Lieta attiecās uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) sūdzību izskatīšanas mehānisma iespējamo nespēju savlaicīgi izskatīt sūdzību. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka kavēšanās ir pamatota sūdzības priekšmeta sarežģītības dēļ. Tāpēc ombuds nekonstatēja EIB pieļautu administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Komisijas nespēju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja saraksti saistībā ar finanšu revīziju dalībvalsts līmenī. Pēc ombuda iejaukšanās Komisija atbildēja. Tā atklāja sūdzības iesniedzēja pieprasīto dokumentu, bet aizklāja dažus personas datus (fizisku personu vārdus un uzvārdus). Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pareizi pamatojusi rediģēšanu saskaņā ar Regulu 45/2001.

Sūdzības iesniedzējs informēja OLAF par iespējamu ES līdzekļu nepareizu pārvaldību Grieķijā. OLAF neatzina sūdzības iesniedzēja saraksti un arī neinformēja sūdzības iesniedzēju par tā veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem. Pēc ombuda iejaukšanās OLAF atzina procesuālos trūkumus lietas izskatīšanā un atvainojās. Tā arī veica pasākumus, lai turpmāk izvairītos no līdzīgām situācijām. Visbeidzot, OLAF informēja sūdzības iesniedzēju par pasākumiem, ko tas veicis attiecībā uz lietas būtību. Ombuds secināja, ka OLAF ir atrisinājis sūdzību. Tomēr ombuds izteica vēl vienu piezīmi, lai uzlabotu OLAF procedūras attiecībā uz to slēgto lietu uzraudzību, kuras nosūtītas kompetentajām valsts iestādēm.

Šī izmeklēšana pēc savas iniciatīvas attiecas uz to, kā Eiropas Komisija nodrošina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību ievērošanu, dalībvalstīm īstenojot ES kohēzijas politiku. Tas tika uzsākts, Savienībai uzsākot jaunu septiņu gadu finansēšanas periodu, kas aptver 2014.–2020. gadu, saskaņā ar jaunu tiesisko regulējumu.

ES kohēzijas politikas mērķis ir mazināt atšķirības starp dažādu ES reģionu attīstības līmeņiem. Ņemot vērā Savienības pamanāmību kohēzijas politikas finansētos projektos, sākot ar neatliekamās palīdzības dienestu uzlabošanu Rumānijā un beidzot ar raktuvju likvidēšanu Horvātijā, ombuds uzskata, ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu naudas izlietošanas laikā. Fakts, ka Komisija nav tieši atbildīga par līdzekļu pārvaldību, nekad nebūtu jāizmanto kā iemesls nerīkoties, ja ir pārkāptas pamattiesības vai pastāv risks, ka tās tiks pārkāptas.

Pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā ir iesaistīta Komisija, valstu ombudi un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Pamatojoties uz viņu atsauksmēm, ombuds ir izstrādājis astoņas pamatnostādnes uzlabojumiem, lai atbalstītu Komisiju, jo tā uzrauga dalībvalstis šajā jomā.

Lieta attiecās uz Zviedrijas uzņēmumu, kas piedalījās Eiropas Komisijas Septītās pamatprogrammas finansētā projektā. Projekta īstenošanas laikā Komisija nolēma veikt uzņēmuma revīziju. Uzņēmums nepiekrita revīzijas rezultātiem un pēc tam, kad Komisija tos bija apstiprinājusi, iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam, apgalvojot, ka Komisija nav bijusi objektīva un nav ievērojusi piemērojamos noteikumus.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi. Jo īpaši revīzijas rezultāti attiecībā uz uzņēmuma darbaspēka izmaksām tika balstīti uz informāciju, kas attiecīgajā laikā bija pieejama Komisijai. Viņa ierosināja sūdzības iesniedzējam, ka gadījumā, ja tam ir papildu pierādījumi, tas apsver iespēju tos iesniegt izskatīšanai Komisijā. Attiecībā uz uzņēmuma produktīvā laika aprēķinu sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija nešķiet pietiekama, lai Komisija varētu aprēķināt faktisko individuālo produktīvo laiku saskaņā ar Septītās pamatprogrammas noteikumu prasībām. Līdz ar to ombuds lietu slēdza.

Sūdzības iesniedzējs ir Itālijas uzņēmums, kurš ES „Marco Polo II” programmas ietvaros 2008. gadā noslēdza dotācijas līgumu ar EACI. „Marco Polo II” programma nodrošina atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir novirzīt kravu pārvadājumus no autoceļiem uz citiem, videi draudzīgākiem, transportēšanas veidiem.

Sūdzības iesniedzēja priekšlikums bija saistīts ar itāļu keramikas izstrādājumu eksportēšanu uz Spāniju, un tā realizēšanai tika piešķirta dotācija līdz pat EUR 4 miljoniem. Tomēr, sākoties pasaules ekonomikas krīzei, kā arī pēkšņas lejupslīdes dēļ Spānijas mājokļu tirgū pieprasījums pēc itāļu keramikas izstrādājumiem Spānijā krasi samazinājās pēc dotācijas līguma parakstīšanas. Tāpēc EACI piekrita sūdzības iesniedzēja lūgumam pārtraukt priekšlikuma īstenošanu. Ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējs nevarēja atsākt projekta īstenošanu, 2010. gada jūnijā izpildaģentūra izbeidza dotācijas līgumu un informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņam ir 60 dienas laika, lai iesniegtu galīgo ziņojumu un pieprasītu pēdējo maksājumu. Sūdzības iesniedzējs pēdējā maksājuma pieprasījumu EUR 2 miljonu apmērā iesniedza vienīgi 2011. gada janvārī. EACI uzskatīja, ka pieprasījums tika iesniegts pārāk vēlu.

Sūdzības iesniedzējs Eiropas ombudam iesniegtajā sūdzībā apgalvoja, ka EACI ir rīkojusies negodīgi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir novilcinājis pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanu, godprātīgi cenšoties atsākt pasākuma īstenošanu, bet tā kā galīgais ziņojums nebija iesniegts, EACI būtu vismaz vajadzējis balstīties uz skaitļiem, kas izriet no starpposma ziņojuma, kurš izpildaģentūrai tika iesniegts 2009. gada oktobrī. Savā atzinumā EACI apgalvoja, ka ir pilnībā izpildījusi dotācijas līguma nosacījumus.

Ombuds atgādināja, ka labas pārvaldības princips ir daudz plašāks nekā likumības princips. Ombuds uzsvēra, ka, lai gan EACI nebija juridiska pienākuma to darīt, dotācijas līguma nosacījumi neliedza tai pieņemt novēlotus pēdējā maksājuma pieprasījumus. Ņemot vērā (i) īpaši smago ekonomiskās krīzes ietekmi uz sūdzības iesniedzēja projektu, kā arī (ii) to, ka EACI jau bija apstiprinājusi 2009. gada oktobrī iesniegto starpposma ziņojumu, ombuds atzina, ka izpildaģentūras lēmums noraidīt sūdzības iesniedzēja pēdējā maksājuma pieprasījumu nebija pavisam godīgs. Tāpēc ombuds ierosināja nokārtot lietu ar mierizlīgumu, aicinot EACI izvērtēt sūdzības iesniedzēja prasību par pēdējo maksājumu EUR 2 miljonu apmērā, balstoties uz sūdzības iesniedzēja 2009. gada oktobrī iesniegto starpposma ziņojumu. EACI piekrita šim priekšlikumam, un ombuds lietu slēdza.