietekmētu viņa izredzes tikt izraudzītam turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām.
Ombuds konstatēja vairākas problēmas Komisijas piemērotajā procedūrā. Viņš nebija pilnībā pārliecināts, ka ir ievērotas sūdzības iesniedzēja tiesības, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā. Tādēļ ombuds iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu, ierosinot pasākumus, ko Komisija varētu veikt, lai labotu situāciju attiecībā uz i) sūdzības iesniedzēja personīgo situāciju un ii) ievēroto vispārējo procedūru.
Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja personīgo situāciju Komisija lietu atrisināja, nodrošinot pārliecību, ka sūdzības iesniedzējs joprojām ir pilnībā atbilstīgs kandidāts turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām.
Attiecībā uz vispārējām procedūrām, lai konstatētu ES novērotāju rīcības kodeksa pārkāpumu, Komisijas atbildē bija norādīts, ka tā jau īsteno ombuda ierosinājumu veikt pārskatīšanu. Ombuds atzinīgi novērtēja pārskatīšanu un izteica dažus ierosinājumus saistībā ar to.
Sūdzības priekšvēsture
1. Sūdzība attiecas uz to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav paziņojusi sūdzības iesniedzējam par lēmumu, kurā konstatēts, ka viņš ir pārkāpis ES vēlēšanu novērošanas misiju rīcības kodeksu (turpmāk "rīcības kodekss").
2. Sūdzības iesniedzējs 2010. gadā piedalījās ES vēlēšanu novērošanas misijā (“ES vēlēšanu novērošanas misija”). Pēc apmeklējuma sūdzības iesniedzējs no saviem uzraudzītājiem saņēma apmierinošu ziņojumu.
3. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada oktobrī uzzināja, ka visi novērotāji, kas piedalījās vēlēšanu novērošanas misijās 2010. gadā, tika uzaicināti uz īpašu forumu, kas notiks Briselē 2010. gada decembrī. Forumu Eiropas Komisijas uzdevumā organizēja privāts uzņēmums Transtec. Sūdzības iesniedzējs pieteicās dalībai forumā. Transtec noraidīja viņa pieteikumu un informēja viņu, ka "Eiropas Komisija ir noteikusi šādus precīzus kritērijus, lai reģistrētos kā dalībnieks: - dalība misijā 2010. gadā; - visu novērotāju izslēgšana, kuri "nav ieteikti" vai attiecībā uz kuriem ir pārkāpts rīcības kodekss vai attiecīgie darba uzdevumi."
4. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza Transtec un Komisiju informēt viņu par konkrēto iemeslu viņa izslēgšanai no foruma. Viņš nesaņēma atbildi ne no Transtec, ne no Komisijas.
Izmeklēšanas priekšmets
5. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Komisija:
1) nepaziņoja viņam par lēmumu, kurā konstatēts, ka viņš ir pārkāpis ES vēlēšanu novērošanas misiju rīcības kodeksu;
2) nav ievērojis savas tiesības tikt uzklausītam;
3) nepareizi informējušas trešās personas par lēmumu;
4) nepamatoti izslēdza viņu no turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām; un
(5) nav atbildējis uz viņa informācijas pieprasījumiem.
6. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu:
1) informēt viņu par jebkuru lēmumu attiecībā uz viņa atbilstību ES vēlēšanu novērošanas misiju rīcības kodeksam; un
2) ļauj viņam apstrīdēt šo lēmumu.
Izmeklēšana
7. Ombuds lūdza Komisiju līdz 2011. gada 30. aprīlim iesniegt atzinumu par sūdzību. Pēc termiņa pagarinājuma Komisija 2011. gada 7. jūlijā iesniedza savu atzinumu. Atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, kurš 2011. gada 21. jūlijā iesniedza savus apsvērumus. Ombuds 2011. gada 25. oktobrī iesniedza Komisijai priekšlikumu par mierizlīgumu, aicinot to atbildēt līdz 2011. gada 31. decembrim. Pēc tam ombuds pagarināja Komisijas noteikto termiņu līdz 2012. gada 31. janvārim. Komisija atbildēja tikai 2012. gada 1. jūnijā. Šī atbilde tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs savus apsvērumus iesniedza 2012. gada 25. jūlijā.
Ombuda analīze un secinājumi
A. Par iespējamo i) nepaziņošanu par Rīcības kodeksa pārkāpuma konstatējumu; ii) tiesību tikt uzklausītam neievērošanu; iii) pārkāpumu, informējot trešās personas; un iv) pārkāpumu, izslēdzot sūdzības iesniedzēju no turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām
Ombudam iesniegtie argumenti
8. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka 2010. gada vēlēšanu novērošanas misijas laikā viņš uzskatīja, ka ir notikuši nopietni demokrātijas procesa un cilvēktiesību pārkāpumi. Sūdzības iesniedzējs savu viedokli darīja zināmu ES VNM pamatgrupai. Kad viņš atgriezās mājās savā dzimtenē, viņš uzrakstīja vēstuli valsts laikrakstam par šo jautājumu publicēšanai.
9. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka daži viņa ES VNM kolēģi pēc tam viņu informēja, ka ES amatpersonas un ES VNM pamatgrupas locekļi viņiem ir teikuši, ka viņš ir izslēgts no foruma ES VNM rīcības kodeksa pārkāpuma dēļ. Viņš norādīja, ka ES amatpersonas ir arī informējušas vienu no viņa kolēģiem novērotājiem, ka Rīcības kodeksa pārkāpuma dēļ viņš tiks izslēgts no turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja par nepieņemamu to, ka viņa kolēģi par to tika informēti, lai gan viņš pats nekad nebija ticis informēts. Viņš norādīja, ka, ja lietas pamatā ir viņa vēstules publicēšana presē, par šo lietu viņam tika paziņots ar nevajadzīgu sešu mēnešu kavēšanos.
10. Ombudam nosūtītajā atzinumā Komisija norādīja, ka ES vēlēšanu novērošanas misijas grupā ir galvenais novērotājs (kas ir atbildīgs par misiju), galvenie eksperti un ilgtermiņa un īstermiņa novērotāji. Galvenais novērotājs parasti ir Eiropas Parlamenta deputāts. Galvenos ekspertus tieši atlasa Komisijas dienesti pēc pakalpojumu līguma konkursa procedūras. Novērotājus izvēlas Komisija pēc tam, kad tos iepriekš atlasījušas dalībvalstis.
11. Komisija aicina dalībvalstis ar savu kontaktpunktu starpniecību sākt novērotāju atlases procedūru, noteiktā termiņā iesniedzot valsts pieteikumus. Pēc tam visiem kandidātiem jāreģistrējas Komisijas pārvaldītā datubāzē. Pēc tam dalībvalstis uzņemas atbildību par kvalificētāko valsts kandidātu priekšatlasi. Visbeidzot, atlases komiteja, kuras sastāvā ir Komisijas ierēdņi no vairākiem dienestiem, novērtē priekšatlasē atlasītos kandidātus. Komisija veic šīs atlases oficiālu uzskaiti. Visus ES novērotājus misijas beigās novērtē misijas grupas vadošie locekļi. Novērtējums ir iekļauts novērotāja dokumentācijā ES datubāzē.
12. Komisija arī slēdz līgumus ar uzņēmumiem, lai misijai sniegtu administratīvu un loģistikas atbalstu. Sūdzības iesniedzējs, kurš bija izraudzīts par novērotāju, parakstīja līgumu par ilgtermiņa novērotāju attiecīgajā misijā ar uzņēmumu, ar kuru Komisija bija noslēgusi līgumu. Līguma 1. pielikuma 3.2. daļā bija ietverts Rīcības kodekss, kurā cita starpā bija noteikts, ka "novērotāji atturēsies no jebkādiem personiskiem ... komentāriem par saviem novērojumiem plašsaziņas līdzekļos" .
13. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju presē publicētajā vēstulē bija minēta sūdzības iesniedzēja īpašā pieredze ES vēlēšanu novērotāja amatā ES misijas laikā 2010. gadā. Laikraksta raksta kopiju valsts kontaktpunkts nosūtīja Komisijai tā publicēšanas dienā. Valsts kontaktpunkts lūdza Komisiju paust savu viedokli par šo jautājumu. Komisija informēja valsts kontaktpunktu, ka tā uzskata, ka šādi publiski paziņojumi ir pretrunā Rīcības kodeksam (saskaņā ar kuru ES novērotājiem ir jāatturas no personisku komentāru sniegšanas plašsaziņas līdzekļiem par saviem novērojumiem). Komisija norādīja, ka tā piekrīt valsts kontaktpunktam, ka kontaktpunkts kopā ar sūdzības iesniedzēju sekos līdzi incidentam. Komisija uzskata, ka tas atbilst administratīvajai praksei, ka valstu kontaktpunkti ir atbildīgi par saziņu ar novērotāju kandidātiem. Komisija norādīja, ka kontaktpunkti informē novērotāju kandidātus, piemēram, par to, vai viņi ir atlasīti vai iekļauti rezerves sarakstā, vai arī tie nav atlasīti.
14. Komisija paziņoja, ka tā nav pieņēmusi administratīvu lēmumu, kas ietekmētu sūdzības iesniedzēja intereses.
15. Attiecībā uz Komisijas izvēli par to, kas būtu jāuzaicina uz ES novērotāju forumu – konferenci, kuras mērķis ir izstrādāt ES vēlēšanu novērošanas politiku, – Komisija paziņoja, ka tā var brīvi izvēlēties ieinteresētās personas, ar kurām tā vēlas apspriesties par konkrētu jautājumu. Sūdzības iesniedzējs netika izraudzīts no to ES novērotāju vidus, kuri tika uzaicināti piedalīties forumā, jo Komisija uzskatīja, ka incidenta dēļ saistībā ar publikāciju laikrakstā sūdzības iesniedzējs neatbilda dalībnieka reģistrācijas kritērijam. Šis kritērijs bija tāds, ka uz dalībniekiem nevajadzētu attiecināt negatīvu ieteikumu pēc ES novērošanas misijas, atgādinājuma par rīcības kodeksu vai izskatīšanā esošas sūdzības. Šī atlase attiecās tikai uz dalību šajā konkrētajā konferencē, un to nevar uzskatīt par administratīvu lēmumu, kas ietekmē sūdzības iesniedzēja intereses un kas radītu procesuālās garantijas, tostarp tiesības tikt informētam un tiesības tikt uzklausītam.
16. Komisija arī apgalvoja, ka tā nav izslēgusi sūdzības iesniedzēju no jebkādām ES vēlēšanu novērošanas misijām. Sūdzības iesniedzējs ir piedalījies vairākās ES vēlēšanu novērošanas misijās, un visi viņa priekšnieku novērtējumi ir bijuši apmierinoši. Līdz ar to nav reģistrēti negatīvi ieteikumi viņa turpmākajai darbībai novērotāja statusā. Attiecībā uz valsts priekšatlases posmu Komisija nevar paredzēt, kāds būs sūdzības iesniedzēja statuss valsts novērotāju reģistrācijas sistēmā. Jebkurš lēmums par to, vai iekļaut sūdzības iesniedzēju priekšatlasē izraudzīto valsts kandidātu vidū, ir valsts kontaktpunkta kompetencē.
17. Komisijai nav zināms, ka lēmums neuzaicināt sūdzības iesniedzēju uz ES novērotāju forumu tika paziņots trešām personām. Sūdzības iesniedzējs neiesniedza konkrētus pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu.
18. Atbildot uz Komisijas atzinumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņam kā Eiropas Savienības pilsonim ir pienākums rīkoties. Viņa galvenās bažas bija par to, ka cilvēktiesību un demokrātijas jautājumi ir jādara zināmi viņa dzimtenes iedzīvotājiem. Viņš norādīja, ka būtu nepareizi klusēt par tik svarīgiem jautājumiem. Viņš piebilda, ka Komisija ir kļūdījusies, mēģinot noteikt ierobežojumus bijušajiem ES novērotājiem pēc tam, kad viņiem vairs nebija saistošs līgums, ar kuru viņi tika iesaistīti kā novērotāji ES VNM. Viņš norādīja, ka tad, kad rakstīja presei, viņa līgums bija beidzies. Ja būtu bijis paredzēts turpināt piemērot ierobežojumus attiecībā uz ES novērotāju komentāriem plašsaziņas līdzekļiem vai nu pastāvīgi, vai noteiktu laikposmu pēc līguma beigām, tad tas būtu bijis skaidri jānorāda līgumā vai rīcības kodeksā. Rīcības kodeksā nav ietverts Komisijas atzinums ombudam, ka ES novērotāji, publiski paužot savu viedokli, nedrīkst atsaukties uz ES novērošanas misiju un novērojumiem tās laikā. Pat ja tas būtu iekļauts rīcības kodeksā, formulējums "misijas laikā "nozīmē, ka jebkādi šādi ierobežojumi būtu piemērojami tikai līdz ES novērotāja līguma beigām.
19. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tā sauktie kritēriji reģistrācijai par ES novērotāju foruma dalībnieku nebija formulēti tādā pašā veidā e-pastā, ko viņš saņēma no foruma organizatora, un Komisijas atzinumā ombudam. Jebkurā gadījumā viņš nekad netika informēts, ka uz viņu attiecas "negatīvs ieteikums" , "atgādinājums par Rīcības kodeksu" vai "izskatīšanā esoša sūdzība" . Turklāt e-pastu par gaidāmo ES novērotāju forumu sūdzības iesniedzējam nosūtīja civildienesta ierēdnis, kas pārstāvēja viņa valsts kontaktpunktu. Šī persona acīmredzami nebūtu nosūtījusi sūdzības iesniedzējam e-pastu, ja būtu zinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir viens no "neieteicamajiem" novērotājiem vai ietilpst kādā citā "izslēgtajā" kategorijā.
20. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija patiešām var brīvi izvēlēties, ar kurām ieinteresētajām personām tā vēlas apspriesties. Tomēr viņš ir informēts, ka uz forumu tika uzaicināti visi pārējie novērotāji, kas 2010. gadā piedalījās ES VNM, izņemot tos, kurus misijas pamatgrupa bija oficiāli atzinusi par "nepiemērotiem "citām ES VNM.
21. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ir skaidrs, ka Komisija ir pieņēmusi administratīvu lēmumu, kas ietekmē viņa intereses, jo tā nolēma, ka viņš ir pārkāpis rīcības kodeksu: savā atzinumā ombudam Komisija skaidri norādīja, ka "Komisija uzskatīja, ka incidenta dēļ saistībā ar publikāciju [...] laikrakstā sūdzības iesniedzējs neatbilst trešajam kritērijam".
Ombuda sākotnējais novērtējums, kura rezultātā tika ierosināts mierizlīgums
22. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvo, ka Rīcības kodeksu piemēro tikai novērošanas misijas laikā (18. punkts). Ombuds nevar pieņemt šo argumentu. Pirmkārt, viņš norāda, ka pašā Rīcības kodeksā nav ietverti nekādi skaidri ierobežojumi tā piemērošanai laikā. Otrkārt, daži Rīcības kodeksa noteikumi ir formulēti tā, lai tie būtu skaidri piemērojami pat pēc ES novērotāju misijas beigām [1]. Visbeidzot, ņemot vērā Rīcības kodeksa mērķi, var secināt, ka tas attiecas uz ES novērotāju rīcību pēc misijas beigām, ciktāl šāda rīcība varētu negatīvi ietekmēt pabeigto misiju vai turpmākās misijas.
23. Lai gan tādējādi ir skaidrs, ka Rīcības kodeksu piemēro ES novērotāju darbībām pēc misijas beigām, ir svarīgi, lai šādu noteikumu piemērošanā tiktu ievērotas tiesības uz labu pārvaldību, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas [2] 41. pantā. Šīs tiesības skaidri ietver tiesības tikt uzklausītam, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē personu, un administrācijas pienākumu pamatot savus lēmumus. Tiesības uz labu pārvaldību ir sīkāk izklāstītas Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā [3]. Minētā kodeksa 16. pantā (“Tiesības tikt uzklausītam un sniegt paziņojumus”) ir noteikts, ka gadījumos, kad ir iesaistītas personu tiesības vai intereses, ierēdnis nodrošina, ka visos lēmumu pieņemšanas procedūras posmos tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību un ka ikvienam sabiedrības loceklim gadījumos, kad jāpieņem lēmums, kas ietekmē viņa tiesības vai intereses, ir tiesības iesniegt rakstiskas piezīmes un vajadzības gadījumā iesniegt mutiskus apsvērumus pirms lēmuma pieņemšanas. 20. pantā ("Lēmuma paziņošana ") noteikts, ka lēmumus, kas ietekmē atsevišķu personu tiesības vai intereses, paziņo rakstiski un ka šādus lēmumus nepaziņo citiem avotiem, kamēr attiecīgās personas nav informētas.
24. Komisija apgalvoja, ka tās konstatējums, ka sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis rīcības kodeksu, nav "administratīvs lēmums" , kas ietekmē sūdzības iesniedzēja intereses, jo tas attiecas tikai uz viņa dalību ES novērotāju forumā. Tāpēc Komisija uzskata, ka tās konstatējums nebija jāpaziņo sūdzības iesniedzējam.
25. Ombuds uzskatīja, ka Komisijas konstatējums, ka sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis rīcības kodeksu, kas tika paziņots Transtec, lai tas neuzaicinātu sūdzības iesniedzēju uz ES novērotāju forumu, patiešām ir "lēmums"tādā nozīmē, ka " individuāls pasākums" nelabvēlīgi ietekmē sūdzības iesniedzēja intereses [4]. Šī lēmuma rezultātā sūdzības iesniedzējs netika uzaicināts uz ES novērotāju forumu – pasākumu, kuru sūdzības iesniedzējs bija skaidri lūdzis apmeklēt.
26. Ombuds arī neuzskatīja par pārliecinošu Komisijas argumentu, ka tās konstatējums attiecās tikai uz sūdzības iesniedzēja dalību ES novērotāju forumā, kad foruma mērķis bija labāk sagatavot novērotājus turpmākām misijām, ļaujot apmainīties ar praksi un pieredzi. Ombuds arī konstatēja, ka, pat ja Komisija nav skaidri izslēgusi sūdzības iesniedzēju no turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām, ir pamatoti uzskatīt, ka, paziņojot savu konstatējumu arī valsts iestādēm, kuras iepriekš atlasa viskvalificētākos valsts kandidātus ES novērotāju amatam, sūdzības iesniedzēja izredzes tikt atlasītam turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām ietekmēja Komisijas nostāja.
27. Komisija nedeva sūdzības iesniedzējam iespēju iesniegt apsvērumus pirms lēmuma pieņemšanas par to, ka viņš ir pārkāpis rīcības kodeksu. Tādējādi tā esot pārkāpusi Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 16. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
28. Attiecībā uz sava lēmuma paziņošanu sūdzības iesniedzējam Komisija uzticēja valsts iestādēm pienākumu paziņot viņam Komisijas konstatējumu. Lai gan principā nav neatbilstoši, ka Komisija uztic šādu uzdevumu valsts iestādēm, Komisijai būtu bijis jānodrošina, ka tās lēmums faktiski tiek paziņots sūdzības iesniedzējam (piemēram, lūdzot iesniegt sūdzības iesniedzējam paziņojuma kopiju). Tomēr Komisija nenodrošināja, ka valsts iestādes paziņo sūdzības iesniedzējam savus konstatējumus. Nenodrošinot, ka tās lēmums tiek pienācīgi paziņots sūdzības iesniedzējam, Komisija ir pārkāpusi Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 20. panta 1. punktu.
29. Ombuds norādīja, ka sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka viņa kolēģi novērotāji bija uzzinājuši par viņa iespējamo Rīcības kodeksa pārkāpumu un viņa iespējamo izslēgšanu no turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām, pirms viņš par to uzzināja. Ombuds norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu viņa argumentu šajā sakarā. Ombuds arī norādīja, ka, lai gan ir taisnība, ka, ja Komisija būtu paziņojusi šo informāciju saviem kolēģiem novērotājiem, tā noteikti būtu administratīva kļūme, tomēr ne tikai Komisija, bet arī valstu iestādes attiecīgajā laikā zināja par rīcības kodeksa pārkāpuma konstatējumu. Attiecīgi, tā kā šajā sakarā nav nekādu konkrētu pierādījumu, nevar pieņemt, ka informācija, ja to paziņo šīm trešām personām, noteikti nāk no Komisijas [5].
30. Tomēr ombude norādīja, ka Komisija par konstatējumu paziņoja vismaz vienai trešai personai, pirms sūdzības iesniedzējs par to uzzināja, proti, ES novērotāju foruma ārējam organizatoram. Tas ir Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 20. panta 2. punkta pārkāpums.
Draudzīgā risinājuma priekšlikums
31. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ombuds iesniedza šādu priekšlikumu par mierizlīgumu:
Ņemot vērā ombuda analīzi un konstatējumus, Komisija varētu pārskatīt savas procedūras, lai konstatētu ES vēlēšanu novērošanas misiju rīcības kodeksa pārkāpumu, tostarp procedūras šāda lēmuma paziņošanai un attiecīgās personas uzklausīšanai.
Attiecībā uz šo lietu Komisija varētu ļaut sūdzības iesniedzējam iesniegt savus argumentus, iebilstot pret konstatējumu par ES vēlēšanu novērošanas misiju rīcības kodeksa pārkāpumu, un tā varētu pārliecināties, ka šie argumenti tiek pienācīgi ņemti vērā.
Argumenti, kas iesniegti ombudam pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma
32. Atbildē uz ombuda mierizlīguma priekšlikumu Komisija apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav sodīts un ka viņa kandidatūra tiks ņemta vērā turpmākajās ES vēlēšanu novērošanas misijās. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju sūdzības iesniedzēja novērtējuma ieraksts ES vēlēšanu novērošanas misiju sarakstā ir “ieteicams kā ilgtermiņa novērotājs (LTO) turpmākajās misijās”.
33. Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējs pilnībā izklāstīja savus argumentus par šo jautājumu 2010. gada 6. decembra vēstulē. Komisija 2012. gada 21. marta e-pasta vēstulē tieši informēja sūdzības iesniedzēju par savu nostāju, norādot, ka " attiecībā uz EK Ārpolitikas instrumentu dienestu, kas atbild par novērotāju atlasi ES vēlēšanu novērošanas misijām, jūs joprojām esat pilnībā atbilstīgs kandidāts turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām. Šajā sakarā, lūdzu, ņemiet vērā, ka attiecībā uz īstermiņa un ilgtermiņa novērotāju amatiem jūsu valsts kontaktpunktam ir jāveic priekšatlase." Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju sūdzības iesniedzējs apstiprināja šā paziņojuma saņemšanu, nosūtot e-pastu, kurā viņš pateicās Komisijai.
34. Komisija arī norādīja, ka tā pašlaik pārskata vairākas procedūras saistībā ar ES vēlēšanu novērošanas misijām, tostarp rīcības kodeksa pārskatīšanu un novērotāju novērtēšanas procedūru.
35. Savos apsvērumos par Komisijas atbildi sūdzības iesniedzējs norādīja, ka kopumā piekrīt Komisijas atbildei uz mierizlīguma priekšlikumu un tās 2012. gada 21. marta e-pasta vēstulei. Sūdzības iesniedzējs pateicās ombudam par viņa centieniem.
36. Attiecībā uz jautājumu par to, ka viņu “iesaka kā ilgtermiņa novērotāju (LTO) turpmākām misijām”, sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka viņš ir sazinājies ar savas valsts kontaktpunktu, kas atbild par ieteikumu sniegšanu vēlēšanu novērotājiem ES vēlēšanu novērošanas misijās no viņa valsts. Kontaktpunkts viņu informēja, ka, ņemot vērā nesenos finansiālos ierobežojumus apvienojumā ar lielu skaitu novērotāju sarakstā iekļauto brīvprātīgo, ir iespējams, ka paies diezgan ilgs laiks, pirms tas var ieteikt viņu citai misijai. Tā kā sūdzības iesniedzējs uzskata, ka kopš 2010. gada jūlija viņš ir izslēgts no dalības ES vēlēšanu novērošanas misijās, sūdzības iesniedzējs vēlas lūgt Komisiju piedāvāt viņam vienu misiju kā ilgtermiņa novērotājam katru gadu, ja valsts kontaktpunkts viņu neiesaka.
37. Sūdzības iesniedzējs arī sniedza Komisijai konkrētus ieteikumus attiecībā uz tās veikto procedūru pārskatīšanu saistībā ar ES vēlēšanu novērošanas misijām.
Ombuda novērtējums pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma
38. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs joprojām ir pilnībā atbilstīgs kandidāts turpmākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām. Ombuds arī norāda, ka, ņemot vērā Komisijas atbildi uz mierizlīguma priekšlikumu, šķiet, ka sūdzības iesniedzējs vairs nevēlas turpināt izskatīt jautājumu par to, kā Komisija risināja šo lietas aspektu. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisija būtībā ir atrisinājusi šo šīs lietas aspektu.
39. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu Komisijai piedāvāt viņam vienu misiju kā ilgtermiņa novērotājam katru gadu, neraugoties uz to, ka valsts kontaktpunkts varētu neveikt viņa iepriekšēju atlasi misijām katru gadu (ņemot vērā iepriekš minētos finansiālos ierobežojumus un lielo brīvprātīgo skaitu), ombuds uzskata, ka šis lūgums neietilpst ierosinātā mierizlīguma darbības jomā. Tādēļ ombuds neturpinās sūdzības iesniedzēja ierosinājumu.
40. Attiecībā uz Komisijas procedūrām, lai konstatētu Rīcības kodeksa pārkāpumu, ombude atzinīgi vērtē pārskatīšanu, ko Komisija pašlaik veic. Būtībā ar pārskatīšanu tiek īstenota mierizlīguma priekšlikuma attiecīgā daļa.
41. Ombuds uzskata, ka Komisijai, pārskatot Rīcības kodeksu un novērotāju novērtēšanas procedūru, varētu būt lietderīgi ņemt vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, kā arī Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 16. un 20. pantu. Ombude šajā sakarā izteiks vēl vienu piezīmi.
B. Par apgalvoto atbildes nesniegšanu uz informācijas pieprasījumu
Ombuda novērtējums
42. Ņemot vērā Komisijas atvainošanos un paskaidrojumus, kas sniegti tās atzinumā ombudam, turpmāka izmeklēšana attiecībā uz šo sūdzības aspektu nav pamatota.
C. Par prasījumiem
43. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu 1) jāinformē viņš par jebkuru lēmumu attiecībā uz viņa atbilstību ES vēlēšanu novērošanas misiju rīcības kodeksam un 2) jāļauj viņam apstrīdēt šo lēmumu.
Ombuda novērtējums
44. Ņemot vērā to, ka Komisija būtībā ir atrisinājusi šo lietas aspektu, nav pamata turpināt prasījumu izskatīšanu.
D. Secinājumi
Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādiem secinājumiem:
Komisija ir atrisinājusi lietu attiecībā uz sūdzības iesniedzēja personīgo situāciju.
Komisija īsteno ombuda ierosināto mierizlīgumu attiecībā uz vispārējo procedūru rīcības kodeksa pārkāpuma konstatēšanai.
Turpmāka izmeklēšana attiecībā uz informācijas pieprasījumu nav pamatota.
Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.
Papildu piezīme
Pārskatot Rīcības kodeksu un novērotāju novērtēšanas procedūru, Komisija varētu ņemt vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, kā arī Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 16. un 20. pantu.
P. Nikiforos Diamandouros
Strasbūrā, 2012. gada 7. septembrī
[1] Rīcības kodeksā cita starpā ir ietvertas šādas pamatnostādnes: “Novērotāji, pildot savus pienākumus, ievēro stingru objektivitāti un nekad neizsaka nekādu neobjektivitāti vai priekšrocības attiecībā uz valsts iestādēm, partijām, kandidātiem vai saistībā ar jebkādiem jautājumiem, kas ir strīdīgi vēlēšanu procesā; [..] Novērotāji atturēsies no personisku vai priekšlaicīgu komentāru sniegšanas plašsaziņas līdzekļiem vai citām ieinteresētajām personām par saviem novērojumiem, bet viņiem ar iecelta sadarbības koordinatora vai runaspersonas starpniecību būtu jāsniedz vispārēja informācija par savu kā novērotāju darbību būtību (ombuda izcēlums).
[2] Pieejams vietnē: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2010:083:0389:0403:en:PDF
[3] Pieejams vietnē http://www.ombudsman.europa.eu/resources/code.faces.
[4] Jautājums par to, vai tas ir “lēmums” tādā nozīmē, ka sūdzības iesniedzējs to būtu varējis apstrīdēt tiesvedībā Vispārējā tiesā, nerodas tiesvedībā ombudā.
[5] Sk. ombuda lēmumu lietā 1342/2007/FOR, 67. punkts, pieejams tīmekļa vietnē http://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/3972/html.bookmark.